Anotācija (ex-ante)

Komerclikumā nav paredzēta kārtība, kādā valdes loceklis varētu izmantot tiesības doties atvaļinājumos situācijās, kad tam plānots ģimenes pieaugums vai jāaprūpē jaundzimušais, adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais. Praksē risinājumi atvaļinājumu izmantošanai ir atšķirīgi, piemēram, iespēju robežās turpinot valdes locekļa pienākumu pildīšanu, vienojoties ar sabiedrību par valdes locekļa amata atstāšanu, u. c. Tomēr nepieciešams risinājums, kas valdes locekļiem sniegtu iespēju saņemt pilnīgāku sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, un ieviestu vienotu kārtību šo atvaļinājumu izmantošanā.

Lai paredzētu vienlīdzīgas iespējas visiem valdes locekļiem un veicinātu valdes locekļus izmantot ar bērnu aprūpi saistītos atvaļinājumus, Komerclikums turpmāk paredzēs kārtību, kādā šie atvaļinājumi izmantojami neatkarīgi no tā, uz kāda līguma pamata valdes loceklis pilda savus pienākumus sabiedrībā. 

1. AR BĒRNU APRŪPI SAISTĪTIE ATVAĻINĀJUMI
Komerclikums turpmāk paredzēs, ka valdes loceklim ir tiesības uz Darba likumā noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi (DL 153. panta pirmā un otrā daļa, 154. panta pirmā, otrā un trešā daļa, 155. panta pirmā, 1.¹, otrā, trešā un piektā daļa, 156. panta pirmā daļa), tas ir:
1) grūtniecības atvaļinājumu (no 56 kalendāra dienām; iespējams pagarināt par 14 dienām),
2) dzemdību atvaļinājumu (no 56 kalendāra dienām; iespējams pagarināt par 14 dienām),
3) atvaļinājumu bērna tēvam (10 darba dienas),
4) atvaļinājumu citai personai – personai, kas nav bērna māte, bet iesaistās bērna aprūpē, jo nav atzīta vai noteikta bērna paternitāte, bērna tēvs ir miris vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības (10 darba dienas),
5) atvaļinājumu bērna tēvam un citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ja māte dzemdībās vai līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai mirusi, atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas (līdz 70 dienām),
6) atvaļinājumu bērna tēvam un citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ja māte līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai saslimusi un pati nevar kopt bērnu (līdz 42 dienām; iespējams pagarināt līdz laikam, kamēr māte kļūst spējīga kopt bērnu),
7) atvaļinājumu adoptētājam (10 dienas),
8) bērna kopšanas atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais (uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā + to var pagarināt ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam).

Atkarībā no atvaļinājuma ilguma valdes locekļu atvaļinājumus var iedalīt īslaicīgajos atvaļinājumos un ilgajos atvaļinājumos, un to regulējums un piemērošanas kārtība atkarībā no atvaļinājuma veida ir atšķirīgs. Ja atvaļinājums ilgst līdz mēnesim, tas ir uzskatāms par īslaicīgo atvaļinājumu, bet, ja tas ilgst vismaz mēnesi vai ilgāk, tas uzskatāms par ilgo atvaļinājumu. Regulējums abiem atvaļinājumiem ir kopīgs daļā par tiesībām uz atvaļinājumu, atvaļinājumu pieteikšanu, iesniedzot paziņojumu, un par valdes locekļa tiesību saglabāšanu. Taču pārējos jautājumos, kas saistīti ar valdes locekļa statusu atvaļinājuma laikā, paziņošanu par atgriešanos no atvaļinājuma un iespējām vērsties tiesā, regulējums ir atšķirīgs.
Šīs tiesības uz atvaļinājumu var izmantot neatkarīgi no tā, vai valdes loceklim ar sabiedrību noslēgts darba līgums, pilnvarojuma līgums vai cita veida līgums.

2. ATVAĻINĀJUMA PIETEIKŠANA
2.1. Paziņojums par atvaļinājuma tiesību izmantošanu
Lai izmantotu tiesības doties atvaļinājumā, valdes loceklis iesniedz sabiedrībai paziņojumu par to, ka izmantos kādu no ar bērnu aprūpi saistītajiem atvaļinājumiem. Paziņojumā jānorāda gan kāds no Komerclikuma 224.¹ panta pirmajā daļā norādīto atvaļinājumu veidiem, kuru valdes loceklis plāno izmantot, gan arī šī atvaļinājuma ilgums un paredzamie datumi atvaļinājuma sākumam un beigām. Par precīziem atvaļinājuma sākuma un beigu datumiem valdes loceklis vienojas ar sabiedrību. Sabiedrības pārējiem valdes locekļiem pēc paziņojuma saņemšanas tālāk ir jāinformē dalībnieki par valdes locekļa došanos atvaļinājumā un, kad tas nepieciešams, jāsasauc dalībnieku sapulce, kura lemj par valdes locekļa atsaukšanu. Ja sabiedrībai ir tikai viens valdes loceklis, paziņojums jāiesniedz dalībniekiem, lai tie būtu informēti. Akciju sabiedrību gadījumā paziņojums jāsniedz padomei, nevis akcionāru sapulcei, jo atbilstoši Komerclikuma 291. pantam padome ir institūcija, kas uzrauga valdes darbību un ievēlē un atceļ valdes locekļus. Līdz ar to, tulkojot likumu sistēmiski un pēc tā jēgas, padomei kā par valdes darbību atbildīgajai institūcijai ir iesniedzams arī paziņojums par valdes locekļa atvaļinājumu tiesību izmantošanu, un padome ir arī tā institūcija, kura lemj par valdes locekļa atsaukšanu un tad atkārtotu ievēlēšanu amatā pēc atvaļinājuma beigām.
Šis paziņojums jāiesniedz saprātīgā termiņā. "Saprātīgs termiņš" ir ģenerālklauzula, taču nebūtu pieņemami par atvaļinājuma izmantošanu paziņot dienu iepriekš, jo jāspēj nodrošināt valdes locekļa atsaukšana no amata, kad tas nepieciešams, kā arī sabiedrības darbības nepārtrauktība, taču vienlaikus jāvērtē atvaļinājuma veids un tā izmantošanas paredzamība un pēkšņais raksturs. Ņemot vērā, ka dalībnieku sapulcei (akciju sabiedrībās - padomei) jāpaspēj pieņemt lēmums par valdes locekļa atsaukšanu, tad būtu sagaidāms, ka šis paziņojums tiek iesniegts savlaicīgi, lai sabiedrība paspētu sasaukt dalībnieku sapulci, tātad, vismaz divas līdz trīs nedēļas iepriekš. "Saprātīgais termiņš" var tikt noteikts arī sabiedrībā iekšēji, ņemot vērā jomas specifiku, iekļaujot statūtos termiņu, kādā valdes loceklim jāiesniedz paziņojums par atvaļinājuma tiesību izmantošanu. Tas var būt nozīmīgi, piemēram, kredītiestādēm, kurām ir specifiski termiņi, kas pakārtoti atļauju no Eiropas Centrālās bankas saņemšanai, tāpēc tās var savos statūtos noteikt konkrētu termiņu, kurš kredītiestāžu gadījumā uzskatāms par saprātīgu.
Ja paziņojums netiek iesniegts saprātīgā termiņā un tāpēc nav bijis iespējams savlaicīgi veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sabiedrības darbības nepārtrauktību, kas var ietvert vienošanos ar sabiedrību, sabiedrības pārstāvības jautājumu sakārtošanu vai dalībnieku sapulces sasaukšanu un dalībnieku sapulces (akciju sabiedrībās – padomes) lēmuma pieņemšanu par valdes locekļa atsaukšanu, valdes loceklis turpina pilnvērtīgi pildīt valdes locekļa pienākumus, līdz šie jautājumi tiek sakārtoti un tas var doties atvaļinājumā. Tāpēc, pirms došanās atvaļinājumā, nepieciešams gan valdes loceklim saprātīgā termiņā iesniegt attiecīgo paziņojumu, gan pēc tā saņemšanas pašai sabiedrībai savlaicīgi rīkoties, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, citādi valdes loceklis laicīgi nevar doties atvaļinājumā. Tāpat sabiedrībai būtu jābūt tiesībām pārliecināties, ka valdes loceklim attiecīgais atvaļinājums pienākas, tāpēc valdes loceklim pie paziņojuma jāpievieno dokumenti, kas apliecina tiesības uz attiecīgā atvaļinājuma izmantošanu.
Kārtība par atvaļinājumu pieteikšanu attiecas gan uz īslaicīgajiem (līdz mēnesim), gan ilgajiem (ilgāk kā mēnesi) atvaļinājumiem. 

2.2. Atvaļinājuma sākums
2.2.1. Atvaļinājuma sākums ilgajiem atvaļinājumiem
Par ilgā atvaļinājuma sākuma dienu uzskatāms tas datums, kas atspoguļots dalībnieku sapulces lēmumā, ar kuru dalībnieku sapulce apstiprinājusi valdes locekļa atvaļinājuma tiesību izmantošanu un atsaukusi valdes locekli. Līdz ar to dalībnieku lēmuma saturam būtu jābūt primārajam atvaļinājuma sākšanās atskaites punktam ilgo atvaļinājumu sākuma noteikšanā, un datums, ar kuru valdes loceklis tiek atsaukts no amata, uzskatāms par atvaļinājuma sākšanās datumu, jo ar šo brīdi valdes loceklis vairs neveic pienākumus un var pilntiesīgi baudīt atvaļinājumu. Ja sabiedrība nav paspējusi sasaukt dalībnieku sapulci vai ir radušies citi apstākļi, kāpēc dalībnieku sapulces lēmums nav ticis pieņemts (piemēram, kvoruma trūkums), valdes loceklis tikmēr nevarētu doties atvaļinājumā, jo tas ilgo atvaļinājumu gadījumā joprojām ieņemtu valdes locekļa amatu, kas paredz gan pienākumu pildīšanu, gan atbildību par zaudējumiem. 

2.2.2. Atvaļinājuma sākums īslaicīgajiem atvaļinājumiem
Savukārt par īslaicīgo atvaļinājumu likums neparedz dalībnieku sapulcei pieņemt lēmumu, tāpēc atvaļinājuma sākuma datums ir nosakāms atbilstoši tam, kāds atvaļinājuma periods ir paredzēts vienošanās saturā starp valdes locekli un sabiedrību. Norādāms, ka paziņojums par atvaļinājuma tiesību izmantošanu ir vienpusējs dokuments, tāpēc tas nevar būt pietiekams avots atvaļinājuma sākuma datuma noteikšanai, jo atvaļinājumam jābūt saskaņotam ar sabiedrību.

3. VALDES LOCEKĻA STATUSS ATVAĻINĀJUMA IZMANTOŠANAS LAIKĀ
3.1. Valdes locekļa statuss ilgā atvaļinājuma izmantošanas laikā
3.1.1. Valdes locekļa atsaukšana un ievēlēšana
Ja atvaļinājums ir garāks par vienu mēnesi, valdes loceklis tiek atsaukts uz prombūtnes laiku, zaudējot valdes locekļa statusu un to atspoguļojot ar attiecīgu ierakstu komercreģistrā. Dalībnieku sapulcei (akciju sabiedrībās – padomei) šādā gadījumā ir pienākums valdes locekli atsaukt, lēmumu pamatojot ar atvaļinājuma tiesību izmantošanu. Komerclikums neparedz iespēju izmantot tiesības uz šādu atvaļinājumu bez valdes locekļa atsaukšanas no amata. Atsaukšana ir gan valdes locekļa, gan dalībnieku sapulces interesēs, lai komercreģistrā parādītos aktuāla informācija par sabiedrības pārstāvjiem un valdes locekli nevarētu saukt pie atbildības par zaudējumiem, kas nodarīti atvaļinājuma laikā jeb kad tas atrodas attaisnotā prombūtnē, jo tādā gadījumā valdes loceklis neatrodas amatā un pienākumus nevar veikt. . Izņēmumi ir gadījumos, ja zaudējumi iestājas valdes locekļa prombūtnes laikā, bet izriet no valdes locekļa darbībām, kas ir veiktas pirms prombūtnes – arī šādos gadījumos valdes loceklis, kas atrodas atvaļinājumā un atsaukts no amata, var tikt saukts pie atbildības. Tāpat izņēmums ir arī gadījumi, ja valdes loceklis ir atsaukts no amata sakarā ar došanos atvaļinājumā, bet turpina pildīt valdes locekļa pienākumus – arī šādos gadījumos valdes loceklis var tikt saukts pie atbildības, jo atbildība tam iestātos kā faktiskajam valdes loceklim, par spīti faktam, ka tas ir atsaukts no amata.
Ja valdes loceklis tiek atsaukts, tam Komerclikumā tiek garantēta atkārtota ievēlēšana amatā – dalībnieku sapulces pienākums ievēlēt valdes locekli amatā pēc atvaļinājuma beigām. Šī lēmuma pieņemšanā dalībnieku sapulcei nav brīvas gribas un ir jāpieņem attiecīgais lēmums par valdes locekļa atjaunošanu amatā.
Ja valdes loceklis nevēlas izmantot Komerclikumā paredzēto atvaļinājuma izmantošanas kārtību, tam nav aizliegts ar sabiedrību vienoties par citu kārtību, kādā viņš apvieno atvaļinājuma izmantošanu ar valdes locekļa amata pienākumu veikšanu.

3.1.2. Pagaidu valdes locekļa ievēlēšana
Dalībnieku sapulcei (akciju sabiedrībās  – padomei) ir tiesības uz valdes locekļa prombūtnes laiku ievēlēt citu valdes locekli, bet tas nav jādara obligāti. Ņemot vērā, ka "pagaidu" valdes loceklis ir iecelts uz prombūtnē esošā valdes locekļa atvaļinājuma jeb prombūtnes laiku, tad t.s. “pagaidu” jeb “cita” valdes locekļa pilnvaras beidzas jeb pilnvaru termiņš notek, kad no atvaļinājuma atgriežas atsauktais valdes loceklis. Pagaidu valdes loceklim noteikts pilnvaru termiņš, lai garantētu atvaļinājumā esošajam valdes loceklim amata vietas saglabāšanu pēc atvaļinājuma beigām. Arī gadījumos, ja sabiedrībā tiek nomainīts viss valdes sastāvs, vienai no amata vietām ir jābūt rezervētai atvaļinājumā esošajam valdes loceklim, līdz ar to vienam no valdes locekļiem, ko ievēlē pēc visa valdes sastāva nomaiņas, ir nosakāms tāds pilnvaru termiņš, kāds ir prombūtnē esošā valdes locekļa prombūtnes laiks. Arī gadījumos, ja pirmais pagaidu valdes loceklis atkāpjas ātrāk, nekā beidzas prombūtnē esošā prombūtne, tad arī nākamajam pagaidu valdes loceklim pilnvaru termiņu nevar noteikt garāku kā prombūtnē esošā valdes locekļa prombūtnes laiku. Ja atvaļinājumā esošais valdes loceklis nolemj amatā pēc atvaļinājuma beigām neatgriezties, šādos gadījumos beidzas arī pagaidu valdes locekļa pilnvaras, un dalībnieku sapulcei jāorganizē jauna valdes locekļa ievēlēšana. Šāds mehānisms skaidrojams ar to, ka pagaidu valdes locekļa institūts ir cieši saistīts ar valdes locekļa tiesību doties atvaļinājumā izmantošanu, kā dēļ pagaidu valdes loceklis ir uzskatāms tikai par pagaidu aizvietotāju. Brīdī, kad kļūst zināms, ka atvaļinājumu izmantojušais valdes loceklis nevēlas turpināt ieņemt valdes locekļa pamatu, tiesības ieņemt valdes locekļa amatu zaudē arī attiecīgā valdes locekļa aizstājējs, kurš var būt iecelts amatā īslaicīgas sabiedrības darbības turpināšanas un pārstāvības nodrošināšanai līdz atgriežas atvaļinājumā esošais valdes loceklis. Ilgtermiņā sabiedrībai, iespējams ir svarīgi izvērtēt citas valdes locekļa kvalitātes, kas saistītas arī ar stratēģisko plānošanu un vīziju, ne tikai ikdienas darbību nodrošināšanu, kurām pagaidu valdes loceklis var pilnībā neatbilst. Līdz ar to pēc valdes locekļa, kurš izmantojis atvaļinājumu, amata gaitu pārtraukšanas, amatu zaudē arī pagaidu valdes loceklis, un sabiedrība organizē dalībnieku sapulci jauna valdes locekļa ievēlēšanai. 
Sabiedrībai ir pienākums visas izmaiņas valdes sastāvā reģistrēt komercreģistrā atbilstoši ierastajai kārtībai.

3.2. Valdes locekļa statuss īslaicīgā atvaļinājuma izmantošanas laikā
Komerclikums paredz valdes locekļu tiesības arī uz tādiem ar bērnu aprūpi saistītiem atvaļinājumiem, kuri ilgst mazāk nekā mēnesi. Šādu atvaļinājumu izmantošanas gadījumā arī vispirms ir jāiesniedz paziņojums sabiedrībai, taču tālāku kārtību, kā izmantot īslaicīgos atvaļinājumus, organizē pati sabiedrība, to Komerclikums detalizēti neregulē. Īslaicīgajos atvaļinājumos saskaņā ar Komerclikumu valdes loceklis paliek amatā, bet atrodas attaisnotā prombūtnē. Tāpēc valdes loceklis, kas izmanto šādas tiesības, no amata nebūtu jāatsauc, bet citu valdes locekli viņa vietā nebūtu jāievēlē, jo valdes locekļa amats prombūtnes laikā nekļūst vakants.
Valdes locekļa, kurš vēlas izmantot īslaicīgo atvaļinājumu, interesēs būtu savlaicīgi pieteikt atvaļinājuma izmantošanu sabiedrībai vai, ja tas ir vienīgais valdes loceklis – dalībnieku sapulcei, un iesniegt nepieciešamos dokumentus, ja tādi ir, kas apliecina tiesības uz attiecīgā atvaļinājuma izmantošanu. Dalībnieku sapulcei par atvaļinājuma piešķiršanu jālemj nebūtu. Valdes loceklim būtu jāspēj nodrošināt sabiedrības darbības turpināšana tā prombūtnes laikā, piemēram, ierosinot prokūrista iecelšanu, ja tāds nepieciešams, vai citādi organizējot sabiedrības pārstāvības nodrošināšanu un darbības turpināšanu.
Valdes loceklis īslaicīgā atvaļinājuma laikā atrodas attaisnotā prombūtnē un līdz ar to nepilda valdes locekļa pienākumus. Tādējādi valdes locekli, kurš ir devies atvaļinājumā un nepilda pienākumus, nevarētu saukt pie atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies kad valdes loceklis atradies atvaļinājumā, jo, esot attaisnotā prombūtnē un nepildot pienākumus, nevar tikt konstatēta valdes locekļa darbība vai bezdarbība, kas ir viens no atbildības par zaudējumiem priekšnosacījumiem. Pie atbildības šādā gadījumā būtu jāsauc personas, kas faktiski vada sabiedrību laikā, kad valdes loceklis atrodas attaisnotā prombūtnē. Ja valdes loceklis, izmantojot īslaicīgo atvaļinājumu, tomēr turpina pildīt vai daļēji pildīt valdes locekļa pienākumus, tad viņa atbildība iestājas kā faktiskajam valdes loceklim. Tomēr katrs gadījums jāvērtē individuāli un atbilstoši apstākļiem, lai nepieļautu to, ka no atbildības tiek atbrīvota persona, kura faktiski ir radījusi zaudējumu nodarīšanas situāciju. Arī negodprātīgas atvaļinājuma tiesību izmantošanas gadījumā būtu piemērojams atbildības institūts. Tā, piemēram, došanās īslaicīgajā atvaļinājumā neatbrīvo valdes locekli no atbildības par zaudējumiem, kas iestājas valdes locekļa prombūtnes laikā, bet izriet no valdes locekļa darbībām, kas ir veiktas pirms došanās atvaļinājumā.

4. VALDES LOCEKĻA ATGRIEŠANĀS AMATĀ PĒC ILGĀ ATVAĻINĀJUMA BEIGĀM
4.1. Valdes locekļa paziņojums
Ja valdes locekļa prombūtne, atrodoties atvaļinājumā, ir ilgāka par mēnesi, valdes loceklim statūtos noteiktajā termiņā vai vismaz mēnesi iepriekš jāiesniedz sabiedrībai paziņojums par to, ka viņš atgriezīsies no prombūtnes. Tas vajadzīgs, lai sabiedrība var savlaicīgi sagatavot nepieciešamos dokumentus un sasaukt dalībnieku sapulci, kurai atkārtoti valdes loceklis jāievēlē amatā, kā arī lai novērstu tiesisko nenoteiktību par to, vai valdes loceklis vēlas vai nevēlas amatā atgriezties. Valdes loceklim par to, vai tas vēlas atgriezties amatā, ir jāizlemj jau atvaļinājuma laikā. Ja valdes loceklis paziņojumu neiesniedz līdz likumā vai statūtos noteiktā termiņa beigām, tas zaudē tiesības tikt atkārtoti ievēlēts atpakaļ amatā. Līdz ar to paziņojuma iesniegšanas termiņš uzskatāms par prekluzīvu un secināms, ka, ja valdes loceklis nav iesniedzis paziņojumu par atgriešanos no atvaļinājuma, tad valdes loceklis amatā atgriezties nav vēlējies. Paziņojumam par atgriešanos amatā, atšķirībā no paziņojuma par atvaļinājuma tiesību izmantošanu, ir likumā vai statūtos noteikts konkrēts termiņš, jo, pirmkārt, par konkrētu datumu, kurā var atgriezties amatā, valdes loceklim ir jābūt lielākai skaidrībai, nekā, piemēram, par došanos atvaļinājumā, kur konkrētais datums var būt atkarīgs no ārējiem, neparedzamiem apstākļiem, kā, piemēram, bērna dzimšanas. Konkrēta termiņa noteikšana paziņošanai par atgriešanos amatā ir nepieciešama, lai sabiedrība varētu gūt skaidrību par valdes locekļa plāniem attiecībā uz amata ieņemšanas turpināšanu vai pārtraukšanu un laicīgi uz to reaģēt, sasaucot dalībnieku sapulci vai, ja nepieciešams, organizējot jauna valdes locekļa amata kandidāta izvēlēšanos un ievēlēšanu, ja atvaļinājumu izmantojušais izlēmis amata pienākumu pildīšanu pārtraukt pavisam. Konkrēta termiņa noteikšana saistīta arī ar prekluzīvā termiņa paredzēšanu, lai būtu skaidrs laika posms, kurā valdes loceklim jāīsteno savas tiesības, pirms tās tiek neatgriezeniski izbeigtas.
Paziņojumā ietver Komerclikuma 224. panta otrajā daļā noteikto informāciju – iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai un pārstāvības tiesību īstenošanai vai apliecinājumu, ka šķēršļu nav. Valdes locekļa paziņojums aizstāj valdes locekļa piekrišanu ieņemt attiecīgo amatu, jo paziņojums pats par sevi ir valdes locekļa piedāvājums ieņemt attiecīgo amatu, un līdz ar lēmuma par valdes locekļa apstiprināšanu amatā pieņemšanu dalībnieku sapulce piekrīt šim valdes locekļa izteiktajam piedāvājumam. Tā kā valdes locekļa paziņojums aizstāj valdes locekļa piekrišanu ieņemt attiecīgo amatu, tam piemērojamas tādas pašas prasības attiecībā uz parakstīšanu, kā valdes locekļa piekrišanai. Proti, paraksts uz valdes locekļa paziņojuma par atgriešanos no atvaļinājuma ir apliecināms notariāli, kas nozīmē, ka atbilstoši Komerclikuma 9. panta pirmajai daļai paraksts ir apliecināts notariāli, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

4.2. Valdes locekļa atkārtota ievēlēšana amatā
4.2.1. Dalībnieku sapulces pienākums valdes locekli ievēlēt amatā
Dalībnieku sapulcei (akciju sabiedrībās – padomei) ir obligāts likumā noteikts pienākums valdes locekli pēc atvaļinājuma beigām iecelt atpakaļ amatā. Proti, šī dalībnieku sapulces lēmuma kontekstā nav vērtējami citi aspekti, kā, piemēram, vai valdes loceklis nav zaudējis dalībnieku uzticību, rupji pārkāpis pilnvaras, nodarījis kaitējumu sabiedrībai u. tml. Ja valdes loceklis kāda svarīga iemesla dēļ, kas nav saistīts ar atvaļinājuma tiesību izmantošanu, dalībnieku sapulces ieskatā nav paturams amatā, par to ir jāpieņem atsevišķs lēmums pēc tam, kad valdes loceklis, pamatojoties uz likumu, ievēlēts atpakaļ amatā pēc atvaļinājuma beigām. Šāda kārtība ir līdzīga Vācijas modelim, kurā valdes loceklis uz prombūtnes laiku tiek atsaukts un tam, tāpat kā Komerclikumā, tiek garantēta atkārtota ievēlēšana amatā, kas izpaužas kā dalībnieku sapulces pienākums ievēlēt valdes locekli amatā pēc atvaļinājuma beigām.

4.2.2 Pagaidu valdes locekļa atsaukšana
Ja dalībnieku sapulce (akciju sabiedrībās  – padome) ir izmantojusi tiesības uz valdes locekļa prombūtnes laiku ievēlēt citu valdes locekli, tad t.s. “pagaidu” jeb “cita” valdes locekļa pilnvaras beidzas jeb pilnvaru termiņš notek, kad no atvaļinājuma atgriežas atsauktais valdes loceklis. Dalībnieku sapulcei par šī valdes locekļa atsaukšanu nebūtu jāpieņem atsevišķs lēmums, jo valdes locekļa pilnvarām būtu jābeidzas līdz ar noteiktā termiņa iztecēšanu, t.i., ar prombūtnē esošā valdes locekļa atgriešanos. Proti, cita valdes locekļa iecelšanas gadījumā uz atvaļinājumā esošā valdes locekļa prombūtnes laiku būtu jāpiemērojas līdzīgai kārtībai kā Darba likuma 44. panta ceturtajā daļā, kas regulē uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu – līgumā, kuru slēdz ar t.s. “pagaidu” valdes locekli, būtu jāparedz tie nosacījumi, kuriem iestājoties, viņš beidz būt par valdes locekli, atbrīvojot vietu valdes loceklim, kas ir atgriezies no atvaļinājuma, un tādējādi nodrošinot iespēju valdes loceklim atgriezties savā amatā pēc atvaļinājuma beigām. Sabiedrībai jāparūpējas, lai attiecīgās izmaiņas tiktu reģistrētas arī komercreģistrā.
Nebūtu pieļaujama situācija, ka valdes loceklis nevar atgriezties amatā, jo sabiedrībai jānodrošina, ka atvaļinājumā esošā valdes locekļa amata vieta ir vakanta, kurā valdes loceklis var atjaunoties, pat ja uz laiku tā vietā iecelts cits valdes loceklis. 

4.3. Strīdi par valdes locekļa atjaunošanu amatā
4.3.1. Tiesības celt prasību tiesā
Ja dalībnieku sapulce nepilda likumā noteikto pienākumu un valdes locekli amatā atkārtoti neievēlē, tam ir tiesības celt tiesā prasību par atjaunošanu amatā. Prasība ceļama viena mēneša laikā no dienas, kad valdes loceklim būtu jāatgriežas amatā, kas būtu vienu mēnesi (vai statūtos noteikto laika periodu) pēc paziņojuma iesniegšanas sabiedrībai. Strīdi, kas izriet no valdes locekļa tiesībām tikt atkārtoti ievēlētam amatā pēc atvaļinājuma beigām, ir pielīdzināmi darba strīdiem, tāpēc nav izskatāmi Ekonomisko lietu tiesā. Šāda prasība tiesā tiktu izskatīta paātrinātā kārtībā, gluži kā tas paredzēts atjaunošanā, pamatojoties uz Darba likumu, taču neatbrīvotu valdes locekli no tiesas izdevumu samaksas. Tas neizslēdz valdes locekļa tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Civillikuma noteikumiem, ja iestājas priekšnosacījumi šo tiesību izmantošanai, piemēram, ja tiesvedība ilgst vairākus mēnešus, kuru laikā valdes loceklis nav iecelts amatā un negūst ienākumus, un valdes loceklis ar tiesas spriedumu tiek atjaunots amatā, bet nepieciešams atlīdzināt tam tiesvedības laikā atrauto peļņu. Arī gadījumos, ja valdes loceklis pēc atjaunošanas amatā tiek atsaukts no amata nepamatoti, saistībā ar atvaļinājuma izmantošanu, valdes loceklim varētu būt tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, ja tas spēj pierādīt priekšnosacījumu šo tiesību izmantošanai iestāšanos. Šādos gadījumos valdes loceklis nevarētu prasīt atjaunošanu amatā, jo Komerclikums paredz atjaunošanu amatā tieši saistībā ar atgriešanos no atvaļinājuma, taču, ja dalībnieku sapulce lemj ar valdes locekli, kurš atjaunots amatā pēc atvaļinājuma beigām, tomēr pārtraukt attiecības, to atsaucot, šādās situācijās dalībnieku sapulci vairs nesaista likumisks pienākums, bet gan privātautonomijas princips, kas dalībnieku sapulcei ļauj pašai izvēlēties savu izpildinstitūciju amatu locekļus. Tā kā valdes locekļa amats ir uzticības amats, likums tiesības celt prasību tiesā par atjaunošanu amatā ļauj tikai gadījumos, kad sabiedrība nepilda likumisko pienākumu atjaunot valdes locekli amatā pēc atvaļinājuma beigām. Taču tad, ja šis likumiskais pienākums jau ir ticis izpildīts, bet valdes loceklis pēc tā tiek atsaukts no amata ar atsevišķu lēmumu, valdes loceklim tiesību prasīt atjaunošanu amatā vairs nav, jo, atbilstoši tiesu praksei, tiesa nevar iejaukties dalībnieku sapulces lēmumos par valdes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu.

4.3.2. Izņēmums no tiesu prakses
Kārtība, kas paredz valdes locekļa tiesības celt prasību tiesā par atjaunošanu amatā pēc atvaļinājuma beigām, pieļauj atkāpi no tiesu praksē (sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija lietā Nr. SKC-546/2022 (C33311721)) un judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 22. septembra lietā Nr. SKC-2778/2015) nostiprinātā principa, kas paredz, ka valdes loceklim nav tiesību prasīt atjaunošanu valdes locekļa amatā ar tiesas lēmumu, ja tas ir atsaukts, jo atsaukšana un ievēlēšana ir dalībnieku griba un valdes locekļa amats ir uzticamības amats. Atkāpe no šī principa tiek pieļauta, jo likumā tiks paredzēts, ka valdes locekli dalībnieku sapulce atsauc atvaļinājuma izmantošanas dēļ, un likumā tiks paredzēts dalībnieku sapulces pienākums valdes locekli atkārtoti ievēlēt amatā pēc atvaļinājuma beigām. Līdz ar to valdes locekļa atsaukšana un ievēlēšana amatā šādos gadījumos nav saistīta ar dalībnieku sapulces gribu, bet ar likumā noteikta pienākuma pildīšanu, kuru iespējams realizēt tiesas ceļā.

4.3.3. Tiesas sprieduma izpilde
Ja valdes locekļa prasība par atjaunošanu amatā pēc atvaļinājuma beigām tiek apmierināta, sabiedrībai ir nepieciešams nodrošināt tiesas sprieduma izpildi un atkārtoti ievēlēt valdes locekli amatā. Valdes locekļa, kurš izmantojis garo atvaļinājumu, amata vietai būtu jābūt rezervētai līdz valdes loceklis no atvaļinājuma atgriežas, tāpēc, ja tā vietā tiek iecelts cits, pagaidu valdes loceklis, tad sabiedrībai jānodrošina, ka pagaidu valdes loceklis amatu atstāj līdz ar prombūtnē esošā valdes locekļa atgriešanos. Ja valdes locekļa atgriešanās amatā notiek, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tas tulkojams tā, ka valdes locekļa atvaļinājums ir beidzies un valdes loceklis atgriežas amatā, tāpēc arī pagaidu valdes locekļa pilnvaras ar šo brīdi izbeidzas un šī amata vieta atbrīvojas un ir pieejama prombūtnē bijušajam valdes loceklim. Ja valdes locekļa prombūtnes laikā nomainījies viss valdes sastāvs, sabiedrībai būtu jānodrošina tas, ka arī šādās situācijās viena no valdes locekļa amata vietām ir bijusi rezervēta atvaļinājumā esošajam valdes loceklim, tāpēc šīs amata vietas aizpildīšana var notikt tikai uz laiku. Līdz ar valdes locekļa atgriešanos amatā, tiesas sprieduma izpildes nolūkos sabiedrībai vakantā valdes locekļa amata vieta jāspēj atbrīvot. Sabiedrības interesēs ir tiesas nolēmumu izpildīt, sasaucot dalībnieku sapulci, kurā tiek lemts par valdes locekļa atjaunošanu amatā un cita valdes locekļa atsaukšanu, tādējādi izpildot spriedumu. Par spriedumu nepildīšanu sabiedrība ir saucama pie atbildības Krimināllikuma 312. pantā noteiktajā kārtībā.

5. VALDES LOCEKĻA TIESĪBU SAGLABĀŠANA
5.1. Darba ņēmēja statusa saglabāšana
Likums paredz, ka valdes loceklis, neatkarīgi no līguma veida, kāds tam noslēgts ar sabiedrību, prombūtnes laikā saglabā darba ņēmēja statusu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Šāds noteikums iekļauts, jo ir svarīgi, lai valdes loceklis būtu tiesīgs saņemt attiecīgās sociālās garantijas. Turklāt valdes loceklim neskatoties uz to, ka no amata prombūtnes laikā tas tiek atcelts, ir garantēta atgriešanās amatā pēc atvaļinājuma beigām. Darba ņēmēja statusa saglabāšana attiecas gan uz ilgajiem (ilgāk kā mēnesi) atvaļinājumiem, gan uz īslaicīgajiem (līdz mēnesim) atvaļinājumiem, kuros darba ņēmēja statuss tiek saglabāts, jo valdes loceklis turpina ieņemt amatu, atrodoties prombūtnē, un no amata atsaukts netiek.

5.2. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu    
Svarīgi norādīt, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu valdes locekļi ir tiesīgi saņemt likumā noteiktajā kārtībā. Respektīvi, tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir personām, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijas Republikā atbilstoši likumā noteiktajam periodam. Tādējādi Komerclikuma regulējums neskar līdzšinējo kārtību, ka attiecīgos pabalstus atvaļinājuma izmantošanas laikā tiesīgi saņemt tikai tie valdes locekļi, kas ir strādājuši ar atalgojumu (caur pilnvarojuma, darba vai citu līgumu) un veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet tie valdes locekļi, kuri ir strādājuši bez atalgojuma un nav veikuši nepieciešamos maksājumus, uz pabalstu tiesīgi pretendēt nebūs. Savukārt, ja persona sabiedrībā kā valdes loceklis ir strādājis bez atalgojuma, bet vienlaikus ieņēmis citu amatu, kurā atalgojums ticis maksāts, tad pabalstu, ja izpildās likumā noteiktie priekšnosacījumi, valdes loceklis ir tiesīgs saņemt par to amatu, par kuru tika saņemts atalgojums un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Ja valdes loceklis izmanto tiesības doties kādā no garajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi, un tiek atsaukts no amata, tam ir tiesības uz pabalstu pilnā apmērā.  Tikmēr valdes loceklis, kurš aprūpē bērnu, bet joprojām ieņem valdes locekļa amatu un pilda valdes locekļa pienākumus, saņemot par to atalgojumu, pabalstu ir tiesīgs saņemt mazākā apmērā.
Kārtība par tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem attiecas gan uz valdes locekļiem, kas dodas īslaicīgajos (līdz mēnesim), gan ilgajos (ilgāk kā mēnesi) atvaļinājumos. 

5.3. Citu tiesību saglabāšana
Valdes loceklis prombūtnes laikā saglabā arī visas tiesības, kuras tam pienāktos, ja viņš neatrastos prombūtnē, un kas saistītas ar vienlīdzīgu attieksmi pret visiem valdes locekļiem un diskriminācijas novēršanu. Piemēram, valdes locekļa iepriekš noteikto atalgojumu nedrīkstētu samazināt vai, ja atalgojums tā prombūtnes laikā ticis palielināts visiem valdes locekļiem, tad atalgojuma pieaugumam būtu jāattiecas arī uz to valdes locekli, kas izmantojis atvaļinājumu. Tāpat, ja tiek iegādātas jaunas ierīces vai iekārtas, tādas pienāktos arī atvaļinājumu izmantojušajam valdes loceklim, u.c. Līdzīgu kārtību paredz arī Darba likuma 149. panta sestā daļa. Valdes locekļa tiesību saglabāšana attiecas gan uz īslaicīgajiem (līdz mēnesim), gan ilgajiem (ilgāk kā mēnesi) atvaļinājumiem.