Anotācija (ex-ante)

     Uzsākot darbu pie Ministru kabineta 2024.gada 6.februāra sēdes protokola Nr.6, 33.§ "Informatīvais ziņojums "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem"" 3.punkta izpildes, ir pārskatīts VID likuma regulējums. Tā rezultātā ir pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likumu, kurā koncentrētā veidā atrunāt tikai pašus būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, savukārt tās tiesību normas, kas attiecināmas uz vispārējo nodokļu administrēšanu, iekļaut Likumā.
     Šāds lēmums pieņemts, tostarp, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegto viedokli, ka, ievērojot likuma atrunas un likuma prioritātes principu, Saeimai var piedāvāt VID amatpersonu tiesības, kas ietver privātpersonām nelabvēlīgu darbību vai demokrātiskai sabiedrībai vai valsts iekārtai būtiski svarīgu labvēlīgu darbību, nostiprināt kā VID (tiešās pārvaldes iestādes) vai konkrētu amatpersonu tiesības, tieši nozares likumā, kurā noteikta VID konkrētā kompetence, kuras īstenošanai minētās tiesības tiek noteiktas. Savukārt Ministru kabinetu var pilnvarot noteikt minēto tiesību īstenošanas regulējumu. Arī īpašu minēto tiesību sadalījumu starp VID amatpersonām var paredzēt noteikt minēto tiesību īstenošanas regulējumā. Šādā gadījumā, kā norāda Tieslietu ministrija, īpašu minēto tiesību sadalījumu starp VID amatpersonām, var paredzēt noteikt līdzīgi kā administratīvās atbildības regulējumā, nozares likumā paredzot, ka iestādes nolikumā var noteikt īpašu minēto tiesību sadalījumu starp VID amatpersonām.

     Likumprojektā iekļauti šādi Likuma grozījumi:
▪ Likuma 1.panta 5.punktā
     Tā kā VID nav izveidojis un arī netiek plānots, ka tas izveidos institūcijas, attiecīgi ir precizējams Likuma 1.panta 5.punkta termins, no tā izslēdzot vārdus "un tā izveidotas institūcijas".
▪ Likuma 5.pantā
     VID likuma 8.panta 4.punktā ir noteikts, ka VID izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā.
     Tā kā šāds iestādes uzdevums noteikts arī Likuma 5.pantā, tad attiecīgi, lai nedublētu vienu un to pašu regulējumu divos likumos, turpmāk šis uzdevums nosakāms tikai Likumā.
     Ievērojot minēto, ir veicami atbilstoši grozījumi Likuma 5.panta otrā daļā, to papildinot ar vārdiem "kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā".
▪ Likuma 15.pantā
     VID likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā ir paredzētas ierēdņu tiesības, uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdnim viņa tiesību īstenošanai nodokļu kontroles jomā, izvērtējams fizisko personu pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgums.
     Pārņemot minētās tiesības, likumprojekta iekļautajā Likuma 17.panta otrās daļas 1.punktā tiek noteikts, ka ierēdņi var apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu administrēšanas darbības, preču fizisku apskati, nodokļu administrēšanas darbību ietvaros izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai vai izņemt kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes.
     Ievērojot minēto:
     - ir atbilstoši precizējams Likuma 15.panta pirmās daļas 6.punkts, nosakot, ka nodokļu maksātājiem ir pienākums atļaut nodokļu administrācijas likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citam nodokļu maksātājam saimnieciskajai darbībai;
     - Likuma 15.panta pirmā daļa papildināma ar jaunu normu, nosakot nodokļu maksātāja pienākumu segt ekspertīzes izdevumus piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas gadījumos, ja VID ierēdnis ir izņēmis preču paraugus ekspertīzes veikšanai un izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei.
 
     Tā pat ir precizēts Likuma 15.panta pirmās daļas 14.punkts, tajā ietverto nodokļu maksātāja pienākumu attiecinot arī uz gadījumiem, kad informāciju pieprasījusi valsts, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kompetentā iestāde.
▪ Likuma 17.pantā
     Saskaņā ar Likuma 20.pantu nodokļus administrē vairākas nodokļu administrācijas, proti, VID, kas iesaistās visu 15 valsts nodokļu administrēšanā, pašvaldības, kas administrē arī nekustamā īpašuma nodokli, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes, kas iesaistās dabas resursu nodokļa administrēšanā, Ceļu satiksmes drošības direkcija, kas iesaistās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa administrēšanā, Ekonomikas ministrija, kas iesaistās subsidētās elektroenerģijas nodokļa administrēšanā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas iesaistās solidaritātes nodokļa administrēšanā.
     Tā kā šo nodokļu administrāciju tiesības noteiktas ne tikai Likumā, bet arī ar konkrētajos nodokļu normatīvajos aktos, ir saglabājams Likuma 17.pantā ietvertais regulējums (kā panta pirmā daļa), kas nosaka, ka nodokļu administrāciju tiesības nosaka Likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums (ar minētā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs VID likums) un citi normatīvie akti (tā kā tiesības var tikt noteiktas arī Ministru kabineta noteikumos, tad attiecīgi šobrīd normā ietvertā norāde "un citi likumi" ir paplašināma uz "citi normatīvie akti").
     Savukārt, ņemot vērā, ka likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" plānots koncentrētā veidā atrunāt tikai būtiskākos un pašus nepieciešamākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, ir nepieciešams no VID likuma "pārnest" uz Likumu tās ierēdņu un darbinieku tiesības, kas ir saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu un kuras šobrīd Likuma regulējumā nav noteiktas (kā panta otrā daļa).
     Jānorāda, ka VID likumā šobrīd ir ietvertas vairākas tiesības, kas jau ir nostiprinātas Likuma regulējumā. Attiecīgi šādas tiesības likumprojektā nav iekļaujamas, ņemot vērā, ka normatīvajā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Uz Likumu "pārnesamās" VID likuma normas, kas saistītas ar ierēdņu tiesībām
     Tieslietu ministrija saistībā ar VID reorganizāciju ir sniegusi viedokli, ka VID likuma 10.pantā noteiktās VID amatpersonu tiesības, kas ietver privātpersonai nelabvēlīgu darbību, būtu vēlams noteikt skaidrāk. No pašreizējās redakcijas nevar skaidri saprast, no kuras konkrēti VID funkcijas un uzdevuma konkrētā amatpersonas tiesība izriet. Minētās tiesības definētas pārāk vispārīgi, lai varētu noteikt to tvērumu un piemērotāko normatīvo aktu to noteikšanai. Proti likumā noteikts, ka minētās tiesības īstenojamas nodokļu administrēšanā, kas ietver NNL 18.pantā uzskaitītos vairāk kā 36 nodokļu administrācijas pienākumus, VID likuma un citos likumos noteikto kompetenci nodokļu administrēšanā.
     Tāpat Tieslietu ministrija ir vērsusi uzmanību, ka vienlaikus būtu lietderīgi pārliecināties, vai minētās tiesības nedublē tiesības, kas noteiktas citos regulējumos.
     Izvērtējumu par VID likuma konkrētu tiesību normu "pārnešanu" uz Likuma regulējumu skatīt tabulā.

VID likumā noteiktās ierēdņu un darbinieku tiesības	Izvērtējums
10. pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā      1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:      1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdnim viņa tiesību īstenošanai nodokļu kontroles jomā, izvērtējams fizisko personu pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgums;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas 1.punktu, kas paredz tiesības apmeklēt nodokļu maksātājam piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citam nodokļu maksātājam, veikt tajās nodokļu administrēšanas darbības, preču fizisku apskati, nodokļu administrācijas darbību ietvaros izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai vai izņemt kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Īstenojot šajā punktā minētās tiesības, izvērtējams fizisko personu pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgums.      Minētās normas redakcija veidota, ievērojot arī VID likuma 16.4 panta 1. un 3.punktā noteiktās ierēdņu tiesības akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā.      Jaunajā normā:      - netiek saglabāts nosacījums par dienesta apliecības un augstāka ierēdņa pilnvarojuma uzrādīšanu. Šāds nosacījums netiek saglabāts, jo likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" tiks iekļauta pilnvarojuma norma ierēdņu kompetenci noteikt VID nolikumā. Tādējādi nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas varēs apmeklēt tikai tie ierēdņi, kuriem šādas tiesības būs noteiktas VID nolikumā;      - ņemot vērā, ka Likumā ar nodokļu kontroli tiek saprasta konkrēta nodokļu administrācijas pārbaude, šis termins tiek aizstāts ar terminu "administrēšanas darbību", tādējādi aptverot gan darbības, kas tiek veiktas nodokļu kontrolē un  nodokļu revīzijā (auditā), kā arī darbības, kas tiek veiktas pirms minēto pārbaužu veikšanas informācijas iegūšanas nolūkos;      - tiek noteikts, ka ierēdņiem ir tiesības apmeklēt arī transportlīdzekļus, lai tādējādi pārņemtu VID likuma 16.4 panta 1.punktu, kurā noteikts, ka kontroles pasākumus var veikt arī transportlīdzekļos.
2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas:       ▪ 9.punktu, kurā noteiktas ierēdņu tiesības pieņemt lēmumu par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātiem (ņemot vērā, ka nodokļu aprēķinu var izdarīt tikai konkrētas pārbaudes ietvaros);      ▪ 8.punktu, kas paredz ierēdņu tiesības nodokļu administrācijas pārbaudes ietvaros pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu administrācijas pārbaudes laikā.      Jānorāda, ka ar 2023.gada 30.jūniju stājās spēkā Likuma grozījumi, nosakot, ka turpmāk Likums paredz divu veidu nodokļu administrācijas pārbaudes: nodokļu kontroli un nodokļu revīziju (auditu).      Izstrādājot šos grozījumus, tika uzsvērts, ka jaunā nodokļu administrēšanas pārbaude – nodokļu kontrole – būtībā ir plānota līdzīga nodokļu revīzijai (auditam).      Tādējādi, pārņemot no VID likuma konkrētās ierēdņu tiesības, tās tiek attiecinātas uz "nodokļu administrācijas pārbaudi" ar to saprotot gan nodokļu revīziju (auditu), gan nodokļu kontroli.
3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) iemaksājamo VID administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt VID, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas 2.punktu, kas paredz tiesības pieprasīt no nodokļu maksātājiem gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus un citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus.      Jānorāda, ka tiesības, kas paredz izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu) izriet no Likuma 23., 32. un 34.panta. Bez tam jānorāda, ka Likuma 18.panta pirmās daļas 2.punkts paredz nodokļu administrācijas pienākumu kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, un šī pienākuma ietvaros iestādes ierēdņi ir tiesīgi uzsākt arī kādu no nodokļu administrācijas pārbaudēm, padziļināti pārbaudot juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, un citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus.      Jaunā norma veidota, ievērojot arī:      - Likuma 32.2 panta pirmo daļu, no kuras izriet, ka nodokļu maksātājs pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana;      - Likuma 34.panta pirmo daļu, kurā noteikts juridiskās un fiziskās personas pienākums iesniegt nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi nevar noteikt maksājamā nodokļa summu.
4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz VID administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt VID;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas 5.punktu, kurā noteiktas tiesības noteikt nodokļu maksātājiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz VID administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt VID.
5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu atvasinājumus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu atvasinājumus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas 4.punktu, kurā noteiktas VID ierēdņu tiesības pieprasīt uzrādīt dokumentu orģinālus un saņemt no iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm, kredītiestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām dokumentu atvasinājumus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī pieprasīt un saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu atvasinājumus, kas liecina par juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt nepieciešamos paskaidrojumus      Vienlaikus no “pārņemamās” normas tiek svītrots vārds “pārbaudāmās”, jo ne visām personām, par kurām tiek pieprasīta informācija, ir uzsākta pārbaude.
6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību, kā arī sastādīt aktus par citiem konstatētajiem pārkāpumiem un ar tiem saistītajiem faktiem;	Netiek pārņemts.
7) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā uzlikt administratīvos sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu priekšmetus un izdarīšanas rīkus;	Netiek pārņemts.      Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2.panta trešo daļu administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot šajā likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.      Attiecīgi VID ierēdņu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā jau ir noteikta attiecīgo nozari regulējošos likumos, kā arī Administratīvās atbildības likumā.
8) aprakstīt mantu (sastādot aktu), lai nodrošinātu tiesā ceļamās (celtās) prasības vai VID lēmuma izpildi;	Netiek pārņemts.      Likumprojektā iekļautajā Likuma 26.panta 7.1 daļā noteikts, ka VID ierēdņiem, kuri atbilstoši amata pienākumiem apķīlā parādnieka mantu un piedzen nodokļu parādu un citus budžetā ieskaitāmos maksājumus saskaņā ar VID lēmumu vai tiesas spriedumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu      Ņemot vērā, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 573.panta pirmo daļu parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, fotofiksācijā un apsardzībā, ciktāl atsevišķām lietām šajā nodaļā nav noteikta cita apķīlāšanas kārtība, attiecīgi nav nepieciešams Likumā iekļaut atsevišķi normu par ierēdņu tiesībām aprakstīt mantu, ja minētais izriet no nosacījuma, ka VID ierēdņiem, kuri atbilstoši amata pienākumiem apķīlā parādnieka mantu un piedzen nokavētos nodokļu maksājumus saskaņā ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības.
9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā izņemt ar administratīvo pārkāpumu saistīto mantu un dokumentus;	Netiek pārņemts.      Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2.panta otro daļu administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā nosaka šis likums.      Attiecīgi VID ierēdņu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā jau ir noteikta Administratīvās atbildības likumā.
10) savas kompetences ietvaros un saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 12.punkta nosacījumiem pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;	Šādas tiesības izriet no Likumprojektā iekļautā Likuma 17.panta otrās daļas 9.punkta.      Vienlaikus jānorāda, ka likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" tiks ietverta pilnvarojuma norma ierēdņu kompetenci administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā noteikt VID nolikumā.
11) uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties VID; (…)	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas 6.punktu, kurā noteiktas tiesības uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties VID.
13) kontroles un citu procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. Ierēdņiem ir tiesības fotografēt, izdarīt audioierakstus vai videoierakstus tādā apjomā, kāds nepieciešams kontroles vai citu procesuālo darbību veikšanai, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas 7.punktu, kurā noteiktas tiesības nodokļu administrēšanas procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus tādā apjomā, kāds nepieciešams nodokļu administrēšanas procesuālo darbību veikšanai, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.
2. VID ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, VID ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā ir tiesības:      1) apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;	Netiek pārņemts.      Likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" tiks ietverta pilnvarojuma norma ierēdņu kompetenci administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā noteikt VID nolikumā.
2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību; (…)	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 17.panta otrās daļas 4.punktu, kurā noteiktas tiesības pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām jebkuru informāciju, kas saistīta ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību.
4) dot finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas noteikti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 3., 4. un 7.punktā, obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju (maksājumu rīkojumu izpildes) daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas ierēdņiem dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas ierēdņu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana;	Netiek pārņemts.      Likumā jau ir uzskaitīti konkrēti gadījumi, kuros VID ir tiesības dot obligāti izpildāmus rīkojumus par norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to nav nepieciešams šīs tiesības atsevišķi noteikt Likuma 17.panta otrajā daļā.      Proti, šobrīd Likums paredz, ka VID obligāti izpildāmus rīkojumus par norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu dod kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam šādos gadījumos:      1) 18.2 panta otrā daļa paredz, ka VID paziņo šādus obligāti izpildāmus rīkojumus:      ▪ rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu;      ▪ rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;      ▪ rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;      ▪ rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu. Minētajā pantā nav noteiks, ka rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.      2) 34.panta sestā daļa nosaka, ka šā panta pirmajā un 1.1 daļā un otrās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos pēc tam, kad saņemts nodokļu administrācijas rīkojums par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu, kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārtrauc naudas līdzekļu izsniegšanu un pārskaitījumu veikšanu no nodokļu maksātāja konta līdz brīdim, kad tiek saņemts nodokļu administrācijas rīkojums par attiecīgā rīkojuma par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu pilnīgu vai daļēju atcelšanu vai tiesas nolēmums.      3) 34.1 panta sestās daļas 5.punktā noteikts, ka VID triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas veic šādas darbības: dod kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu.
5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) noteiktajā termiņā nenomaksātās VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu VID iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas [ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana] un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);	Netiek pārņemts.      Nodokļu administrācijas pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus Likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā ir noteikts Likuma 18.panta pirmās daļas 11.punktā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā (ja tas ir nepieciešams).
6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par komersanta darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau izriet no konkrētajiem likumiem. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
7) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajam ierēdnim ir tādas tiesības;	Netiek pārņemts.      Likumā jau ir uzskaitīti konkrēti gadījumi, kuros VID ir tiesības iesniegt obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību. Līdz ar to nav nepieciešams šīs tiesības atsevišķi noteikt Likuma 17.panta otrajā daļā.      Proti, šobrīd Likums paredz, ka VID iesniedz obligāti izpildāmas prasības šādos gadījumos:      ▪ 34.panta piektās daļas 1.punktā noteikts, ka šā panta pirmajā un 1.1 daļā un otrās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma ministrijas, pašvaldības un citas institūcijas atsauc nodokļu maksātājam izsniegto atļauju (licenci) veikt komercdarbību (tātad gadījumos, ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, neiesniedz nodokļu administrācijas noteiktā termiņa nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi nevar noteikt maksājamā nodokļa summu; ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs; ja fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs);      ▪ 34.1 panta sestās daļas 3.un 4.punktā noteikts, ka VID triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas veic šādas darbības:      3) aptur VID izsniegto speciālo atļauju (licenču) darbību;      4) iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību apturēt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību.      Šobrīd Likumā nav paredzētas tiesības iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja nodokļu maksātājs neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim ieiet nodokļu maksātāja telpās. Tomēr, tā kā šādam regulējumam ir nepieciešams detalizēts samērīguma izvērtējums, attiecīgi šāda personu tiesību ierobežojoša norma Likumā netiek iekļauta.
8) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 34.1 pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts vai pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 28.pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt VID iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus; (…)	Tiek pārņemts ar Likuma 32.2 panta trešo daļu, paredzot, ka, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, VID var pagarināt iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus.      Minētā norma iekļauta Likuma 32.2 pantā, ņemot vērā, ka šādas tiesības ir saistītas ar nodokļa maksātāja sadarbošanos ar nodokļu administrācijas amatpersonām.
12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus;	Tiek pārņemts ar Likuma 17.panta otrās daļas 8.punktu, kas paredz VID ierēdņu tiesības likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus.      Lai arī šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 24.pantā, tomēr, tā kā līdz šim tiesības bija iekļautas arī citos normatīvajos aktos, saglabājama līdzšinējā redakcija "un citos normatīvajos aktos". Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
13) savas kompetences ietvaros pilnvarot VID ierēdņus VID interešu pārstāvības nodrošināšanai;	Netiek pārņemts.
14) likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic VID un kuru dzēšana nepiekrīt finanšu ministram vai pašvaldībai;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 25.pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
15) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu revīzijas (audita) lēmumu izpildei;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 26.1 pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
16) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu pirms nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas, ja nodokļu revīzijas (audita) laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs likvidē, slēpj, atsavina savu mantu, reorganizē komercsabiedrības vai veic citas darbības, kā rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 26.1 pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
17) pieņemt lēmumu par izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītajām summām;	Netiek pārņemts.      Saskaņā ar Likuma 26.panta pirmo daļu izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.      Tātad, Likums neparedz pieņemt atsevišķi lēmumu par izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītajām summām.
18) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, paziņot nodokļu maksātājam par Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu tās teritorijā;	Netiek pārņemts.      Saskaņā VID likuma pārejas noteikumu 30.punktu grozījums šā likuma 10.panta otrās daļas 18.punktā, 10.panta otrās daļas 18.1 punkts, kā arī grozījumi informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Likumā.      Ar minētajiem likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 11.01.2023., VID likuma 10.panta otrās daļas 18.punkts tika papildināts ar vārdiem "vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu tās teritorijā", lai tādējādi pārņemtu Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK.      Tā kā Likuma 50.panta otrajā daļā ir noteikts, ka VID dokumentu, kura paziņošanā tiek lūgta palīdzība, tā adresātam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā kopā ar informāciju par paziņojamo dokumentu latviešu valodā, kuru sniegusi Eiropas Savienības pieprasījuma iesniedzēja iestāde, aizpildot Īstenošanas regulas (ES) Nr.1189/2011 I pielikumā noteikto vienoto paziņošanas veidlapu, VID likuma 10.panta otrās daļas 18.punkts netiek pārņemts.       Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes augstākajiem ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
181) paziņot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātājam vai pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei), lai tā paziņo savas valsts nodokļu maksātājam par VID lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā; (…)	Netiek pārņemts.      Saskaņā VID likuma pārejas noteikumu 30.punktu grozījums šā likuma 10.panta otrās daļas 18.punktā, 10.panta otrās daļas 18.1 punkts, kā arī grozījumi informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Likumā.      Ar minētajiem likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 11.01.2023., VID likuma 10.panta otrā daļa tika papildināta ar 18.1 punktu, lai tādējādi pārņemtu Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK.      Tā kā Likuma 50.pantā ir noteikta kārtībā, kādā paziņo ar nodokļu prasījumu un tā izpildi saistītos dokumentus, VID likuma 10.panta otrās daļas 18.1 punkts netiek pārņemts.      Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes augstākajiem ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
26) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Komerclikuma 314.1 panta otrajā daļā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
27) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 34.3 pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
28) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi;	Netiek pārņemts.      Šādas nodokļu administrācijas tiesības jau ir noteiktas Likuma 26.panta vienpadsmitajā daļā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
29) pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei) sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus;	Netiek pārņemts.      Šādas regulējums jau ir noteiks Likuma 50., 51. un 53.pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
30) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) attiecīgu pieprasījumu; (…)	Netiek pārņemts.      Šādas regulējums jau ir noteiks Likuma 53.pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
32) norādot atteikuma iemeslus, noraidīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī pieprasījumu piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus;	Netiek pārņemts.      Šādas regulējums jau ir noteiks Likuma 57.pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
33) izdot vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;	Netiek pārņemts.      Šādas regulējums jau ir noteiks Likuma 52.pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
34) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu;	Netiek pārņemts.      Šādas regulējums jau ir noteiks Likuma 61.pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
35) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 34.3 panta sesto daļu, attiecīgi mainot arī panta nosaukumu.      Šobrīd Likuma 1.panta 30.punktā ir uzskaitīti nosacījumi, kuriem iestājoties, nodokļu maksātāja adrese ir atzīstama par riska adresi. Savukārt Likuma 18.panta pirmās daļas 21.punktā ir noteikts nodokļu administrācijas pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.12 panta otro daļu ir noteikts, ka, pamatojoties uz VID pieņemto lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā, Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu atlikt ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, ja iesniegts pieteikums par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikums par izmaiņām komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles juridiskajā adresē un attiecīgā komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles adrese ir iekļauta riska adrešu sarakstā, attiecīgi Likumā ir iekļaujama norma, kas paredz VID tiesības pieņemt lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā, konstatējot Likuma 1.panta 30.punktā minētos kritērijus.      Vienlaikus jānorāda, ka likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" tiks ietverta pilnvarojuma norma ierēdņu kompetenci administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā noteikt VID nolikumā. Tādējādi iestādes nolikumā tiks noteikti tie VID ierēdņi, kuri ir tiesīgi pieņemt lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā.
36) likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;	Netiek pārņemts.      Šādas regulējums jau ir noteiks Likuma 34.4 un 34.5 pantā, kā arī Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
37) likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu).	Netiek pārņemts.      Šādas regulējums jau ir noteiks Likuma 34.4 pantā. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
2.1 VID ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem ir tiesības dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai. (…)	Netiek pārņemts.      Šobrīd Likuma 24.2 pantā ir noteikta kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai.      Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (23-TA-1398) minēto normu no Likuma ir plānots izslēgt, vienlaikus nosakot, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saturu un saskaņošanas kārtību nosaka Maksātnespējas likums.      Ievērojot minēto, norma nav pārņemama. Savukārt, ja ir nepieciešams noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes ierēdņiem, tad to var noteikt iestādes nolikumā.
3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu VID ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai VID iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 26.panta 7.1 daļu, kurā noteikts, ka VID ierēdņiem, kuri atbilstoši amata pienākumiem apķīlā parādnieka mantu un piedzen nodokļu parādu un citus budžetā ieskaitāmos maksājumus saskaņā ar VID lēmumu vai tiesas spriedumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.
4. Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, VID ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.	Netiek pārņemts.      Šāds nosacījums jau ir iekļauts:      - Likuma 23.panta divpadsmitajā daļā, kurā noteikts, ka saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no dienas, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļu kontroles rezultātā izdoto nodokļu kontroles rēķinu, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota;      - Likuma 26.panta pirmajā daļā, kurā noteikts, ka nokavētos nodokļu maksājumus, kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;      - Likuma 26.panta piektajā daļā, kurā noteikts, ka pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa. Lēmumu par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad nodokļu administrācija paziņojusi attiecīgo lēmumu.
4.1 Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos nodokļu kontroles pasākumos ekspertīzes veikšanai izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei, ekspertīzes izdevumus juridiskā vai fiziskā persona sedz piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.	Ņemot vērā, ka regulējums ir saistīts ar Likuma 17.panta otrās daļas 1.punktā ietvertajām VID ierēdņu tiesībām, regulējums tiek iekļauts minētā panta trešajā daļā.
5. Kārtību, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas, un gadījumus, kādos šīs ziņas saņemamas, nosaka Kredītiestāžu likums.	Netiek pārņemts.

▪ Uz Likuma "pārnesamās" VID likuma normas, kas saistītas ar iestādes uzdevumiem un pienākumiem
     Izvērtējumu par VID likuma konkrētu tiesību normu "pārnešanu" uz Likuma regulējumu skatīt tabulā.

VID likumā noteiktie iestādes uzdevumi	Izvērtējums
4.pants. VID ģenerāldirektors (…)      2. VID ģenerāldirektors: (…)      9) pieprasa veikt jebkura VID kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu); (…)	Netiek pārņemts.      Norma ir zaudējusi aktualitāti, jo saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 10.punktu nodokļu administrācijas pienākums ir, pamatojoties uz nodokļu administrācijas izveidoto personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, atlasīt nodokļu maksātājus nodokļu revīzijai (auditam) un pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
11) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz ar nodokļu maksātāju vienošanās līgumu par aprēķināto summu samazināšanu;	Netiek pārņemts.      Šāds uzdevums iestādes vadītājam jau ir noteikts Likuma 41.pantā, kurā ir noteikts, ka nodokļu maksātājs iesniedz VID ģenerāldirektoram iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu.
111) pilnvaro VID nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus pieprasīt, lai tiktu veikta attiecīgās struktūrvienības kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīzija (audits);	Netiek pārņemts.      Pilnvarojuma vai amata apraksta jautājums.      Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 20.pantu ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākuma apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs.      Bez tam jānorāda, ka norma ir zaudējusi aktualitāti arī pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 10.punktu nodokļu administrācijas pienākums ir, pamatojoties uz nodokļu administrācijas izveidoto personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, atlasīt nodokļu maksātājus nodokļu revīzijai (auditam) un pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
12) pilnvaro VID ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu (nodevu) maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;	Netiek pārņemts.      Pilnvarojuma vai amata apraksta jautājums.      Bez tam jānorāda, ka norma ir zaudējusi aktualitāti arī pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Likuma 18.panta pirmās daļas 10.punktu nodokļu administrācijas pienākums ir, pamatojoties uz nodokļu administrācijas izveidoto personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, atlasīt nodokļu maksātājus nodokļu revīzijai (auditam) un pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
121) pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai;	Netiek pārņemts.            Pilnvarojuma vai amata apraksta jautājums.
122) pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus pieņemt lēmumu par tādas personas aplūkošanu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, ieceļojot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izceļojot no tās, šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā, kā arī to lēmumā noteikt muitas iestādes ierēdni, kas veiks šādas personas aplūkošanu; (…)	Netiek pārņemts.      Muitas likuma 16.panta otrajā daļā šobrīd ir noteikts, ka lēmumu par personas aplūkošanu pieņem VID ģenerāldirektora pilnvarota muitas amatpersona.
136) ir pilnvarots vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju (kompetento iestādi) par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību (Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk – Direktīvas 2010/24/ES) 20.pants);	Netiek pārņemts.      Šāds uzdevums jau ir noteikts Likuma 56.panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka VID var vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja nodokļu prasījuma izpilde ir saistīta ar ļoti lielām izmaksām vai piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā.
14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu;      15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi;	Netiek pārņemts attiecībā uz pārbaudēm, kas tiek veiktas saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem (jo šāds regulējums jau ir iekļauts Likumā). Tiek pārņemts attiecībā uz pārbaudēm, kas tiek veiktas saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem (skaidrojumu skatīt anotācijas sadaļā “Likumā iekļaujamās normas, kas saistītas ar starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi”).      Saskaņā ar Likuma 1.panta 25.punktu nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude ir saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darījumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Minētais termins attiecināms arī uz vienlaicīgām pārbaudēm un daudzpusējām kontrolēm.      Ņemot vērā, ka no minētā termina izriet, ka nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi veic vismaz divu valstu nodokļu administrācijas, attiecīgi norma tiek pārņemta Likuma 18.1 pantā, kurā ir noteikti nodokļu administrācijas pienākumi, kas saistīti ar savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā.
16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā;	Netiek pārņemtas normas, ka saistītas Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju piedalīšanos administrēšanas procesos (jo šāds regulējums jau ir iekļauts Likumā).      Ar likumprojektā iekļauto grozījumu Likuma 18.1 pantā tiek pārņemtas normas, kas saistītas ar Saeimas apstiprinātajos starpvalstu līgumos noteikto prasību izpildi (skaidrojumu skatīt anotācijas sadaļā "Likumā iekļaujamās normas, kas saistītas ar starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi").
17) pilnvaro VID ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos; (…)	Netiek pārņemts.      Pilnvarojuma vai amata apraksta jautājums.
181) pilnvaro VID ierēdņus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izskatīt iesniegumus par valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu atmaksu un atmaksāt valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu;	Netiek pārņemts.      Pilnvarojuma vai amata apraksta jautājums.      VID uzdevums saistībā ar pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās naudas soda summas atmaksu izriet jau no Administratīvās atbildības likuma 264.panta.
19) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību nodokļu prasījuma piedziņā, lemj par tās pilnvarota pārstāvja piedalīšanos piedziņas procesā Latvijas Republikā un palīdzības sniegšanu tiesā;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.1 panta pirmās daļas 5.2 punktu.      Minētā norma ir saistīta ar Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk – Direktīvas 2010/24/ES) prasību pārņemšanu.
20) vienojas ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai VID ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesā attiecīgajā dalībvalstī un palīdzības sniegšanu tiesā, un pilnvaro VID ierēdni tajā piedalīties; (…)	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.1 panta pirmās daļas 5.2 punktu.      Minētā norma ir saistīta ar Direktīvas 2010/24/ES prasību pārņemšanu.
22) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam.	Netiek pārņemts.      Šāds uzdevums jau izriet no Likuma 16.1 panta, kurā ir noteikta kārtība, kādā nodokļu maksātājs vienojas ar iestādi par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.      Noteikt iestādes nolikumā/amata aprakstā – Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
8.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā      Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk – nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests:      1) uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.panta pirmās daļas 2.1 punktu, kurā noteikts nodokļu administrācijas pienākums reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (ienākumus).
2) piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;	Netiek pārņemts.     Šāds nodokļu administrācijas pienākums jau ir noteiks Likuma 18.panta 11.punktā.
3) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā, nosaka Ministru kabinets;	Netiek pārņemts.      Minētais uzdevums tiks iekļauts likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums".
4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto grozījumu Likuma 5.pantā.
5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes;	Netiek pārņemtas normas, kas saistītas ar informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm (jo šāds regulējums jau ir iekļauts Likumā).      Tiek pārņemts attiecībā uz informācijas apmaiņu starp valstīm, ar kurām ir apstiprināti starpvalstu līgumi (skaidrojumu skatīt anotācijas sadaļā “Likumā iekļaujamās normas, kas saistītas ar starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi”).
6) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;	Netiek pārņemtas normas, kas saistītas ar piedziņu Eiropas Savienības dalībvalsts labā (jo šāds regulējums jau ir iekļauts Likumā).      Tiek pārņemts attiecībā uz piedziņu, kas tiek veikta citu valstu labā (skaidrojumu skatīt anotācijas sadaļā “Likumā iekļaujamās normas, kas saistītas ar starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi”).
61) iekasē un piedzen nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam; (…)	Netiek pārņemts.            Šāds nodokļu administrācijas pienākums jau ir noteikts Likuma 18.1 panta pirmās daļas 3.punktā.
7) apmāca Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus (darbiniekus) un informē sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, veicinot nodokļu saistību labprātīgu izpildi un nodokļu iekasēšanu un rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā;	Netiek pārņemts.      Minētais uzdevums tiks iekļauts likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums".
8) lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai; (…)	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.panta pirmās daļas 6.1 punktu, kurā noteikts, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, nodokļu administrācijai ir pienākums sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai.      Bez šāda pienākuma – sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai darbībai – nebūtu iespējama arī šādu panta pirmajā daļā iekļauto pienākumu efektīva izpilde:      ▪ (1.punkts) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;      ▪ (2.punkts) kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;      ▪ (2.1 punkts) reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (ienākumus);      ▪ (2.2 punkts) kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;      ▪ (2.3 punkts) saņemt no personām deklarācijas un pārbaudīt tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;      ▪ (3.punkts) kontrolēt nodokļu (nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus;      ▪ (4.punkts) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;      ▪ (5.punkts) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu maksāšanas termiņu pagarināšanu;      ▪ (6.punkts) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību.
10) saskaņā ar normatīvajiem aktiem saņem no personām deklarācijas un pārbauda tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.panta pirmās daļas 2.3 punktu, kurā noteiks nodokļu administrācijas pienākums saņemt no personām deklarācijas un pārbaudīt tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību.
11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu;	Netiek pārņemts.      Šāds iestādes uzdevums jau ir noteikts Likuma 23.panta 4.1 daļā.
12) veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu;	Netiek pārņemts.      Likuma 15.panta pirmās daļas 9.punktā ir noteikts nodokļu maksātāju vispārīgais pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.      Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" 2.punktam ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām – kases aparātiem, hibrīda kases aparātiem, kases sistēmām, specializētām ierīcēm un iekārtām – reģistrē samaksu, kas saņemta par darījumiem skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm, viedkartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (piemēram, dāvanu kartēm, čekiem, taloniem), izveidojot dokumentus elektroniskā formā un nodrošinot nodokļu un citu maksājumu aprēķināšanu un uzskaiti.      Savukārt Likuma 18.panta pirmās daļas 2. un 6.punktā ir noteikts nodokļu administrācijas pienākums kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kā arī kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību.      Tā kā šis VID likumā noteiktais uzdevums ir saistīts ar Likuma 18.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā uzskaitītajiem nodokļu administrācijas pienākumiem, tad attiecīgi likumprojektā netiek iekļauts atsevišķs uzdevums saistībā ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas uzraudzību.
121) Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu un uzrauga šīs organizācijas;	Netiek pārņemts.
13) veic citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.	Netiek pārņemts.

▪ Uz Likumu "pārnesamās" VID likuma normas, kas saistītas ar Direktīvas 2010/24/ES prasību pārņemšanu
     Ņemot vērā, ka Likuma 18.¹ pantā iekļautie pienākumi ir attiecināmi uz VID, ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem minētā panta pirmās daļas 8.punktā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, 9¹, 9², 9³, 9⁴, 9⁵, 9⁶, 9⁷, 9⁸, 9⁹, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā termins "nodokļu administrācija" tiek precizēts, to aizstājot ar terminu "Valsts ieņēmumu dienests". Savukārt, ņemot vērā, ka normatīvo akta projektu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes, tad, ņemot vērā, ka 18.panta pirmās daļā tiek uzskaitīti "nodokļu administrācijas pienākumi" šāda pati stilistika ir saglabāta 18.¹ panta pirmās daļas ievaddaļā, norādot, ka uzskaitītie pienākumi ir "nodokļu administrācijas pienākumi".
     Vienlaikus, ņemot vērā, ka atbilstoši veiktajiem grozījumiem 18.¹ pantā ietvertais regulējums ir plašāks par "nodokļu administrācijas pienākumiem" ir mainīts panta nosaukums uz "Nodokļu administrācijas kompetence, kas saistīta ar Eiropas Savienības normatīvo aktu un Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu prasību izpildi".
     Izvērtējot uz Likumu "pārnesamās" VID likuma normas, ir ņemts vērā likumprojekta "Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr.161/Lp11) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļautais skaidrojums. Proti, no minētās anotācijas izriet, ka ar VID likumu ir bijušas pārņemtas vairākas Direktīvas2010/24/ES prasības. Minētais aspekts ir ņemts vērā, vērtējot VID likuma regulējuma iekļaušanu vai neiekļaušanu Likuma regulējumā.
     Izvērtējumu par VID likuma konkrētu tiesību normu "pārnešanu" uz Likuma regulējumu skatīt tabulā.

Direktīvas 2010/24/ES norma	No likumprojekta Nr.161/Lp11 anotācijas V. sadaļā ietvertās informācijas	Izvērtējums
4.panta 2.punkta pirmā daļa: kompetentā iestāde ieceļ centrālo koordinācijas biroju, kam ir galvenā atbildība par sakariem ar pārējām dalībvalstīm savstarpējās palīdzības jomā, uz ko attiecas šī direktīva.	Ieviests pilnībā ar likumprojekta 1.pantu:      "1. Papildināt 2.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:      "9) sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kā arī atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.""	Tiek pārņemts ar Likuma 18.1 panta pirmās daļas 5.1 punktu, kurā noteikts, ka nodokļu administrācijas pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kā arī atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
4.panta 3.punkts: katras dalībvalsts kompetentā iestāde var iecelt koordinācijas birojus, kas ir atbildīgi par sakariem ar citām dalībvalstīm savstarpējās palīdzības jomā saistībā ar vienu vai vairākiem konkrētiem 2.pantā minētajiem noteikto maksājumu un nodokļu veidiem vai kategorijām.	Netiek ieviests, jo Direktīvas 2010/24/ES prasības tiek izpildītas, VID likumā un Likumā paredzot regulējumu, ka par sakariem ar citām dalībvalstīm savstarpējās palīdzības jomā un saistībā ar visiem maksājumiem ir atbildīgs VID (centrālais koordinācijas birojs).	Tiek pārņemts ar Likuma 18.1 panta 11 daļu, kurā noteikts, ka VID saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm) un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes.
4.panta 4.punkts: katras dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties par koordinācijas departamentiem birojus, kas nav centrālais koordinācijas birojs vai koordinācijas biroji. Koordinācijas departamenti pieprasa vai sniedz savstarpēju palīdzību saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz savu īpašu teritoriālo kompetenci vai darbības kompetenci.	Netiek ieviests, jo Direktīvas 2010/24/ES prasības tiek izpildītas, VID likumā un Likumā paredzot regulējumu, ka pieprasīt un sniegt savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā ir tiesības vienīgi VID (centrālajam koordinācijas birojam).	Netiek pārņemts.      Likuma regulējums paredz, ka pieprasīt un sniegt savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā ir tiesības vienīgi VID (centrālajam koordinācijas birojam).
4.panta 5.punkts: ja koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments saņem savstarpējas palīdzības pieprasījumu, kura izpildei vajadzīga rīcība, kas pārsniedz tam piešķirto kompetenci, tas nekavējoties pārsūta šādu pieprasījumu kompetentam birojam vai departamentam, ja tāds ir zināms, vai centrālajam koordinācijas birojam un informē par to pieprasījuma iesniedzēju iestādi.	Netiek ieviests, jo Direktīvas 2010/24/ES prasības VID likumā un Likumā ir ieviestas, papildus centrālajam koordinācijas birojam (VID) neveidojot koordinācijas birojus un koordinācijas departamentus.	Saskaņā ar likumprojektā iekļautajiem grozījumiem Likuma 18.1 pantā, kā arī atbilstoši panta 1.1 daļai centrālais koordinācijas birojs ir VID un citi koordinācijas biroji vai departamenti netiek veidoti.
4.panta 7.punkts: jebkuru informāciju nosūta vai pilnvaro nosūtīt, vai, ņemot vērā katru atsevišķo gadījumu, piekrīt nosūtīt centrālais koordinācijas birojs, tādējādi nodrošinot saziņas efektivitāti.	Ieviests pilnībā ar likumprojekta 1.pantu:      "1. Papildināt 2.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:       "9) sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kā arī atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.""	Tiek pārņemts ar Likuma 18.1 panta pirmās daļas 5.1 punktu, kurā noteikts, ka nodokļu administrācijas pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kā arī atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
5.pants:       1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz visu informāciju, kas ir prognozējami svarīga pieprasījuma iesniedzējai iestādei, veicot tās prasījumu piedziņu saskaņā ar 2.pantu. Lai sniegtu šo informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde nodrošina tās ieguvei nepieciešamās administratīvās izmeklēšanas veikšanu.      2. Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav pienākuma sniegt informāciju:      a) ko tā nevarētu iegūt līdzīgu prasījumu piedziņai, kas radušies pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;      b) kas atklātu kādu komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu;      c) kuras izpaušana varētu kaitēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts drošībai vai būt pretrunā ar attiecīgās valsts politiku.      3. Šā panta 2.punkts nekādā veidā nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei ļautu atteikties sniegt informāciju, pamatojoties vien uz to, ka šī informācija ir bankai, citai finanšu iestādei, pārstāvim vai personai, kas darbojas kā aģents vai uzticības persona, vai ka tā ir saistīta ar personas īpašumtiesību interesēm.      4. Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par informācijas pieprasījuma noraidījuma iemesliem.      10.panta 1.punkts: pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde veic to prasījumu piedziņu, uz kuriem attiecas instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī.      13.panta 1.punkts: veicot piedziņu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, jebkuru prasījumu, saistībā ar kuru iesniegts piedziņas pieprasījums, apstrādā tā, it kā tas būtu pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts prasījums, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi. Pieprasījuma saņēmēja iestāde izmanto pilnvaras un procedūras, kas paredzētas pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts normatīvajos un administratīvajos aktos un ko piemēro prasījumiem saistībā ar tādiem pašiem noteiktajiem maksājumiem vai nodokļiem vai, ja tādu pašu nav, līdzīgiem noteiktajiem maksājumiem vai nodokļiem, izņemot gadījumus, ja šajā direktīvā paredzēts citādi.      13.panta 3.punkts: pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij nav pienākums piešķirt citu dalībvalstu prasījumiem priekšrocības, ko piešķir līdzīgiem prasījumiem, kas rodas šajā dalībvalstī, ja vien starp attiecīgajām dalībvalstīm nav panākta citāda vienošanās vai ja vien tas nav paredzēts pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos. Dalībvalsts, kas piešķir priekšrocības citu dalībvalstu prasījumiem, nedrīkst atteikt tādas pašas priekšrocības citu dalībvalstu tādiem pašiem vai līdzīgiem prasījumiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.      16.panta 1.punkts: pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde veic izpildes nodrošināšanas pasākumus, ja to atļauj tās tiesību akti, un ievērojot savu administratīvo praksi, lai nodrošinātu piedziņu gadījumā, ja prasījums vai instruments, kas ļauj izpildi pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, pieprasījuma iesniegšanas laikā tiek apstrīdēts vai ja uz prasījumu vēl neattiecas instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, ja vien izpildes nodrošināšanas pasākumi līdzīgā situācijā ir iespējami arī saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem un administratīvo praksi.	Direktīvas 2010/24/ES 5.pants ieviests pilnībā ar likumprojekta 3.pantu, Kredītiestāžu likumu, Likumu un atbilstošu regulējumu nosaka VID likuma 4.panta otrās daļas 13.1punkts un 13.5punkts (ieviestas Direktīvas 2008/55/EK 4.panta prasības).      Direktīvas 2010/24/ES 10.panta 1.punkts ieviests pilnībā ar likumprojekta 3.pantu.      Direktīvas 2010/24/ES 13.panta 1.punkts ieviests pilnībā ar likumprojekta 3.pantu, Likumu, atbilstošu regulējumu nosaka VID likuma 8.panta 6.punkts (ieviestas Direktīvas 2008/55/EK 6.panta prasības).      Direktīvas 2010/24/ES 13.panta 3.punkts ieviests pilnībā ar likumprojekta 3.pantu.      Direktīvas 2010/24/ES 16.panta 1.punkts ieviests pilnībā ar likumprojekta 3.pantu, Likumu un atbilstošu regulējumu nosaka VID likuma 4.panta otrās daļas 13.2punkts (ieviestas Direktīvas 2008/55/EK 13.panta prasības)      Likumprojekta 3.pants:      "3. 10.pantā:      papildināt otro daļu ar 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:      "19) pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm sniegt nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju;      20) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodokļu administrēšanā pieprasīt un saņemt Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju;      21) norādot atteikuma iemeslus, noraidīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumus par nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamās informācijas sniegšanu;      22) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmēja dalībvalstī, piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu, nodevu, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu prasījuma izpildei;      23) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmēja dalībvalstī, bezstrīda kārtībā piedzīt nodokļus, nodevas, ar piedziņu saistītās izmaksas vai citus obligātos maksājumus;      24) iesniegt izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmēja dalībvalstī;      25) pieņemt lēmumu par nokavējuma naudas piedziņu, kas aprēķināta par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildes kavējumu, un piedzīt to bezstrīda kārtībā.”      [Piebilde: attiecībā uz VID likuma 4.panta otrās daļas 13.1, 13.2 un 13.5 punktu - minētās normas no likuma izslēgtas ar 16.10.2014. likumu.]      VID likuma 8.panta 6.punkts nosaka, ka VID saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma.	VID likuma 10.panta otrās daļas 19. un 20.punktā minētās tiesības tiek pārņemtas ar likumprojektā iekļauto Likuma 54.panta 1.1 daļu, kurā noteikts, ka VID ir tiesīgs pieprasīt un saņemt Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju, kā arī  pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm sniegt nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju.      VID likuma 10.panta otrās daļas 21.punktā minētās tiesības tiek pārņemtas ar likumprojektā iekļauto Likuma 54.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka, iestājoties šā panta pirmās daļas minētajiem nosacījumiem, VID informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēja iestādi par informācijas pieprasījuma noraidījuma iemesliem.      VID likuma 10.panta otrās daļas 22.punktā minētās tiesības nav nepieciešams pārņemt, jo šāds regulējums jau ir noteikts Likuma 53.pantā, kurā tostarp ir paredzēts, ka Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai piemēro šā likuma 26.1 panta pirmajā daļā paredzētos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Tāpat arī Likuma 51.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu, VID, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir tiesīgs vienlaikus veikt pasākumus piedzenamā nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai, piemērojot šā likuma 26.1 panta pirmajā daļā noteiktos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus.      VID likuma 10.panta otrās daļas 23.punktā minētās tiesības nav nepieciešams pārņemt, jo šāds regulējums jau ir noteikts:      - Likuma 18.1 panta pirmās daļas 2.punktā, kurā noteiks, ka nodokļu administrācijai ir pienākums veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā;      - Likuma 18.1 panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka attiecībā uz tādu nodokļu prasījumu izpildi, kuri piedzenami citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, piemērojami šā likuma noteikumi;      - Likuma 51.pantā, kurā noteikts Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņas regulējums.      VID likuma 10.panta otrās daļas 24.punktā minētās tiesības tiek pārņemtas ar likumprojektā iekļauto Likuma 51.panta 5.1 daļu, kurā noteikts, ka VID ir tiesības iesniegt izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.      VID likuma 10.panta otrās daļas 25.punktā minētās tiesības nav nepieciešams pārņemt, jo šāds regulējums jau ir noteikts  Likuma 51.panta piektajā daļā.      VID likuma 8.panta 6.punkts attiecībā uz piedziņu, kas tiek veikta citu valstu labā, tiek pārņemts ar Likuma 18.1 panta 3.1 punktu, kurā noteikts nodokļu administrācijas pienākums saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem iekasēt un piedzīt bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts iestādes pieprasījuma šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā.
6.pants: ja tādu noteikto maksājumu vai nodokļu atmaksa, kas nav pievienotās vērtības nodoklis, saistīta ar personu, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai ir citas dalībvalsts rezidents, dalībvalsts, no kuras atmaksa izdarāma, var informēt dalībvalsti, kurā minētā persona veic uzņēmējdarbību vai kuras rezidents tā ir.	Ieviests pilnībā ar likumprojekta 1.pantu:      "1. Papildināt 2.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:      "9) sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kā arī atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm."	Tiek pārņemts ar Likuma 18.1 panta pirmās daļas 5.1 punktu, kurā noteikts, ka nodokļu administrācijas pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kā arī atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.      Papildus jānorāda, ka Likuma 54.panta otrajā daļā jau ir noteikts, ka VID informāciju par personai, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veic komercdarbību vai ir tās rezidents, Latvijas Republikā atmaksājamām pārmaksāto nodokļu (izņemot pievienotās vērtības nodokli) vai citām no budžeta atmaksājamām summām Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei var sniegt bez tās iepriekšēja pieprasījuma.
7.pants:      1.  Ja ir vienošanās starp pieprasījuma iesniedzēju iestādi un pieprasījuma saņēmēju iestādi, saskaņā ar kārtību, ko noteikusi pieprasījuma saņēmēja iestāde, amatpersonas, ko pilnvarojusi pieprasījuma iesniedzēja iestāde, nolūkā veicināt šajā direktīvā paredzēto savstarpējo palīdzību drīkst:      a) būt klāt birojos, kur pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvās iestādes veic savus pienākumus;      b) būt klāt administratīvā izmeklēšanā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā;      c) palīdzēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentām amatpersonām tiesas procesā šajā dalībvalstī.      2. Ciktāl to pieļauj pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī spēkā esošie tiesību akti, 1. punkta b) apakšpunktā minētajā vienošanās var noteikt, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ierēdņi var iztaujāt indivīdus un izskatīt oficiālus dokumentus.      3. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes pilnvarotie ierēdņi, kuri izmanto 1. un 2. punktā piedāvātās iespējas, vienmēr spēj uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kas apliecina to identitāti un oficiālo statusu.	Ieviests pilnībā ar likumprojekta 2.pantu:      "2. 4.pantā:      izslēgt otrās daļas 13.6 punktu;      papildināt otro daļu ar 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:      "19) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, lemj par tās pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos piedziņas procesos Latvijas Republikā un palīdzību tiesā;      20) vienojas ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesos tās valstī un palīdzību tiesā, un pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus tajos piedalīties;      21) izdod vienoto instrumentu, kas atļauj nodokļa, nodevas, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu prasījuma vai prasījuma nodrošināšanas izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī."	VID likuma 4.panta otrās daļas 19.punktā ietvertais regulējums tiek pārņemtas ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.1 panta pirmās daļas 5.2 punktu, kurā noteikts nodokļu administrācijas pienākums,  pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, lemt par tās pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos piedziņas procesos Latvijas Republikā un palīdzību tiesā.      VID likuma 4.panta otrās daļas 20.punktā ietvertais regulējums tiek pārņemtas ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.1 panta pirmās daļas 5.2 punktu, kurā noteikts nodokļu administrācijas pienākums vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai VID ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesos tās valstī un palīdzību tiesā.      VID likuma 4.panta otrās daļas 21.punktā ietverto regulējumu nav nepieciešams pārņemt, jo Likuma 52.pantā jau ir ietverts palīdzības pieprasījuma par piedziņu Eiropas Savienības dalībvalstij regulējums.
18.panta 4.punkts: pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par palīdzības pieprasījuma noraidījuma iemesliem.	Ieviests pilnībā ar VID likumu un atbilstošu regulējumu nosaka minētā likuma 4.panta otrās daļas 13.5 punkts (ieviestas Direktīvas 2008/55/EK 14.panta prasības).      [Piebilde: minētā norma no likuma izslēgta ar 16.10.2014. likumu, ar kuru VID likuma 10.panta otrā daļa tika papildināta ar 32.punktu, paredzot VID ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, VID ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā tiesības, norādot atteikuma iemeslus, noraidīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī pieprasījumu piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus.]	VID likuma 10.panta otrās daļas 32.punktā minētās tiesības tiek pārņemtas ar likumprojektā iekļauto Likuma 54.panta 1.1 daļu, kurā noteikts, ka VID, norādot atteikuma iemeslus, ir tiesības noraidīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī pieprasījumu piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus, ja pastāv vismaz viens no šajā daļā turpmāk minētajiem nosacījumiem.
23.pants:      1. Uz informāciju, kas jebkādā veidā paziņota saskaņā ar šo direktīvu, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi. Šādu informāciju var izmantot, lai veiktu izpildes vai izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecībā uz prasījumiem, kas ietverti šajā direktīvā. To var izmantot arī sociālā nodrošinājuma obligāto iemaksu novērtēšanai un izpildei.      2. Eiropas Komisijas Drošības akreditācijas iestādes pienācīgi akreditētas personas šai informācijai drīkst piekļūt tikai tad, ja tas ir vajadzīgs CCN tīkla uzturēšanai, tehniskajai apkopei un pilnveidošanai.      3. Dalībvalsts, kura sniedz informāciju, atļauj to lietot mērķiem, kas nav 1.punktā minētie, dalībvalstī, kura saņem informāciju, ja saskaņā ar informācijas sniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem šo informāciju var izmantot līdzīgiem mērķiem.      4. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde vai pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka saskaņā ar šo direktīvu iegūtā informācija var būt noderīga trešai dalībvalstij 1.punktā minētajos nolūkos, tā var pārsūtīt šo informāciju minētajai trešai dalībvalstij, ar noteikumu, ka šī pārsūtīšana norit saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem un kārtību. Tā informē informācijas izcelsmes dalībvalsti par savu ieceri dalīties informācijā ar trešo dalībvalsti. Informācijas izcelsmes dalībvalsts var iebilst pret šādu dalīšanos informācijā desmit darba dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu no dalībvalsts par vēlmi dalīties informācijā.      5. Atļauju saskaņā ar 3.punktu izmantot informāciju, kura nosūtīta atbilstīgi 4.pantam, var piešķirt tikai tā dalībvalsts, no kuras šī informācija iegūta.      6. Informāciju, kas jebkādā veidā paziņota saskaņā ar šo direktīvu, visas iestādes, kas atrodas dalībvalstī, kura saņem informāciju, var lūgt vai izmantot kā pierādījumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā līdzīgu informāciju, kas iegūta minētajā valstī.	Nav nepieciešams ieviest, jo atbilstošu regulējumu jau nosaka VID likums un Likums	Par Direktīvas 23.panta pirmo daļu – šāds nosacījums jau izriet no Likuma 22.pantā nostiprinātā konfidencialitātes regulējuma.      Par Direktīvas 23.panta otro daļu – šāds nosacījums jau izriet no Likuma 22.panta otrās daļas 3.punkta.      Par Direktīvas 23.panta trešo daļu – šāds nosacījums jau izriet no Likuma 18.1 panta 5.1 un 5.2 daļas.      Par Direktīvas 23.panta ceturto un piekto daļu – šāds regulējums ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi”.      Par Direktīvas 23.panta sesto daļu – šāds regulējums jau ir izriet no Likuma 18.1 panta būtības.

▪ Uz Likumu "pārnesamās" VID likuma normas, kas saistītas ar starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi
     VID likumā ir iekļautas vairākas tiesību normas, kas saistītas ar Saeimā apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu prasību ietverto prasību izpildi.
     Vienlaikus jāņem vērā, ar savstarpējā administratīvā palīdzība nodokļu jomā ir noteikta arī ar likumu "Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā" pieņemtajā un apstiprinātajā ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītajā 1988.gada 25.janvārī Strasbūrā sastādītajā Konvencijā par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk – Konvencija).
     Tāpat informācijas apmaiņas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi".
     Līdz ar to uz Likumu ir "pārnesams" VID likuma regulējums, kas nav noteikts citos nodokļu normatīvajos aktos.
     Izvērtējumu par VID likuma konkrētu tiesību normu "pārnešanu" uz Likuma regulējumu skatīt tabulā.

VID likumā noteiktais regulējums	Izvērtējums
4.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors (…)      2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors: (…)      14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu;	Likuma 1.panta 25.punktā ir noteikts, ka nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude ir saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darījumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Minētais termins attiecināms arī uz vienlaicīgām pārbaudēm un daudzpusējām kontrolēm.      Ņemot vērā, ka no minētā termina izriet, ka nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi veic vismaz divu valstu nodokļu administrācijas, attiecīgi norma tiek pārņemta ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.1 panta pirmās daļas 3.2 un 4.punktu.
15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.1 panta pirmās daļas 3.2 punktu, nosakot, ka nodokļu administrācijas pienākums ir pieņemt visus lēmumus attiecībā uz nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes veikšanu (tātad, tostarp lemt, vai ar citu valsts nodokļu administrāciju ir nepieciešams uzsākt kopīgo starpvalstu pārbaudi).
16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā;	Tiek pārņemts ar Likuma 18.1 pantu.
17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos; (…)	Pilnvarojuma vai amata apraksta jautājums.
8.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā      Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests: (…)      5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes;	Tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto Likuma 18.1 panta 1.1 daļu, kurā noteikts, ka VID saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm) un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes.
6) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma; (…)	Tiek pārņemts Likuma 18.1 pantā.
10.pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā (…)      2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā ir tiesības: (…)      31) pamatojoties uz tās valsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kurā noteikta palīdzība nodokļu iekasēšanā, pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu; (…)	Tiek pārņemts Likuma 18.1 pantā, kurā noteikts, ka saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem iekasēt un piedzīt bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts iestādes pieprasījuma šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā.

▪ Likuma 37.pantā
     Lēmumi par kārtējo, nokavēto un nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu, nokavējuma naudas, soda naudas un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu (atlikšanu, sadalīšanu) tiek pieņemti saskaņā ar Likuma 24.pantu, bet lēmumi par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi – saskaņā ar Likuma 26.panta vienpadsmito daļu.
     Ievērojot minēto, VID likuma 22.panta 2.² daļā ietvertais regulējums ir pārnesams uz Likuma 37.pantu, nosakot, ka VID ierēdņu lēmumi, kas pieņemti, izskatot iesniegumus par nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma piešķiršanu, un lēmumi, kas pieņemti izskatot iesniegumus par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, ir apstrīdami VID ģenerāldirektoram un VID ģenerāldirektora lēmumi ir pārsūdzami tiesā termiņā, kāds noteikts Administratīvā procesa likuma D daļā sūdzības par piespiedu izpildes darbību iesniegšanai.
▪  Likuma 54.pantā
     Ņemto vērā, ka turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas process būs vienkopus noteikts Likumā, no 54.panta pirmās daļas 1.punkta ir svītrojama atsauce uz VID likumu.
▪  Par VID rīkojumu izpildi
     Kā noteikts VID likuma 22.panta ceturtajā daļā, VID rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots attiecīgajai finanšu iestādei vai kredītiestādei. Šā rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
     Saskaņā ar VID likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu VID ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, VID ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā ir tiesības dot finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas noteikti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 3., 4. un 7.punktā, obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju (maksājumu rīkojumu izpildes) daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas ierēdņiem dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas ierēdņu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana.
     Kā jau iepriekš tika uzsvērts, saskaņā ar Likuma regulējumu VID obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu pieņem šādos gadījumos:
     - nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesa ietvaros;
     - nodokļu revīzijas (audita) procesa ietvaros par nodokļu pārkāpumu, kas minēti Likuma 34.pantā;
     - apturot nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.

     Kredītiestāžu likuma 66.² pantā noteikts kredītiestādes pienākums:
     - šā likuma 66.¹ pantā noteikto rīkojumu (t.sk. arī VID rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu), kas paziņots iepriekšējās darbdienas laikā, pieņemt izpildei ne vēlāk kā līdz kārtējās darbdienas beigām (plkst. 23.59);
     - nekavējoties apturēt norēķinu operācijas un šā likuma 66.¹ panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā un otrajā daļā noteikto rīkojumu (t.sk. arī VID rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu), izpildi pēc šā likuma 66.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei rīkojumā norādītajā apmērā;
     - nekavējoties apķīlāt personas kontos esošos naudas līdzekļus pēc šā likuma 66.¹ panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1.punktā noteiktā rīkojuma pieņemšanas izpildei rīkojumā norādītās summas apmērā vai, ja naudas līdzekļu nepietiek, — tiklīdz tie ir saņemti personas kontos, līdz rīkojumā norādītās summas sasniegšanai.

     Ņemot vērā, ka Kredītiestāžu likuma regulējums paredz kredītiestādes obligātu pienākumu izpildīt nodokļu administrācijas rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu un neparedz iespēju kredītiestādēm šos rīkojumus apstrīdēt vai pārsūdzēt – attiecīgi Likumā nav nepieciešams pārņemt VID likuma 22.panta ceturtajā daļā iekļauto regulējumu.
Savukārt nodokļu maksātāji, kuru norēķinu operācijas ir apturētas, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīkojumu, šo rīkojumu var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar jau šobrīd normatīvajos aktos noteikto kārtību (piemēram, saskaņā ar Likuma 37.panta sesto daļu).