Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
22-TA-2561: Cits plānošanas dokumenta (grozījumu) projekts (Groza ar plānošanas dokumentu)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumā Nr. 9 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumā Nr. 9 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)"" (turpmāk - Rīkojuma projekts) ir izstrādāts pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) Informatīvajā ziņojumā “Par darbības programmas  “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” projektu īstenošanu un pieejamā finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu” (22-TA-1711), izskatīts MK 2022. gada 21. jūnija sēdē (protokols Nr.33/81.§) (turpmāk – Informatīvais ziņojums), MK 2022. gada 29. marta rīkojuma Nr. 225 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumā Nr. 374 “Par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” un 2.2.1.2. pasākuma “Kultūras mantojuma digitalizācija” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 225) 2. pielikuma 19. punktā noteikto un MK 2022. gada 9. augusta rīkojumā Nr. 549 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumā Nr. 374 “Par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” un 2.2.1.2. pasākuma “Kultūras mantojuma digitalizācija” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam”” (turpmāk - MK rīkojums Nr. 549) 2. pielikuma 20. punktā noteikto.
Plānotais pasākums neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām pazīmēm vienlaikus, ņemot vērā, ka VARAM kā finansējuma saņēmējs veic valsts noteikto funkciju, un līdz ar to finansējums netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai, attiecīgi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.

Īstenojot pārcelto projekta apraksta (kopsavilkuma) projekta 6. sadaļā minēto darbību no projekta Nr. 2.2.1.1/19/I/002 “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma - 2. kārta” (turpmāk - PIKTAPS 2) uz projektu pilnā apmērā neveidojas dubultā finansējuma risks. Vienlaikus projekta apraksta (kopsavilkuma) projekta 7. sadaļā minētā darbība īstenota projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/002 ietvaros, izveidojot  vienotu pieejas punktu dažādu ģeotelpisko datu turētāju (valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī uzņēmumu) informācijai un pakalpojumiem. Minētā projekta īstenošana noslēgta 2009. gada 16. jūlijā, tādējādi projekta ietvaros attīstot projekta apraksta (kopsavilkuma) projekta 7. sadaļā minēto darbību projektā neveidojas dubultā finansējuma risks.

Projektā tiek īstenotas projekta apraksta (kopsavilkuma) projekta 1. un 4. sadaļā minētās aktivitātes, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumu Nr. 9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0 versija)”, tādējādi, atbilstoši Rīkojuma projektam, projektam pievienotās jaunas darbības, kas aprakstītas projekta apraksta (kopsavilkuma)  6., 7. un 8. sadaļā, ir neatkarīgi pilnveidoti vai izveidoti darbības risinājumi.

Rīkojuma projekta pielikumā iekļauts aktualizētais projekta apraksta kopsavilkums, kurā veikti atbilstoši grozījumi, paredzot aktivitātes pārdali no PIKTAPS 2 uz projektu un projektam piešķirto papildu  finansējumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ar Rīkojuma projektu  tiek precizēts  VARAM projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” (turpmāk – projekts) apraksts, lai nodrošinātu MK rīkojumā Nr. 225 2. pielikuma 19. punkta un MK rīkojumā Nr. 549  2. pielikuma 20. punkta izpildi, palielinot projekta finansējumu par 2 810 177,55 euro, no 3 205 341,22 euro uz 6 015 518,77 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
MK rīkojuma Nr. 225 2. pielikums paredz finansējuma pārdali no PIKTAPS 2 uz projektu kopsummā 934 337,55 euro, tai skaitā Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (turpmāk – VIRSIS) izstrādei 821 829 euro, personāla izmaksām 112 508,55 euro, apmērā nodrošinot VIRSIS  pilnveidi, savukārt MK rīkojuma Nr. 549 2. pielikums paredz projektam piešķirt papildu finansējumu augstas gatavības prioritāru aktivitāšu, kuru īstenošana ir pamatota ar būtisku nozīmīgumu nozarei un sabiedrībai, īstenošanai 1 875 840 euro apmērā. Līdz ar to projekta apraksts kopsavilkums (šī Rīkojuma projekta pielikums) papildināts ar diviem pilnveidojamiem (Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (turpmāk – TAPIS), Ģeoportāls) un diviem izveidojamiem (VIRSIS 2, Valsts ģeoloģijas fonda (turpmāk - VĢF)) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) valsts mēroga pārvaldības procesiem, atbilstoši precizējot projekta mērķus, rezultāta rādītājus un iznākuma rādītājus.
