Anotācija (ex-ante)

23-TA-334: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 534 "Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk – LPS) 2023.gada 6.februāra vēstulē Nr.202302/INIC73, atsaucoties uz LPS Domes 02.02.2023. lēmumu Nr. 3 “Par izmaiņām Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā sastāvā”, informē, ka ir vienojusies par izmaiņām kandidātu sarakstam Latvijas delegācijas sastāvā Eiropas Savienības Reģionu komitejā (turpmāk - RK). LPS domes lēmums par Latvijas delegācijas sastāvu RK nosaka šādas izmaiņas:
Māri Zustu, Saldus novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekli, Ingas Bērziņas vietā;
Karīnu Miķelsoni, Ādažu novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekļa aizstājēju, Māra Sprindžuka vietā;
Vitu Paulāni, Ropažu novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekļa aizstājēju, Raimonda Čudara vietā;
Aivaru Priedolu, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekļa aizstājēju, Māra Zusta vietā.
Rīkojuma projekta mērķis ir veikt izmaiņas Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.534 “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā” (turpmāk – MK rīkojums).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir veikt izmaiņas MK rīkojumā, lai noteiktu RK kā locekli Māri Zustu un kā locekļu aizstājējus Karīnu Miķelsoni, Vitu Paulāni un Aivaru Priedolu, jo, ņemot vērā 2022.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus un notikušās izmaiņas pašvaldību deputātu vidū, Inga Bērziņa, Māris Sprindžuks un Raimonds Čudars vairs nav vēlēti pašvaldību pārstāvji. 
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas pārstāvji RK ir apstiprināti ar MK rīkojumu. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
LPS 2023.gada 6.februāra vēstulē Nr. 202302/INIC73 lūdza veikt grozījumus MK rīkojumā, jo līdzšinējie pārstāvji Inga Bērziņa, Māris Sprindžuks un Raimonds Čudars vairs nav vēlēti pašvaldību pārstāvji. 

RK darbība ir atrunāta Lisabonas līguma 256.A pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 300.pantā. Minētajos pantos ir noteikts, ka RK sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. Vairumā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas kārtība dalībai RK ir līdzīga. ES dalībvalsts pašvaldību asociācija sagatavo kandidātu sarakstu, kurš tiek iesniegts nacionālajai valdībai apstiprināšanai. Apstiprinātais kandidatūru saraksts pēc tam tiek iesniegts ES Padomē.
Arī Latvijā tieši šādā veidā tiek izvirzīti Latvijas pārstāvji RK. Līdz šim ir bijusi prakse, kad LPS savā iekšienē izvēlas un vienojas par Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, kas no Latvijas piedalīsies RK. Pēc tam LPS lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavot un iesniegt MK rīkojumu, ar kuru tiek apstiprinātas Latvijas kandidatūras dalībai RK.
LPS kandidātu izvēli veica atbilstoši LPS domes 2009.gada 21.augusta lēmumam Nr.6 “Par Latvijas pārstāvju un to aizvietotāju Eiropas Savienības Reģionu komitejā izvirzīšanas kārtību”. Minētais lēmums nosaka, ka, veidojot Latvijas pārstāvju delegāciju no vēlētiem pašvaldību pārstāvjiem RK, ir jāievēro šāds sadalījums:
•           3 novadu pašvaldību pārstāvji;
•           2 republikas pilsētu pašvaldību pārstāvji;
•           1 Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis;
•           LPS priekšsēdis.
Vienlaikus minētajā LPS lēmumā ir noteikts, ka pēc iespējas ir jāizvirza pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem, ievērojot dzimumu līdztiesību pārstāvniecībā.
 
Risinājuma apraksts
2022.gada Saeimas vēlēšanu rezultātā Inga Bērziņa, Māris Sprindžuks un Raimonds Čudars kļuva par Saeimas deputātiem, kā rezultātā viņi vairs nav tiesīgi pārstāvēt Latviju RK. 
Rīkojuma projekts nosaka šādas izmaiņas MK rīkojumā:
Māri Zustu, Saldus novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekli, Ingas Bērziņas vietā;
Karīnu Miķelsoni, Ādažu novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekļa aizstājēju, Māra Sprindžuka vietā;
Vitu Paulāni, Ropažu novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekļa aizstājēju, Raimonda Čudara vietā;
Aivaru Priedolu, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāju, apstiprināt kā RK locekļa aizstājēju, Māra Zusta vietā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
2007/C 306/01
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.12.2007. Lisabonas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību
Apraksts
RK darbība ir atrunāta Lisabonas līguma 256.A pantā Līguma par Eiropas Savienības darbību 30.pantā, kuros ir noteikts, ka RK sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. 
Vairumā ES dalībvalstu pašvaldību pārstāvju izvirzīšanas kārtība dalībai RK ir līdzīga. ES dalībvalsts pašvaldību asociācija sagatavo kandidātu sarakstu, kurš tiek iesniegts nacionālajai valdībai apstiprināšanai. Apstiprinātais kandidatūru saraksts pēc tam tiek iesniegts ES Padomē. Arī Latvijā tieši šādā veidā tiek izvirzīti Latvijas pārstāvji RK. 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.12.2007. Lisabonas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netika piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi