Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā starptautisko ģeopolitisko situāciju, kas saistās ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tās radītajām globālajām sekām, kā arī centieniem apšaubīt pašreizējo starptautisko kārtību, ES un tās dalībvalstis apzinās nepieciešamību veidot ciešākus kontaktus ar globālajiem partneriem, tai skaitā ar Kirgīzu Republiku, lai stiprinātu ES interešu aizstāvību starptautiskajā arēnā. Viens no būtiskiem ES kopējās stratēģijas mērķiem ir mazināt reģiona atkarību no Krievijas, veicinot tādu Centrālāzijas valstu nostāju, kas ļautu pēc iespējas veiksmīgāk īstenot Krievijas un Baltkrievijas starptautisko izolāciju, kā arī nodrošinātu ES sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju stingrāku ievērošanu.

Šajā kontekstā nolīgums ir svarīgs solis ceļā uz ES politiskās un ekonomiskās sadarbības stiprināšanu ar attiecīgo partnervalsti un Centrālāzijas reģionu kopumā. Līdzīgs ES padziļinātās sadarbības un partnerības nolīgums Centrālāzijā jau ir parakstīts ar Kazahstānu (stājās spēkā 2020. gadā) un 2022. gadā parafēts ar Uzbekistānu.

Nolīgums būs pamats efektīvākai divpusējai sadarbībai starp ES un Kirgīzu Republiku, stiprinot politisko dialogu un sadarbību daudzās jomās.

Nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kas aptver jomas, kuras ir Savienības un dalībvalstu dalītajā un papildinošajā kompetencē, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību. Saskaņā ar nolīguma 325.pantu tā „Puses” ir Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām, no vienas puses, un Kirgīzu Republika, no otras puses.

Latvija var īstenot nolīgumā paredzēto sadarbību ar Kirgīzu Republiku ES jauktās kompetences jomās, ja tās rīcība nenonāk pretrunā ar ES politiku vai interesēm konkrētajā jomā. Jomu jeb kompetenču sadalījumu indikatīvi sniedz jomu uzskaitījums, kas ietverts atbilstoša ES Padomes lēmuma 3.pantā (10659/22 COUNCIL DECISION on the signing, on behalf of the Union, and provisional application of the Enhanced Partnership and Cooperation Agreement between the European Union and its Member States, of the one part, and the Kyrgyz Republic, of the other part).

Nolīgums modernizēs esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu, paplašinot tā darbības jomas, iekļaujot jaunas sadarbības jomas un ievērojami uzlabojot savstarpējo tirdzniecības un ekonomisko attiecību tiesisko regulējumu saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Nolīgums aptver ES standarta klauzulas par cilvēktiesībām, Starptautisko krimināltiesu, masu iznīcināšanas ieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un terorisma apkarošanu. Tas ietver arī sadarbību tādās jomās kā veselība, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, nodokļu politika, izglītība un kultūra, darbaspēks, nodarbinātība un sociālās lietas, zinātne un tehnoloģijas, kā arī transports. Nolīgums attiecas arī uz tiesisko sadarbību, tiesiskumu, cīņu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, organizēto noziedzību un korupciju. Paredzams, ka nolīguma tirdzniecības daļa nodrošinās labāku normatīvo vidi uzņēmējiem Kirgīzu Republikā un tādējādi dos ekonomisku labumu ES uzņēmumiem sadarbībai ar šo partnervalsti.

Nolīgums izveido institucionālo sistēmu, ko veido Sadarbības padome, Sadarbības komiteja un Parlamentārās sadarbības komiteja, kā arī ļauj izveidot apakškomitejas un citas struktūras, kas palīdzētu Sadarbības padomei.

Gaidāmā nolīguma ietekme galvenokārt ir politiska – ES mērķis ir stiprināt partnervalsts politisko kursu un stiprināt ES politisko kapitālu Kirgīzu Republikā. Potenciālās pozitīvās sociālās sekas partnervalstī, galvenokārt, ir saistītas ar paredzētajiem stiprinātajiem tiesiskuma, cilvēktiesību un drošības sadarbības elementiem. Nolīguma rezultātā uzlabotajai uzņēmējdarbības videi partnervalstī būs pozitīva ietekme uz savstarpējo tirdzniecību.

Nolīgumam paredzēta pagaidu piemērošana, lai pozitīvu ietekmi varētu sagaidīt vēl pirms tiek pabeigta nolīguma ratifikācija ES un tās dalībvalstīs.

Ņemot vērā, ka nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kurš satur gan ES, gan dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus, ir nepieciešama šī nolīguma apstiprināšana visās dalībvalstīs saskaņā ar to nacionālajām procedūrām, kā arī ES līmenī.

No ES dalībvalstu puses nolīgumu nepieciešams parakstīt līdz 2024. gada 30. aprīlim. Sakarā ar to ir nepieciešams pilnvarot Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Leldi Līci-Līcīti Latvijas Republikas vārdā to parakstīt.