Veiktās izmaiņas ir saskaņā ar sadarbības partneru skaita pieaugumu, līdz ar to palielinājies sadarbības partneru skaits no pieciem uz divpadsmit sadarbības partneriem: VARAM, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Izglītības un zinātnes ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts zemes dienests, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Sabiedrības integrācijas fonds, Iekšlietu ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Tiks veikti grozījumi vienošanās par projekta īstenošanu. Minētie vienošanās grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71. panta izpratnē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Jāpilnveido process datu apmaiņas nodrošināšanai starp iestādēm
Lai iestādes uzsāktu datu apmaiņu, bija nepieciešams slēgt starpresoru vienošanās, vienas vienošanās noslēgšanai tērējot no 6 līdz 12 mēnešiem. Tas prasīja ievērojamu laika un resursu patēriņu, aizkavēja jaunu informācijas sistēmu nodošanu ekspluatācijā un izmaiņu ieviešanu informācijas sistēmās. Lai vienkāršotu vienošanos slēgšanu par datu apmaiņu nodrošināšanu tiks radīts risinājums – Pieteikumu vadības sistēma, kurā varēs vienoties par datu apjomu un nosacījumiem tos saņemt. Minētā aktivitāte, ievērojot MK rīkojumā Nr. 225  minēto, pilnā apmērā pārcelta no PIKTAPS 2 uz projektu, t.sk., iznākuma un rezultātu rādītāji.
Risinājuma apraksts
Par 934 337,55 euro tiks nodrošināta iepriekš PIKTAPS 2 ietvaros plānotais risinājums, kas ar Rīkojuma projektu pārcelt no PIKTAPS 2 uz projektu pilnā apmērā - VIRSIS risinājuma pilnveide atbilstoši sabiedrības un valsts pārvaldes prasībām un vajadzībām, kas ietvers sevī VIRSIS pilnveidošanu atbilstoši valsts IKT arhitektūras pārvaldības un valsts pārvaldes vajadzībām un VIRSIS papildinājumu izstrāde - Pieteikumu vadības sistēma dažādu veidu ar starpiestāžu IKT pakalpojumiem un valsts pārvaldes IKT resursiem saistītu pieteikumu pieņemšanai un apstrādei (VIRSIS 2. kārta); nodrošinās metodisku atbalstu VIRSIS lietošanai Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) IKT projektu portfeļa projektos īstenoto centralizēto koplietošanas platformu un koplietošanas risinājumu pārvaldībai, kā arī VIRSIS risinājumu izstrādes autoruzraudzību.
Problēmas apraksts
Teritorijas plānošanas dokumentu saskaņošanas process ir ilgstoši noticis daļēji manuālā veidā un, lai apkopotu un analizētu informāciju no saņemtajiem nosacījumiem un atzinumiem par sagatavoto plānošanas dokumenta redakciju, ir jāveic manuāls darbs, kas palielina administratīvo slodzi un neveicina MK 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 56. punkta izpildi, kas nosaka, ka institūcijas, izmantojot sistēmu, sniedz to rīcībā esošos ģeotelpiskos un teksta datus, kā arī nosacījumus un atzinumu par izstrādāto plānošanas dokumenta redakciju. Papildus plānošanas dokumenta izstrādātājam manuāli ir jāizveido ziņojums par nosacījumiem un atzinumiem, norādot, kādā apjomā tie ņemti vērā, kas nozīmē, ka vienā dokumentā tiek iekopēta informācija no visiem nosacījumiem un atzinumiem. Manuāla teksta kopēšana ir ne tikai laikietilpīga, bet arī var radīt kļūdas, kuras savukārt var ietekmēt rezultātu – dokumenta tiesiskumu.
Risinājuma apraksts
Par 125 840 euro tiks izstrādāts TAPIS pilnveidojums, paredzot projektā, papildus esošajai TAPIS aktivitātei, pašvaldībām iespēju atbilstoši normatīvajiem aktiem organizēt publisko apspriešanu ne tikai par plānošanas dokumentiem, bet arī jebkuru citu plānotu risinājumu ar telpisku piesaisti.
Problēmas apraksts
Ģeoportāla kiberdrošības risku mazināšana un lietojamības uzlabošana
Ģeoportāls ir izstrādāts ERAF 2007.-2013. gada plānošanas perioda ietvaros un ieviests produkcijā 2015.gadā. Gan tehnoloģijas, gan pats Ģeoportāls ir fiziski un morāli novecojis. Nepieciešama pārbūve, bet uzturēšanas budžeta ietvaros šo pārbūvi veikt ir neiespējami. Primārais uzdevums - esošais risinājums tiks pārstrādāts, aizvietojot esošās maksas tehnoloģijas ar atvērtā koda bezmaksas tehnoloģijām un atvērtajiem standartiem, ne tikai lai samazinātu uzturēšanas izdevumus, bet arī atvieglotu uzturēšanu un paplašinātu potenciālo piegādātāju un uzturētāju loku. 
Lai mazinātu kiberdrošības riskus ir nepieciešams veikt izmantotās standartprogrammatūras maiņu  – daži standarta risinājumi vairs netiek uzturēti, bet vairāki risinājumi un bibliotēkas rada lielas atkarības, kas neļauj veikt nepieciešamos atjauninājumus. Nepieciešams noņemt ierobežojumus, kurus rada komerciālu, ierobežojošu licenču izmantošana, radot iespēju labākai izmantošanai, pārvaldībai – uz atvērtiem standartiem un tehnoloģijām balstītu, paplašināmu un uzturamu risinājumu. Risinājuma pilnveide neierobežos nākotnes ieceres ģeoportāla sasaistē izmantot kopēju datu pārvaldības ekosistēmu, piemēram, Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu un Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu. Iecerētā Ģeoportāla modularitāte mazinās pašreiz esošās izstrādes atkarības. 
Ģeoportāla vietne: https://geolatvija.lv 
Risinājuma apraksts
Par 900 000 euro tiks veikta ERAF 2007.-2013. gada plānošanas perioda ietvaros izveidotā un attīstītā Ģeoportāla pilnveidošana, paredzot Ģeoportāla platformas pārbūvi uz atvērtā koda bezmaksas tehnoloģijām un atvērtajiem standartiem, un veikt funkcionālos un lietojamības uzlabojumus.
Problēmas apraksts
Vienotas Valsts ģeoloģijas fonda informācijas digitalizācijas platformas izveidošana
Atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) pārvalda ģeoloģiskās informācijas sistēmu un ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai neatkarīgi no darbu finansēšanas veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija jānodod glabāšanā LVĢMC. Tādējādi Valsts ģeoloģijas fondā tiek uzturēta unikāla vēsturiska informācija zemes dzīļu izpēti un resursiem, kas ik dienas tiek papildināta. 
VĢF informācija tiek uzturēta galvenokārt analogā formātā VĢF un tās digitalizēšana notiek tikai pēc katra konkrētā pieprasījuma. Tādējādi jebkura veida ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās informācijas atlase ir laikietilpīga un nenodrošina ne efektīvu informācijas sniegšanu, ne tās pieejamību ārējiem lietotājiem un LVĢMC pamatdarbības funkciju veikšanai (piemēram, informācijas sagatavošanai zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamajiem administratīvajiem aktiem).  
Datu glābāšana, digitalizācija un ievade elektroniskajās datubāzēs ir būtisks process ilggadīgās zemes dzīļu informācijas saglabāšanai un datu zuduma riska minimizācijai. Pastāv risks, ka šī papīra formā, kā arī ārējos datu nesējos glabātā informācija nākotnē tiks daļēji vai pilnībā zaudēta. 
Ik dienas VĢF materiālus pieprasa fiziskas, juridiskas un publiskas personas zemes dzīļu izmantošanas plānošanai (derīgo izrakteņu, t.sk. pazemes ūdeņu, izpēte un ieguve), informācijas sagatavošana zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamajai dokumentācijai. 
Risinājuma apraksts
Par 350 000 euro apmērā tiks nodrošināta LVĢMC infrastruktūras reorganizācija un pārcelšana uz valsts nozīmes datu centru, pirms tam veicot nepieciešamo izvērtējumu un LVĢMC infrastruktūras pielāgošanas darbus, savukārt par 500 000 euro tiks nodrošināta vienota VĢF informācijas digitalizācijas platformas izveidošana, kas paredz VĢF informācijas digitalizācijas platformas izveidošanu un tā sasaisti ar Zemesdzīļu informācijas sistēmu. Tas nodrošinās zemes dzīļu informācijas elektronisku pieejamību un automatizētu atlasi, kas šobrīd prasa laikietilpīgu manuālo darbu. Pilns digitalizācijas process ietvers gan ģeoloģisko un hidroģeoloģisko pārskatu skenēšanu un elektroniska kataloga (digitālās bibliotēkas) izveidi, gan kartogrāfiskā materiāla skenēšanu, ģeotelpisko piesaisti un klasificēšanu, kartogrāfiskās zemes dzīļu informācijas digitālai analīzei un pieejamības nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts ieguldījums risinājumos, kas ir priekšnosacījums publiskās pārvaldes IKT attīstībai atbilstoši modernas pārvaldes principiem un būtiski sabiedrībai.
Juridiskās personas
  • VARAM kā finansējuma saņēmējs
  • Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā projekta sadarbības partneri
  • Izglītības un zinātnes ministrija kā projekta sadarbības partneri
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā projekta sadarbības partneri
  • Valsts zemes dienests kā projekta sadarbības partneri
  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija kā projekta sadarbības partneri
  • Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija kā projekta sadarbības partneri
  • Sabiedrības integrācijas fonds kā projekta sadarbības partneri
  • Iekšlietu ministrija kā projekta sadarbības partneri
  • Latvijas Zinātnes padome kā projekta sadarbības partneri
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka kā projekta sadarbības partneri
  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs kā projekta sadarbības partneri
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts ieguldījums risinājumos, kas ir priekšnosacījums publiskās pārvaldes IKT attīstībai atbilstoši modernas pārvaldes principiem un būtiski sabiedrībai. Pēc Rīkojuma projekta apstiprināšanas tiks veikti grozījumi vienošanās par projekta īstenošanu saistībā ar papildu veicamajām darbībām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 059 509
959 423
810 587
1 850 755
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 059 509
959 423
810 587
1 850 755
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 059 509
959 423
810 587
1 850 755
0
821 460
804 460
2.1. valsts pamatbudžets
2 059 509
959 423
810 587
1 850 755
0
821 460
804 460
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-821 460
-804 460
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
-821 460
-804 460
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
-821 460
-804 460
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
-821 460
-804 460
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz palielināt ERAF līdzfinansētā projekta kopējo finansējumu par 2 810 177,55 euro, līdz ar to projekta kopējais finansējuma apjoms plānots 6 015 518,77 euro apmērā. 2021. gadā tika apgūts 335 245,22 euro no ieplānotā finansējuma.
Projekta ietvaros par papildu piešķirto finansējumu VARAM pilnveidos un izstrādās zemāk minētos risinājumus, kuri pildīs koplietošanas platformas funkciju, kur plānotās faktiskās risinājumu izstrādes izmaksas ir šādā apmērā:
TAPIS – 345 840 euro[1];
VIRSIS - 821 829 euro;
Ģeoportāls platforma – 900 000 euro;
Vienota Valsts ģeoloģijas fonda informācijas digitalizācijas platforma – 500 000 euro;
LVĢMC – instrastruktūrai 350 000 euro.

Finansējums norādīts kopā ar esošo projekta izstrādes finansējumu 220 000 euro un paredzēto finansējuma palielinājumu 125 840 euro; https://likumi.lv/ta/id/320200-par-informacijas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnu-ieviesanu-publiskas-parvaldes-informacijas-sistemu-joma-merkarhitekturas
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai varētu nodrošināt projekta ietvarā izstrādāto risinājumu fizisko, loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 98%) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu sistēmā, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu, vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, projekta ietvarā izstrādāto risinājumu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.-2026.gadā (pēc projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem kopumā tiek plānoti indikatīvi šādā apmērā:
1) DAGR - 865 000 euro kopā, indikatīvi plānojot 2024.gadā – 295 000 euro, 2025.gadā – 275 000 euro, 2026.gadā – 295 000 euro, un turpmāk 275 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 20 000 euro drošības auditam.
2) MAP - 236 000 euro kopā, indikatīvi plānojot 2024.gadā – 82 000 euro, 2025.gadā – 72 000 euro, 2026.gadā –  82 000 euro un turpmāk 72 000 euro (ik gadu).
3) TAPIS - 156 900 euro kopā, indikatīvi plānojot 2024.gadā – 52 300 euro, 2025.gadā – 52 300 euro, 2026.gadā – 52 300 euro, un turpmāk 52 300 euro (ik gadu). Plānots finansējums 15 000 euro drošības auditam. 
4) VIRSIS pilnveide - 44 340 euro kopā, indikatīvi plānojot 2024.gadā – 14 780 euro, 2025.gadā – 14 780  euro, 2026.gadā – 14 780  euro. Sistēmas uzturēšanas izdevumi tiek pārcelti no PIKTAPS 2 uz projektu pilnā apmērā. Uzturēšanas izdevumi tiks atbilstoši samazināti PIKTAPS 2, veicot grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 31. oktobra rīkojumā Nr. 567 Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 44.0. versija).
5) VIRSIS 2 (Pieteikuma vadības sistēmas izstrāde) – 365 140 euro kopā, indikatīvi plānojot 2024.gadā – 117 380 euro, 2025.gadā – 130 380 euro, 2026.gadā – 117 380 euro. VIRSIS 2 plānots finansējums 13 000 euro drošības auditam. Sistēmas uzturēšanas izdevumi tiek pārcelti no PIKTAPS 2 uz projektu pilnā apmērā. Uzturēšanas izdevumi tiks atbilstoši samazināti PIKTAPS 2, veicot grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 31. oktobra rīkojumā Nr. 567 Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 44.0. versija).
6) Ģeoportāla platforma - 405 000 euro kopā, indikatīvi plānojot 2024.gadā – 135 000 euro, 2025.gadā – 135 000 euro, 2026.gadā – 135 000 euro. Plānots finansējums 15 000 euro drošības auditam. 
7) Vienota Valsts ģeoloģijas fonda informācijas digitalizācijas platforma - 375 000 euro kopā, indikatīvi plānojot 2024.gadā – 125 000 euro, 2025.gadā – 125 000 euro, 2026.gadā – 125 000 euro.
Ņemot vērā augstāk minēto kopējās uzturēšanas izmaksas plānotas: 2024.gadā – 821 460 euro, 2025.gadā – 804 460 euro, 2026.gadā – 821 460 euro.
Attiecībā pret iepriekš prognozētajām uzturēšanas izmaksām, kas tika noteiktas ne vairāk kā 417 000 euro gadā, nepieciešamā finansējuma palielinājums uzturēšanas izmaksām ir 404 460 euro.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas noteiktas, pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pieredzi līdzīgos iepirkumos. Iepirkumos par līdzīgiem programmēšanas darbiem pretendentu iesniegtajos piedāvājumos vienas cilvēkdienas cena ir aptuveni 545 euro/dienā ar PVN. Ņemot vērā to, ka daudzi ERAF projekti IKT jomā tiks īstenoti vienlaicīgi, var prognozēt, ka drīzumā būs novērojama ievērojama IT industrijas noslodze un atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, kas var izraisīt vēl straujāku cilvēkdienas izmaksu kāpumu, līdz ar to aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 580 euro/dienā ar PVN.
Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas attiecas gan uz 2000 EKK, gan 5000 EKK aprēķiniem.
Uzturēšanas izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka precēm un pakalpojumiem tiek atvēlēti 25-30% no kopējām uzturēšanas izmaksām, un pamatkapitālam atbilstoši 70%-75%. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits, cilvēkdienas izmaksas un sadalījums detalizētās pozīcijās noteikts, pamatojoties uz VARAM resora līdzšinējo pieredzi IKT risinājumu uzturēšanā, kā arī uz faktu, ka sistēmas attīstības darbu (pamatkapitāla izdevumi) cilvēkstundu likmes ir augstākas nekā likmes risinājuma kļūdu novēršanai (preču un pakalpojumu izdevumi).
Pamatkapitāla izmaksās ņemti vērā tādi izdevumi kā risinājuma tehnoloģiskā attīstība risinājuma funkcionālo spēju un drošības saglabāšanai, risinājuma pielāgojumi lietotāju produktīvākam darbam ar sistēmu (lietojamības vajadzībām),  kā arī nelieliem (līdz darbietilpībai ar dažām cilvēkdienām) uzlabojumiem sistēmas atbilstības izmaiņām normatīvajā regulējumā nodrošināšanai.
Savukārt preču un pakalpojumu izmaksas ietver izdevumus sistēmas kļūdu novēršanai, sistēmas konfigurēšanai, administrēšanai un konsultācijām par sistēmas tehniskajiem jautājumiem, un ir iekļautas izmaksu kodā 2000 EKK.
Plānojot sistēmu uzturēšanas izdevumus, tika ievēroti sistēmu uzturēšanas principi, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma “Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” (izskatīts MK  2016. gada 18. augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 2.§) 1.pielikumā “Sistēmu uzturēšanas principi” (turpmāk – sistēmu uzturēšanas principi), paredzot sistēmu uzturēšanas izdevumus līdz 20% no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums projekta ietvarā izstrādāto risinājumu uzturēšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projekta beigām.
Projektā tiek īstenotas Ātrdarbīga datu izplatīšanas risinājuma jeb datu agregatora risinājuma (turpmāk – DAGR) un mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas aktivitātes, kur uzturēšanas izmaksas pēc projekta beigām, sākot ar 2024. gadu, paliek nemainīgas, atbilstoši 2021. gada 11. janvāra rīkojuma Nr. 9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0 versija)”[1] iepriekšējā anotācijā aprakstītājam un ar papildus aktivitāšu uzturēšanas izmaksām.

[1] https://likumi.lv/ta/id/320200-par-informacijas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnu-ieviesanu-publiskas-parvaldes-informacijas-sistemu-joma-merkarhitekturas

Vēršam uzmanību, ka finansējums, t.sk., amata vietas, kas būs nepieciešams DAGR funkcionalitātes nodrošināšanai un uzturēšanai pēc projekta realizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas tiks izstrādāti DAGR risinājuma pilnvērtīgai un tiesiskai izmantošanai pēc projekta realizācijas, tiks paredzēta izstrādājot attiecīgos normatīvos aktus un atbilstoši tajos paredzētajām tiesībām un pienākumiem DAGR pārzinim.
Pēc projekta realizācijas DAGR plānots uzturēt un attīstīt kā vienu no būtiskākajiem koplietošanas risinājumiem datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē.

[1] https://likumi.lv/ta/id/320200-par-informacijas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnu-ieviesanu-publiskas-parvaldes-informacijas-sistemu-joma-merkarhitekturas
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Grozījumi veikti atbilstoši MK rīkojumam Nr. 225, ar kuru PIKTAPS 2 aktivitāte par VIRSIS izstrādi tiek pārcelta uz projektu “Datu izplatīšanas u pārvaldības platforma (DAGR)”, kā rezultātā no PIKTAPS 2 uz DAGR projektu ir pārceltas divas īstenošanas amata vietas, 1 slodze VARAM un 1 slodze Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

Vēršam uzmanību, ka finansējums, t.sk., amata vietas, kas būs nepieciešams DAGR funkcionalitātes nodrošināšanai un uzturēšanai pēc projekta realizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas tiks izstrādāti DAGR risinājuma pilnvērtīgai un tiesiskai izmantošanai pēc projekta realizācijas, tiks paredzēta izstrādājot attiecīgos normatīvos aktus un atbilstoši tajos paredzētajām tiesībām un pienākumiem DAGR pārzinim.
Pēc projekta realizācijas DAGR plānots uzturēt un attīstīt kā vienu no būtiskākajiem koplietošanas risinājumiem datu pārvaldības īstenošanai valsts pārvaldē.
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrs, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Zinātnes padome, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts zemes dienests, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Sabiedrības integrācijas fonds
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ieguldījums risinājumos, kas ir priekšnosacījums publiskās pārvaldes IKT attīstībai atbilstoši modernas pārvaldes principiem

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi