Anotācija (ex-ante)

Būtiskais sistēmas operatoru izmaksu pieaugums saistāms ar:
1) Elektroenerģijas cenu pieaugumu
Elektroenerģijas cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā abu operatoru izmaksas ietekmē divos veidos – augstāka elektroenerģijas cena nozīmē lielākas zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas salīdzinot ar spēkā esošo un iesniegto tarifu projektu. Papildus cenu atšķirības regulatīvā perioda laikā rada neparedzēto izmaksu uzkrājumu regulatīvajā rēķinā aptuveni 150 milj.EUR apmērā
2) Patēriņa izmaiņas pandēmijas ierobežojumu un augstu elektroenerģijas cenu dēļ
AS “Augstsprieguma tīkls tarifa spēkā stāšanās laika (2021. gads) un tarifu struktūras (augsta izmaksu struktūras un tarifu struktūras atbilstība) dēļ pārvadītās elektroenerģijas vai uzstādītās jaudas izmaiņu ietekme bijusi salīdzinoši neliela. AS “Sadales tīkls” tarifu spēkā stāšanās laiks (2020. gads) un zemākas izmaksu un tarifu struktūras atbilstība rezultējusies ieņēmumu un izdevumu neatbilstībā (aptuveni 50 milj.EUR), kas ietverti regulatīvajā rēķinā.
Ievērojot, ka augstās elektroenerģijas cenas un patēriņa izmaiņas saistāmas ar ārkārtējiem apstākļiem (COVID19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti, Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ietekme uz energoresursu cenām), nepieciešams ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā vispārējo preču un pakalpojumu cenu kāpumu un novērojamo tautsaimniecības aktivitātes samazināšanos.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī saskaņojot ar AST, ST un AS “Latvenergo” sagatavojusi grozījuma priekšlikumu Energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (turpmāk – Likums). Priekšlikums paredz papildināt Likuma ceturto pantu ar piekto daļu.

Likuma ceturtā panta piektā daļa paredz pienākumu ST un AST atteikties no regulatīvā rēķina daļas, kas veidojusies no starpības starp faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā un starpību starp faktiskajām un plānotajām cita sadales sistēmas operatora vai pārvades sistēmas operatora pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo regulatīvo periodu. Lai gan spēkā esošais regulējums neuzliek sistēmas operatoriem tiešu pienākumu atgūt visu iepriekšējo regulatīvo periodu negūtos ieņēmumus, esošajos apstākļos novirzes ir būtiskas. Risku neiegūt pietiekamu finansējuma apjomu turpmākām investīcijām mazina Atveseļošanas un noturības fonda “REPowerEU” programmas ietvarā plānotais finansējums. Minētais mehānisms neatstāj ietekmi uz valsts budžetu. Minētajam mehānismam nav būtiska ietekme uz AST tarifu projekta izmaksām, savukārt, balstoties uz ST operatora sniegto finanšu rādītāju prognozēm, šis mehānisms ļautu samazināt tarifu projektā ietvertās izmaksas par 11 mil.EUR/gadā (kopā 50 mil.EUR 4,5 gadu regulatīvajā periodā). Mehānisma īstenošana neprasa papildu tiesību aktu izmaiņas.

AS “Augstsprieguma tīkls” regulatīvā rēķina atlikuma samazinājums tiek īstenots izmantojot pārslodzes ieņēmumus. Balstoties uz AST sniegtajām finanšu prognozēm, šis mehānisms, kas neprasa papildu tiesību aktu izmaiņas, ļautu samazināt tarifu projektā ietvertās izmaksas par 21 mil.EUR/gadā (kopā 53 mil.EUR 2.5 gadu regulatīvā periodā).

Papildus jāatzīmē, ka AS "Augstsprieguma tīkls" ir dabīgi izveidojies monopols un tā savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu. AS "Augstsprieguma tīkls" nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur ES, tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AS "Augstsprieguma tīkls" neradītu konkurences izkropļojumus (jo tirgus nepastāv) un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts. AS "Augstsprieguma tīkls" ir tiesiskais monopols. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 11. panta pirmajai daļai Latvijā darbojas tikai viens elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, proti, akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", un tā licences (sk. SPRK izsniegto licenci Nr. E12001; izsniegta uz laiku no 2005. gada 8. jūnija līdz 2025. gada 7. jūnijam) darbības zona ir visa Latvijas teritorija. Atbilstoši iepriekš minētajam, secināms, ka nav konstatējamas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes arī AS "Augstsprieguma tīkls".