Anotācija (ex-ante)

22-TA-731: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izstrādes pamatojums
1) Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 8. panta ceturtā daļa
2) Konkurences likuma 8.1 panta astotā daļa, 9.4 panta trešā daļa, 14.3 panta piektā daļa
3) Ekonomikas ministrijas iniciatīva, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu prasības nacionālajā tiesību sistēmā attiecībā uz iecietības programmas nosacījumiem (turpmāk – Direktīva 2019/1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk – Direktīva 2019/633)

Apraksts
Saskaņā ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 8. panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir dots pilnvarojums noteikt naudas soda noteikšanas un piemērošanas kārtību, paredzot finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību atkarībā no attiecīgā pārkāpuma smaguma un ilguma, kā arī atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, paredzot gadījumus, kad ir tiesības naudas sodu samazināt.
Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas 2019/1/ES prasības nacionālajā tiesību sistēmā attiecībā uz naudas soda noteikšanu, nepieciešams ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem"" (turpmāk – MK projekts) precizēt Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma (turpmāk – KL) 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk – Noteikumi) lietotos terminus, pilnveidot naudas soda un piespiedu naudas aprēķināšanas metodoloģiju, kā arī papildināt ar iecietības programmas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
1) noteikt kārtību, kādā Konkurences padome piemēro naudas sodu par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem;
2) precizēt Noteikumos lietotos terminus, lai tie atbilstu Direktīvas 2019/1 un KL grozījumos lietotajai terminoloģijai;
3) pilnveidot naudas soda un piespiedu naudas aprēķināšanas metodoloģiju;
4) papildināt Noteikumus ar kārtību, kādā nosaka finanšu gada neto apgrozījumu, no kura aprēķina piespiedu naudu, un piespiedu naudas apmēra noteikšanas kritērijus;
5) papildināt ar iecietības programmas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Noteikumos ir noteikta kārtība, kādā piemēro naudas sodu par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (turpmāk – NMPAL) 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem. Vienlaikus NMPAL šobrīd ir zaudējis spēku un tā vietā ir pieņemts un kopš 2021.gada 1.novembra stājies spēkā Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk – NTPAL), paplašinot likuma darbības jomu un iestrādājot tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2019/633, kuras mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot vienotus ES standartus – minimālo sarakstu ar aizliegtiem tirdzniecības prakses veidiem starp pircēju un pārdevēju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
NTPAL pārņem gan Direktīvas 2019/633 prasības, gan satur arī NMPAL noteikto negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma regulējumu pārtikas un nepārtikas precēm. NTPAL 8. panta ceturtajā daļā turklāt ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Konkurences padome (turpmāk - KP) piemēro naudas sodu par NTPAL pārkāpumiem, tomēr Noteikumos šobrīd ir noteikta kārtība par NMPAL 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem.
Risinājuma apraksts
Ar MK projektu tiek saglabāts tas, ka kārtība, kādā KP nosaka naudas sodus par negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem, normatīvo aktu lietotājiem ir pieejama vienuviet. Attiecīgi kārtība, kādā KP piemēro naudas sodu par NTPAL (tāpat kā iepriekš atbildība par NMPAL) pārkāpumiem tiks iekļauta vienā normatīvā aktā kopā ar kārtību, kādā KP piemēro naudas sodu par Konkurences likuma pārkāpumiem.
Par NTPAL noteikto pārkāpumu izdarīšanu piemērotie naudas sodi tiks aprēķināti no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma.
MK projekts saglabā līdzšinējo gradāciju  naudas soda noteikšanai par pārkāpumu smagumu, ilgumu, kā arī līdzšinējos nosacījumus, atbilstoši kuriem naudas soda apmēru var palielināt vai samazināt, kas ir noteikti attiecībā uz negodīgas mazumtirdzniecības prakses pārkāpumiem.
MK projekts  paredz tehniskus grozījumus, aizstājot atsauces uz NMPAL ar atsaucēm uz NTPAL, kā arī grozījumus, kas izriet no jaunā regulējuma plašāka tvēruma, atbilstoši kurai regulējums attieksies uz visu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdi.
Problēmas apraksts
2018. gada 11. decembrī tika pieņemta Direktīva 2019/1, lai  nodrošinātu valstu konkurences iestādes ar nepieciešamām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām, kas nepieciešamas efektīvai LESD 101. un 102. panta piemērošanai. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij bija jānodrošina Direktīvas 2019/1/ES noteikto prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos līdz 2021. gada 4. februārim.
Direktīvas 2019/1 normas nacionālajā tiesību sistēmā tiek paralēli transponētas ar grozījumiem KL (https://likumi.lv/ta/id/333455-grozijumi-konkurences-likuma), kas stājās spēkā 2022.gada 23.jūnijā un kuros tostarp arī tiek ietverti jauni termini un normas, kas nosaka naudas soda un iecietības programmas piemērošanas regulējumu, ko nepieciešams salāgot ar Noteikumos ietverto tiesisko regulējumu.
Risinājuma apraksts
Lai pielāgotu pašreizējās Noteikumu normas Konkurences likuma (turpmāk – KL) regulējumam un pilnībā ieviestu Direktīvas 2019/1 prasības, ar MK projektu ir paredzēts:
1) precizēt Noteikumos lietotos terminus, lai tie atbilstu Direktīvas 2019/1 un KL grozījumos lietotajai terminoloģijai;
2) pilnveidot naudas soda aprēķināšanas metodoloģiju, nosakot:
  a) kārtību, kādā nosaka finanšu gada neto apgrozījumu, no kura aprēķina naudas sodu par KL 9.4 panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, un naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus;
  b) kārtību, kādā nosaka naudas sodu par LESD 101. panta pirmajā daļā un 102. pantā paredzētajiem pārkāpumiem;
3) papildināt Noteikumus ar kārtību, kādā nosaka finanšu gada neto apgrozījumu, no kura aprēķina piespiedu naudu, un piespiedu naudas apmēra noteikšanas kritērijus;
4) iekļaut Noteikumos iecietības programmas nosacījumus un pieteikšanās kārtību.

MK projekts paredz precizēt Noteikumu nosaukumu atbilstoši Noteikumu tvērumam, jo Noteikumi ir papildināti ar jauniem pilnvarojumiem Ministru kabineta noteikumu izdošanai.

MK projekts paredz precizēt norādes uz Noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, papildinot ar jauniem pilnvarojumiem izdot noteikumus saskaņā ar KL 8.1 panta astoto daļu, 9.4 panta trešo daļu, 14.3 panta piekto daļu un NTPAL 8. panta ceturto daļu, vienlaikus svītrojot atsauci uz NMPAL 9. panta ceturto daļu.

MK projektā tiek svītroti visā Noteikumu tekstā (Noteikumu 17., 18., 19. punktā) vārdi “no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma”, tā kā vienots kritērijs, kā tiek aprēķināts naudas sods par KL un NTPAL pārkāpumu, ir ietverts MK projekta 8. punktā (Noteikumu 3. punkts).

MK projekts paredz aizstāt Noteikumu tekstā vārdu "mazumtirdzniecības” ar vārdu “tirdzniecības" atbilstoši NTPAL tvērumam un aizstāt Noteikumu 27., 28. un 43. punktā vārdu “karteļa” ar vārdiem “iecietības programmas vienošanās”, lai vienādotu Noteikumos lietoto terminoloģiju attiecībā uz tirgus dalībniekiem uz kuriem attiecas iecietības programma.

MK projekts paredz papildināt Noteikumu tvērumu (papildināt Noteikumus ar 1.5., 1.6. un 1.7. apakšpunktu), nosakot, ka Noteikumos tiks ietverta arī kārtība, kādā nosaka:
- finanšu gada neto apgrozījumu, no kura aprēķina naudas sodu par KL 9.4 panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, un naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus;
- naudas sodu par LESD 101. panta pirmajā daļā un 102. pantā paredzētajiem pārkāpumiem;
- finanšu gada neto apgrozījumu, no kura aprēķina piespiedu naudu, un piespiedu naudas apmēra noteikšanas kritērijus.
Norādāms, ka pilnvarojums Noteikumos noteikt kārtību, kādā tiek noteikts naudas sods par LESD 101. panta pirmajā daļā un 102. pantā paredzētajiem pārkāpumiem, izriet no KL 28. panta otrās daļas. Proti, iepriekš minētā tiesību norma nosaka, ka par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu KP uzliek sodu saskaņā ar KL 12. vai 14. pantu un Ministru kabineta noteikumiem par naudas soda noteikšanas kārtību, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 12. panta piekto daļu un 14. panta ceturto daļu.

MK projekts paredz precizēt Noteikumu 3. punktu, nosakot, ka naudas sods par Konkurences likuma 9.4 panta pirmajā daļā, 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. un 6. pantā paredzēto pārkāpumu tiek aprēķināts procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

MK projekts paredz papildināt Noteikumus ar 3.1, 3.2 un 3.3 punktu. Plānotais Noteikumu 3.1 punkts nosaka, ka, ja KL 9.4 panta pirmajā daļā, 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā paredzētais pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Savukārt plānotais Noteikumu 3.2 un 3.3 punkts nosaka kārtību, kādā nosaka finanšu gada neto apgrozījumu, no kura aprēķina piespiedu naudu, un piespiedu naudas apmēra noteikšanas kritērijus.
Gadījumos, ja tirgus dalībnieka gatavotie finanšu gada pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tad naudas sods tiek aprēķināts no ieņēmumiem no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar apgrozījumu, t.i. analoģiski Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmajā daļā noteiktajiem ieņēmumiem.
Papildus norādāms, ka ar Noteikumos lietoto jēdzienu “finanšu gads”  tiek saprasts “pārskata gads” Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē.

MK projekts paredz tehniskus grozījumus, līdzšinējo Noteikumu 23., 24. un 25. punktu pārceļot uz Noteikumu I nodaļu “Vispārīgie jautājumi” un izsakot kā Noteikumu 11.1, 11.2 un 11.3 punktu. Precizējumi veikti, lai šajās tiesību normās ietvertie noteikumi naudas soda apmēra noteikšanai tiktu attiecināti gan uz nacionāliem konkurences tiesību pārkāpumiem, gan iespējamiem Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem.
Piemērojot MK projekta 11.3 punktu, KP vērtēs, vai konkurences tiesību pārkāpums nav atstājis būtiskas negatīvas sekas tirgū. Piecu gadu termiņš ir uzskatāms par robežšķirtni, pēc kuras KP īpaši jāapsver soda piemērošanas lietderīgums, taču pats šī termiņa iestāšanās fakts principā neizslēdz soda piemērošanu (sk. Augstākās tiesas 27.08.2013. rīcības sēdes lēmuma lietā SKA-652/2013 6. punktu). Attiecīgi MK projekta 11.3 punkts ļaus nodrošināt konkurences tiesību uzraudzības efektivitāti, neļaujot izvairīties no soda pēc minētā piecu gadu termiņa iestāšanās, vienlaicīgi respektējot tiesiskās drošības principu.
Noteikumu 11.1, 11.2 un 11.3 punkts nosaka, ka KP sākotnēji aprēķina naudas soda apmēru par katru konkrētajā lietā konstatēto pārkāpumu atsevišķi (neatkarīgi no to skaita), lai panāktu atbildības individualizāciju. Savukārt pēc katra individuālā pārkāpuma naudas soda noteikšanas, KP galīgo naudas sodu noteiks tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko pārkāpumu. Piemēram, ja tirgus dalībnieka rīcībā ir konstatēta gan karteļa vienošanās, gan aizliegta vertikāla vienošanās, tad galīgais naudas sods tiks noteikts smagākā pārkāpuma – karteļa vienošanās – noteiktajā diapazonā (ievērojot Noteikumu 16. punktā minēto punktu kritērijus).  Galīgais naudas sods nevar pārsniegt KL noteiktos maksimālos naudas soda apmērus, neatkarīgi no konstatēto pārkāpumu skaita.

MK projekts izsaka Noteikumu II nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā "II. Naudas soda apmērs par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13., 14.1 pantā un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. un 6. pantā paredzētajiem pārkāpumiem", tādējādi precizējot pārkāpumus, kuriem tiek noteikts naudas soda apmērs saskaņā ar šajā nodaļā ietvertajiem noteikumiem.

MK projekts papildina Noteikumus ar II1 un II2 nodaļām "II1. Naudas soda apmērs par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pirmajā daļā un 102. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" un "II2. Naudas soda apmērs par Konkurences likuma 9.4 panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem". II1 nodaļā ir ietverta kārtība, kādā nosaka naudas soda apmēru par LESD 101. panta pirmajā daļā vai 102. pantā paredzēto pārkāpumu. Iepriekš minētā kārtība pēc būtības paredz naudas soda noteikšanas metodikā izmantot Eiropas Komisijas sagatavotās naudas sodu piemērošanas vadlīnijas par Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā 23. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanu[1]. Savukārt II2 nodaļā ir ietverta kārtība, kādā nosaka naudas soda apmēru par Konkurences likuma 9.4 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[1] c_21020060901lv00020005.pdf (europa.eu)

MK projekts paredz papildināt Noteikumu 12. punktu ar atsauci uz atbildību mīkstinošajiem un pastiprinošajiem apstākļiem, tādējādi skaidri nosakot visus kritērijus, kurus ņem vērā KP, nosakot naudas sodu par KL 11. panta pirmajā daļā, 13., 14.1 pantā un NTPAL 5. un 6. pantā paredzētajiem pārkāpumiem. Novērtējot pārkāpuma ilgumu, KP ņem vērā Noteikumu 18. vai 19. punktā (atkarībā no pārkāpuma kvalifikācijas) norādītos termiņus un tajos ietvertos naudas soda procentus. Atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi ir noteikti Noteikumu 20. un 22. punktā. Savukārt pārkāpuma smagums tiek noteikts, novērtējot 3 kritērijus: a) pārkāpuma veids (norādīti Noteikumu 14. punktā); 2) pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas; 3) pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka loma (iniciators, aktīva vai pasīva loma). Attiecīgi galīgais naudas sods tiek noteikts, summējot Noteikumu 17. un 18. vai 19. punktā noteiktos naudas sodus, pēc kā aprēķināšanas veicot tā paaugstināšanu, samazināšanu vai negrozīšanu, ja tiek konstatēti atbildību mīkstinošie vai pastiprinošu apstākļi. Precīzu atbildību mīkstinošo vai pastiprinošo apstākļu ietekmi procentuāli uz galīgo naudas sodu nav iespējams noteikt, ņemot vērā katras individuālās lietas izteikti kazuistisko dabu.

MK projekta 25.1 punkts, analoģiski Noteikumu 12. punktam, nosaka, ka  naudas soda apmēru par LESD 101. panta pirmajā daļā vai 102. pantā paredzēto pārkāpumu aprēķina ņemot vērā trīs kritērijus: 1) pārkāpuma smagumu (sk. Noteikumu 25.4, 25.5 un 25.7 punktu; 2) ilgumu (sk. Noteikumu 25.6 punktu); 3) atbildību mīkstinošos apstākļus (sk. Noteikumu 25.9 punktu); 4) atbildību pastiprinošos apstākļus (sk. Noteikumu 25.8 punktu).

MK projekta 25.12 punkts nosaka naudas soda noteikšanas kritērijus, ja ir izdarīts KL 9.4 panta pirmajā daļā minētais pārkāpums, t.i., procesuāls pārkāpums pretstatā MK projekta 12. un 25.1 punktā minētajiem materiālajiem pārkāpumiem. Attiecīgi kritēriji ir: 1) pārkāpuma smagums; 2) ilgums; 3) pārkāpuma izdarīšanas apstākļi; 4) atbildību mīkstinošie apstākļi (sk. Noteikumu 25.13 punkts) ; 5) atbildību pastiprinošie apstākļi (sk. Noteikumu 25.14 punkts). Ņemot vērā to, ka MK projekta II2. nodaļa regulē naudas soda noteikšanas kritērijus par procesuāliem pārkāpumiem, tad viens no kritērijiem ir noteikts “pārkāpuma izdarīšanas apstākļi”, kuru novērtējums un analīze ir atkarīga no konkrētā pārkāpuma izdarīšanas veida un apstākļiem, kuru konkrēts un viennozīmīgs uzskaitījums nav iespējams.



MK projektā paredzētajā Noteikumu 25.6 punktā ir noteikts, ka, nosakot pārkāpuma ilgumu, ievēro turpmāk minētos nosacījumus: ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz sešus mēnešus, to aprēķina par sešiem mēnešiem, savukārt, ja pārkāpums ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, bet nepārsniedz gadu, to aprēķina par gadu.
Lai arī Noteikumos nav reglamentēta kārtībā, kā būtu nosakāms (aprēķināms) pārkāpuma ilgums situācijās, kur konstatētais pārkāpums ilgst vairāk par gadu, norādāms, ka Noteikumu 25.6 punktā minētie nosacījumi pārkāpuma ilguma noteikšanai sistēmiski pēc analoģiska principa būtu piemērojami arī gadījumos, kur pārkāpums konstatēts par ilgāku laika periodu. Proti, naudas soda aprēķināšanai nosakāmais pārkāpuma ilgums tiek pārskatīts un palielināts ik pēc sešiem mēnešiem, ievērojot Noteikumu 25.6 punktā minēto nosacījumu par mēnešu skaita noapaļošanu uz augšu. Piemēram, ja konstatētais pārkāpums ilgs 17 mēnešus (gads un pieci mēneši), tad naudas soda aprēķināšanā tiks uzskatīts, ka pārkāpuma ilgums ir viens gads un seši mēneši, savukārt ja, piemēram, konstatētais pārkāpuma ilgums būtu 20 mēneši – tiktu uzskatīts, ka pārkāpuma ilgums ir divi gadi.

MK projektā paredzētais Noteikumu 25.9 punkts nosaka gadījumus, kad KP var samazināt kopējo naudas soda apmēru par LESD 101. panta pirmajā daļā vai 102. pantā paredzēto pārkāpumu. Tostarp paredzētajā Noteikumu 25.91.8.apakšpunktā kā viens no šādiem gadījumiem ir minēta pret konkurenci vērsta rīcība, ko ir atļāvusi vai veicinājusi valsts iestāde vai tiesiskais regulējums. Ar valsts iestādes atļautu vai veicinātu rīcību ir jāsaprot darbības, kas var izpausties, piemēram, kā 1) valsts iestādes rīcība, kas ex-post apstiprina tirgus dalībnieku veiktās pret konkurenci vērstās darbības, piemēram, apstiprinot tirgus dalībnieku iepriekš panākto vienošanos par cenu noteikšanu un publiskojot to oficiālajā izdevumā (Eiropas Komisijas 20.10.2004. lēmums Nr. COMP/38238 – Spanish Raw Tobacco, 427. punkts); 2) valsts iestādes iniciatīva un aktīvs atbalsts (tikšanos organizēšana, valsts iestāžu amatpersonu publiski paziņojumi u.c.), lai mudinātu panākt vienošanās tirgus dalībnieku starpā, kas pārkāpj konkurences tiesības (Eiropas Komisijas 01.04.2003. lēmums Nr. COMP/38729 – French Beef, 176. punkts); 3) tādu attiecīgās nozares noteikumu pieņemšanu valsts līmenī, kas ir bijuši pamats konkurences tiesību pārkāpumam (EST 10.04.2008. spriedums lietā T-271/03, Deutsche Telekom, 310. – 313. punkts).
Tajā pašā laikā par atbildību mīkstinošu apstākli šī apakšpunkta izpratnē nevar tikt uzskatīts fakts, ka valsts iestāde tikai zināja vai tai pastāvēja aizdomas par konkurences tiesību pārkāpumu tirgus dalībnieku darbībā, bet šī valsts iestāde neakceptēja vai neatbalstīja šo konkurences tiesību pārkāpumu (EST 16.06.2011. spriedums lietā T-204/08 un T-212/08, Team Relocation, 134. punkts; EST 14.03.2013. sprieduma lietā T-587/08, Fresh Del Monte, 819. – 830. punkts).

MK projekts papildina Noteikumu III nodaļas nosaukumu ar vārdiem “kā arī prasības iecietības programmas vienošanās dalībniekiem”, lai tādējādi atvieglotu Noteikumu uztveramību un norādītu, ka III nodaļā ir ietvertas normas, kas regulē iecietības programmas piemērošanu.

MK projekts izsaka jaunā redakcijā Noteikumu 26. punkta ievaddaļu. Grozījuma mērķis ir Noteikumos neizmantot terminu “karteļa dalībnieks”, bet gan lietot KL iestrādāto terminu – iecietības programmas vienošanās dalībnieks, kas ir plašāks termins par “karteļa dalībnieku”, jo ietver sevī ikvienu tirgus dalībnieku, kurš ir bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, uz kuru attiecās iecietības programma.

Pārējie MK projektā ietvertie priekšlikumi Noteikumu III nodaļā ir sagatavoti, lai Noteikumos transponētu Direktīvas 2019/1 normas, kas nosaka a) prasības, lai tirgus dalībnieks varētu kvalificēties iecietības programmai; b) iecietības programmas ietvaros iesniegtās informācijas apjomu un iecietības programmas pieteikuma un pieprasījuma izskatīšanas kārtību; c) iespējamo naudas soda samazinājumu par dalību iecietības programmā; d) iecietības programmas pieteikuma kopsavilkuma saturu un izskatīšanu, ja tirgus dalībnieks ir pieteicies iecietības programmas piemērošanai Eiropas Komisijā.
Noteikumu 37.punkts paredz nepieņemt pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda un par pieteikuma atteikuma iemeslu uzskatāma Noteikumu 30.punktā noteikto prasību neievērošana (prasības, lai kvalificētos iecietības programmai), 31.punktā minētā apliecinājuma neiesniegšana KP un 31.2 punktā minēto ziņu pilnīga neiesniegšana (ja tirgus dalībnieks pieprasa piešķirt vietu rindā). Savukārt Noteikumu 37.5 punkts paredz nepieņemt pieteikumu par naudas soda samazināšanu  un par pieteikuma atteikuma iemeslu uzskatāma Noteikumu 30., 31.punktā minēto prasību neievērošana.  Par Noteikumu 39.punktā minētajiem iemesliem, kad var nepieņemt pieteikuma kopsavilkumu, uzskatāma Noteikumu 38.1 punktā minētās informācijas pilnīga neiesniegšana.


MK projekts paredz papildināt Noteikumus ar 43.1 punktu, kura otrais teikums ir ieviests, lai noteiktu, ka iecietības programmas iesniedzēja sniegtās liecības nepaliek attiecīgās personas rīcībā. Sniegtās liecības nav uzskatāmas par iecietības programmas iesniedzēja valdījumā, uzraudzībā vai jebkādā kontrolē esošiem dokumentiem, ar kuriem iesniedzējs varētu rīkoties pēc savas brīvas gribas. Tādējādi tiek nodrošināts, ka no iecietības programmas iesniedzēja nav izprasāmas viņa sniegtās liecības civiltiesiskā kārtībā, lai novērstu, ka pret iecietības programmas iesniedzēju izmantotu viņa paša sniegtās liecības, vēršoties pret iecietības programmas pieteikuma iesniedzēju par zaudējumu atlīdzību atbilstoši KL 21. pantā noteiktajam.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Lai novērtētu II1. nodaļā ietvertās naudas soda noteikšanas metodikas piemērošanas aspektus konkurences uzraudzības iestādes darbībā (praksē), KP 2025.gadā plāno veikt ex-post izvērtējumu, tādējādi novērtējot, vai gaidītais rezultāts faktiski ir sasniegts un kādi uzlabojumi veicami identificētu nepilnību vai problēmu gadījumā. Tostarp ex-post izvērtējums ietvers analīzi par to, vai MK noteikumos noteiktā un piemērotā naudas soda aprēķināšanas metodika par konkurences tiesību pārkāpumiem nodrošina nediskriminējošu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem[1].

[1] 2021.gada 14.decembra Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (Prot.Nr.80; 52.§; 21-TA-687 likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”) 5.punkts
Kas veiks ex-post novērtējumu?
KP
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums var ietekmēt turpmāk minētās sabiedrības grupas:
1) pārņemot Direktīvas 2019/633 prasības – juridiskas personas, pašvaldības un valsts iestādes, to kapitālsabiedrības un fiziskas personas, kuras, īstenojot saimniecisko darbību, ir iesaistītas pārtikas piegādes ķēdē. Juridiskas personas, kas, īstenojot savu saimniecisko darbību, nodarbojas ar nepārtikas preču mazumtirdzniecību.
2) pārņemot Direktīvas 2019/1 prasības – tirgus dalībniekus, t.i., visas personas, kas veic saimniecisko darbību un var ietekmēt konkurenci.

MK projektam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Projekts veicina tādu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošina taisnīgus un vienlīdzīgus "spēles noteikumus" visiem tirgus dalībniekiem.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Projekts pilnveido naudas soda un piespiedu naudas aprēķināšanas metodoloģiju par konkurences tiesību pārkāpumiem.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Grozījumi Konkurences likumā

Pamatojums un apraksts
Ir izstrādāti un 2022.gada 23.jūnijā stājušies spēkā grozījumi KL, kas tostarp papildina KL ar tirgus dalībniekiem piemērojamo naudas sodu aprēķināšanas īpatnībām, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos, kā arī harmonizē iecietības programmas ietvaru (https://likumi.lv/ta/id/333455-grozijumi-konkurences-likuma).
 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L0633
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2019. gada 17. aprīlis, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, 2019/633, direktīva, "Par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē"
Apraksts
Saskaņā ar Direktīvas 2019/633 13. pantu dalībvalstīm jānodrošina, lai līdz 2021. gada 1. maijam ir pieņemti un publicēti Direktīvas pieņemšanai nepieciešamie normatīvie akti.
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L0001
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2018. gada 11. decembris, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, 2019/1, direktīva, "Par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu"
Apraksts
Saskaņā ar Direktīvas 2019/1 34. pantu tās ieviešanas termiņš ir  2021. gada 4. februāris.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2019. gada 17. aprīlis, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, 2019/633, direktīva, "Par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē"
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/633/ES
6.panta pirmās daļas e) apakšpunkts un otrā rindkopa
MK projekta 2., 3., 7., 13., 16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/633/ES
13.panta 1.punkts
MK projekta 20.punkts (Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2018. gada 11. decembris, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, 2019/1, direktīva, "Par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu"
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/1/ES
17. panta ceturtais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 37.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
19. pants
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 30. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
20. panta pirmais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 43.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
20. panta otrais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 40.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
20. panta trešais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 37.1 un 40.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
21. panta pirmais punkts un otrā punkta 1. teikums
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 31.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
21. panta trešais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 31.3 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
22. panta pirmais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 38. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
22. panta otrais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 38.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
22. panta trešā punkta 1. rindkopa
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 43.2 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
22. panta trešā punkta 2. rindkopa
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 43.3 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
22. panta ceturtais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 43.4 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
22. panta piektais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 43.5 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2019/1/ES
22. panta sestais punkts
MK projekta 19.punkts (Noteikumu 43.6 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Konkurences padome
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Par EM tīmekļa vietnē un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē publicēto MK projektu komentāri netika sniegti. Savukārt 2022.gada 5.janvārī organizētās diskusijas laikā ar sadarbības un sociālajiem partneriem, kā arī aicinot 2.februārī sniegt atzinumus par sagatavoto MK projektu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un Ārvalstu investoru padomi Latvijā konceptuālus iebildumus neuzturēja.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi