1.1. Pamatojums
Viens no tiesību aktu projektiem, kurā ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus, ir likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Tomēr, tā kā grozījumi tiktu izdarīti likuma lielākajā daļā un likuma teksts tādējādi kļūtu grūti uztverams, ir pieņemts lēmums izstrādāt jaunu Valsts ieņēmumu dienesta likumu nevis grozīt spēkā esošo.
Tā kā jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā netiek paredzēts iekļaut atsevišķas normas saistībā ar muitas jomu, tādejādi šādas normas nepieciešams iekļaut Muitas likumā.
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Muitas iestādes uzdevumus un tiesības nodokļu administrēšanā šobrīd reglamentē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Minētā likuma 11.panta otrajā daļā noteikts, ka īstenojot muitas politiku, muitas iestādes uzdevums ir piemērot un administrēt muitas tarifus, iekasēt muitas nodokli un citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļus, kas nomaksājami uz muitas robežas. Savukārt, atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 13.panta trešajai daļai, muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu 10.panta pirmajā daļā. Muitas iestāde veic ne tikai muitas politikas īstenošanu, bet arī nodokļu administrēšanu.
Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums” veidots īss un koncentrēts un, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par to, ka arī muitas iestādei ir noteikti uzdevumi un tiesības nodokļu administrēšanā, normatīvajā regulējumā būtu jāsaglabā normas saistībā ar muitas iestādes kā nodokļu administrācijas statusu.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību attiecībā uz to, ka muitas iestāde veic ne tikai muitas politikas īstenošanu, bet arī nodokļu administrēšanu, Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un nodokļu administrēšanā.
Muitas likuma 14.panta otrās daļas 3.punkts deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un nogādā transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai. Minētā kārtība noteikta ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumiem Nr.468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.468).
Muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai izriet no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
Proti, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus (muitas amatpersonas) apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 12.1 punkts).
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem (muitas amatpersonām) ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta astotā daļa).
Likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 12.1 punkta un 13.panta astotās daļas normas. Līdz ar to, papildus kārtībai, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un nogādā transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka muitas amatpersonai ir šādas tiesības.
Vienlaikus būtu redakcionāli precizējama Muitas likuma 14.panta pirmā daļa, radot nepārprotamu tiesisku skaidrību par to, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas teritorijā.
Tā kā likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas normas par muitas amatpersonas tiesībām Latvijas Republikas muitas teritorijā apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai, minētās tiesības ir jāparedz Muitas likumā. Šobrīd Muitas likums kopsakarā ar MK noteikumiem Nr.468 nosaka kārtību, kādā veidā minētās darbības tiek veiktas
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 46.pantā noteiktajam, muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko uzskata par vajadzīgu.
Vienlaikus, lai izvairītos no dažādām normas interpretācijas variācijām, nepieciešams redakcionāli pilnveidot Muitas likuma 14.panta pirmo daļu.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta otrajā daļā noteikts, ka, īstenojot muitas politiku, viens no muitas iestādes uzdevumiem ir veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Minētā norma likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas laboratorijā ir iespējams veikt dažādu veidu ekspertīzes; laboratorija ir aprīkota ar iekārtām, ar kurām tostarp ir iespējams ekspertīzei nodotajos paraugos konstatēt narkotiskās un psihotropās vielas un prekursorus, kā arī laboratorijas personāls ir kvalificēts veikt attiecīgās ekspertīzes. Tā kā iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde saskārās ar problēmām saistībā ar ilgajiem Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja ķīmisko ekspertīžu izpildes termiņiem, Valsts ieņēmumu dienestam tika noteikta funkcija veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Tādējādi, lai arī turpmāk optimāli būtu izmantojami Muitas laboratorijas resursi, Muitas likumā jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta kompetence tiesu ekspertīžu jomā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta otrajā daļā noteikts, ka, īstenojot muitas politiku, viens no muitas iestādes uzdevumiem ir veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Minētā norma likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta. Līdz ar to Muitas likumā jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta kompetence tiesu ekspertīžu jomā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta devītajā daļā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem noteiktas tiesības muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.
Saskaņā ar Muitas likuma 15.panta pirmo daļu, lai pārliecinātos, ka pie personas neatrodas muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarēta skaidra nauda, vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, muitas amatpersona muitas kontroles laikā ir tiesīga veikt personas pārmeklēšanu, no ārpuses pārbaudot personas apģērbu un pieskaroties personai. Muitas likums neparedz tiesības veicot personas pārmeklēšanu, fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus).
Muitas kontroles darbību fiksēšana, veicot kontroles procesa fotografēšanu, izdarot audioierakstus un videoierakstus, ir nepieciešama lai:
- gadījumos, kad muitas kontroles pasākuma laikā tiek konstatēts muitas noteikumu pārkāpums vai tiek saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tiktu fiksēta un dokumentēta visa muitas kontroles gaita, kas nodrošinātu objektīvus pierādījumus pārkāpuma faktam;
- izvairītos no nepamatotām pretenzijām par neatbilstošu vai nepamatotu muitas kontroles veikšanu, kā arī par muitas kontroles laikā muitas kontroles objektam nodarītiem bojājumiem;
- fiksētu muitas kontroles laikā iespējamus kukuļošanas mēģinājumus (novērstu korupcijas riskus);
- nodrošinātu iespēju veikt muitas amatpersonām doto uzdevumu un norādījumu izpildes kvalitātes kontroli;
- nodrošināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām par muitas kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta devītajā daļā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem noteiktas tiesības muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi. Tā kā minētā norma ar tiesībām personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus) likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta, nepieciešams šādas tiesības paredzēt Muitas likumā.
Muitas likuma 20.1 pants nosaka muitas iestādes rīcību ar aizdomīgiem pasta sūtījumiem, proti, muitas iestādes darbības universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā, konstatējot Pasta likumā noteiktos aizdomīgus pasta sūtījumus.
Savukārt to, ka muitas iestādei ir šāds uzdevums pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē, nosaka likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 pants. Proti, muitas iestāde universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolē pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus.
Attiecīgi likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta 11.daļa paredz muitas iestāžu ierēdņiem tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, kā arī izņemt, atvērt un iznīcināt aizdomīgus pasta sūtījumus atbilstoši Muitas likumā noteiktajai kārtībai.
Likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 panta un 13.panta 11.daļas normas. Līdz ar to minētais jāpārņem Muitas likumā.
Muitas iestādes uzdevums pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 pantā. Tā kā minētais uzdevums likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemts, nepieciešams Muitas likumā iekļaut normu, paredzot muitas iestādei uzdevumu universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolēt pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums"
Likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" netiek pārņemtas atsevišķas ar muitas jomu saistītas normas, kuras šobrīd noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Lai nodrošinātu, piemēram, muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai vai tiesības personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Muitas likumā.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts tika nodots publiskajā apspriešanā 04.04.24.-17.04.2024. Komentāri netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrība par plānoto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju ir informēta arī ar informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”, kuru Ministru kabinets ir pieņēmis zināšanai 2024.gada 6.februāra sēdē (sk. prot. Nr.6, 33.§).
Savukārt, lai izstrādātu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reformas tiesiskajam regulējumam un reformas risinājumiem, Finanšu ministrija izveidoja Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupu, kuras sastāvā ir Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšējās drošības biroja, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kancelejas pārstāvji. Tādējādi likumprojektu izstrādājot, ir izvērtēti arī darba grupas locekļu sniegtie viedokļi.