24-TA-756: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) iekļauto 1.4.4. pasākumu. Minētā pasākuma ietvaros paredzēts palielināt noteiktās kategorijas transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā, lai lietotu transportlīdzekļa tirdzniecības jomā mazinātu ēnu ekonomikas riskus, novērstu prettiesiskas darbības valsts ieņēmumu jomā un nodrošinātu korektu nodokļu iekasēšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir palielināt transportlīdzekļu vecumu, kuru kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizliegumu, ko fiziskās un juridiskās personas iegādājas ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, lai:
1) mazinātu ēnu ekonomikas riskus lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā;
2) mazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus;
3) radītu preventīvu ietekmi uz personām un atturētu tās no prettiesiskām darbībām, kas negatīvi ietekmē valsts ieņēmumu jomu.
1) mazinātu ēnu ekonomikas riskus lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā;
2) mazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus;
3) radītu preventīvu ietekmi uz personām un atturētu tās no prettiesiskām darbībām, kas negatīvi ietekmē valsts ieņēmumu jomu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošais Ceļu satiksmes likuma regulējums nosaka atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegto informāciju, transportlīdzekļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem un to vērtība ir augsta, ir konstatējami dažādi nodokļu nomaksas riski.
Viens no izplatītiem riskiem ir saistāms ar neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu transportlīdzekļu iegādei. Lieguma piemērošana transportlīdzeklim un tas, ka nodokļu maksātājam būs jāspēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi (ja dati nesakritīs ar VID rīcībā esošo informāciju), veicinās nodokļu maksātāju ienākumu labprātīgu deklarēšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu valsts budžetā.
Otrs izplatīts nodokļu nomaksas risks ir saistīts tieši ar transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumiem, kas izvairās no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) nomaksas (piem., nedeklarē darījumu). Lieguma piemērošana un papildus apstākļu noskaidrošana (ja tāda būs nepieciešama), veicinās transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumus uzrādīt visu apgrozījumu un papildus deklarēt un nomaksāt PVN.
Transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē ir konstatējami arī citi nodokļu nomaksas riski. VID identificē ēnu ekonomikā darbojošās gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu pārpirkšanu un izvairās no nodokļu nomaksas.
Spēkā esošais Ceļu satiksmes likuma regulējums attiecas uz atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu transportlīdzekļiem, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi. Savukārt, ja saistībā ar transportlīdzekļu iegādi, kuru izlaiduma gads ir seši līdz desmit iepriekšējie gadi, VID konstatē nodokļu nomaksas riskus, tad veic kontroles pasākumus. Kontroles pasākumus veic arī gadījumos, ja ir piemērots transportlīdzekļa atsavināšanas liegums un ir apstiprinājies nodokļu nomaksas risks, un nodokļu maksātājs atsakās labot deklarāciju un nomaksāt nodokli. Šādā gadījumā ir nepieciešams veikt kontroles pasākumu konkrētam nodokļu maksātājam un noteikt valsts budžetā maksājamo nodokli.
VID 2022. gadā ir īstenojis vairākus kontroles pasākumus juridiskām personām: preventīvo pasākumu ietvaros četri nodokļu maksātāji, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 6,9 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 3,5 tūkst. EUR apmērā. VID veica 26 tematiskās pārbaudes, no tām 25 pārbaudes veiktas nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, un to rezultātā 16 gadījumos konstatēti pārkāpumi. Pēc VID aicinājuma tematiskās pārbaudes laikā seši nodokļu maksātāji paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 20,2 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 19,8 tūkst. EUR apmērā. Viena tematiskā pārbaude veikta saistībā ar juridiskās personas īpašumā reģistrētā transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma izvērtēšanu un tās laikā nodokļu maksātājs pats iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 20,5 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 17,6 tūkst. EUR apmērā. Nodokļu revīzija (audits) ir veikts vienam nodokļu maksātājam, kura darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 7,7 tūkst. EUR. Par konstatētajiem pārkāpumiem saimnieciskā darbība apturēta 11 nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu.
VID 2023. gadā ir īstenojis vairākus kontroles pasākumus juridiskām personām: preventīvo pasākumu ietvaros pieci nodokļu maksātāji, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 47,3 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 42,0 tūkst. EUR apmērā. VID veica 20 tematiskās pārbaudes, t. sk. 17 nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, un to rezultātā 13 gadījumos konstatēti pārkāpumi. Pēc VID aicinājuma tematiskās pārbaudes laikā astoņi nodokļu maksātāji paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 9,2 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 7,1 tūkst. EUR apmērā. VID veica trīs datu atbilstības pārbaudes, t. sk. diviem nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, un šo pārbaužu rezultātā papildus noteikti maksājumi budžetā 78,5 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 27,9 tūkst. EUR apmērā. Savukārt vienam nodokļu maksātājam veiktajā datu atbilstības pārbaudē saistībā ar reģistrēto atsavināšanas aizliegumu noteikta budžetā papildus maksājamā summa 27,9 tūkst. EUR. VID pieņēma vienu lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu nodokļu maksātājam, kura darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, jo nodokļu kontroles laikā iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot PVN 21,5 tūkst. EUR. Par konstatētajiem pārkāpumiem saimnieciskā darbība apturēta septiņiem nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu.
Kopš 2023. gada 22. marta atsavināšanas aizliegumu reģistrē arī fizisko personu īpašumā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā rezultātā tika novērots būtisks juridisko personu īpašumā reģistrēto tādu transportlīdzekļu skaita pieaugums, kuriem bija reģistrēts atsavināšanas aizliegums uz 15 dienām. Proti, 2022. gadā juridisko personu īpašumā bija reģistrēti 19 749 transportlīdzekļi, savukārt 2023. gadā – 22 638 transportlīdzekļi, kas ir par 15 % vairāk. Šādi rādītāji norāda, ka pēc grozījumu izdarīšanas attiecībā uz fizisko personu reģistrētajiem transportlīdzekļiem fiziskās personas mazāk tiek iesaistītas juridisko personu darījumu organizēšanā un patieso ienākumu slēpšanā. Līdz 2023.gada decembrim padziļināta risku izvērtējuma rezultātā 65 fiziskajām personām tika konstatēti riski, piemēram, neskaidra naudas līdzekļu izcelsme transportlīdzekļa iegādei, iespējama nereģistrēta saimnieciskā darbība vai citi riski.
Savukārt dati par atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskām personām un juridiskām personām sniedz šādu raksturojošo informāciju:
Attiecīgi, lai turpinātu pasākumu veikšanu ēnu ekonomikas riska mazināšanai lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, nepieciešams palielināt noteiktās kategorijas transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā.
Atbilstoši ikgadējā ēnu ekonomikas pētījuma datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2022.gadā bija 26,5% no IKP, un 2023. gadā turpināja samazināties līdz 22,9% no IKP, attiecīgi tam samazinoties par 3,6 procentpunktiem.(Sk. Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā.pdf1).
Ēnu ekonomika kopumā rada dažādas negatīvas sekas:
- nodokļu ieņēmumu zudumu;
- darba ņēmēju tiesību un interešu aizsardzības trūkumu;
- ekonomisko rādītāju izkropļošanu;
- uzticēšanos valsts iestādēm un valsts drošības iedragāšanu. Secīgi, lai to nepieļautu, nepieciešams turpināt pasākumu veikšanu ēnu ekonomikas mazināšanai, tostarp tos, kas ietverti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar 2024. gada 25. janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 72, Sk. https://likumi.lv/ta/id/349352-enu-ekonomikas-ierobezosanas-plans-2024-2027-gadam). Minētā plāna 1.4.4. punktā ir ietverts pasākums, kas paredz palielināt lietotu transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu un, lai to iedzīvinātu leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, sekmētu nodokļu nenomaksas mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tajā skaitā ierobežotu nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu apriti, Ceļu satiksmes likumā ir nepieciešams veikt attiecīgu grozījumu.
