22-TA-1947: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumos Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu pieaugušo izglītības programmu īstenošanā un nodrošinātu sekmīgu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu īstenošanu pieaugušo izglītības atbalstam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt attālināto mācību īstenošanas nosacījumus profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās pieaugušajiem, lai nodrošinātu šādu programmu plašāku pieejamību iedzīvotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 8.februāra MK noteikumi Nr.111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.111) nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas principus gan vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā bērniem un jauniešiem, gan arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās pieaugušajiem. Līdztekus šī normatīvā regulējuma izstrādei un vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības programmu īstenošanā uzkrātajai pieredzei un secinājumiem, pieaugušo izglītības īstenošanā ir gūta nozīmīga pieredze ES struktūrfondu SAM 8.4.1. projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (turpmāk - SAM 8.4.1.projekts), ietvaros, un pieaugušo izglītībā ir iesaistīti 59 tūkst. personu (dati uz 2021.gada 30.decembri) un līdz 2023.gada decembrim plānots iesaistīt kopā 87,7 tūkst. personu dažādās pieaugušo izglītības programmās, tai skaitā, arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās.
Būtiska nozīme personu iesaistes kāpināšanā ir bijusi COVID-19 pandēmijas ārkārtas situācijā ieviestā pilnībā attālināto mācību piedāvājuma izveidei un izglītības iestāžu atsaucībai, pakāpeniski paplašinot 100% attālinātā formā īstenojamu izglītības programmu piedāvājumu. Projekta 7.mācību kārtā, kas tika uzsākta vēl Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas laikā, vairums nodarbināto ir izvēlējušies tieši 100% attālināti īstenojamas izglītības programmas. Šādām izglītības programmām tika saņemti gandrīz 25 tūkstoši pieteikumu, no tiem 74% dažādām profesionālās pilnveides izglītības programmām un 5% profesionālās tālākizglītības programmām.
Attālinātās mācības jau pabeigušo dalībnieku skaits ir proporcionāli samērīgs un neliecina par būtiskām problēmām šādu izglītības programmu īstenošanas gaitā. Daļa 5. un 6.mācību kārtas dalībnieku vēl turpina mācīties, tomēr jau pašlaik redzams, ka atskaitīto dalībnieku īpatsvars ir samērīgs (11-17% no mācības uzsākušajiem), kā arī mācības pabeigušo dalībnieku apmierinātība ar iegūtajām zināšanām ir augsta, proti 92-96% no dalībniekiem ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar dažādiem mācību kvalitātes aspektiem (5.mācību kārtas pieredzes aptaujā piedalījās 2668 respondenti, 6.mācību kārtas pieredzes aptaujā piedalījās 3060 respondenti).
Līdz ar to secināms, ka iespēja pieaugušo izglītības programmās pilnībā mācīties attālināti ir sekmējusi gan kopējo iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā (2021.gada ES Darbaspēka apsekojuma Latvijas rādītājs par 25 - 64 gadus vecu iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā ir 8,6% salīdzinot ar 2020.gada rādītāju 6,6%) gan arī tieši digitālo prasmju apguvi, jo SAM 8.4.1.projekta ietvaros tajās mācību kārtās, kurās tika piedāvāta dažādu prasmju apguve, attālināto mācību formu izvēlējās lielākā daļa iedzīvotāju, kuri bija pieteikušies dažādām digitālo prasmju apguves programmām.
Būtiska nozīme personu iesaistes kāpināšanā ir bijusi COVID-19 pandēmijas ārkārtas situācijā ieviestā pilnībā attālināto mācību piedāvājuma izveidei un izglītības iestāžu atsaucībai, pakāpeniski paplašinot 100% attālinātā formā īstenojamu izglītības programmu piedāvājumu. Projekta 7.mācību kārtā, kas tika uzsākta vēl Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas laikā, vairums nodarbināto ir izvēlējušies tieši 100% attālināti īstenojamas izglītības programmas. Šādām izglītības programmām tika saņemti gandrīz 25 tūkstoši pieteikumu, no tiem 74% dažādām profesionālās pilnveides izglītības programmām un 5% profesionālās tālākizglītības programmām.
Attālinātās mācības jau pabeigušo dalībnieku skaits ir proporcionāli samērīgs un neliecina par būtiskām problēmām šādu izglītības programmu īstenošanas gaitā. Daļa 5. un 6.mācību kārtas dalībnieku vēl turpina mācīties, tomēr jau pašlaik redzams, ka atskaitīto dalībnieku īpatsvars ir samērīgs (11-17% no mācības uzsākušajiem), kā arī mācības pabeigušo dalībnieku apmierinātība ar iegūtajām zināšanām ir augsta, proti 92-96% no dalībniekiem ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar dažādiem mācību kvalitātes aspektiem (5.mācību kārtas pieredzes aptaujā piedalījās 2668 respondenti, 6.mācību kārtas pieredzes aptaujā piedalījās 3060 respondenti).
Līdz ar to secināms, ka iespēja pieaugušo izglītības programmās pilnībā mācīties attālināti ir sekmējusi gan kopējo iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā (2021.gada ES Darbaspēka apsekojuma Latvijas rādītājs par 25 - 64 gadus vecu iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītībā ir 8,6% salīdzinot ar 2020.gada rādītāju 6,6%) gan arī tieši digitālo prasmju apguvi, jo SAM 8.4.1.projekta ietvaros tajās mācību kārtās, kurās tika piedāvāta dažādu prasmju apguve, attālināto mācību formu izvēlējās lielākā daļa iedzīvotāju, kuri bija pieteikušies dažādām digitālo prasmju apguves programmām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas beigām pieaugušo izglītības programmu īstenošanā attiecībā uz attālināto mācību organizēšanu profesionālās tālākizglītības programmās un profesionālās pilnveides ir jāpiemēro MK noteikumi Nr.111, kuros nav paredzēta iespēja profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas pieaugušajiem īstenot pilnībā attālināto mācību formā, kas rada risku, ka daļai no iedzīvotājiem, kuriem iespēja mācīties pilnībā attālināti ir priekšnoteikums dalībai mācībās, šādas iespējas vairs nebūs, jo pieejamo programmu izvēle būs saistīta ar tuvākajām izglītības iestādēm un programmām nevis indivīda vajadzībām atbilstīgākajām programmām, lai varētu savienot darbu ar mācībām un apgūt vajadzīgās zināšanas par samērīgu laika un finanšu resursu ieguldījumu. Šāda nosacījumu maiņa var arī mazināt iedzīvotāju interesi par dalību SAM 8.4.1.projekta ietvaros īstenotajām mācībām, tādējādi kavējot projekta iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu.
Risinājuma apraksts
Izvērtējot ES struktūrfondu SAM 8.4.1. projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, ietvaros gūto pieredzi un secinājumus par mācību procesu un rezultātiem, ir sagatavoti grozījumi MK noteikumos Nr.111 (turpmāk – projekts), paredzot nenoteikt procentuālo apjoma ierobežojumu attālināto mācību īstenošanai profesionālās tālākizglītības programmās un profesionālās pilnveides izglītības programmās, un attiecīgi svītrojot noteikumu 4.3.8. un 4.3.9.apakšpunktus. Vienlaicīgi projekts arī paredz papildināt MK noteikumus nr. 111 ar jaunu 4.5.apakšpunktu, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmu vai tās daļu ( kompetenču moduli vai kompetenču moduļu kopu) vai profesionālās pilnveides izglītības programmu var īstenot daļēji (nenosakot konkrētu programmas apjomu, kas var tikt īstenots attālināti) vai pilnā apmērā attālināti, ja par īstenošanu pilnā apmērā attālināti ir saņemts nozares ekspertu padomes saskaņojums. Šāds saskaņojums nepieciešams, lai gūtu pārliecību par to, ka attiecīgo izglītības programmu ir iespējams īstenot pilnībā attālināti un nodrošinātu, ka pilnībā attālināti netiek īstenotas tādas profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides programmas, kurās attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo prasmju kvalitatīva apguve ir iespējama tikai klātienē. Izņēmums ir paredzēts attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kura norise ir nodrošināma klātienē neatkarīgi no tā, kādā apmērā izglītības programma tiek īstenota attālināti, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvu zināšanu un prasmju pārbaudi, jo tā rezultātā tiek izsniegti valsts atzīti profesionālo kvalifikāciju apliecinoši vai profesionālo pilnveidi apliecinoši dokumenti.
Projekts paredz arī precizēt MK noteikumu nr. 111 7. punktu, iekļaujot tajā atsauci uz MK noteikumu Nr. 111 4.5. apakšpunktu, lai nosacījumi par prasībām izglītības iestādei attālināto mācību īstenošanai tiktu attiecināti arī uz profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu. Ievērojot minēto projekts paredz attiecīgi precizēt arī MK noteikumu Nr. 111 8. punktu, neattiecinot šī punkta prasības uz profesionālās tālākizglītības un prfesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu.
Projekts paredz arī precizēt MK noteikumu nr. 111 7. punktu, iekļaujot tajā atsauci uz MK noteikumu Nr. 111 4.5. apakšpunktu, lai nosacījumi par prasībām izglītības iestādei attālināto mācību īstenošanai tiktu attiecināti arī uz profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu. Ievērojot minēto projekts paredz attiecīgi precizēt arī MK noteikumu Nr. 111 8. punktu, neattiecinot šī punkta prasības uz profesionālās tālākizglītības un prfesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Paredzams, ka MK noteikumu Nr.111 grozījumiem būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Noteikumos veiktie grozījumi neradīs papildus izmaksas un sniegs pieaugušajiem iedzīvotājiem plašākas iespējas pilnveidot zināšanas un prasmes, tādējādi veicinot pieaugušo iedzīvotāju dalību izglītībā un kvalificētu speciālistu skaita palielināšanos tautsaimniecībā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pieaugušie iedzīvotāji, kuri apgūst vai plāno apgūt profesionālās tālākizglītības programmas vai profesionālās pilnveides izglītības programmas
Ietekmes apraksts
Tiks paplašinātas pieaugušo iedzīvotāju iespējas mācīties un apgūt sev nepieciešamās prasmes un zināšanas.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas.
Ietekmes apraksts
Tiks paplašinātas izglītības iestāžu iespējas īstenot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas attālināti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts ir izstrādāts pēc valsts pārvaldes iestāžu iniciatīvas un noteiktā kārtībā ir nodots sabiedriskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā. Vienlaikus, Latvijas Darba devēju konfederācija ir paudusi viedokli, ka šādu grozījumu izstrāde būtu nepieciešama un veicinātu pieaugušo iedzīvotāju dalību izglītībā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Normatīvā regulējuma izmaiņām ir netieša pozitīva ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju, jo piedaloties mācībās iedzīvotāji var iegūt jaunas zināšanas un prasmes un tādējādi uzlabot savu stāvokli darba tirgū.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Normatīvā regulējuma izmaiņām ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas”, jo tiek paplašinātas pieaugušo iespējas dalībai izglītībā.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi