Anotācija

Fiksēto likmju finansēšanas kārtībā paredzētas trīs kārtas:
Pirmā kārta – nodrošina finansējumu iepriekšējā budžeta gadā finansētajām pedagoģiskajām likmēm (fiksētās);
Otrā kārta – ja veidojas pedagoģisko likmju atlikums (pieprasīts mazāk likmju kā finansēts iepriekšējā gadā), to sadala sporta skolām, kurām pārsniegts fiksēto pedagoģisko likmju skaits;
Trešā kārta – ja pēc Noteikumu 8. punktā noteiktajā kārtībā piešķirtā finansējuma veidojas valsts finansējamo pedagoģisko likmju atlikums, tās sadala proporcionāli visām sporta skolām, nepārsniedzot budžeta gadam pieprasīto pedagoģisko likmju skaitu. Visās kārtās obligāts nosacījums ir iepriekšējā mācību gadā izpildīti rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu.
Minētā kārtība vienlaikus nodrošina iespēju pretendēt uz valsts budžeta finansējumu arī jaunām akreditētām sporta skolām, ja minētajam mērķim valsts budžetā ir pieejams papildu finansējums.
Noteikumu 8. punktā ir noteikts, ka maksimālā finansējuma nodrošinājumu izglītības iestādei gadā aprēķina, ievērojot pieprasīto pedagoģisko likmju skaitu, kas nepārsniedz sporta skolā iepriekšējā budžeta gadā valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu (iepriekšējā budžeta gadā pieprasītās pedagoģiskās likmes tiek iekļautas sporta skolai nepieciešamā finansējuma nākamā gada aprēķinā).
2024.gadā uz valsts finansējumu pretendēja 6 akreditētas sporta skolas, kurām nav iepriekšējā gadā finansētu pedagoģisko likmju, 2025.gadā - vēl 4 sporta skolas, no kurām viena ir pašvaldības dibināta, 2025.gadā tika akreditētas vēl divas privātas sporta skolas. Finansējuma pieprasījumu 2026.gadam iesniedza viena no tām, un kopumā  šīm 11 sporta skolām pirms iesniegumu valsts finansējuma saņemšanai pārbaudes provizoriski ir nepieciešams finansējums 95,48 pedagoģiskajām  likmēm.
 Minētās sporta skolas varētu pretendēt uz finansējumu tikai trešajā kārtā, jo tām nav iepriekšējā budžeta gadā valsts finansēto pedagoģisko likmju, kā arī atbilstoši Noteikumu 8.¹ punktā noteiktajam, ka, ja pēc šo noteikumu 8. punktā noteiktajā kārtībā piešķirtā finansējuma veidojas valsts finansējamo pedagoģisko likmju atlikums, to sadala proporcionāli visām izglītības iestādēm, nepārsniedzot budžeta gadam pieprasīto pedagoģisko likmju skaitu. 2026.gadā valsts finansējamo pedagoģisko likmju atlikums finansējuma aprēķina trešajā kārtā  var veidoties tikai gadījumā, ja tiks piešķirts papildu finansējums. 
 

Lai tām sporta skolām, kurām nav iepriekšējā gadā finansēto pedagoģisko likmju, radītu iespēju iegūt finansētās (fiksētās) pedagoģiskās likmes, tai pat laikā nesamazinot finansējumu  esošām sporta skolām, noteikumu projekts paredz finansējuma aprēķinu veikt trīs kārtās, mainot vietām otro un trešo kārtu:
Pirmā kārta (1) - nodrošina finansējumu iepriekšējā budžeta gadā finansētajām pedagoģiskajām likmēm;
Otrā kārta (2) – pedagoģisko likmju atlikumu no pirmās kārtas (izņemtas grupas, jo neatbilst noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem vai arī sporta skola pieprasījusi mazāk pedagoģisko likmju nekā finansētas iepriekšējā gadā) sadala tām sporta skolām, kurām nav iepriekšējā gadā finansēto pedagoģisko likmju ne lielākā procentuālajā apjomā no pieprasītā, kāds kārtējā gadā ir tām sporta skolām, kurām ir iepriekšējā gadā finansētās pedagoģiskās likmes. 
Trešā kārta (3) – ja pēc Noteikumu 8. punktā noteiktajā kārtībā piešķirtā finansējuma veidojas valsts finansējamo pedagoģisko likmju atlikums, to sadala proporcionāli visām izglītības iestādēm, to pedagoģisko likmju finansēšanai, kas netika finansētas 1. un 2.kārtā, un piemaksām par papildu pedagoģisko darbu, kā arī pedagogu mēneša darba algas likmes palielināšanai atbilstoši kārtējā gadā pieprasītajām pedagoģiskajām likmēm.
Visās kārtās obligāts nosacījums ir iepriekšējā mācību gadā izpildīti rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu.

Balstoties uz biedrības "Latvijas Golfa federācija" Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtajiem priekšlikumiem, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr.885 1.pielikumā "Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu mācību treniņu grupu rezultativitātes kritēriji sportā  attiecīgo sporta veidu sadaļās, pievienojot sporta veidu - golfs. Minēto grozījumu spēkā stāšanās un grupu komplektēšana atbilstoši tiem iespējama no 2026.gada 1.septembra,  grozīto kritēriju un rezultātu vērtēšana varēs tikt veikta no 2027.gada 1.septembra.

Saskaņā ar Sporta likuma 10.panta ceturto daļu sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Biedrības "Latvijas Golfa federācija" (turpmāk - LGF), kas ir Sporta likuma kārtībā atzītā sporta federācija, sniegtajā pamatojumā norādīts, ka golfam kā sporta veidam ir būtiska ietekme uz bērnu un jauniešu veselību, vispārējo fizisko attīstību un emocionālo līdzsvaru, sekmējot disciplinētību un koncentrēšanās spējas. Latvijā jau vairākus gadus veiksmīgi īsteno interešu izglītības programmas golfā Mārupes un Valmieras pašvaldībās, kur golfa nodarbības apmeklē 230 bērni un jaunieši. Papildus tam Ozo golfa laukuma bērnu klubā golfa nodarbības apmeklē 175 bērni un jaunieši, bet Jūrmalas Golf Club & Hotel bērnu akadēmijā golfu apgūst 34 bērni un jaunieši. Šie dati apliecina golfa pieaugošo popularitāti jauniešu vidū un kalpo par pamatu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas izveidei, kā arī norāda uz nepieciešamību nodrošināt profesionālās ievirzes izglītību šajā sporta veidā. LGF uztur handikapa sistēmu (HCP) GolfBox platformā, kurā reģistrēti 7206 Latvijas golferi, no kuriem 510 ir bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Visiem golferiem ir sacensībām derīgs handikaps. Šīs sezonas laikā zaļās kartes mācību kursu apmeklēja un zaļo karti golfā ieguva 923 jaunie spēlētāji. Šie dati apliecina golfa plašo popularitāti un sabiedrības interesi par šo sporta veidu. Golfs ir viens no olimpiskajiem sporta veidiem, kas piešķir tam īpašu nozīmi un atzinību starptautiskajā sporta arēnā. Federācija ik gadu organizē vairākus vietēja un starptautiska mēroga čempionātus, kuros piedalās gan Latvijas, gan ārvalstu sportisti. Pirmā Latvijas Junioru izlase golfā tika izveidota 2002. gadā, un kopš tā laika tā ir kalpojusi par nozīmīgu platformu Latvijas jauniešu sportistu attīstībai šajā sporta veidā. Izlasi katru gadu veido 16 labākie jaunie golferi – 8 meitenes un 8 zēni –, kā arī 8 izlases kandidāti – 4 meitenes un 4 zēni –, kas tiek rūpīgi atlasīti, pamatojoties uz viņu sportisko sniegumu un atbilstību kritērijiem kopumā. LGF ir sagatavojusi profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas V20 un V30 golfā, ievērojot Izglītības likumu, Ministru kabineta noteikumus un citus saistošos normatīvos aktus. LGF apņemas nodrošināt programmu saskaņošanu, licencēšanu un integrāciju sporta izglītības iestādēs. Programmu izveide veicinās jauno talantu attīstību, nodrošinās kvalitatīvāku apmācību procesu un sekmēs teicamu rezultātu sasniegšanu gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
Atbilstoši biedrības "Latvijas Golfa federācija" iesniegtajiem izvērtētajiem priekšlikumiem veikti grozījumi 1.pielikumā "Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu mācību treniņu grupu rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu" 1.pielikumā  izveidota 2.18 golfs sadaļa.  - attiecīgi par vienu skaitli palielinās sadaļu numerācija.

Noteikumu 2.punktā minētais "akreditētu izglītības programmu īstenošanā " neatbilst šī brīža akreditācijas procesam, kur būtiska ir izglītības iestādes akreditācija, bet programmas tiek licencētas.

 Noteikumu 2.punktā nomainīts formulējums uz "licencētu programmu īstenošanā". 

Nepieciešams pārskatīt veidu, kā sporta skolas apliecina rezultativitātes kritēriju izpildi. Šobrīd Valsts izglītības informācijas sistēmā  sadaļā "Sacensību kalendārs" tiek ievadītas  sacensības, bet tām nav sasaistes ar kādu no reģistriem vai attiecīgās federācijas tīmekļvietni, un pēc tam izglītojamiem tiek pievienotas sacensības no sacensību kalendāra, kurās tie piedalījušies. Lai pārliecinātos, vai izglītojamais ir piedalījies norādītajās sacensībās, pārbaude veicama manuāli (meklējot tīmekļvietnēs).

Grozījumi 11.2. un 11.3. apakšpunktā paredz ministrijai iespēju pieprasīt izglītības iestādei un Sporta likuma kārtībā atzītajai attiecīgā sporta veida federācijai nepieciešamo informāciju, kas apliecina izglītojamā dalību sacensībās un  rezultativitātes kritēriju izpildi, kā arī ņemot vērā Sporta likuma 10.¹ panta ceturtajā daļā noteikto deleģējumu - pēc anoloģijas ar Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi" 43.punktu, kas nosaka šaušanas sporta veida sacensību iekļaušanu biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome" kalendāra gada plānā, uzdot biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome", veicot sporta veida federāciju uzraudzību, sniegt nepieciešamo informāciju, kas apliecina izglītojamā rezultativitātes kritēriju izpildi.