VID ieskatā ikviens risinājums, tostarp paredzot atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu plašākam transportlīdzekļu lokam, sniegs pienesumu, nostrādājot preventīvi un atturot fiziskas personas iesaistīties fiktīvos darījumos vai juridiskas personas – organizēt tos, zinot, ka transportlīdzeklim tiks reģistrēts atsavināšanas liegums un VID būs jāsniedz papildu informācija gan par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, gan par naudas līdzekļu avotu tā iegādei. Tostarp VID atzīmē, ka ņemot vērā tā līdzšinējo pieredzi, visi risinājumi, kas ir sistemātiski, ir iedarbīgāki par kontroles pasākumiem, kas veikti attiecībā uz konkrētu nodokļu maksātāju. Tādēļ, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus saistībā ar reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai desmit iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (vieglie pasažieru transportlīdzekļi, tai skaitā M1G) vai N1 (vieglais komerctransports, tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, varētu būt efektīvākais risinājums, lai ierobežotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lietotu transportlīdzekļu jomā.
Atsavināšanas aizlieguma piemērošana, palielinot transportlīdzekļu vecumu attiecīgās kategorijas transportlīdzekļiem, ir īstenojama gan uz fiziskām personām, gan juridiskām personām, jo dokumentu plūsmas organizatori lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, tostarp gan fiziskām, gan juridiskām personām ir raksturīga neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu plūsma lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.
Atsavināšanas aizlieguma piemērošana ir pasākums, ar kura palīdzību VID var veikt risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi izvairīšanās no nodokļu nomaksas riski. Taču jāuzsver, ka atsavināšanas aizlieguma piemērošanas pasākumus ir svarīgi veikt ar konceptuālu pieeju. Secīgi, VID strādājot ar nodokļu maksātājiem, kuriem reģistrēts transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegums, ievērojot noteikto termiņu gan transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma piemērošanai, gan nodokļu administrēšanas pasākumiem, lai atklātu un ierobežotu iespējamo krāpšanu darījumos ar transportlīdzekļiem, virza juridiskas personas, kuriem ir identificēti būtiski PVN nenomaksas riski.
Savukārt attiecībā uz fiziskām personām, kuru iegādātajiem transportlīdzekļiem reģistrēts atsavināšanas aizliegums un kuras nav iesaistītas krāpšanas darījumos ar transportlīdzekļiem PVN jomā, var neadministrēt transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma kontekstā, bet, identificējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa nenomaksas riskus (piem., neskaidri naudas līdzekļu avoti), ņemot vērā ienākumu deklarēšanas termiņu (Fiziskās personas deklarāciju par taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem iesniedz taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta piektā daļa)), vispārējā kārtībā novirza iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas atbilstības izvērtēšanai un atbilstošu nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanai.
Minētā pieeja sekmēs racionālu VID resursu izmantošanu, veicinās pārdomātu, konsekventu un mērķētu nodokļu administrēšanas pasākumu īstenošanu. Tādejādi tas veicinās nodokļu iekasēšanas efektivitāti.
[1Sk.https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2024-06/%C4%92nu%20ekonomikas%20indekss%20Baltijas%20valst%C4%ABs%202009.%E2%80%932023.%20gad%C4%81_0.pdf ]
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegto informāciju, transportlīdzekļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem un to vērtība ir augsta, ir konstatējami dažādi nodokļu nomaksas riski.
Viens no izplatītiem riskiem ir saistāms ar neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu transportlīdzekļu iegādei. Lieguma piemērošana transportlīdzeklim un tas, ka nodokļu maksātājam būs jāspēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi (ja dati nesakritīs ar VID rīcībā esošo informāciju), veicinās nodokļu maksātāju ienākumu labprātīgu deklarēšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu valsts budžetā.
Otrs izplatīts nodokļu nomaksas risks ir saistīts tieši ar transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumiem, kas izvairās no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) nomaksas (piem., nedeklarē darījumu). Lieguma piemērošana un papildus apstākļu noskaidrošana (ja tāda būs nepieciešama), veicinās transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumus uzrādīt visu apgrozījumu un papildus deklarēt un nomaksāt PVN.
Transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē ir konstatējami arī citi nodokļu nomaksas riski. VID identificē ēnu ekonomikā darbojošās gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu pārpirkšanu un izvairās no nodokļu nomaksas.
Spēkā esošais Ceļu satiksmes likuma regulējums attiecas uz atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu transportlīdzekļiem, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi. Savukārt, ja saistībā ar transportlīdzekļu iegādi, kuru izlaiduma gads ir seši līdz desmit iepriekšējie gadi, VID konstatē nodokļu nomaksas riskus, tad veic kontroles pasākumus. Kontroles pasākumus veic arī gadījumos, ja ir piemērots transportlīdzekļa atsavināšanas liegums un ir apstiprinājies nodokļu nomaksas risks, un nodokļu maksātājs atsakās labot deklarāciju un nomaksāt nodokli. Šādā gadījumā ir nepieciešams veikt kontroles pasākumu konkrētam nodokļu maksātājam un noteikt valsts budžetā maksājamo nodokli.
VID 2022. gadā ir īstenojis vairākus kontroles pasākumus juridiskām personām: preventīvo pasākumu ietvaros četri nodokļu maksātāji, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 6,9 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 3,5 tūkst. EUR apmērā. VID veica 26 tematiskās pārbaudes, no tām 25 pārbaudes veiktas nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, un to rezultātā 16 gadījumos konstatēti pārkāpumi. Pēc VID aicinājuma tematiskās pārbaudes laikā seši nodokļu maksātāji paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 20,2 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 19,8 tūkst. EUR apmērā. Viena tematiskā pārbaude veikta saistībā ar juridiskās personas īpašumā reģistrētā transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma izvērtēšanu un tās laikā nodokļu maksātājs pats iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 20,5 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 17,6 tūkst. EUR apmērā. Nodokļu revīzija (audits) ir veikts vienam nodokļu maksātājam, kura darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, papildus aprēķinot maksājumus budžetā 7,7 tūkst. EUR. Par konstatētajiem pārkāpumiem saimnieciskā darbība apturēta 11 nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu.
VID 2023. gadā ir īstenojis vairākus kontroles pasākumus juridiskām personām: preventīvo pasākumu ietvaros pieci nodokļu maksātāji, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 47,3 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 42,0 tūkst. EUR apmērā. VID veica 20 tematiskās pārbaudes, t. sk. 17 nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, un to rezultātā 13 gadījumos konstatēti pārkāpumi. Pēc VID aicinājuma tematiskās pārbaudes laikā astoņi nodokļu maksātāji paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 9,2 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 7,1 tūkst. EUR apmērā. VID veica trīs datu atbilstības pārbaudes, t. sk. diviem nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, un šo pārbaužu rezultātā papildus noteikti maksājumi budžetā 78,5 tūkst. EUR apmērā, t. sk. PVN 27,9 tūkst. EUR apmērā. Savukārt vienam nodokļu maksātājam veiktajā datu atbilstības pārbaudē saistībā ar reģistrēto atsavināšanas aizliegumu noteikta budžetā papildus maksājamā summa 27,9 tūkst. EUR. VID pieņēma vienu lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu nodokļu maksātājam, kura darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu, jo nodokļu kontroles laikā iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot PVN 21,5 tūkst. EUR. Par konstatētajiem pārkāpumiem saimnieciskā darbība apturēta septiņiem nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar transportlīdzekļu pārdošanu.
Kopš 2023. gada 22. marta atsavināšanas aizliegumu reģistrē arī fizisko personu īpašumā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā rezultātā tika novērots būtisks juridisko personu īpašumā reģistrēto tādu transportlīdzekļu skaita pieaugums, kuriem bija reģistrēts atsavināšanas aizliegums uz 15 dienām. Proti, 2022. gadā juridisko personu īpašumā bija reģistrēti 19 749 transportlīdzekļi, savukārt 2023. gadā – 22 638 transportlīdzekļi, kas ir par 15 % vairāk. Šādi rādītāji norāda, ka pēc grozījumu izdarīšanas attiecībā uz fizisko personu reģistrētajiem transportlīdzekļiem fiziskās personas mazāk tiek iesaistītas juridisko personu darījumu organizēšanā un patieso ienākumu slēpšanā. Līdz 2023.gada decembrim padziļināta risku izvērtējuma rezultātā 65 fiziskajām personām tika konstatēti riski, piemēram, neskaidra naudas līdzekļu izcelsme transportlīdzekļa iegādei, iespējama nereģistrēta saimnieciskā darbība vai citi riski.
Savukārt dati par atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskām personām un juridiskām personām sniedz šādu raksturojošo informāciju:
|
Juridisko personu īpašumā reģistrētiem transportlīdzekļiem CSDD reģistrēti atsavināšanas aizliegumi | |||
| Gads | Transp.skaits, kuriem CSDD reģistrēts atsavināšanas aizliegums |
VID īstenotie pasākumi |
Transpotl.skaits |
| 2023 | 22 638 | Padziļināts risku izvērtējums un uzsākti nodokļu administrēšanas pasākumi |
7 064 |
| Atsavināšanas aizliegums pagarināts | 112 | ||
| Pēc veiktajiem administrēšanas pasākumiem atsavināšanas aizliegums tika dzēsts pirms 15 dienu termiņa |
1149 | ||
|
Fizisko personu īpašumā reģistrētiem transportlīdzekļiem CSDD reģistrēti atsavināšanas aizliegumi | |||
| 2023 | 4 627 | Padziļināts risku izvērtējums un uzsākti nodokļu administrēšanas pasākumi | 1171 |
| Atsavināšanas aizliegums pagarināts | 251 | ||
| Atsavināšanas aizliegums tika dzēsts pirms 30 dienu termiņa |
40 | ||
Attiecīgi, lai turpinātu pasākumu veikšanu ēnu ekonomikas riska mazināšanai lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, nepieciešams palielināt noteiktās kategorijas transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā.
Atbilstoši ikgadējā ēnu ekonomikas pētījuma datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2022.gadā bija 26,5% no IKP, un 2023. gadā turpināja samazināties līdz 22,9% no IKP, attiecīgi tam samazinoties par 3,6 procentpunktiem.(Sk. Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā.pdf1).
Ēnu ekonomika kopumā rada dažādas negatīvas sekas:
- nodokļu ieņēmumu zudumu;
- darba ņēmēju tiesību un interešu aizsardzības trūkumu;
- ekonomisko rādītāju izkropļošanu;
- uzticēšanos valsts iestādēm un valsts drošības iedragāšanu. Secīgi, lai to nepieļautu, nepieciešams turpināt pasākumu veikšanu ēnu ekonomikas mazināšanai, tostarp tos, kas ietverti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar 2024. gada 25. janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 72, Sk. https://likumi.lv/ta/id/349352-enu-ekonomikas-ierobezosanas-plans-2024-2027-gadam). Minētā plāna 1.4.4. punktā ir ietverts pasākums, kas paredz palielināt lietotu transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu un, lai to iedzīvinātu leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, sekmētu nodokļu nenomaksas mazināšanas pasākumu īstenošanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tajā skaitā ierobežotu nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu apriti, Ceļu satiksmes likumā ir nepieciešams veikt attiecīgu grozījumu.
VID ieskatā ikviens risinājums, tostarp paredzot atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu plašākam transportlīdzekļu lokam, sniegs pienesumu, nostrādājot preventīvi un atturot fiziskas personas iesaistīties fiktīvos darījumos vai juridiskas personas – organizēt tos, zinot, ka transportlīdzeklim tiks reģistrēts atsavināšanas liegums un VID būs jāsniedz papildu informācija gan par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, gan par naudas līdzekļu avotu tā iegādei. Tostarp VID atzīmē, ka ņemot vērā tā līdzšinējo pieredzi, visi risinājumi, kas ir sistemātiski, ir iedarbīgāki par kontroles pasākumiem, kas veikti attiecībā uz konkrētu nodokļu maksātāju. Tādēļ, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus saistībā ar reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai desmit iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (vieglie pasažieru transportlīdzekļi, tai skaitā M1G) vai N1 (vieglais komerctransports, tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, varētu būt efektīvākais risinājums, lai ierobežotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lietotu transportlīdzekļu jomā.
Atsavināšanas aizlieguma piemērošana, palielinot transportlīdzekļu vecumu attiecīgās kategorijas transportlīdzekļiem, ir īstenojama gan uz fiziskām personām, gan juridiskām personām, jo dokumentu plūsmas organizatori lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, tostarp gan fiziskām, gan juridiskām personām ir raksturīga neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu plūsma lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.
Atsavināšanas aizlieguma piemērošana ir pasākums, ar kura palīdzību VID var veikt risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi izvairīšanās no nodokļu nomaksas riski. Taču jāuzsver, ka atsavināšanas aizlieguma piemērošanas pasākumus ir svarīgi veikt ar konceptuālu pieeju. Secīgi, VID strādājot ar nodokļu maksātājiem, kuriem reģistrēts transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegums, ievērojot noteikto termiņu gan transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma piemērošanai, gan nodokļu administrēšanas pasākumiem, lai atklātu un ierobežotu iespējamo krāpšanu darījumos ar transportlīdzekļiem, virza juridiskas personas, kuriem ir identificēti būtiski PVN nenomaksas riski.
Savukārt attiecībā uz fiziskām personām, kuru iegādātajiem transportlīdzekļiem reģistrēts atsavināšanas aizliegums un kuras nav iesaistītas krāpšanas darījumos ar transportlīdzekļiem PVN jomā, var neadministrēt transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma kontekstā, bet, identificējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa nenomaksas riskus (piem., neskaidri naudas līdzekļu avoti), ņemot vērā ienākumu deklarēšanas termiņu (Fiziskās personas deklarāciju par taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem iesniedz taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta piektā daļa)), vispārējā kārtībā novirza iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas atbilstības izvērtēšanai un atbilstošu nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanai.
Minētā pieeja sekmēs racionālu VID resursu izmantošanu, veicinās pārdomātu, konsekventu un mērķētu nodokļu administrēšanas pasākumu īstenošanu. Tādejādi tas veicinās nodokļu iekasēšanas efektivitāti.
[1Sk.https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2024-06/%C4%92nu%20ekonomikas%20indekss%20Baltijas%20valst%C4%ABs%202009.%E2%80%932023.%20gad%C4%81_0.pdf ]
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir nepieciešams veikt grozījumu Ceļu satiksmes likuma 10. panta desmitajā daļā, lai palielinātu attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vecumu, proti, kuru kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un uz kuriem turpmāk attiecināt atsavināšanas aizliegumu, ko fiziskās un juridiskās personas iegādājas ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā, lai CSDD būtu tiesīga šādas veida lietotiem transportlīdzekļiem, to pirmās reģistrācijas brīdī Latvijā reģistrēt atsavināšanas aizliegumu un minēto informāciju tālāk nodotu VID mērķtiecīgu un koordinētu nodokļu administrēšanas nodrošināšanai, lai lietotu transportlīdzekļa tirdzniecības jomā mazinātu ieņēmumu neuzrādīšanu; darba samaksas nedeklarēšanas risku; izvairīšanos no nodokļu nomaksas; ierobežotu neskaidras izcelsmes naudas apriti.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu paredzēts grozīt Ceļu satiksmes likuma 10. panta desmito daļu, nosakot, ka CSDD informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod VID un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu transportlīdzeklim, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi.
Ar minēto likumprojektu netiek ierobežots nedz fiziski, nedz praktiski transportlīdzekļu imports no citām Eiropas Savienības valstīm, jo fiziskai un juridiskai personai netiek liegts iegādāties un lietot transportlīdzekli, līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums nedz fizisko personu, nedz juridisko personu tiesības nesamērīgi neierobežo. Attiecīgi ne tieši, ne netieši likumprojekta 10. panta desmitās daļas grozījums faktiski nekavē Kopienas iekšējo tirgu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kā arī likumprojekta grozījums netraucē piekļuvi lietotu transportlīdzekļu tirgum, proti, transportlīdzekļiem, kas ir iegādāti Eiropas Savienības valstī.
Ar minēto likumprojektu netiek ierobežots nedz fiziski, nedz praktiski transportlīdzekļu imports no citām Eiropas Savienības valstīm, jo fiziskai un juridiskai personai netiek liegts iegādāties un lietot transportlīdzekli, līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums nedz fizisko personu, nedz juridisko personu tiesības nesamērīgi neierobežo. Attiecīgi ne tieši, ne netieši likumprojekta 10. panta desmitās daļas grozījums faktiski nekavē Kopienas iekšējo tirgu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā, kā arī likumprojekta grozījums netraucē piekļuvi lietotu transportlīdzekļu tirgum, proti, transportlīdzekļiem, kas ir iegādāti Eiropas Savienības valstī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvs risinājums, konstatējot nodokļu nomaksas riskus, ir kontroles pasākumu veikšana konkrētajam nodokļu maksātājam. Kontroles pasākumu veikšana konkrētam nodokļu maksātājam palielina administratīvo slogu. Savukārt automātiska atsavināšanas lieguma piemērošana nostrādā preventīvi, atturot nodokļu maksātājus no iesaistīšanās fiktīvos darījumos, zinot, ka transportlīdzeklim tiks reģistrēts atsavināšanas liegums un VID būs jāsniedz papildu informācija gan par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, gan par naudas līdzekļu avotu tā iegādei. Tāpat jāņem vērā, ka sistemātisks risinājums – transportlīdzekļa atsavināšanas lieguma piemērošana - ir iedarbīgāks par kontroles pasākumiem konkrētam nodokļu maksātājam. Tādejādi, esošais risinājums, kas būtībā ir alternatīva transportlīdzekļa atsavināšanas lieguma piemērošanai, neattur nodokļu maksātājus no vēlmes izvairīties no nodokļu nomaksas un vienlaikus prasa daudz lielāku VID resursa patēriņu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskas personas, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, attiecīgi attieksies atsavināšanas aizliegums uz 30 dienām.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskas personas, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, attiecīgi attieksies atsavināšanas aizliegums uz 15 dienām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais grozījums veicinās labprātīgu nodokļu saistību izpildi un ēnu ekonomikas mazināšanu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē, tādējādi atbrīvojot lietotu transportlīdzekļu nozari no negodprātīgiem nodokļu maksātājiem un šādi veicinot godprātīgu nodokļu maksātāju darbošanos minētajā nozarē, tostarp veicinās komercdarbības vides drošību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav precīzi aprēķināms
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Valsts budžeta izdevumus neietekmē. Tieša ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem nav aprēķināma, ņemot vērā, ka grozījums Ceļu satiksmes likumā sniedz preventīvu pienesumu, jo atturēs fiziskās un juridiskās personas iesaistīties nepatiesos darījumos, apzinoties, ka transportlīdzeklim tiks reģistrēts atsavināšanas liegums un būs jāsniedz VID papildu informācija gan par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem, gan par naudas līdzekļu avotu tā iegādei. Nav iespējams noteikt to nodokļu maksātāju skaitu un provizorisko ieguvumu valsts budžetā, jo nevar paredzēt cik daudz personas konkrētais grozījums atturēs no vēlmes izvairīties no nodokļu nomaksas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/7f629fd7-6c1b-412e-b3e5-5a5a773cd297
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultātā netika saņemti priekšlikumi vai komentāri.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalības norises laiks 31.10.2024. - 14.11.2024.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VID palielināsies administratīvais slogs, ņemot vērā, ka likumprojekta grozījums paredz palielināt attiecīgās kategorijas transportlīdzekļiem atsavināšanas lieguma reģistrēšanu, līdz ar to palielināsies transportlīdzekļu skaits, kam tiks reģistrēts atsavināšanas aizliegums, kuriem būs jānodrošina nodokļu administrēšanas process. Tomēr VID administrēšanas procesu veiks esošo resursu ietvaros, proti, tālākiem nodokļu administrēšanas pasākumiem virzot tos nodokļu maksātājus, kuriem ir lielāks nodokļu nomaksas risks.
CSDD reģistrēs liegumu un nodos VID tāda paša satura informāciju, kā līdz šim, tikai minētās darbības attieksies arī uz transportlīdzekļiem, kura izlaiduma gads ir seši līdz desmit iepriekšējie gadi.
CSDD minētās darbības veiks esošo resursu ietvaros.
CSDD reģistrēs liegumu un nodos VID tāda paša satura informāciju, kā līdz šim, tikai minētās darbības attieksies arī uz transportlīdzekļiem, kura izlaiduma gads ir seši līdz desmit iepriekšējie gadi.
CSDD minētās darbības veiks esošo resursu ietvaros.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi