Anotācija (ex-ante)

Biedrības un nodibinājumi aktīvi neizmanto iespēju norādīt savu darbības jomu. 2024. gada 31. janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk - UR) ierakstītas 24838 biedrības, arodbiedrības un nodibinājumi, no kuriem savu darbības jomu ir norādījuši tikai 3362 subjekti.
"Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:
1) organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;
2) organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;
3) kā arī uzskaite par tām organizācijām, kas veic sabiedriskā labuma darbu.
Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopēja NVO sektora aina rada negatīvas sekas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru. NVO sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams, piemēram, lai identificētu potenciālos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai" (skat. Pētījums par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi", 7.lp., pieejams: https://nvo.lv/uploads/nvo_petijums_2021.pdf).
 

Biedrībām un nodibinājumiem būs pienākums obligāti norādīt savu darbības jomu atbilstoši projektā ietvertajam darbības jomu klasifikatoram. Projektā ir iekļautas 20 darbības jomas, kā arī darbības joma "citur neklasificēta darbības joma", un tās vairs nav saistītas ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE). Darbības jomas ir izstrādātas, lai tās atbilstu arī FATF 8. rekomendācijā norādītajām bezpeļņas organizāciju darbības jomām, piemēram, izglītība, kultūra, sociālā aizsardzība un sociālā labklājība, labdarība un brīvprātīgā darba veicināšana, starptautiskā palīdzība. Tāpat biedrību un nodibinājumu klasifikatorā ir iekļautas darbības jomas, lai tās atbilstu sabiedriskā labuma darbības jomām. Atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta pirmajai daļai sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta, tajā skaitā augstu sasniegumu sporta, atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Tādējādi tās biedrības un nodibinājumi, kuriem ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss, varēs izvēlēties sev atbilstošu darbības jomu, kas atbilst organizācijas veiktajai sabiedriskā labuma darbībai.

Projektā ietvertais biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikators vairs neparedz šādas darbības jomas, kuras ir ietvertas MK noteikumos Nr. 779:
1) Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija. 
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija ir līdzeklis, lai sasniegtu mērķi, nevis darbības joma, līdz ar to šāda darbības joma vairs netiek izdalīta.

2) Jaunatnes biedrība vai nodibinājums. 
Jaunatnes biedrība ir biedrība ar mērķgrupu - jaunieši. Saskaņā ar Jaunatnes likuma 6. pantu jaunatnes organizācija ir biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un jaunatnes organizāciju sarakstā ierakstīta biedrība. Biedrību ieraksta jaunatnes organizāciju sarakstā, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:
a) viens no biedrības statūtos noteiktajiem darbības mērķiem ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;
b) biedrība veic darbu ar jaunatni, un biedrības statūtos noteiktie darbības uzdevumi atbilst vismaz trim šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem;
c) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši;
d) biedrības valdē ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta biedrības statūtos.
Jaunatnes organizāciju saraksta turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija. Tādējādi, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jaunatnes organizāciju (kuras atbilst Jaunatnes likumā ietvertajiem kritērijiem un atbilstība šiem kritērijiem tiek izvērtēta) saraksts, tad šāda informācija ir pieejama un nav nepieciešamības izdalīt atsevišķi jaunatnes biedrības. Jaunatnes organizācijām, izvēloties darbības jomas no darbības jomu klasifikatora, ir nepieciešams izvērtēt darbības jomu, kurā konkrētā organizācija darbojas attiecībā uz jauniešiem (piemēram, jauniešu veselība (attiecīgi darbības joma būtu norādāma - veselība un slimību profilakse), jauniešu iesaiste sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā (attiecīgi darbības joma būtu norādāma - demokrātija un pilsoniskā sabiedrība), jauniešu izglītības veicināšana (attiecīgi darbības joma būtu norādāma - izglītība).

3) Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas tiek klasificētas kā profesionālās organizācijas, līdz ar to atsevišķi vairs netiek izdalītas.

Biedrībām un nodibinājumiem būs iespēja izvēlēties un norādīt ne vairāk kā piecas darbības jomas. Šāds ierobežojums tiek noteikts, lai klasifikators sasniegtu savu mērķi - iegūt visaptverošu pārskatu par NVO sektoru kopumā, un tādēļ ir svarīgi, lai darbības jomu skaits, ko var norādīt katra organizācija, nebūtu pārāk liels. 

Lai vieglāk būtu izvēlēties savai organizācijai atbilstošāko darbības jomu, katrai organizācijai nepieciešams saprast, kura joma tās darbībā ir nozīmīgākā un visprecīzāk raksturo organizācijas kopējo mērķi. Tāpat darbības joma ir jānošķir no metodēm, kādā organizācija sasniedz savus mērķus, kā arī no mērķgrupas. Biedrības un nodibinājuma darbības jomai būtu jāsakrīt ar attiecīgās organizācijas statūtos norādīto mērķi. Ja biedrība vai nodibinājums būtiski maina savu darbības mērķi un statūtus, tādā gadījumā līdz ar pieteikumu par izmaiņu ierakstīšanu reģistrā nepieciešams pieteikt arī atbilstošu darbības jomu.

Darbības jomu "citur neklasificēta darbība joma", būtu jāizvēlas tikai tādos gadījumos, ja organizācija savu darbību nevar saistīt ar klasifikatorā ietvertajām darbības jomām un tā ir ļoti specifiska. Šo darbības jomu būtu jāizvēlas pēc iespējas retāk, lai sasniegtu biedrību un nodibinājumu klasificēšanas mērķi - radīt skaidru priekšstatu par NVO darbību un to caurskatāmību.

Jaundibināmās biedrības un nodibinājumi pirmreizēji darbības jomu ierakstīšanai reģistrā pieteiks, iesniedzot UR pieteikumu par biedrības ierakstīšanu reģistrā. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 26. panta pirmajai daļai dibinātāji iesniedz reģistra iestādei pieteikumu par biedrības ierakstīšanu reģistrā. Pieteikumā norāda, cita starp, šā likuma 15. panta 3. punktā minētās ziņas - biedrības vai nodibinājuma mērķi, kā arī darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai klasifikācijai.
Savukārt biedrības un nodibinājumi, kuri jau ir reģistrēti UR, pirmreizēji darbības jomu norādīs, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) elektroniskās elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) par 2024. gadu. Tas attieksies arī uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri jau ir norādījuši savu darbības jomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 779,  un tā ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Aktualizēt savu darbības jomu būs iespējams katru gadu, iesniedzot gada pārskatu VID EDS. VID šo informāciju nodos UR ierakstīšanai vai aktualizācijai biedrību un nodibinājumu reģistrā. Tādējādi regulāri tiks aktualizēta informācija par darbības jomu. VID EDS būs nepieciešams integrēt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos ietvertajām darbības jomām. Biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja no piedāvātā saraksta izvēlēties atbilstošu darbības jomu. Šāda informācijas iesniegšana neradīs biedrībām un nodibinājumiem papildu administratīvo slogu un izmaksas. VID saņemto informāciju nodos UR, kas nodrošinās to publisku pieejamību.

Ja biedrība vai nodibinājums precizē gada pārskatu, precizētajā gada pārskatā jānorāda tā darbības joma, kura tika uzrādīta pirmreizēji sniegtajā gada pārskatā pēc stāvokļa uz gada pārskata beigām, izņemot gadījumu, ja pirmreizēji iesniegtajā gada pārskatā norādīta nekorekta darbības joma.

Ja biedrība vai nodibinājums vēlas ierakstu par biedrības darbības jomu aktualizēt citā laikā, kas atšķiras no gada pārskata iesniegšanas brīža, iesniedzams attiecīgs pieteikumus UR, un par ieraksta izdarīšanu maksājama valsts nodeva (valsts nodeva par izmaiņu reģistrēšanu ir 5,69 euro). 

Darbības jomas reģistrā tiks ierakstītas tikai pēc attiecīgu ziņu saņemšanas no VID vai ar pieteikumu, kas iesniegts tieši UR. Pēc savas iniciatīvas UR ierakstu par darbības jomu nemainīs, un reģistrā būs ierakstīta “vecā” joma vai arī ieraksta par jomu nebūs, ja tās ierakstīšana nebūs pieteikta vienā vai otrā veidā.

Ja biedrība vai nodibinājums maina darbības jomu, iesniedzot gada pārskatu, vadības ziņojumā būtu sniedzami papildu skaidrojumi par darbības jomas maiņas nepieciešamību, tādā veidā padarot caurskatāmu organizācijas darbību.

Reģistrējot darbības jomu, UR un VID neveiks pārbaudi, vai organizācija ir norādījusi patiesu informāciju. Biedrībām un nodibinājumiem būtu jānodrošina tas, ka norādītā darbības joma atbilst statūtos norādītajam darbības mērķim. Vienlaikus jānorāda, ka atbilstošas informācijas norādīšana ir svarīga, jo tai būtu jāsakrīt ar biedrības vai nodibinājuma veiktajām darbībām, līdz ar to arī finanšu institūcijām (piemēram, bankām) vai uzraugošajām institūcijām (piemēram, VID) nerastos šaubas par organizācijas veiktajiem finanšu darījumiem.