Anotācija (ex-ante)

21-TA-809: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par piekrišanu “ESPON 2030” starpreģionu sadarbības programmas 2021.‑2027. gadam projekta iesniegšanai Eiropas Komisijā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra protokollēmumā Nr.46 37.§ „Par nacionālo pozīciju Nr. 1 “Par Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam programmu sagatavošanu” (turpmāk – Protokollēmums Nr.46) 3.1.apakšpunktā doto uzdevumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sagatavojusi atbalstīšanai Ministru kabinetā ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības programmas “ESPON 2030” 2021.‑2027. gadam (turpmāk – Programma) projektu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts “Par piekrišanu “ESPON 2030” Starpreģionu sadarbības programmas 2021.‑2027. gadam projekta iesniegšanai Eiropas Komisijā” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atbalstīt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības programmas “ESPON 2030” 2021.‑2027. gadam projekta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) un piekrist nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Programma tiks īstenota ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” ietvaros un tiks finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem Programmas dalībvalstu un partnervalstu līdzfinansējuma iemaksām.

Programma ir izstrādāta atbilstoši:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulai Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu (turpmāk tekstā – ETSG regula);
- Luksemburgas 2009. gada 19. maija likumam Nr.1082/2006 (Grand–Duché de Luxembourg - LOI DU 19 MAI 2009 portant diverses mesures d’application du règlement (CE) N°1082/2006 du Parlement européen et du Conseil du 5 juillet 2006 relatif à un groupement européen de coopération territoriale (GECT)), kas kalpo par ETSG juridisko pamatu Luksemburgā.

2018. gadā tika uzsākts Programmas sagatavošanas process – tika izveidota Apvienotā darba grupa (turpmāk – ADG), kas atbildīga par Programmas sagatavošanu un kuras sastāvā nominēti visu ES dalībvalstu un partnervalstu (Norvēģija, Šveice, Islande, Lihtenšteina) atbildīgo iestāžu pārstāvji. Laikā no 2018.gada līdz 2021.gada augustam notikušas trīspadsmit (13) ADG sanāksmes, kurās tika diskutēts un pieņemti lēmumi par Programmas saturu un Programmas ieviešanas aspektiem.
ADG darbības laikā, identificēti galvenie kopīgie teritoriālie izaicinājumi Programmas dalībvalstīs, analizēti līdzšinējo ESPON teritoriālo sadarbības programmu  devums, iespējas sadarbību uzlabot un izstrādāts Programmas projekts. Noteikts, ka Programmai jāatbalsta Kohēzijas politikas, Teritoriālās attīstības programmas 2030, Eiropas Zaļā kursa un Covid-19 krīzes pārvarēšanas stratēģijas ieviešana. Saskaņā ar šo uzstādījumu, Programmas dalībvalstu diskusiju rezultātiem, kā arī Programmas publiskās apspriešanas (no 2020.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 19.augustam) rezultātiem noteikti 4 Tematiskie darba plāni (turpmāk – TDP) jeb tēmas:
noturība pret krīzēm;
klimatneitrālas teritorijas;
perspektīva visiem cilvēkiem un vietām;
jaunu ģeogrāfiju pārvaldība.
Indikatīvi noteikti vēl papildus 3 TDP, taču to formulējums tiks attīstīts sabiedrības līdzdalības procesā.
Saskaņā ar ADG starptautiski pieņemtu lēmumu, Programmas tematiskie darba plāni tiks papildināti ar jauniem Programmas gaitā, lai nodrošinātu to reāllaika aktualitāti.
Programma tiks īstenota izmantojot šādu pārvaldības struktūru:
1. Vadošā iestāde, kas darbojas arī kā Kopīgais Sekretariāts un veic pirmā līmeņa kontroli (izvietota Luksemburgā);
2. Vienīgais atbalsta saņēmējs (ESPON ETSG);
3. Revīzijas iestāde (izvietota Luksemburgā);
4. Konsultatīvā grupa, ko vajadzības gadījumā pēc dalībvalstu un partnervalstu iniciatīvas ir iespējams izveidot, lai veiktu revidentu grupas funkciju, konsultatīvo grupu apmaksā pašas deleģējošās valstis;
5.Uzraudzības komiteja (partnervalstu koleģiāla programmas institūcija, kas pilda Interreg regulas 22.pantā un 30.pantā noteiktās funkcijas un kuras sastāvu izveido saskaņā ar Interreg  regulas  29. pantu, un kuras lēmumi tiek pieņemti starpvalstu līmenī);
6. ESPON Nacionālo kontaktpunktu tīkls;
7. Atbildības mehānisma Vadības komiteja.
Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par Programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm un partnervalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai EK sniegta Programmas 7.sadaļā “Noteikumu īstenošana”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma  Nr.46  37.§ 3.punktu VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2021.‑2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijā.
Interreg programmu vadības institucionālā sistēma Latvijā tiks noteikta likumā, kas regulēs Interreg programmu vadību.
Lai nodrošinātu dalību “ESPON 2030” sadarbības programmā  2021.‑2027.gadam, saskaņā  Interreg regulas 16.panta 5.punktu pirms Programmas iesniegšanas EK iesaistītajām dalībvalstīm un partnervalstīm rakstiski jāapstiprina sava piekrišana Programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī  visu iesaistīto dalībvalstu un partnervalstu saistības nodrošināt Programmas īstenošanai vajadzīgo nacionālo līdzfinansējumu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nacionāli atbalstītu Programmas projekta turpmāku virzību apstiprināšanai EK. Papildus, saskaņā ar Interreg regulas 16.panta 5.punktu tiek dots deleģējums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt Piekrišanu Programmas saturam un valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai, kā arī deleģējums VARAM 2021.‑2027. gadā veikt ikgadējos maksājumus Programmas Tehniskās palīdzības budžetā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu, kā arī (tikai nepieciešamības gadījumā) veikt iemaksas “ESPON 2030” Riska atbildības mehānismā saskaņā ar Piekrišanā noteikto.
Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami Programmas iesniegšanai EK, tai skaitā Programmas dokuments, ir angļu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē finansējuma saņēmējus (publisko vai privāto tiesību juridiskās personas), kurus šajā tiesību akta izstrādes posmā nav iespējams konkrēti noteikt.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
16 816
0
16 817
16 816
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
16 816
0
16 817
16 816
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
105 513
0
62 270
62 270
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
105 513
0
62 270
62 270
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-88 697
0
-45 453
-45 454
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-88 697
0
-45 453
-45 454
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-88 697
-45 453
-45 454
5.1. valsts pamatbudžets
0
-88 697
-45 453
-45 454
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tās kopējais finansējums ir 60 milj. EUR. Programmas finansējuma daļa, kas tiks novirzīta zinātniskajai ekspertīzei – 40 222 321 EUR. ERAF līdzfinansējuma likme ir 80%, pārējos 20% sastāda partnervalstu iemaksas Programmas budžetā.
Programmas vienīgais finansējuma saņēmējs būs ESPON Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (turpmāk – ESPON ETSG), kuru veido Luksemburga un trīs Beļģijas reģioni. Programmas finansējuma saņemšanu no ESPON ETSG teritoriālo liecību veidošanai būs iespējams nodrošināt Eiropas, nacionālā, reģionāla un vietēja līmeņa publiskām pētniecības iestādēm (tai skaitā universitātēm un zinātniskajām institūcijām); nevalstiskajām organizācijām piedaloties atvērtā konkursā, līdz ar to programma neietekmē ne speciālo, nedz arī pašvaldību budžetu tiešā veidā. Programmas dalībvalstīm netiek noteikti ierobežojumi tam, cik to organizācijas/institūcijas drīkst piedalīties ekspertīzes sniegšanā un šo ekspertīzi apmaksā ESPON ETSG.
Ņemot vērā Programmas starptautisko raksturu un faktu, ka finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir atkarīga no Latvijas mērķgrupu spējas piesaistīt finansējumu piedaloties Programmas ekspertīzes sniegšanā, kā arī rastajām iespējām izmantot Programmas nodevumus Latvijas politikas veidošanā un akadēmisko zināšanu veidošanā, izglītībā, un šobrīd finansiālā ietekme nav precīzi aprēķināma.
Apstiprināmais Latvijas nacionālais līdzfinansējums Programmas budžetā ir 302 697 EUR un iemaksa Riska atbildības fondā, kas veicama tikai nepieciešamības gadījumā pēc pieprasījuma – 13 273 EUR, kas pagaidām izlīdzināti ierēķināta ikgadējos izdevumos kopā ar līdzfinansējumu. Ja Programma tiks apstiprināta EK līdz 2021.gada 31.decembrim, dalībvalstīm tiek dota iespēja pirmo iemaksu veikt 2022.gadā par 2021. un 2022. gadu, līdz ar to provizoriskais maksājumu grafiks ir sekojošs:
- 2022. gadā – 88 697 EUR (līdzfinansējuma iemaksas par 2021. un 2022.gadu 86 485 EUR apmērā un proporcionāla daļa Riska atbildības fonda iemaksas 2 212 EUR apmērā),
- 2023.gadā – 45 454 EUR (līdzfinansējuma iemaksa 43 242 EUR apmērā un proporcionāla daļa Riska atbildības fonda iemaksas 2 212 EUR apmērā),
- 2024.gadā – 45 454 EUR (līdzfinansējuma iemaksa 43 242 EUR apmērā un proporcionāla daļa Riska atbildības fonda iemaksas 2 212 EUR apmērā),
- 2025.gadā – 45 454 EUR (līdzfinansējuma iemaksa 43 242 EUR apmērā un proporcionāla daļa Riska atbildības fonda iemaksas 2 212 EUR apmērā),
- 2026.gadā – 45 454 EUR (līdzfinansējuma iemaksa 43 243 EUR apmērā un proporcionāla daļa Riska atbildības fonda iemaksas 2 212 EUR apmērā),
- 2027.gadā – 45 454 EUR (līdzfinansējuma iemaksa 43 243 EUR apmērā un proporcionāla daļa Riska atbildības fonda iemaksas 2 213 EUR apmērā).
Reālais ikgadējo maksājumu apjoms būs atkarīgs no Programmas apstiprināšanas datuma EK, gadījumā, ja tas nenotiks līdz 2021.gada 31.decembrim, maksājumu grafiks tiks attiecīgi pārdalīts laika posmam no 2022.gada līdz 2027.gadam.
Programmas budžets paredz līdzekļu piešķiršanu nacionālā Kontaktpunkta aktivitāšu finansēšanai Latvijā 100 899 EUR apmērā visas Programmas garumā. Šī summa ietekmes uz budžetu aprēķinā provizoriski proporcionāli sadalīta pa gadiem periodā no 2022. līdz 2027.gadam gan budžeta ieņēmumu sadaļā (no ESPON ETSG), gan izdevumu sadaļā. Finansējums pieejams visu kontaktpunkta aktivitāšu apmaksai (pienākuma izpildītāja darba vietas apmaksai, kas sevī ietver aktivitātes, kas aprakstītas "Daudzpusējās vienošanās starp Luksemburgu, dalībvalstīm un partnervalstīm par "ESPON 2030" starpreģionu sadarbības programmu" 10.pantā). Finansējuma provizoriskais sadalījums par gadiem:
- 2022.gadā - 16816 EUR,
- 2023.gadā - 16817 EUR,
- 2024.gadā - 16816 EUR,
- 2025.gadā - 16817 EUR,
- 2026.gadā - 16816 EUR,
- 2027.gadā - 16817 EUR.
Iepriekšējo programmu ietvaros līdzekļi Kontaktpunkta apmaksai nav tikuši sniegti, tādēļ jaunās Programmas ieviešana sniegs jaunas iespējas mērķtiecīgi paplašināt Programmas ietvaros gūto teritoriālās plānošanas zināšanu un izstrādāto instrumentu izmantošanu Latvijas politikas veidotāju un akadēmiķu vidū. Papildus, Programmas pētījumu un instrumentu izstrādes laikā Kontaktpunkts spēs nodrošināt nepieciešamo vietējo cilvēkresursu un datu piesaisti konkrētu pētījumu ietvaros, tādējādi virzot Programmas zināšanu bāzes attīstību virzienā, kas atbilst Latvijas politikas un plānošanas situācijai un vajadzībām.
Lai gan līdzšinējās iespējas proaktīvi veicināt ESPON rezultātu un nodevumu izmantošanu akadēmiskajā un politikas veidošanas darbā Latvijā ir bijušas ierobežotas tam speciāli paredzētu resursu trūkuma dēļ, esošās atsauces uz ESPON pētījumiem norāda uz augstu potenciālu. Piemēram, novērots, ka Latvijas Universitātes akadēmiskajā darbā atsauces uz ESPON pētījumiem veiktas aptuveni 50 reižu un ESPON materiāli izmantoti vismaz 30 maģistra darbu veidošanā. Tomēr ESPON rezultāti ir noderīgi ne tikai akadēmisko zināšanu papildināšanai un izglītībai, to teritoriālās tematikas dēļ, tiem ir arī potenciāls kalpot par pamatu zinātnē balstītai politikai. Šobrīd “ESPON 2020” starpreģionu sadarbības programmas ietvaros pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas uzsākts pētījums par Latvijas zaļo infrastruktūru. Balstoties uz pētījuma zaļās infrastruktūras kartēšanas un analīzes rezultātiem plānots attīstīt teritoriālās attīstības plānošanas politiku zaļās infrastruktūras jomā, veidot materiālus, kas palīdzētu zaļo infrastruktūru adekvāti attīstīt Latvijas pašvaldībās. ESPON pētījumu tematika nosedz vairākas jomas, tādēļ pētījumos līdzīgi būtu iespējams aizgūt datos balstītu atbalstu politikas veidošanai arī citu ministriju, institūciju un  kompetencēs. Piemēram, QoL (Dzīves kvalitātes mērīšanas un metodoloģijas) pētījums varētu nodrošināt atbalstu Labklājības ministrijas darbam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav zināms
Cita informācija
VARAM noteiktajā kārtībā no 74.resorsa “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” pieprasīs valsts budžeta līdzekļus iepriekšminētā līdzfinansējuma un Riska atbildības fonda iemaksu veikšanai, lai tos ieplānotu VARAM budžeta apakšprogrammā 69.09.00. “Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027)”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
R1059
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021.gada 24.jūnijs, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, Nr.2021/1059, regula, par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem
Apraksts
Rīkojuma projekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem 16.panta 5.punktā noteiktā izpildi.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021.gada 24.jūnijs, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, Nr.2021/1059, regula, par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
16.panta 5.punkts
1. un 2.punkts
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīkojuma projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Rīkojuma projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalības rezultāti aprakstīti Programmas projektā, kas atrodams pielikumā

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Aptaujā saņemtās atbildes rezultējās ar:
1. 5 aktuālo Eiropas teritoriālo izaicinājumu, kas ir Programmas centrālais fokuss, formulējumiem, kas precizēti;
2. Programmas ietvaros pētāmās tematikas sistematizēšanu pēc respondentu identificētajām tematiskajām sasaistēm starp teritoriālajiem izaicinājumiem;
3. Programmas ietvaros veidojamo datu un zināšanu formātu sadalījuma un struktūras nepieciešamības apzināšanu;
4. Programmas rezultātu lietotājiem piemērotāko informācijas, zināšanu un datu aprites formātu apzināšanu;
5. Jaunu ideju apguvi par zināšanu apmaiņas platformas izveidi, tematiskajām nišām, plašāku sabiedrības iesaisti ārpus ekspertu loka.
Sabiedrības līdzdalības rezultātā gūtās atziņas ir iestrādātas Programmas projektā un Programmas tehniskajā organizācijā.

6.4. Cita informācija

Programmas projekta izstrādes procesā pagaidām noritējusi viena publiskā apspriešana (no 2020.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 19.augustam). To organizēja ESPON Vadošā iestāde aptaujas formātā. Aptauja sastāvēja no 5 jautājumiem par:
gaidāmajiem Eiropas teritoriālajiem izaicinājumiem;
to, kāda veida zināšanas un dati nepieciešami problēmu risināšanai;
iespējām Programmas ietvaros veidot zināšanu bāzi, kas palīdz izaicinājumu problēmas risināt;
Programmas informācijas un zināšanu aprites vajadzībām;
Kopējām atsauksmēm/rekomendācijām Programmas veidošanai.
Aptaujas mērķauditorija sastāvēja no visu līmeņu politikas veidotājiem, akadēmiķiem, studentiem un citiem interesentiem, tā tika publicēta:
1. Starptautiski - ESPON mājas lapā: https://www.espon.eu/consultation-2027;
2. Latvijā – Interreg mājas lapā: https://www.interreg.lv/lv/aktualitates/aktualitates-un-pasakumi/publiska-apspriesana-par-strategiskiem-virzieniem-espon-programmai-2021-2027/;
3. Citur – saite uz aptauju publicēta arī katras Programmas dalībvalsts attiecīgo institūciju komunikācijas kanālos.
Tā kā šī sabiedrības līdzdalības aktivitāte bija Progammas TDP veidošanas pamats, un Programmas gaitā ir plānots veikt ritošo vajadzību novērtējumu ar atkārtotu sabiedrības līdzdalību jaunu TDP izstrādes laikā (sākot ar 2021.gada novembri), pirms Programmas iesniegšanas EK nav notikuši un nav plānoti citi sabiedrības līdzdalības pasākumi saistībā ar Programmas projektu, bet novembrī tiks turpināta tematisko turpmāko TDP publiskā apspriešana.
Papildus ESPON rīko ikgadēju aptauju par aktuālās Programmas darbības uzlabošanas iespējām, kuras rezultātus izmanto Programmas pielāgošanai aktuālajām lietotāju vajadzībām.

Jau notikušās publiskās apspriešanas (no 2020.gada 1.jūlija līdz 19.augustam) laikā aptauju aizpildīja respondenti no visām Programmas dalībvalstīm, kā arī dažas personas no ES institūcijām un valstīm ārpus ES un EEZ robežām. Respondentu vidū pārsvarā bija politikas veidotāji un akadēmiķi, pētnieki. Aptaujā piedalījās 15 respondenti no Latvijas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Nav
Pielikumi