Anotācija (ex-ante)

Sporta un atpūtas inventārs.
Ceļu satiksmes noteikumos trūkst precīzas un viennozīmīgas kārtības, kā jānotiek pārvietošanai ar sporta un atpūtas inventāru. Nav paredzēta civiltiesiskās apdrošināšanas prasība šo līdzekļu vadītājiem, kas rada finansiālu un drošības risku pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Grozījumi Ceļu satiksmes noteikumu 8. punktā precizē kārtību, kā pārvietoties ar skrituļslidām, monoriteņiem un citiem elektriskiem sporta rīkiem, kā arī ieviesta prasība pēc civiltiesiskās apdrošināšanas. Tas palielina atbildību un nodrošina atlīdzību negadījumu gadījumā, vienlaikus mazinot konfliktus ar citiem satiksmes dalībniekiem.

Sabiedriskā transporta luksofori un sabiedriskā transporta kustība.
Luksoforu konstrukcijas un signālu nesakritības ar standartiem palielina konfliktu iespējamību, īpaši sabiedriskā transporta priekšrocību kontekstā. Neprecizēta sabiedriskā transporta priekšrocību ievērošana rada kustības traucējumus un mazina tā plūsmas efektivitāti.

Grozījumi Ceļu satiksmes noteikumu 44.1. apakšpunktā precizē luksoforu konstrukciju atbilstoši aktuālajiem nozares standartiem, kas uzlabo tehnisko atbilstību un novērš neskaidrības signālu uztveršanā.
Turklāt 46. punktā veikta vārdu aizstāšana, lai precizētu signālu interpretāciju, tādējādi samazinot vadītāju kļūdas krustojumos un uzlabojot ceļu satiksmes drošību.
50.1. punkts ievieš jaunu regulējumu – luksoforus ar baltiem signāliem, kas attiecināmi uz sabiedrisko transportu. Tas ļauj sabiedriskajam transportam pārvietoties neatkarīgi no kopējās plūsmas, veicinot tā drošību un regularitāti.
Savukārt 54. punktā precizēta rīcība pie dzeltenā signāla un baltas horizontālas strīpas signāla, kas būtiski uzlabo satiksmes drošību.

Minētie grozījumi veikti, ņemot vērā Rīgas valstspilsētas pašvaldības aicinājumu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz jaunu ceļu satiksmes regulēšanas luksoforu veidu – sabiedriskā transporta luksofors, kas aizstātu esošos luksoforus tramvaju satiksmes regulēšanai.

Attiecībā uz sabiedrisko transportu, grozījumi Ceļu satiksmes noteikumu 69., 70., 127., 134., 136. punktos paredz, ka sabiedriskajam transportam tiek dota priekšroka tramvaja sliežu ceļu izmantošanā un manevru veikšanā. Tas nodrošina sabiedriskā transporta kustības plūsmu un samazina kavējumus. Papildus tam grozījumi Ceļu satiksmes noteikumu 89. un 90. punktos noteikti aizliegumi traucēt sabiedriskajam transportam, kas palielina tā efektivitāti un samazina bīstamas situācijas krustojumos un pieturvietās. 270.5. punkts paredz, ka ceļa zīmes Nr. 315 ("Braukšanas virziens pa joslām") un Nr. 316 ("Joslu sadalījums krustojumā") neattiecas uz sabiedrisko transportu, tādējādi ļaujot tam elastīgāk manevrēt un izmantot atsevišķas satiksmes priekšrocības.

Pārvietošanās ar velosipēdu un elektroskrejriteni.
Šobrīd trūkst detalizētu noteikumu par velosipēdu un elektroskrejriteņu pārvietošanos pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām, kas palielina sadursmju un traumatisma risku.

Lai aizsargātu neaizsargātos satiksmes dalībniekus, grozījumi Ceļu satiksmes noteikumu 200.3., 202., 212.1(3), 212.2. punktos nosaka drošības nosacījumus velosipēdistiem un elektroskrejriteņu vadītājiem, kad tie pārvietojas pa ietvēm, pārejām un gājēju ceļiem. Šie ierobežojumi ir īpaši nozīmīgi gājēju drošībai, īpaši bērniem, senioriem un personām ar kustību traucējumiem.

Vides pieejamība personām ar invaliditāti.
Attiecībā uz personām ar invaliditāti līdz šim tika paredzēta priekšrocība tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, taču kopšanas nepieciešamība saglabājas arī pilngadībā. Tā rezultātā personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem pēc 18 gadu sasniegšanas tika nepamatoti izslēgtas no atvieglojumu sistēmas. Šāda pieeja ir pretrunā ar vienlīdzības un iekļaujošas sabiedrības principiem, tāpēc vecuma ierobežojumu svītrošana ir būtisks solis uz sociāli taisnīgāku regulējumu.
Ņemot vērā Tiesībsarga biroja aicinājumu rast optimālu un tiesiski pamatotu risinājumu vides pieejamības nodrošināšanai Vecrīgā personām ar invaliditāti, nepieciešami grozījumi attiecībā uz vides piekļūstamību gan Ceļu satiksmes noteikumos, gan Ceļu satiksmes likumā jānosaka deleģējums pašvaldībām izsniegt īpašas atļaujas personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem un personām ar I grupas redzes invaliditāti, kam ir piešķirta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte.  Tikai pašvaldības ir spējīgas objektīvi izvērtēt konkrēto situāciju savā teritorijā, ņemot vērā vietējās vides un infrastruktūras īpatnības, tādējādi nodrošinot mērķtiecīgu un efektīvu vides pieejamību savas pašvaldības iedzīvotājiem. Šāda deleģējuma piešķiršana ļaus pašvaldībām operatīvāk reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām un nodrošināt labāku pieejamību personām ar invaliditāti, kas būtiski sekmēs iekļaujošu sabiedrību un uzlabos drošību ceļu satiksmē.

Grozījumi Ceļu satiksmes noteikumu 246.3. punktā, svītrojot vecuma ierobežojumu “personai vecumā līdz 18 gadiem”, ir nepieciešami, lai paplašinātu to personu loku, kuras var saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, atbilstoši faktiskajām kopšanas vajadzībām, nevis tikai vecumam. Līdzšinējā redakcija nepamatoti ierobežoja tiesības saņemt karti personām, kurām pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir nemainīgas vai pat pieaugošas kopšanas vajadzības. Šādā situācijā būtiska ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtā atzinuma esamība par īpašas kopšanas nepieciešamību, nevis personas vecums. Kopšanas nepieciešamība nereti saglabājas arī pilngadībā, un mobilitātes atbalsts, ko sniedz invalīdu stāvvietu karte, ir būtisks gan pašai personai, gan viņas aprūpētājiem. Grozījums nodrošinās vienlīdzīgāku un taisnīgāku pieeju personām ar invaliditāti, ļaujot pašvaldībām atbilstoši faktiskajai vajadzībai lemt par stāvvietu kartes izsniegšanu, tādējādi uzlabojot šo personu integrāciju sabiedrībā un mobilitāti ikdienas dzīvē.

Ceļu satiksmes noteikumu 98.punktā tiek veikti grozījumi, kas dos vairākas būtiskas priekšrocības iedzīvotājiem. Pirmkārt, pašvaldību tiesības izsniegt īpašās atļaujas nodrošinās ātrāku un lokāli pielāgotu pakalpojumu, kas atbilst konkrētās vietas īpatnībām un iedzīvotāju vajadzībām. Tas nozīmē, ka personas ar invaliditāti saņems ērtāku un efektīvāku piekļuvi, uzlabojot viņu ikdienas mobilitāti un dzīves kvalitāti. Otrkārt, šāda pieeja veicina vides pieejamības uzlabošanu pilsētvidē kopumā, padarot pilsētas telpu draudzīgāku visiem iedzīvotājiem, īpaši tiem ar kustību ierobežojumiem. Tāpat pašvaldību tuvums iedzīvotājiem ļauj nodrošināt labāku komunikāciju un atbalstu, kā arī ātrāku problēmu risināšanu.

Apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļi.
Ņemot vērā Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas aktualizēto jautājumu par tiesībām ar apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļiem neievērot atsevišķus apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, Ceļu satiksmes drošības padomes 2025. gada 29. janvāra domnīcā tika pārrunāti iespējamie risinājumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai ar apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļiem varētu ātri reaģēt uz izsaukumu, novēršot iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Grozījumi Ceļu satiksmes noteikumu 266.punktā, paredz, ka 326. zīmes darbības zonā atļauta apsardzes mobilā norīkojuma transportlīdzekļa, kas ieradies uz trauksmes izsaukumu apsargājamā objektā, stāvēšana pie šī objekta līdz trauksmes stāvokļa novēršanai.

Norādījuma zīmes.
Lai sekmētu videi draudzīga un mūsdienīga transporta integrāciju satiksmē, īpaši attiecinot to uz mopēdiem, motocikliem, taksometriem un elektromobiļiem, vienlaikus saglabājot skaidrību vadītājiem, nepieciešami precizējumi norādījumu zīmēs attiecībā uz braukšanas virzieniem joslās.

Ar grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumu 276.11.–276.13. apakšpunktos precizēta ceļa zīmju Nr. 513–518 piemērošana.