Anotācija

22-TA-1970: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" peļņas daļu par 2021. gadu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 “Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.72) 3.1.apakšpunktā ir noteikts, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta ceturto daļu un MK noteikumu Nr.72 6.punktu Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas noteikts MK noteikumu Nr.72 3.punktā vai citos tiesību aktos.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" peļņas daļu par 2021. gadu" (turpmāk - rīkojuma projekts).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” peļņa tiek sadalīta un dividendes no peļņas par 2021.gadu 2 520 504 euro apmērā (64 % no peļņas par 2021.gadu uzņēmuma ienākuma nodokli aprēķina, maksā un atspoguļo grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā), tiek novirzītas deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts akciju sabiedrība „Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāk - kapitālsabiedrība) ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Kapitālsabiedrība sniedz stratēģiski svarīgus autoceļu uzturēšanas pakalpojumus satiksmes nozarē. Kapitālsabiedrība veic deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kas noteikti saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” pārejas noteikumu 29.punktu.
2021. gada pārskata gada peļņa ir 3 938 288 euro un aprēķinātā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2021. gada pārskata gadu no peļņas jeb 2 520 504 euro, kas tiks novirzīta valsts autoceļu uzturēšanas darbiem saskaņā ar 2022. gada 29. aprīlī starp Satiksmes ministriju un kapitālsabiedrību noslēgto deleģēšanas līgumu Nr.SM2022/-21. Minētais finansējums tiks izlietots 2022. gada ietvaros, tādējādi neatstās negatīvu fiskālo ietekmi uz turpmākajiem gadiem. Uzņēmuma ienākuma nodokli aprēķina, maksā un atspoguļo grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.    
Ņemot vērā esošo situāciju valstī, ka ceļu nozarē tieši pieejamā finansējuma kontekstā ir zināma nestabilitāte un neprognozējamība, kā arī valstī esošo ceļu tīkla kritisko stāvokli, lai paildzinātu valsts reģionālo un vietējo autoceļu kalpošanas laiku, ir jārod risinājums valsts autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai.
Rīkojuma projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā ir ietverts indikatīvs saraksts ar autoceļu posmiem, kuri atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 26 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 24. punkta prasībām (avārijas stāvoklī esošie autoceļu posmi) jāapzīmē ar ceļa zīmi Nr. 112 un citām nepieciešamajām ceļa zīmēm. 2022. gada vasaras sezonā ir iekļauti 5 885.271 km, no tiem valsts galvenie autoceļi – 183.488 km, reģionālie autoceļi – 1 219.548 km, vietējie autoceļi – 4 482.275 km. Savukārt saraksts ar autoceļu posmiem, kas atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 26 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 24. punkta prasībām (avārijas stāvoklī esošie autoceļu posmi) jāapzīmē ar ceļa zīmi Nr. 112 un citām nepieciešamajām ceļa zīmēm, 2022. gada vasaras sezonā ir iekļauti 4471.281 km, no tiem valsts galvenie autoceļi –  149.487 km, reģionālie autoceļi –  1031.397  km, vietējie autoceļi –  3290.397 km.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepalielinot finansējumu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, ir prognozējams vēl straujāks attiecīgo valsts autoceļu sabrukums, kas secīgi veidos uz valsts autoceļiem veicamo darbu apjoma pieaugumu un priekšnoteikumus situācijai, ka ar iedalītajiem finanšu līdzekļiem nebūs iespējams izpildīt normatīvajos aktos (Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 26 „Noteikumi par valsts un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”) izvirzītās tehniskās prasības valsts autoceļu uzturēšanai. Kā arī, ņemot vērā ilgstoši neveiktos atjaunošanas darbus un nepietiekamā finansējuma (ikdienas uzturēšanas darbiem) dēļ, valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvoklis turpina pasliktināties. Šie apstākļi apgrūtina gan autoceļu lietotāju (sabiedriskais transports), gan neatliekamās medicīniskās palīdzības un ugunsdzēsēju glābšanas dienesta  piekļūšanas operativitāti galamērķiem un, ievērojot Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 69, 82.§) Informatīvā ziņojuma "Par autoceļu finansēšanas modeli un valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. - 2023. gadam un atbildes vēstuli Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai” 6. rīcības virzienā norādīto problēmas risinājuma apsvērumu dēļ, šo valsts autoceļu posmu uzlabošanas darbi ar ikdienas uzturēšanas darbu metodēm jāveic neatliekami. Saskaņā ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” 2019. gadā veikto aplēsi, ir vajadzīgi 4 miljardi euro, lai valsts autoceļu tīklā veiktu nepieciešamos segas atjaunošanas vai pārbūves darbus.
Risinājuma apraksts
Papildu finansējumu autoceļu tīkla būvniecībai var atrast tikai no finanšu resursu pārpalikuma gadskārtējā valsts budžetā, ekonomikas izaugsmes un darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas.
Ņemot vērā valstī esošo ceļu tīkla kritisko stāvokli un vietējo valsts autoceļu posmu būvniecībai nepieciešamo finansējumu, 2021. gada dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiks novirzīta darbiem uz ceļiem, kas nav tieši saistāms ar kapitālsabiedrības darbības finanšu rādītājiem, bet gan ar kapitālsabiedrības pamatfunkciju, kas ir noteikta likumā “Par autoceļiem”.
Lai nodrošinātu valsts autoceļu saglabāšanu, arī 2022. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 726 “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” peļņas daļu par 2020. gadu” tiek veikti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi 1 890 463 euro apmērā, izmantojot dividendēs izmaksājamo 2 363 079 euro kapitālsabiedrības 2020.gadā gūtās peļņas daļu, kas ietver uzņēmumu ienākuma nodokli 472 616 euro.
Nepalielinot finansējumu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, ir prognozējams vēl straujāks attiecīgo valsts autoceļu sabrukums un atsevišķu autoceļu posmu caurbraucamības ierobežojumi, kas secīgi veidos uz valsts autoceļiem veicamo darbu apjoma pieaugumu un priekšnoteikumus situācijai, ka ar iedalītajiem finanšu līdzekļiem nav iespējams izpildīt normatīvajos aktos izvirzītās tehniskās prasības valsts autoceļu uzturēšanai.
Rīkojuma projekts ir izvērtēts no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta viedokļa, un ir secināms, ka kapitālsabiedrībai nosakāmā atšķirīgā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa 64 procentu apmērā par 2021. gada pārskata gadu nav uzskatāma kā valsts atbalsts. Kapitālsabiedrības 2021. gadā gūtās peļņas daļa tiks novirzīta likumā ”Par autoceļiem” deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanas nodrošināšanai (deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un no tiem izrietošo sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu finansē no valsts pamatbudžeta programmas 23.00.00 „Valsts autoceļu fonds” apakšprogrammas 23.06.00 „Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” atbilstoši kārtējā gadā piešķirto līdzekļu apmēram), līdz ar to nav uzskatāms kā valsts atbalsts komercdarbības veicināšanai.
Rīkojuma projektā ir ietverts šāds ekonomiskā pamatojuma izvērtējums atbilstoši Noteikumu Nr. 72 12. punkta normām, kas noteic, ka kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 64 procentu apmērā, ņemot vērā, ka dividende tiks izmantota, lai sasniegtu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu uz valsts autoceļiem atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 26 „Noteikumi par valsts un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”, Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1528 „Valsts akciju sabiedrības „Latvijas autoceļu uzturētājs” sniegto publisko pakalpojumu saraksts un to cenu noteikšanas metodika”, 2022. gada 29. aprīļa deleģēšanas līguma un 2022. gada 02. jūnija līguma „Par sadarbību valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu realizācijā” prasībām.
Tas ļaus ikdienas uzturēšanas darbus veikt visā Latvijas autoceļu tīklā vienādā laika periodā, vienādā kvalitātē, pēc vienādām tehnoloģiskajām procedūrām atbilstoši pieejamajam          finanšu līdzekļu apjomam. Vienotu principu piemērošana ļauj arī novērst vēsturiski izveidojušās, kaut arī tiesību aktiem atbilstošās, atšķirīgās tehnoloģiskās pieejas autoceļu ikdienas uzturēšanai reģionos (26 nodaļās). Nenovirzot peļņas daļu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, nākotnē ir prognozējams vēl straujāks attiecīgo valsts autoceļu sabrukums.
Ievērojot iepriekš minēto, Satiksmes ministrija ierosina Ministru kabinetam pieņemt lēmumu, ar kuru atļaut noteikt, ka kapitālsabiedrībai dividendēs izmaksājamā peļņas daļa no kapitālsabiedrības 2021. gada pārskata peļņas, proti, 2 520 504 euro, tiek novirzīta valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
199 278 584
-2 520 504
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
199 278 584
-2 520 504
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
199 278 584
-2 520 504
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
199 278 584
-2 520 504
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-2 520 504
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-2 520 504
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pieņemot lēmumu par dividendēs izmaksājamo summu, valsts budžetā netiktu pārskaitīta summa 2 520 504 euro apmērā, tomēr šī summa tiktu pieskaitīta kā papildus valsts budžeta finansējums (netiešā dotācija) autoceļu uzturēšanai saskaņā ar 2022. gada 29. aprīlī starp Satiksmes ministriju un kapitālsabiedrību noslēgto deleģēšanas līgumu Nr.SM2022/-21, novirzot šo summu kapitālsabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu jomā, nodrošinot valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu neatliekamu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, savukārt, uzņēmuma ienākuma nodokli aprēķina, maksā un atspoguļo grāmatvedībā uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.  Ja šis lēmums netiks pieņemts un pielikumā minētie darbi netiks veikti 2022. gadā atbilstoši prognozei, tas var atstāt ietekmi 2 520 504 euro uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2022. gadā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs".

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi