Anotācija

Ņemot vērā minēto un atsaucoties uz 28.01.2025. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr. 4 33§ “Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā””(24-TA-2678) 7. un 8.1. punktu, ir nepieciešams aktualizēt ar Ministru kabineta 2023. gada 22. jūnija rīkojums Nr.381 "Par darba grupas izveidi visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai" apstiprinātās darba grupas visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai sastāvu un noteiktās darbības, lai tas ietvertu visas institūcijas, precizēt apakšgrupu sastāvu, kā arī nodot valsts sekretāru līmeņa darba grupas visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanai un uzraudzībai  vadības, koordinēšanas un sekretariāta funkcijas Krīzes vadības centram.

Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek precizēts darba grupas sastāvs, par darba grupas vadītāju nosakot Krīzes vadības centra vadītāju un Krīzes vadības centra nozīmētu pārstāvi par tematisko apakšgrupu vadītāja vietnieku, atbilstoši grozījumiem Nacionālās drošības likumā (24-TA-2678), kas nosaka, ka Krīzes vadības centra uzdevumus, līdz ar to darba grupas vadība un tematisko apakšgrupu vadītāju vietnieku pozīcijas no Aizsardzības ministrijas kā iepriekš vadošās institūcijas pārņemtu Krīzes vadības centrs.
Tāpat, lai nodrošinātu Darba grupas administratīvo darbību, ar rīkojuma projektu tiek noteikts, ka  Darba grupas sekretariāta funkcijas turpmāk veic Krīzes vadības centrs, pārņemot tās no Aizsardzības ministrijas. Vienlaikus, nodrošinot sekretariāta funkcijas, Krīzes vadības centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā informāciju par Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas gaitu (ikgadējais ziņojums). Sekretariāta funkcijas Krīzes vadības centram paredzēts veikt tam noteiktās struktūras un resursu ietvaros, neparedzot papildu finansiālus vai personāla resursus šīs funkcijas veikšanai.
Darba grupa un tās apakšgrupas turpinās darboties Nacionālās drošības likuma 23.5 pantā noteikto uzdevumu un funkciju ietvaros. Nacionālās drošības likuma 23.5 pants nosaka, ka Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai, lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā, jau miera laikā ir nepieciešams veikt koordinētas un savstarpēji saskaņotas pārnozaru darbības, lai nostiprinātu visaptverošas valsts aizsardzības un tās elementu pamatprincipus valsts un pašvaldību institūciju, kā arī fizisko un juridisko personu kompetenču jomās, lai minētie elementi būtu darboties spējīgi arī valsts apdraudējuma situācijā.
Darba grupa visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai nodrošina un veicina nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī, tajā skaitā starpnozaru sadarbību. Atbilstoši Rīkojuma projekta 2.3. punktam, informācija par darba grupas paveikto un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu saistītu uzdevumu izpildi tiek iesniegta Ministru kabinetā, tos izskatot Ministru kabineta sēdēs atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullī noteiktajai kārtībai.
Nepieciešamības gadījumā Aizsardzības ministrija var sniegt atbalstu Krīzes vadības centram visaptverošas valsts aizsardzības darba grupas koordinācijas un organizēšanas,  kā arī citos saistītajos jautājumos, lai nodrošinātu saistīto darbību nepārtrauktību.
Vienlaikus tiek precizēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums, ņemot vērā, ka no 2024. gada 1. jūlija tas tika mainīts.
Dalībai darba grupā ar Ministru kabineta rīkojumu tiek deleģēti konkrēti amati, nevis konkrētas personas, tāpēc dalības apliecinājums no iestādēm nav nepieciešams.