Anotācija

24-TA-1254: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās” (turpmāk – Noteikumu projekts) ietvaros tiks nodrošināts atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Atbalstu veido aizdevums vai garantija un kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai, dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai.
Noteikumu projekts izdots saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. un 14. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt ieguldījumus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, lai veicinātu dzīvojamā fonda atjaunošanu Latvijā un veicinātu izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju veidošanos. Mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, nodrošinot jaunu darba vietu rašanos un veicinot pieprasījumu pēc vietējiem būvmateriāliem, kā arī samazina enerģētiskās nabadzības līmeni un uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar 2020. gada 14. oktobra Eiropas komisijas paziņojumu par “Eiropas Renovācijas vilnis- par zaļām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1603122220757&uri=CELEX:52020DC0662), Latvijai līdz 2050. gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte ēku sektorā. Lai sasniegtu minēto mērķi nepieciešams atjaunot ap 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Līdz šim ar ES fondu atbalstu sasniegti tikai 5,7% no Eiropas Komisijas izvirzītā mērķa, attiecīgi secināms, ka nepieciešams rast jaunus risinājumus tempu kāpināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026. gada 31. augustā tiks noslēgta šobrīd pieejamā atbalsta programma daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai, kas tiek īstenota Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 460 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" īstenošanas noteikumi" ietvaros. Kopumā atbalsta programmā iesniegti 166 projekti par kopējo projektu summu 106 milj. EUR, rezervējot visu 1.2.1.1.i. investīcijai "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" (turpmāk - 1.2.1.1.i. investīcija) pieejamo finansējumu. Līdz ar to 2024. gada 5.septembrī jaunu pieteikumu pieņemšana tiek pārtraukta. Vislielākais pieteikumu skaits saņemts no Rīgas apkārtnes – 52%, Kurzeme – 21%, Latgale – 5%; Vidzeme – 16%; Zemgale – 6%.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, nepieciešams nodrošināt jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai.
Šo noteikumu ietvaros izstrādāta atbalsta programma, kas ietver kārtību, kādā īstenojams pasākums, tam pieejamo finansējumu, izmaksu attiecināmības nosacījumus un atbalsta saņēmējus kā arī atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.

Vispārīgi nosacījumi
 
Atbildīgā nozares ministrija: Ekonomikas ministrija
Atbalsta veids: sabiedrības “Altum” aizdevums vai garantija, kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas, atjaunojamo energoresursu un ilgtspējas nodrošināšanas pasākumu īstenošanai. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments, sākotnēji daudzdzīvokļu mājas projektā noteikto pasākumu veikšanai izsniedzot aizdevumu vai garantiju, un pēc projekta mērķu sasniegšanas piemērojot kapitāla atlaidi, tas ir, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
Atbalsta sniedzējs: sabiedrība “Altum”
Mērķa grupa, atbalsta saņēmēji un gala labuma guvēji: dzīvokļu īpašnieki vai juridiskas personas, kuru īpašumā ir daudzdzīvokļu mājas.
Atbalsta programmai pieejamais finansējums un tā sadalījums pa intervences kodiem: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1. pasākumam "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (turpmāk - 2.1.1.1. pasākums) pieejams finanšu instrumentu kopīgo noteikumu pielikumā norādītais finansējums, no kura 5.8% - šo noteikumu 22.2. apakšpunktā noteiktā mērķa sasniegšanai, minētais apjoms nepieciešamības gadījumā var tikt palielināts vai samazināts, nodrošinot pasākuma noteikto mērķu sasniegšanu.

2.1.1.1. pasākuma ietvaros, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, ir šāds:
42. intervences kods (esošā dzīvojamā fonda energoefektivitātes atjaunošana, demonstrējumu projekti un energoefektivitātes kritērijiem atbilstoši atbalsta pasākumi)- 102 870 335 euro;
52. intervences kods (cita atjaunojamā enerģija (ieskaitot ģeotermālo enerģiju))- 44 365 096 euro.

2.1.1.1. pasākuma ietvaros, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums pa finansējuma kodiem, ir šāds:
1. finansējuma kods (grants)- 3 000 000 euro;
3. finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: aizdevums)- 14 723 543 euro;
4. finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: garantija)- 4 417 063 euro;
5. finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: kapitāla atlaide finanšu instrumenta darbības ietvaros)- 125 094 825 euro.

1. finansējuma kods attiecināms uz otrā posmā īstenotiem projektiem.

Finansējuma atlikums tiek izmantots Noteikuma projektā minēto pasākumu īstenošanai.
Atbalsta programmas īstenošanas termiņš: 2029. gada 31. decembris
Uzraudzības rādītāji un to vērtības: Iznākuma rādītāji:
*līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstīti vismaz 10 653 dzīvokļu īpašumi ar uzlabotu energoefektivitāti un 1597 dzīvokļu īpašumi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas;

Enerģētikas likuma 120. pantā noteikts: “Enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē, kura atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) tā ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību un saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai;
2) tā īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
Rādītāji “dzīvokļu īpašumi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas” tiek sasniegti ar Centrālajā statistikas pārvaldes vidēji statistisko procentuālo apjomu no mājokļu skaita, neiegūstot faktiskos datus 2.1.1.1. pasākuma ietvaros par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām personām.

Rezultāta rādītājs:
*līdz 2029. gada 31. decembrim kopējās primārās enerģijas ikgadējais patēriņš daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir vismaz 21 162 120 kWh gadā.

Rādītāji tiek uzskatīti par izpildītiem, kad būvniecības un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju pasākumi ir īstenoti, ēka ir nodota ekspluatācijā un Būvniecības informācijas sistēmā ir reģistrēts ēkas pagaidu energosertifikāts.
Piegādātāju atlase: Projekta īstenošanā atbalsta saņēmēji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot atbalsta saņēmējus, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 5. pantu pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja tas tiek slēgts par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros, kuru administrē sabiedrība “Altum”. Šis atvieglojums attiecināms arī uz dzīvojamo māju apsaimniekotājiem. Līdz ar to, ja pilnvarotā persona daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā ir Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, tā veic tirgus izpēti vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" noteikto iepirkuma procedūru.

Veicot piegādātāju atlasi, atbalsta saņēmējs ievēro arī sabiedrības "Altum" ieteikumus/vadlīnijas piegādātāju atlases veikšanā.

Atbalsta saņēmēji var piemērot zaļo publisko iepirkumu, sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, inovatīvu publisko iepirkumu vai tā elementus.
Vizuālās identitātes prasības: Līgumos par projekta īstenošanu un par sadarbību ar piegādātājiem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu" ar vārdiem un skaitļiem "Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060) 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Stratēģiski svarīgu projektu īsteno un tā papildu komunikācijas pasākumus veic atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijās "Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas" noteiktajam. Stratēģiski svarīga projekta komunikāciju 2.1.1.1. pasākuma ietvaros nodrošina sabiedrība “Altum” un Ekonomikas ministrija.

Atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ēkas, kurās ir vismaz 3 dzīvokļi), kas ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieku skaita, tādējādi nodrošinot plašu potenciālo atbalsta saņēmēju loku, piemēram, uz atbalstu var pretendēt arī persona, kura ir mājas vienīgais dzīvokļu īpašnieks.

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji un pārvaldnieki var kļūt par sava apsaimniekojamā objekta, daudzdzīvokļu mājas, pilnvaroto personu, ja apsaimniekotājs vai pārvaldnieks ir ieguvis apsaimniekojamā objekta, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku atbilstošu pilnvarojumu, t.i., atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam pieņemtu dzīvokļu īpašnieku lēmumu.

Dzīvokļu īpašnieku pieņemtie lēmumi un/vai sagatavotā tehniskā dokumentācija atbalsta saņemšanai 1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros ir izmantojami arī šīs atbalsta programmas ietvaros.

Ja visi dzīvojamās mājas dzīvokļi ir pašvaldības īpašumā, pašvaldība pilnvaro juridisku personu vai energoservisa kompāniju viņu vārdā īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī slēgt līgumus un parakstīt ar tiem saistītos darījuma dokumentus par atbalsta saņemšanu un izpildīt šos līgumus.

Dzīvokļu īpašnieku balsojums

Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā bija noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga un ar vienkāršo balsu vairākumu varēja pieņemt lēmumu tostarp par mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ar 2024. gada 30. maija likuma grozījumiem "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī, paredzēts, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem), tad to varēs sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiks atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās - ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nebūs snieguši rakstveida atbildi, mēneša laikā varēs tikt organizēta atkārtota aptauja, kurā aptaujas dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem. Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē un aptaujā nepieciešams, lai "par" nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē vai aptaujā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.

Otrā posmā īstenotie projekti

Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra protokola Nr.54 34. § “Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk- grozījumi MK noteikumos Nr. 160) ir apstiprināts sabiedrības "Altum" projekta Nr. 4.2.1.1/16/I/001 "Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem" otrā posma īstenošanas risinājums, t.sk. paredzot projekta otro posmu īstenot 2.1.1.1. pasākumā un novirzot otrā posma īstenošanai finansējumu ne vairāk kā 3 000 000 euro (no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu - 2 550 000 euro un valsts budžeta finansējumu – 450 000 euro) apmērā.

Grozījumi MK noteikumos Nr. 160 veikti atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 118a.pantam.

Energoservisa kompānijas (ESKO)

Energoservisa kompānijas (turpmāk – ESKO) nodrošina projekta īstenošanas vadību, finansējuma piesaisti, projekta rādītāju sasniegšanu, bet pašas neveic darbus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.
Šo noteikumu izpratnē pakalpojuma sniedzēji ir būvdarbu veicēji, būvuzraugi un citi līdzīgu pakalpojumu sniedzēji. ESKO sniedz pakalpojumus saskaņā ar Energoefektivitātes likumā noteikto. Atbalsta piešķiršanu (tai skaitā de minimis) un uzskaiti veic sabiedrība "Altum", bet ESKO darbojas kā starpnieks un projekta vadītājs, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekta mērķu sasniegšanu, taču gala labuma guvēji ir dzīvokļi īpašnieki, tāpēc saņemtais atbalsts (tai skaitā de minimis atbalsts, kas attiecināms uz dzīvokļa īpašnieku) ir nododams tālāk dzīvokļu īpašniekiem.
ESKO var būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona šo noteikumu izpratnē projekta īstenošanas nodrošināšanai, bet ESKO izvēle tiks veikta ārpus šī noteikumu projekta regulējuma. Civiltiesisku līgumu par projekta īstenošanu ar sabiedrību “Altum” var slēgt ESKO un dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis.

2.1.1.1. pasākuma un projekta mērķis

2.1.1.1. pasākuma mērķis atbalsta programmas līmenī ir sasniegt vismaz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījumu no māju kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projektu uzsākšanas. Šī mērķa sasniegšanā tiek ieskaitītas tās mājas, kurām ir īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un/vai ilgtspējas pasākumi, ēka ir nodota ekspluatācijā un Būvniecības informācijas sistēmā ir reģistrēts ēkas pagaidu energosertifikāts.

Projektu līmenī tiek izdalīti divi sasniedzamo mērķu virzieni:
* vismaz 30 procentus kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējā primārās enerģijas patēriņa, ja māja atrodas Latvijas Republikā;
* no 10 līdz 29 procentiem kopējās primārās enerģijas ietaupījums no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa, ja māja atrodas Latgales plānošanas reģionā (turpmāk - Latgale).

Atbalsts Latgales plānošanas reģionam
Lai sekmētu virzību uz daudzdzīvokļu māju atjaunošanu arī Latgales plānošanas reģionā, ir nepieciešams nodrošināt finansējumu projektiem arī atsevišķu pasākumu īstenošanai (neveicot kompleksu ēku atjaunošanu) un pieļaujot kopējās primārās enerģijas samazinājumu mazākā apmērā kā 30 % (bet ne mazāk kā 10%, lai nodrošinātu programmas virsmērķi). Šāda pieeja nodrošinātu, ka atbalsta programmas ietvaros tiktu atbalstīti arī tie projekti, kas sasniedz nelielu kopējās primārās enerģijas samazinājumu, piemēram, projekti, kuru ietvaros tiek veikta tikai logu nomaiņa.
Šāda pieeja Latgales plānošanas reģionam izvēlēta, pamatojoties ar zemiem apguves datiem iepriekšējos Eiropas Savienības plānošanas periodu ietvaros, kur Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2007.-2013. gada ietvaros kopā īstenoti 740 projekti, no tiem Latgales plānošanas reģionā – 57 jeb 7 %. Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2014.-2020. gads ietvaros kopā atjaunotas 606 daudzdzīvokļu mājas, no kurām Latgales plānošanas reģionā 24 (4%). Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros šobrīd dažādos statusos (rezervēta kapitāla atlaide, precizē projektus) ir iesniegti 6 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pieteikumi.
 
Papildus šāda pieeja nodrošināta, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju īpatsvaru zem minimālo ienākumu līmeņa reģionos, kur redzams, ka Latgales statistiskajā reģionā, salīdzinot ar pārējiem statistiskajiem reģioniem, 2019.-2022. gada periodā bijis vislielākais iedzīvotāju īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa. Attiecīgi, šādai iedzīvotāju grupai ir komplicētāk vienoties par kompleksiem atjaunošanas darbiem, kuru rezultātā jāsasniedz vismaz 30% ietaupījumu kopējai primārai enerģijai. Pēc 1.2.1.1.i. investīcijas datiem, projektos, kuri sasniedz 30% kopējai primārai enerģijai, projekta kopējās izmaksas vidēji sastāda 621 415 euro, turpretim projektos, kuros būtu nepieciešams sasniegt 10% ietaupījumu kopējai primārai enerģijai, projekta kopējās izmaksas vidēji sastādītu 207 138 euro (balstoties uz pieņēmumiem un aprēķiniem).

Kapitāla atlaides- apmērs

Kapitāla atlaide tiek gradēta pēc noteiktā projekta mērķa. Kapitāla atlaide no cita finansētāja vai sabiedrības "Altum" attiecināmo izmaksu aizdevuma apmēra nepārsniedz vienu no zemāk minētajiem apmēriem, izņemot šo noteikumu 30. punktā noteiktajā gadījumā:
1. 50 procenti, ja tiek sasniegts kopējais primārās enerģijas samazinājums vismaz 30% apmērā un mājas fasādei pilnā apmērā uzstādīti rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi;
2. 50 procenti, ja sasniegts kopējais primārās enerģijas samazinājums vismaz 30% apmērā un sabiedrība “Altum” pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu vismaz trīs kvartāla ietvaros esošām mājām;
3. 45 procenti, ja sasniegts kopējais primārās enerģijas samazinājums vismaz 30% apmērā un uzstādīta ventilējamā fasāde pilnā apmērā;
4. 40 procenti, ja sasniegts kopējais primārās enerģijas samazinājums vismaz 30% apmērā un māja netiek atjaunota ar rūpnieciski ražotiem koka karkasa paneļiem, izmantojot kvartālu pieeju vai ventilējamo fasādi ;
5. 40 procenti, bet ne vairāk kā 80 000 euro katra projekta attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas atbilstoši šo noteikumu 29. punktam, īstenojot projektu Latgalē un nodrošinot primārās enerģijas samazinājums no 10 – 29%.
Ja tiek atjaunota ēka, kas atrodas Latgale un tiek panākts primārās enerģijas samazinājums vairāk par 29%, kapitāla atlaides apmērs joprojām ir 40 procenti (ja vien ēka netiek atjaunota ar rūpnieciski ražotiem koka karkasa paneļiem, izmantojot kvartālu pieeju vai ventilējamo fasādi), bet netiek vairs piemērots 80 000 euro ierobežojums uz katra projekta attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas atbilstoši šo noteikumu 29. punktam.

Ņemot vērā, ka kapitāla atlaide tiek piešķirta no cita finansētāja vai sabiedrības "Altum" attiecināmo izmaksu aizdevuma apmēra un tehniskās dokumentācijas sagatavošanas un projektu vadības izmaksas rodas pirms aizdevuma izsniegšanas, tad tiek paredzēts, ka ja atbalsta saņēmējam tehniskās dokumentācijas sagatavošanas vai projektu vadības izmaksas ir radušās pirms civiltiesiska līguma, kuru slēdz sabiedrība “Altum” ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu, noslēgšanas brīža, bet ne agrāk kā no 2021. gada 1. janvāra, tad kapitāla atlaides apmēru var palielināt par 50% no tehniskās dokumentācijas sagatavošanas un projektu vadības izmaksām, nodrošinot, ka kapitāla atlaides kopsumma nepārsniedz 50% no cita finansētāja vai sabiedrības "Altum" attiecināmo izmaksu aizdevuma apmēra.
Šāds risinājums piemērots, ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 58. panta 5.punktā noteikto ierobežojumu. Uz šo atbalstu varēs pretendēt energoefektivitātes projekti, kuru atbalsta intensitāte tiks noteikta saskaņā ar šo noteikumu projekta 34.3.- 34.5. apakšpunktu.

Rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi

Pašreizējie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas, tai skaitā energoefektivitātes veicināšanas, risinājumi apgrūtina atjaunošanas tempu kāpināšanu, jo tie pēc savas būtības ir laikietilpīgi un cilvēku resursu prasoši. Šī iemesla dēļ ir rasts risinājums, kuru turpmāk pielietot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanā.
Tehnoloģiskais risinājums, kurš jau plaši tiek pielietots ārvalstīs, tai skaitā Igaunijā, ir rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu māju atjaunošanā. Ieviešot šādu tehnoloģisku risinājumu, būtiski uzlabotos daudzdzīvokļu māju atjaunošanas temps, jo laiks, ko nepieciešams pavadīt būvlaukumā, būtu krietni īsāks. Tāpat tiktu nodrošināta vienmērīgi augstas kvalitātes siltināšanas risinājumu izmantošana, uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. Vienlaikus minētā risinājuma izmantošanas veicināšana valstī radītu papildus pozitīvus tautsaimniecības stimulus, tai skaitā attīstītu jaunu, inovatīvu ražošanu, papildu darba vietas, kā arī papildus iemaksātos nodokļus valsts budžetā.
Šī tehnoloģiskā risinājuma būtiskākais trūkums ir izmaksas, kas sākotnēji ir augstākas kā izmantojot tradicionālos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas paņēmienus, tomēr tos iespējams kompensēt ilgtermiņā ar zemākām ekspluatācijas izmaiņām. Šī brīža aplēses liecina, ka rūpnieciski ražotu koka karkasu paneļu pielietošana rada apmēram 30% sadārdzinājumu pretstatā līdz šim izmantotajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes risinājumiem.
Ņemot vērā, ka piedāvātais tehnoloģiskais risinājums nav līdz šim plaši pielietots daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā Latvijā un tas rada apmēram 30% sadārdzinājumu pretstatā līdz šim izmantotajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes risinājumiem, šī tehnoloģiskā risinājuma veicināšanai ir noteikta kapitāla atlaide 50% apmērā.

Šāda veida tehnoloģiskajiem risinājumiem atbilstības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”.

Kvartālu atjaunošana

Kapitāla atlaide 50% apmērā tiek piemērota, ja tiek iesniegts pieteikums par atbalsta saņemšanu un realizēts projekts vismaz trīs mājām jeb realizēta tā sauktā "kvartālu atjaunošana". Šāda pieeja veicinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes tempu kāpināšanu un samazinātu projektu izmaksas.
Šo noteikumu izpratnē ar kvartālu tiek saprastas vismaz trīs blakus vai netālu stāvošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (t.i., tieši blakus vai ar minimālu attālumu starp objektiem, piemēram, starp ēkām taciņa, pagalms vai stāvvieta,veidojot kopēju kvartāla ansambli).
Mājām, kuras plānots atjaunot, izmantojot «kvartāla pieeju», pieteikums būs jāiesniedz par katru māju atsevišķi (tomēr tas neierobežo mājas veikt kopīgu iepirkumu). Iesniedzot pieteikumu Altum, pieteikumā būs nepieciešams atzīmēt, ka māja tiks atjaunota, izmantojot «kvartāla pieeju» un nepieciešams norādīt - ar kurām mājām kopā tā tiks īstenota. Katra māja atsevišķi nodrošina Noteikumu projektā noteiktā mērķa sasniegšanu. Lēmums par kapitāla atlaides rezervēšanu tiek pieņemts, kad iesniegti pieteikumi kapitāla atlaides rezervēšanai par visām mājām, ko plānots atjaunot attiecīgā kvartāla ietvaros.

Katra māja, kurai kapitāla atlaide rezervēta, ņemot vērā to, ka projekts tiks īstenots kvartāla ietvaros, var pretendēt uz kapitāla atlaidi 50 procentu apmērā no cita finansētāja vai sabiedrības "Altum" attiecināmo izmaksu aizdevuma apmēra, ja par visām kvartāla ietvaros esošām mājām sabiedrība “Altum” būs pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Ja kāda no kvartāla ietvaros esošajām mājām projektu pabeigusi un iesniegusi dokumentus kapitāla atlaides piemērošanai, bet kāda cita māja vēl nebūs saņēmusi sabiedrības “Altum” lēmumu par atbalsta piešķiršanu, māja, kas būs pabeigusi projektu, var pretendēt uz paredzēto kapitāla atlaidi 50% apmērā tikai tad, kad visas kvartāla ietvaros esošās mājas būs iesniegušas sabiedrībā “Altum” visu paredzēto dokumentāciju lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanai.

Kapitāla atlaides piešķiršana

Kapitāla atlaide tiek piešķirta, atbilstoši šo noteikumu projekta 40. līdz 47. punktam.

Kapitāla atlaides piemērošana

"Altum" lēmumu par kapitāla atlaides piemērošanu pieņem, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu, kas noteikts līgumā ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu, un faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu, ko nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu 70.2.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ievērojot šādus nosacījumus:
*būvniecības un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju pasākumi ir īstenoti, ēka ir nodota ekspluatācijā un Būvniecības informācijas sistēmā ir reģistrēts ēkas pagaidu energosertifikāts, kas apliecina šo noteikumu 22. punktā minētā nosacījuma izpildi. Ēkas pagaidu energosertifikāts tiek precizēts pēc projekta pabeigšanas;
*triju mēnešu laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, bet ne vēlāk kā šo noteikumu 38. punktā minētajā termiņā pilnvarotā persona sabiedrībā "Altum" ir iesniegusi:
*attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentāciju, tai skaitā noslēgtos līgumus un pieņemšanas un nodošanas aktus;
*citu sabiedrības "Altum" tīmekļvietnē norādīto informāciju, kas nepieciešama projekta īstenošanas izvērtēšanai.
Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir lielāks nekā līgumā ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamās kapitāla atlaides apjoms nepārsniedz līgumā norādīto kapitāla atlaides apjomu. Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir mazāks nekā līgumā ar pilnvaroto personu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamo kapitāla atlaides apjomu atbilstoši samazina. 
Sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par kapitāla atlaides piemērošanu pēc visu pamatojošo dokumentu saņemšanas.
Ja pilnvarotā persona projekta īstenošanai piesaista cita finansētāja aizdevumu un sabiedrības "Altum" garantiju, sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi projekta īstenošanai ieskaita cita finansētāja atvērtajā kontā kā aizdevuma pamatsummas pirmstermiņa atmaksu saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp sabiedrību "Altum" un citu finansētāju. Sabiedrībai "Altum" ir tiesības pārbaudīt cita finansētāja aizdevuma izlietojuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām.
Ja pilnvarotā persona projekta īstenošanai piesaista sabiedrības "Altum" aizdevumu, sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi attiecina uz daļu no izsniegtā aizdevuma, piemērotās kapitāla atlaides apmērā samazinot atmaksājamo aizdevuma pamatsummu.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas izmaksas par šādām atbalstāmām darbībām:
1) Tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, tai skaitā:
*energosertifikāta, ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
*neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts pārskata par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem;
*ēkas pagaidu energosertifikāta, ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
*ja šo noteikumu 28.1.1. apakšpunktā minētais dokuments izstrādāts un reģistrēts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15. aprīlim, neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā e-parakstīta ēkas energosertifikāta, kā arī pārskata par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem pārrēķina;
*būvspeciālista sagatavota tehniskās apsekošanas atzinuma;
*būvspeciālista sagatavota būvprojekts vai paskaidrojuma raksta;
*paziņojuma par būvniecību vai paskaidrojuma raksta inženierbūvēm saskaņā ar atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem;
*kontroltāmes;
*mājas digitālo uzmērīšanu;
*siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējuma;
* eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāta un parakstīta ietaupījuma un pašpatēriņa (gan koplietošanas telpās, gan arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas) aprēķina mikroģenerācijas enerģijas ražošanas tehnoloģiju uzstādīšanas gadījumā, kurā ir aprēķināts, ka tiks ievērots nosacījums, ka vismaz 80 % no koplietošanas iekārtu saražotās enerģijas tiks izmantots pašpatēriņam gada griezumā.
Tehniskā dokumentācija tiek izstrādāta atbilstoši tās izstrādes laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
2) būvdarbu veikšanu ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, tai skaitā logu un durvju nomaiņa, būvdarbi pagrabtelpās un bēniņos;
3) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ne tālāk kā līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes robežai, tai skaitā nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālām prasībām, izņemot ieguldījumus fosilos energoresursus izmantojošās tehnoloģiskās iekārtās, kas attiecīgajā ēkā uz vietas ražo enerģiju konkrētās ēkas patēriņam (šis ierobežojums neattiecas uz centralizētajai siltumapgādei pieslēgtajām ēkām). Ar zemes robežu tiek saprasta zemes vienības robeža uz kuras atrodas māja, neatkarīgi no zemes piederības vai funkcionalitātes;
4) mikroģenerācijas enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam. Par pašpatēriņu uzskatāma vismaz 80% no saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā visā iekārtu amortizācijas periodā.
5) projekta autoruzraudzību un būvuzraudzību;
6) projekta vadību, nepārsniedzot 3 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;
7) citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu ieviešanai vai ilgtspējas nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā projektos var tikt iekļauti risinājumi cilvēku ar kustību traucējumiem pieejamības veicināšanai.

Citi pasākumi ietver darbības, kas nepieciešamas pēc energoefektivitātes pasākumu, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanas vai ilgtspējas pasākumu veikšanas, lai nodrošinātu atbilstošu mājas tehnisko stāvokli, piemēram, ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi bēniņos, tad, iespējams, jāveic arī bojātā jumta nomaiņa vai remonts, lai no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas tiktu gūts labums. Ja projekta ietvaros tiek veikti būvdarbi koplietošanas telpās, tad var veikt kosmētisko remontu koplietošanas telpās, lai atjaunotu vai uzlabotu tehnisko stāvokli un nodrošinātu ēkas ilgtspēju. Sabiedrība “Altum” veiks projektā plānoto un reāli veikto darbu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi.
8) attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Ēku energoefektivitātes novērtējums, pamatojoties tikai uz izmērītās ēkas energoefektivitātes novērtējumu jeb t.s.” vienkāršotais ēkas energosertifikāts”

Šīs atbalsta programmas ietvaros ir atbalstāma ēkas energosertifikāta izstrāde, kas ir balstīta uz Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr.222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (turpmāk- MK noteikumi Nr. 222) 6. punktu, kurā regulēts ēkas energosertifikāts, kas var tikt izsniegts pamatojoties tikai uz izmērītās ēkas energoefektivitātes novērtējumu (jeb skaitītāju rādījumu datiem). Šāda procedūra ir piemērojama tikai tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir individuāla enerģijas patēriņa uzskaite, un ir pieejami enerģijas patēriņa dati pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos neatjaunojamās primārās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus.
Atšķirībā no ēku energoefektivitātes novērtējuma, pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko enerģijas patēriņu jeb “pilnais energosertifikāts”, kas balstīts uz MK noteikumu Nr. 222 5. punktu, izmērītās energoefektivitātes novērtējuma izstrāde balstās tikai uz izmērītajiem enerģijas patēriņa datiem un nav jāveic aprēķina modeļa validācija ar aprēķināto novērtējumu. Kā arī obligāti pievienojamās dokumentācijas apjoms ir noteikts mazāks salīdzinājumā ar novērtējumu, kurš balstās gan uz izmērīto, gan aprēķināto ēkas energoefektivitāti, tajā skaitā pārskats par energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem.
MK noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 7. punktā noteikts, ka pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkai pārbūves un atjaunošanas laikā ir veikti tādi darbi, nomainītas inženiersistēmas vai veikta to atjaunošana, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos neatjaunojamās primārās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus ne vairāk par 5 %. Ņemot vērā, ka šīs atbalsta programmas ietvaros plānots sasniegt vismaz 10 % ietaupījumu kopējai primārai enerģijai, ēkas energosertifikāta izstrāde visos gadījumos ir obligāta.

Principu ievērošana

Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti sekojoši principi:
*"Energoefektivitāte pirmajā vietā", kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvai (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) un Komisijas 2024. gada 29. jūlija Ieteikumam 2024/2143 ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 3. panta interpretācijai attiecībā uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”;
*"Klimatdrošināšana", atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā; 
*"Nenodarīt būtisku kaitējumu", kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852, par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā.
Attiecībā uz principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", visi 2.1.1.1. pasākuma ietvaros īstenotie projekti nodrošina šī principa ievērošanu, t.i. visiem projektiem jānodrošina kopējās primārās enerģijas samazinājums.
2.1.1.1. pasākuma ietvaros, principiem “Ķlimatdrošināšana” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, ir piemērojami vienādi kritēriji.

2.1.1.1. pasākuma ietvaros plānoto ieguldījumu ietekme uz katru no horizontālajiem principiem:
a) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”- nav ietekme;
b) “Klimatdrošināšana”- tieša ietekme;
c) “Energoefektivitāte pirmajā vietā”- tieša ietekme;
d) “Nenodarīt būtisku kaitējumu”- tieša ietekme.

Plānotās rīcības, kas identificētas principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildei:

1. Ieguldījumi daudzdzīvokļu māju ēku energoefektivitātē, kuras atrodas NATURA 2000 teritorijā, kopumā ir pieļaujams veikt daudzīvokļu ēku atjaunošanu. Uz NATURA 2000 teritorijām paredzētas prasības atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja ēku pārbūve plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (izņemot neitrālo zonu un ciemu un pilsētu teritorijas), plānotajai darbībai jāsaņem Valsts vides dienesta projekta dokumentācijas saskaņojums. Ja Valsts vides dienests konstatē, ka kādai plānotai darbībai var būt negatīva ietekme uz NATURA 2000 teritoriju, šai darbībai jāveic ietekmes uz NATURA 2000 teritoriju novērtējums. Pie projekta iesniegšanas pārbauda daudzdzīvokļu ēkas adresi, lai noteiktu teritoriju, kurā tā atrodas.
2. 2.1.1.1. pasākuma ietvaros ir atbalstāma siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde, uzstādīšana un nomaiņa. Ja tiek uzstādīts biomasas apkures katls, izmantotajai biomasai jāatbilst normatīvajā aktā par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem noteiktajām prasībām.
3. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta vismaz vidēja atjaunošanas pakāpe , nodrošinot vidēji vismaz 30% kopējās primārās enerģijas samazinājumu. Faktiski sasniegtās enerģijas patēriņa rādītāju vērtības līdzīgā, iepriekš ieviestā 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1. pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" parāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums sasniedza pat 49%. Tiek pārbaudīts Ēkas energosertifikāts pirms ēkas atjaunošanas un Ēkas pagaidu energosertifikāts pēc ēkas atjaunošanas, tiek skatīts ietaupījums un veiktās darbības katrā projektā.
4. Vairāki no prognozētajiem klimata pārmaiņu radītajiem riskiem būvniecībā ir saistīti ar nokrišņu intensitātes palielinājumu, tad ēku atjaunošana būs saskaņā ar prognozēto nokrišņu intensitātes palielinājumu, paredzot atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem un atbilstošu hidroizolāciju, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ, pēc iespējas dodot priekšroku zaļās infrastruktūras elementiem, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Tiek pārbaudīts, vai dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas atzinumā ir norādīta informācija par ūdensnoteku un hidroizolācijas atbilstību Latvijas būvnormatīviem, nepieciešamības gadījumā tehniskajā dokumentācijā paredzot attiecīgu būvdarbu veikšanu.
5. Kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā Latvijā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā, tas tiek vērtēts atbilstoši Latvijas likumdošanai. Ja pēc atjaunošanas ēkai plānots sasniegt A+, A vai B apkures klasi, iesniedz neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu pārkaršanas risku izvērtējumu.
Ja pārkaršanas risku izvērtējuma aprēķinos ir konstatēti pārkaršanas riski, tad projekta dokumentācijā paredz dzesēšanas/ ventilācijas risinājumus.
Ja ēkai pēc atjaunošanas ir plānots sasniegt C apkures klasi vai zemāku, pārkaršanas risku izvērtējums un attiecīgi ventilācijas/dzesēšanas risinājumi realizējami brīvprātīgi.
6. Veicot energoefektivitātes darbus ēkā/objektā, būvniecības (ne bīstamie) atkritumi vai demontāžas atkritumi, jānodod šī atkritumu veida apsaimniekotājiem pilnā apmērā, kas veicinās atkritumu atkārtotu izmantošanu tautsaimniecībā, to pārstrādi, to pārstrādes produktu izmantošanu un samazinās atkritumu apglabāšanas apjomus. Kā arī būvniecības procesa laikā jāveic pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai. Nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka prasības attiecībā uz radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem un to nodošanu šī atkritumu veida apsaimniekotājiem pilnā apmērā, tiks ievērotas. Savukārt būvniecības līgumā jāparedz, ka būvnieks veiks pasākumus, trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
7. Projektu īstenošanā tiek veicināta zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasību ievērošana, veicot iepirkumus būvniecības darbiem. ZPI izmantošana programmas ietvaros nav obligāta, bet tikai iesakāma. Projektu īstenotāji var pēc izvēles piemērot ZPI principus, piemēram, paredzot viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī izvērtēt un izmantot citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā. Ja projektam piemēro publiskā iepirkuma prasības, tad sabiedrība “Altum” pārbauda, vai pasūtītājs ir veicis atbilstošu atzīmi par ZPI IUB publikācijā, savukārt tie projektu īstenotāji, kam nav jāpiemēro publiskā iepirkuma prasības, pēc izvēles var norādīt pieteikumā sabiedrībai “Altum”, vai un kādi ZPI principi ir piemēroti konkrētā projekta īstenošanā.
8. Atjaunojot ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Izpildi kontrolē Valsts vides dienests un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes. Nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka prasības tiks ievērotas atbilstoši normatīviem aktiem azbestu saturošo materiālu jomā.
9. Atjaunojot ēkas tiks atbalstītas darbības, kas paredz gaisa kvalitātes uzlabošanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu, ja nav iespējams nodrošināt ēkas siltumenerģiju ražojošā avota pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai un ja projekta īstenošanas rezultātā paredzama gaisa kvalitātes samazināšanās (gaisa un dūmgāzu attīrīšanas iekārtu, putekļu un citu emisiju samazināšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru uzstādīšana).

Atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai

Noteikumu projekts paredz, ka ja projekts tiek realizēts valstspilsētās, atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts šādā prioritārā kārtībā (mājās, kurām ir iespēja vai nepieciešamība izvēlēties starp pieslēgumu centralizētai siltumapgādei vai pašām uzstādīt savus apkures katlus vai citu tehnoloģiju, kas nodrošinās mājas siltumapgādi):
1) pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
2) efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas uzstādīšana;
3) biomasas apkures katlu, uzstādīšana
Jāņem vērā, ka ir ēkas, kuras nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Attiecīgi šādas ēkas tiek nodrošinātas ar siltumu no apkures katliem, kas ir uzstādīti pašā ēkā. Līdz ar to, lai pilnvērtīgi sasniegtu energoefektivitātes mērķus, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina ne tikai ēkas (būves) energoefektivitātes uzlabošana, bet arī apkures katlu energoefektivitātes uzlabošana. Jo apkures katlu energoefektivitāte šādos gadījumos ir tieši saistīta ar paša ēkas energoefektivitāti. Faktiski apkures katls ir daļa no ēkas un attiecīgi arī tieši ietekmē ēkā saražoto un patērēto siltumu.
2.1.1.1. pasākuma ietvaros nav atbalstāma atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas.

Lai netiktu pasliktināta esošā gaisa kvalitāte un iedzīvotājiem, kas dzīvo reģionos, nebūtu nesamērīgi liels administratīvais slogs, šī nosacījuma tvērumā iekļautas tikai valstspilsētas.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai sertificēts būvspeciālists "Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā" sagatavo siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējumu, ņemot vērā tehniskās iespējas, juridiskos šķēršļus un ekonomisko pamatotību ieviest izvēlēto risinājumu. Siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas tiek pievienots projekta pieteikumam.

Izvērtējuma sagatavošanā tiek:
1) izvērtētas tehniskās iespējas pieslēgties primāri pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Ja tas tehniski nav iespējams, tad uzstādīt siltumsūkņus vai citas ne-emisiju AER tehnoloģijas;
2) izvērtēta ekonomiskā pamatotība - vērtējot konkrētā risinājuma potenciālās ieviešanas, kā arī lietošanas izmaksas, par ekonomiski nepamatotu risinājumu uzskatāms tāds risinājums, kas ir vismaz par 20 % dārgāks par citu iespējamo variantu;
3) izvērtēti juridiskie šķēršļi konkrētā risinājuma ieviešanai.

Projektu finansēšana

Līdzšinējā prakse daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmās, tai skaitā arī 1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros, paredz, ka pilnvarotā persona piesakās finansējuma saņemšanai pie cita finansētāja. Cits finansētājs sniedz savu piedāvājumu vai, ja attiecināms, tad cits finansētājs izsniedz apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevumam sabiedrībā "Altum". Apliecinājumu izsniedz 20 darbdienu laikā no pilnvarotās personas pieteikuma un citu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas cita finansētāja aizdevuma saņemšanai. Ja cits finansētājs nesniedz apliecinājumu 20 darbdienu laikā no šo dokumentu saņemšanas, uzskatāms, ka cits finansētājs ir apliecinājis, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevumam sabiedrībā "Altum".
Ministru kabineta Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes (IKP) tematiskās komitejas 2023.gada 17.augusta sēdē tika nolemts, ka, lai veicinātu finansējuma pieejamību Latvijā, sabiedrības "Altum" īstenotās atbalsta programmās nav nepieciešams saņemt cita finansētāja atteikumu, lai saņemtu sabiedrības "Altum" aizdevumu. Papildus, ievērojot Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta pirmās daļā noteikto. ka atbalsta programmas tiek izstrādātas, lai novērstu identificētās tirgus nepilnības, tad sabiedrība “Altum” var darboties tikai tirgus nepilnību apstākļos. 2020.gada oktobrī pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma tika apstiprināts Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā, kurā sniegts pamatojums tirgus nepilnību apstākļiem. Ņemot vērā iepriekš pausto, sabiedrība "Altum" var īstenot savu darbību tikai tirgus nepilnību apstākļos. Vienlaikus 2.1.1.1. pasākuma ietvaros ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju ir rasts un saskaņots risinājums informācijas aprites nodrošināšanai. Projekta pieteikumā pilnvarotajai personai būs iespēja atzīmēt, ka piekrīt informācijas nodošanai citam finansētājam. Sabiedrība “Altum” informēs citu finansētāju par projektu pieteikumiem, kam nepieciešams finansējums. Šāds risinājums nodrošinās, ka cits finansētājs savlaicīgi uzzina par projektiem, kam nepieciešams finansējums un var izteikt savu finansēšanas piedāvājumu.

Sabiedrības "Altum" aizdevums

Sabiedrības "Altum" pārliecinās, ka, sniedzot atbalstu, projektam netiek piešķirts dubultfinansējums par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, t.i., par vienām un tām pašām darbībām netiek sniegts atbalsts šī Noteikumu projekta ietvaros un Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.2.1.1.i. investīcijas ietvaros.

Sabiedrība "Altum" izvērtē dzīvokļu īpašnieku aizdevuma atmaksāšanas iespējas, balstoties uz sabiedrības "Altum" iekšējiem noteikumiem, kuri būs saskaņā ar šī Noteikumu projekta prasībām, ņemot vērā tostarp projekta izmaksas un finansēšanas avotus, risku analīzi, aizdevuma atmaksas nosacījumus, paredzamos aizdevuma maksājumus, kredītrisku un kredītvēsturi, kā arī citus aspektus, pēc līdzīgiem principiem, kā to veic privātā sektora kredītiestādes.
Par atbalsta piešķiršanas dienu dzīvokļu īpašniekiem uzskatāma diena, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide. Sabiedrības "Altum" lēmums nav administratīvs akts. Aizdevumu, t.sk. kapitāla atlaidi, sniedz sabiedrība "Altum", noslēdzot ar pilnvaroto personu civiltiesisku līgumu.
Saimnieciskās darbības veicēja novērtēšanu pēc iekšējās kredītreitinga sistēmas veic sabiedrība "Altum".

Ja potenciālajam vai jau esošam atbalsta saņēmējam ir kādas sūdzības vai izveidojusies strīda situācija, saskaņā ar sabiedrības “Altum” tīmekļa vietnē publicēto informāciju var tikt iesniegts iesniegums vai sūdzība sabiedrībā “Altum”. Sabiedrība “Altum” iesniegumu vai sūdzību izskata pēc iespējas ātrāk, sniedzot atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Visi strīdi un nesaskaņas, kas var rasties starp sabiedrību “Altum” un potenciālo atbalsta saņēmēju, tiek risinātas sarunu veidā. Ja strīds netiek atrisināts, tas tiek izskatīts vispārējās jurisdikcijas tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai ar atbalsta saņēmēju noslēgtajā līgumā paredzētajā kārtībā.

Sabiedrības "Altum" garantijas

Sabiedrības “Altum” garantijas apmērs ir ierobežots (80% no aizdevuma) gan saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulā (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 2023/2831) paredzēto nosacījumu, kad atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, gan ņemot vērā Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā noteikto, tādējādi visās Altum programmās piemēro principu, ka garantija tiek ierobežota ar % no aizdevuma summas. Tāpat šāds ierobežojums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka arī komercbankas uzņemas daļu riska par to finansētajiem darījumiem. Garantijas maksimālā summa tiek ierobežota, gan ievērojot Regulā Nr. 2023/2831 noteiktos ierobežojumus, gan ievērojot visās Altum programmās piemēroto principu, ka tiek noteikts maksimālais darījuma/projekta apjoms, arī atbilstoši programmu riska novērtējumam. Vienlaikus skaidrojam, ka līdz šim īstenotajās atbalsta programmās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai nav bijuši projekti, kuriem garantijas maksimālās summas ierobežojums būtu problemātisks un ka tāpēc projekts netiktu atbalstīts.
Izsniedzot Altum garantijas, valsts atbalsts nebūs kredītiestāžu līmenī, jo finansiālās priekšrocības tiks nodotas aizdevumu saņēmējiem:
-         garantijas likme ir 80% no kredītu summas;
-         līgumu ar Altum varēs slēgt ikviena kredītiestāde, kas vēlas kreditēt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektus un noslēgs ar sabiedrību “Altum” sadarbības līgumu;
-         kredītiestāde uzņemsies risku katra darījuma līmenī vismaz 20% apjomā;
-         garantija tiks izmaksāta tikai atbilstoši faktiskajam pamatsummas atlikumam (netiks segtas citas kredītiestāžu izmaksas).
Sabiedrība "Altum" un cits finansētājs noslēgs sadarbības līgumu, kurā vienosies par atbalsta piešķiršanas kārtību, kompensāciju izmaksu un zaudējumu samazināšanas pasākumiem, un sadarbību ar pilnvaroto personu.

Sabiedrība “Altum” piešķirs garantijas kredītiestāžu izsniegtajiem aizdevumiem dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai. Aizdevumiem, kuriem tiks piešķirtas garantijas, attiecināmās izmaksas un projektu īstenošanas nosacījumi ir tādi paši kā sabiedrības “Altum” izsniegtajiem aizdevumiem un kā tas noteikts šajā Noteikumu projektā.

Sabiedrība “Altum” var pagarināt garantijas termiņu, nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) ja garantija tiek piešķirta bez de minimis atbalsta, tad to piešķir uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus (maksimālais termiņš, kas noteikts Noteikumu projektā), taču, ja garantijas pieteikumā pieprasītā garantija tiek pieprasīta uz īsāku laiku, to piešķir uz īsāku laiku.
2) ja garantiju piešķir mājai, kur ir de minimis atbalsta saņēmēji, to piešķir uz Regulā Nr. 2023/2831 noteikto termiņu.
3) ja sākotnējās garantijas termiņš ir bijis mazāks par 20 gadiem, sabiedrība "Altum" var pagarināt garantijas termiņu saskaņā ar Noteikumu projektā noteikto, taču nekādā gadījumā nepārsniedzot noteikumos noteikto 20 gadu termiņu un ievērojot de minimis prasības.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi

De minimis atbalsta saņēmēji ir dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļa īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā un dzīvokļa īpašnieki pretendē uz atbalstu, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Komercdarbības atbalsta saņēmēji ir tikai fiziskas vai juridiskas personas, kas savu nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kam atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Sabiedrība "Altum" pārbauda, vai dzīvokļu īpašnieks ir saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publiskajai datu bāzei, kā arī atbilstoši informāciju par zemesgrāmatā reģistrētajiem īres un nomas līgumiem konkrētajā dzīvojamā mājā.
De minimis atbalstu sniedz saskaņā ar Regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
Par saimniecisko darbību nav uzskatāma daudzdzīvokļu mājā esošo:
*neprivatizēto pašvaldībām piederošo dzīvokļu izīrēšana, biedrību un nodibinājumu īpašumā esošu dzīvokļu izīrēšana, īres tiesisko attiecību uzsākšana vai dzīvokļu uzturēšana, lai tos izīrētu atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”, kura kvalificējās kā pašvaldības saimnieciskā darbība un attiecīgi ir jāvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles normām un jāpiemēro attiecīgais komercdarbības atbalsta regulējums;
*nedzīvojamo platību iznomāšana vai nodošana lietošanā pašvaldības vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu;
*nedzīvojamo platību izmantošana pašvaldības vai valsts funkciju nodrošināšanai, tai skaitā, ja funkciju nodrošināšanas ietvaros tiek sniegti maksas pakalpojumi, vai sabiedriskā labuma organizāciju lietošanai, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Pasākuma ieviešanas modelim piedāvāti dažādi alternatīvi risinājumi un tie tiek apspriesti ar nozares pārstāvjiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Atbalsts tiks sniegts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuru sniedz aizdevuma vai garantijas un kapitāla atlaides aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai veidā. Atbalsta sniegšana sniegs ieguldījumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķu izpildē, kurā kā viens no mērķa indikatoriem noteikts atjaunoto mājokļu daudzums no visiem mājokļiem gadā uz 2027. gadu sastāda 3%.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzēts sniegt atbalstu daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem. Atbalsta sniedzējs – sabiedrība “Altum”, atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Rūpnieciski ražotie paneļi sniegs ietekmi uz tautsaimniecību, veicinot būvniecības materiālu ražošanas nozares attīstību

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Konkurence finanšu sektorā - uz pakalpojuma pieejamību aizņēmējam par iespējami visizdevīgāko cenu.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošinātas darba vietas

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
29 447 086
0
73 617 716
44 170 629
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
29 447 086
0
73 617 716
44 170 629
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
34 643 631
0
86 609 078
51 965 446
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
34 643 631
0
86 609 078
51 965 446
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-5 196 545
0
-12 991 362
-7 794 817
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-5 196 545
0
-12 991 362
-7 794 817
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-5 196 545
-12 991 362
-7 794 817
5.1. valsts pamatbudžets
0
-5 196 545
-12 991 362
-7 794 817
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2.1.1.1. pasākumam pieejamais finansējums noteikts 173 218 155 euro apmērā, kuru 85% apmērā veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (ieskaitot elastības finansējumu) un 15% nacionālais līdzfinansējums (ieskaitot elastības finansējumu).
2.1.1.1. pasākuma finansējuma ieguldījumi 2024. gadā netiek plānoti. 2025. gadā finansējuma ieguldījumi tiek plānoti 20% apmērā, t.i. 34 643 631 euro apmērā. 2026. gadā tiek plānota vislielākā aktivitāte un ieguldījumi 50% apmērā, nodrošinot projektu apstiprināšanu un līgumu slēgšanu 86 609 078 euro apmērā. Savukārt, 2027. gadā plānoti ieguldījumi 30% apmērā, t.i. 51 965 446 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu 2.1.1.1. pasākuma īstenošanai Finanšu ministrija lūgs pārdalīt no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 30. jūnijs, Nr. L 231/159)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu Nr. 2023/2831
Noteikumu projekta 75. punktu
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 4. panta 6. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 81.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 6. panta 3. un 7. punkts
Noteikumu projekta 81.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Vispārīga atsauce uz regulu Nr. 2023/2831
Noteikumu projekta 84.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 84.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Vispārīga atsauce uz regulu Nr. 2023/2831 
Noteikumu projekta 82. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 82. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunkti
Noteikumu projekta 83. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 84. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 84. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 85. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3. panta 9. punkts
Noteikumu projekta 85. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Vispārīga atsauce uz regulu Nr. 2023/2831
Noteikumu projekta 89. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 30. jūnijs, Nr. L 231/159)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 68. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 8.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 63. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 27.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 58. panta 7. punktu
Noteikumu projekta 27.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 27.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/0ef88cd4-6c58-4d58-91df-cba91ebd9c00

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības rezultātā viedokļus snieguši 4 juridiskas/fiziskas personas. Sabiedrības līdzdalības rezultātā izteiktie iebildumu un priekšlikumi un norādes par to iebildumu un priekšlikumi ir ņemti/nav ņemti vērā kā arī pamatojums ievietots sadaļā "Papildus dokumenti".

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
  • Ekonomikas ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar 2.1.1.1. pasākumu tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilstu augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi labvēlīgi ietekmē pašvaldību teritoriju attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiek samazināts enerģijas patēriņš, būvniecībā tiek izmantoti energoefektīvi materiāli.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
2.1.1.1. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim kopējais primārās enerģijas samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti ir vismaz 78 346 905 kWh/gadā.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nepieciešamības gadījumā projektos var tikt iekļauti risinājumi cilvēku ar kustību traucējumiem pieejamības veicināšanai.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts sniegs pozitīvu ietekmi uz atjaunoto māju iedzīvotāju veselību, jo tajās tiks uzlabots mikroklimats.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk