Anotācija (ex-ante)

23-TA-2140: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 54.pantu un likuma “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā” 5., 6. un 8. pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Informēt par Latvijas Republikas saistībām Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk - IMF) darbības finansēšanā un apstiprināt apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt iemaksu 2 milj. speciālo aizņēmuma tiesību (turpmāk - SDR) euro ekvivalenta apmērā jeb indikatīvi 2,6 milj. euro IMF “Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fondā” atbalsta sniegšanai globālās ekonomikas un pārtikas krīzes pārvarēšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
IMF darbības mandāts, darbības virzieni un finansēšanas mehānismi

IMF darbības mandāts ir nodrošināt starptautiskās monetārās sistēmas – valūtas likmju sistēmas un starptautisko maksājumu – stabilitāti, lai valstis un to iedzīvotāji varētu veikt darījumus. Šī mērķa sasniegšanai IMF veic virkni funkciju – nodrošina starptautisku sadarbības platformu par starptautiskajiem monetārajiem jautājumiem, veicina starptautiskās tirdzniecības izaugsmi un nabadzības mazināšanu, stiprina procentu likmju stabilitāti un starptautisko maksājumu sistēmu pieejamību, kā arī izsniedz valstīm aizdevumus. IMF galvenais finansēšanas avots ir parakstītās un apmaksātās kvotas jeb kapitāldaļas, kas ir proporcionāli sadalītas dalībvalstu starpā – katras dalībvalsts kvota atspoguļo tās ekonomisko pozīciju pasaules ekonomikā. Dalībvalsts kvotas apjoms nosaka arī maksimālās finanšu saistības pret IMF, t.i., pienākumu veikt kvotas apmaksu pēc IMF pieprasījuma, kā arī dalībvalsts balsstiesības IMF un SDR[1] piešķīruma īpatsvaru. Arī finanšu palīdzība, ko dalībvalsts var saņemt no IMF dažādu finansēšanas mehānismu ietvaros, tiek noteikta proporcionāli tās kvotas apmēram. Kopumā IMF kvotas šobrīd sastāda 476 mljrd. SDR jeb aptuveni 669 mljrd. USD. Svarīgāki kanāli IMF finanšu atbalsta sniegšanai dalībvalstīm ir:

(1) Vispārējais resursu konts “General Resources Account” aizdevumu izsniegšanai – šim nolūkam IMF izmanto brīvi konvertējamas valūtas pirkšanas-pārdošanas mehānismu jeb Finanšu darījumu plānu Financial Transactions Plan” (turpmāk - FTP). FTP ietvaros dalībvalstis ar pietiekami spēcīgām ārējām rezervēm pārdod brīvi konvertējamu valūtu dalībvalstīm, kurām ir maksājumu bilances problēmas. Līdz ar aizdevuma izsniegšanu IMF vienojas ar dalībvalsti par ekonomikas un finanšu politikas pasākumiem, kas tai ir jāīsteno pirms katra nākamā maksājuma saņemšanas. Šobrīd FTP piedalās 51 IMF dalībvalsts, ko kurām 20 ir ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija.

(2) SDR piešķīrums ārējo rezervju un likviditātes nodrošināšanai. IMF visām dalībvalstīm piešķir SDR rezerves proporcionāli to dalībai IMF ar mērķi nostiprināt valstu ārējās rezerves. SDR piešķīrums ir beznosacījuma likviditāte, ko valsts var izmantot arī tad, ja tai nav maksājuma bilances problēmu. Par SDR izmantošanu dalībvalsts maksā procentu maksājumus IMF, bet par SDR turējumu dalībvalsts saņem procentu maksājumus no IMF. Lai dalībvalstis varētu izmantot SDR, to ir nepieciešams konvertēt brīvi konvertējamā valūtā, izmantojot IMF valūtas tirdzniecības mehānismu “Voluntary Trading Arrangements” (turpmāk - VTA). Šim nolūkam IMF slēdz divpusējus līgumus ar dalībvalstīm, kuru ietvaros dalībvalstis vienojas pirkt un pārdot SDR saskaņā ar individuāli noteiktiem nosacījumiem. Šobrīd VTA ir 40 dalībnieki, tai skaitā Lietuva un Igaunija.[2] Visi VTA dalībnieki ir arī FTP dalībnieki. Lai paplašinātu iespējas izmantot SDR, IMF mērķtiecīgi uzrunā ekonomiski spēcīgākās dalībvalstis, tai skaitā Latviju, aicinot pievienoties VTA mehānismam un piedalīties SDR aizdošanā.

(3) konkrētiem mērķiem izveidoti trasta fondi, no kuriem lielākais ir Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonds Poverty Reduction and Growth Trust” (turpmāk - PRGT) koncesijas finansējuma nodrošināšanai valstīm ar zemiem ienākumiem – izsniedzot aizdevumus uz atvieglotiem nosacījumiem un subsīdiju resursus un paralēli īstenojot atbalsta programmas, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un veicināt izaugsmi. PRGT finansējums tiek nodrošināts gan no IMF pašu resursiem, gan piesaistot ekonomiski spēcīgāko dalībvalstu, kas vienlaikus ir arī FTP finansētājas, finansējumu aizdevumu un subsīdiju veidā. Šobrīd 69 valstis ar zemiem ienākumiem kvalificējas PRGT atbalstam.

Latvijas Republikas pārstāvība IMF un dalība IMF finansēšanā

Latvija ir IMF dalībvalsts kopš 1992.gada un Latvijas saistību izpilde attiecībā pret IMF ir noteikta likumā “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā”. Atbilstoši likumam Finanšu ministrija ir finanšu starpniece un ir pilnvarota Latvijas Republikas vārdā veikt visas finanšu operācijas un darījumus ar IMF. Savukārt Latvijas Banka ir IMF depozitārijs Latvijas Republikas avuāriem jeb IMF aktīvu turētājs. Latvijas Republikas pilnvarnieks IMF ir Latvijas Bankas prezidents un pilnvarnieka vietnieks ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Finanšu ministrija ir Latvijas Republikai piederošo IMF kapitāldaļu (kvotu) turētāja un Valsts kase veic šo kapitāldaļu grāmatvedības uzskaiti.

Latvijas parakstītās kvotas (jeb kapitāldaļas) IMF kopumā sastāda 332,30 milj. SDR (427,67 milj. EUR[3]), atspoguļojot Latvijas dalības apjomu IMF – 0.07% no kopējā kvotu apjoma. Latvijas balsstiesības IMF sastāda 4782 balsis, kas ir 0.09% no kopējām balsstiesībām. Atšķirībā no citām starptautiskajām finanšu institūcijām, piemēram, Pasaules Bankas, kur dalībvalstis apmaksā kapitāldaļas, IMF kvotas tiek glabātas IMF kontā, kas atvērts katras dalībvalsts centrālajā bankā, un dalībvalstij ir jānodrošina pieeja šim kapitālam pēc IMF pieprasījuma. No Latvijas parakstītās kvotas apjoma lielākā daļa jeb 309,08 milj. SDR ir apmaksāta ar Latvijas Republikas valdības izdotu parādzīmi, bet IMF kontā Nr.1, kas atvērts Latvijas Bankā, tiek glabāti 830,75 tūkst. SDR. IMF kontu Nr.1 izmanto finansēšanas darījumu veikšanai un saskaņā ar IMF statūtiem dalībvalstij ir jānodrošina, ka šajā kontā tiek turēti finanšu līdzekļi brīvi konvertējamā valūtā vismaz ¼ no 1% no dalībvalsts kopējā kvotas apmēra. Latvijas gadījumā tie ir 830,75 tūkst. SDR. IMF Latvijas Bankā ir atvērts arī konts Nr.2, ko IMF izmanto administratīvo izdevumu segšanai un maksājumu saņemšanai, un tajā pašreiz tiek glabāti 326,48 tūkst. SDR. Savukārt Latvijas rezerves pozīcija “Reserve Tranche Position” jeb IMF saistības pret Latviju sastāda 22,39 milj. SDR. Rezerves pozīcija veidojas brīdī, kad IMF iesauc maksājumu no konta Nr.1, piemēram, FTP darījuma ietvaros.

Papildus tam IMF kopējais SDR piešķīrums Latvijai sastāda 439,32 milj. SDR, kas glabājas Valsts kases kontā Latvijas Bankā. SDR piešķīrums ir ārējās rezerves, ko Latvija var izmantot kā beznosacījuma likviditāti savu finansēšanas vajadzību segšanai. Par SDR turējumu IMF maksā procentu maksājumus Latvijai, savukārt par SDR izmantošanu Latvijai būtu jāmaksā IMF procentu maksājumi. Tā kā Latvija neizmanto piešķirtās SDR rezerves, Latvija kā SDR sistēmas neto kreditors saņem no IMF procentu maksājumus kā atlīdzību par SDR turējumu. Valsts kases bilancē tiek uzskaitīti SDR noguldījumi Latvijas Bankā, Latvijas kvota IMF, IMF vērtspapīru konts un SDR piešķīrums. Rezerves pozīcija šobrīd netiek uzskaitīta nevienā bilancē, bet tiek aprēķināta un iekļauta publicēto Latvijas ārējo rezervju sastāvā.

IMF Finanšu darījumu plāns

2022.gada 1.februārī Latvija kļuva par IMF FTP dalībnieci, iesaistoties IMF aizdevumu programmu līdzfinansēšanā. Praktiski tas nozīmē, ka IMF izmanto savā kontā Nr.1, kas atvērts Latvijas Bankā, pieejamo kapitālu, lai finansētu aizdevumus programmu īstenošanai dalībvalstīs. Tādējādi kārtējā pusgada finansēšanas plānā IMF iekļauj informāciju par gaidāmo pieprasījumu pēc kvotu finansējuma – kopējo prognozi par konkrētajā pusgadā nepieciešamajiem pārskaitījumiem IMF aizdevuma programmu īstenošanai un sadalījumu FTP dalībvalstu starpā, norādot plānoto maksimālo pārskaitījumu un faktiski sagaidāmās summas pieprasījumu no konkrētas FTP dalībvalsts. Kopš dalības uzsākšanas FTP Latvija ir veikusi pārskaitījumus kopumā 22 milj. SDR apmērā (27,5 milj. EUR[4]). Latvijas veiktie pārskaitījumi IMF FTP ietvaros automātiski palielina Latvijas rezerves pozīciju IMF jeb IMF saistības pret Latviju.

[1] SDR (Special Drawing Rights) ir IMF starptautiski rezerves aktīvi, kas paredzēti dalībvalstu oficiālo rezervju papildināšanai. SDR vērtība balstās uz piecu valūtu grozu – ASV dolāru, euro, Ķīnas renminbi, Japānas jēnu un Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

[2] Alžīrija, Apvienotā Karaliste, ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Dānija, Eiropas Centrālā banka, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Kipra, Ķīna, Koreja, Lietuva, Luksemburga, Malta, Maurīcija, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Omāna, Portugāle, Saūda Arābija, Singapūra, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Vācija, Zviedrija.

[3] Aprēķinā šeit un turpmāk, ja nav norādīts citādi, izmantots valsts budžeta pieprasījumu 2024.-2026.gadam sagatavošanai izmantojamais SDR valūtas maiņas kurss: https://www.kase.gov.lv/metodika/budzeta-valutu-kursi_section/budzeta-valutu-kursi (1,287 euro par vienu XDR).

[4] Atbilstoši SDR valūtas maiņas kursam pārskatījumu veikšanas brīdī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
PRGT resursu papildināšana

Reaģējot uz COVID-19 izraisīto globālo ekonomikas krīzi, 2021.gada 2.augustā IMF apstiprināja vispārējo SDR piešķīrumu dalībvalstīm par kopējo summu 650 mljrd. USD, lai palīdzētu risināt globālo pieprasījumu pēc ārējām rezervēm, sniegtu valstīm likviditātes atbalstu atlabšanai no krīzes un mazinātu tālāku ietekmi uz globālo ekonomiku. SDR rezerves tika piešķirtas visām IMF dalībvalstīm proporcionāli to pārstāvībai IMF. Mazāk attīstītajām valstīm šis finansējuma avots izmaksā lētāk nekā aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, un daudzām attīstības valstīm var nebūt piekļuve starptautiskajiem finanšu tirgiem. Vienlaikus tieši attīstības valstis, kuru pieprasījums pēc IMF finansējuma ir vislielākais, ir proporcionāli mazāk pārstāvētas IMF, un attiecīgi arī SDR piešķīrums šīm valstīm ir mazāks. SDR rezerves visaktīvāk izmanto valstis ar zemiem ienākumiem – tās vidēji ir izmantojušas 60% no piešķirtajiem SDR, savukārt attīstīto valstu turējumā ir lielākā daļa jeb vairāk kā 60% no kopējā SDR piešķīruma.

Lai atbalstītu attīstības valstis atlabšanā no ekonomiskās krīzes, sniegtu palīdzību veselības aprūpes jomā un vakcīnu nodrošināšanā, kā arī risinātu nabadzīgāko valstu neatliekamās vajadzības, G7 un G20 valstis aicināja IMF izstrādāt priekšlikumu, lai rastu iespējas izmantot daļu no piešķirtajiem SDR tālākai aizdošanai vai šim mērķim izmantot brīvi konvertējamu valūtu, nosakot globālo mērķi sasniegt 100 mljrd. USD kopējo apjomu. Kā vienu no risinājumiem G20 valstis apliecināja gatavību atbalstīt nabadzīgākās valstis, tai skaitā papildinot IMF PRGT, lai stiprinātu tā aizdošanas kapacitāti īstermiņa aizdevumiem valstīm ar zemiem ienākumiem. Lai paplašinātu atbalstu, IMF aicināja visas dalībvalstis veikt iemaksas PRGT fondā aizdevumu un subsīdiju veidā - 2021.gada jūlijā IMF vadītāja Kristalina Georgieva uzrunāja 61 ekonomiski spēcīgākās valsts pilnvarniekus papildināt PRGT resursus aizdevumu un/vai subsīdiju veidā.

PRGT aizdošanas mehānismam ir būtiska loma atbalsta sniegšanā valstīm ar zemiem ienākumiem, īstenojot makroekonomikas politikas atbalsta pasākumus un nodrošinot koncesijas aizdevumus (jeb aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, tai skaitā procentu likmēm zem tirgus vērtības), kas mobilizē papildu finansējumu no daudzpusējām attīstības bankām, divpusējiem donoriem un veicina privātā sektora kapitāla piesaisti. Pēc pandēmijas izplatības IMF pastiprināja finanšu atbalstu valstīm ar zemiem ienākumiem, izmantojot PRGT aizdošanas mehānismu, sniedzot kritisku atbalstu pašām nabadzīgākajām valstīm, kuras bija vissmagāk cietušas no pandēmijas radītajām sekām. Krievijas karš Ukrainā ir vēl vairāk pastiprinājis nabadzīgo valstu izaicinājumus, kas saistīti ar augsto inflāciju, pieaugošo pārtikas trūkumu, parāda ievainojamību, augstajām aizņemšanās izmaksām, kuru risināšanai tās ir vērsušās pie IMF pēc palielināta programmu atbalsta. Kopš pandēmijas izraisītās krīzes IMF ir četrkāršojis bezprocentu aizdevumus caur PRGT aizdošanas mehānismiem, nodrošinot 24,5 mljrd. SDR kopumā 59 valstīm ar zemiem ienākumiem. Ņemot vērā šo bezprecedenta apmēra atbalstu, IMF saskaras ar PRGT subsīdiju resursu iztrūkumu, kas nepieciešami koncesijas finansējuma nodrošināšanai.

Šobrīd kopējais PRGT resursu iztrūkums sastāda 0,9 mljrd. SDR, kas ir 40% no 2021.gada PRGT resursu papildināšanas mērķapjoma. Tādējādi IMF vadītāja Kristalina Georgieva 2023.gada 10.jūlijā izsūtīja atkārtotu vēstuli dalībvalstīm, kas vēl nav veikušas subsīdijas iemaksu PRGT, tostarp Latvijai, aicinot līdz 2023.gada IMF pilnvarnieku gada sanāksmei oktobrī veikt subsīdiju iemaksu, lai noslēgtu PRGT resursu papildināšanu.

Atsaucoties IMF aicinājumam, gatavību aizdot daļu no SDR piešķīruma ar PRGT starpniecību ir apliecinājušas 16 valstis  kopumā 11,6 mljrd. SDR apmērā (IMF mērķapjoms – 12,6 mljrd. SDR), savukārt 27 valstis  un Eiropas Komisija ir apņēmušās vai jau ir veikušas subsīdiju iemaksas PRGT 1,38 mljrd. SDR apmērā (IMF mērķapjoms – 2,3 mljrd. SDR). Dalību PRGT subsīdiju resursu papildināšanā ir apliecinājušas šādas ES valstis: Dānija 19 milj. SDR, Igaunija 0.4 milj. SDR, Francija 106 milj. SDR, Vācija 82 milj. SDR, Grieķija 13 milj. SDR, Īrija 20 milj. SDR, Itālija 82 milj. SDR, Lietuva 2 milj. SDR, Nīderlande 23 milj. SDR, Slovākija 6 milj. SDR, Slovēnija 3 milj. SDR, Spānija 50 milj. SDR, Zviedrija 22 milj. SDR, kā arī Eiropas Komisija 78 milj. SDR. Lai IMF dalībvalsts varētu piedalīties SDR tālākā aizdošanā attīstības valstīm, izmantojot IMF piedāvātos finansēšanas kanālus, tai ir jābūt ar pietiekami spēcīgu maksājumu bilanci un ārējām rezervēm, kā arī jābūt dalībniekam IMF valūtas tirdzniecības mehānismā (VTA), kas nodrošina SDR apriti, veicot konvertāciju uz brīvi konvertējamu valūtu. Tādējādi visas dalībvalstis, kas piedalās vai ir izteikušas gatavību piedalīties SDR aizdošanā, ir vienlaikus arī VTA dalībnieces. Lai nodrošinātu augošo pieprasījumu pēc SDR konvertācijas, IMF ir uzsācis jaunu dalībnieku piesaisti VTA mehānismam, uzrunājot FTP dalībvalstis, kas šobrīd vēl nepiedalās VTA darījumos.
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikas dalība PRGT resursu papildināšanā

2021.gada 2.augustā IMF apstiprinātā SDR piešķīruma ietvaros Latvija saņēma 318,49 milj. SDR, tādējādi IMF palielināja kopējo SDR piešķīrumu Latvijai līdz 439,32 milj. SDR. IMF ir aicinājis Latviju sniegt atbalstu SDR aizdošanā un budžeta subsīdiju sniegšanā attīstības valstīm, izmantojot IMF finansēšanas kanālus. Tā kā Latvija nav VTA mehānisma dalībniece, kas ir priekšnosacījums SDR aizdošanai, tā nevar šobrīd piedalīties SDR aizdošanā. Ņemot vērā, ka Latvija piedalās IMF finansēšanā caur FTP, kā nākamo soli IMF ir aicinājis Latviju apsvērt pievienošanos VTA mehānismam, par ko ir uzsāktas sarunas. Vienlaikus IMF vadītāja Kristalina Georgieva ir atkārtoti aicinājusi Latviju piedalīties PRGT resursu papildināšanā, veicot subsīdijas iemaksu 2 milj. SDR apmērā (apm. 2,6 milj. EUR), kas ir aprēķināta atbilstoši Latvijas kvotas daļai starp uzrunātajām dalībvalstīm.

IMF piedāvā vairākas opcijas PRGT subsīdiju resursu papildināšanai: (i) budžeta grantu iemaksas, tostarp iemaksas novirzot PRGT “Subsīdiju rezervju kontā”, lai atbalstītu PRGT aizdevumu subsidēšanu; (ii) aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, piemērojot zemu fiksēto atlīdzības likmi, lai ietaupītu PRGT subsīdiju resursus; (iii) iemaksas PRGT “Depozītu un investīciju kontā” vai investīcijas PRGT aktīvos, lai gūtu peļņu PRGT subsidēšanai. Atšķirībā no pārējām opcijām, kurām būtu nepieciešams lielāks resursu apjoms, lai sasniegtu prasīto 2 milj. SDR apmēru, iemaksa PRGT “Subsīdiju rezervju kontā” sniegtu tūlītēju atbalstu un ļautu izmantot šos resursus atbalsta subsidēšanai, kad citi PRGT subsīdiju konti ir izsmelti. Izvērtējot IMF piedāvātās opcijas PRGT subsīdiju resursu papildināšanai, Finanšu ministrijas ieskatā ir atbalstāma budžeta granta iemaksa PRGT “Subsīdiju rezervju kontā”, ņemot vērā šo resursu tūlītēju pieejamību un nozīmi subsidēšanā gadījumā, ja citi subsīdiju konti nav pieejami.

Ņemot vērā IMF vadītājas atkārtoto aicinājumu Latvijai piedalīties PRGT resursu papildināšanā, veicot subsīdijas iemaksu 2 milj. SDR jeb indikatīvi 2,6 milj. EUR apmērā, un līdz š.g. 8.septembrim informēt IMF par Latvijas plānoto iemaksu, Finanšu ministrija rosina apstiprināt Latvijas iemaksu IMF PRGT resursu papildināšanā, veicot apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 600 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 600 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 600 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 600 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-2 600 000
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-2 600 000
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2 600 000 euro apmērā (2 000 000 SDR euro ekvivalentā) paredzēts granta iemaksai IMF PRGT “Subsīdiju rezervju kontā”.
Finansējums 2 600 000 EUR apmērā noteikts, piemērojot “Valūtas maiņas kursa prognozēm 2024.-2026.gadam” norādīto XDR valūtas kursu 1.287 EUR par 1 XDR. Aprēķins: 2 000 000 XDR * 1.287 = 2 574 000 EUR, attiecīgi noapaļojot uz augšu līdz 2 600 000 EUR (rezerve valūtas kursa svārstībām).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums 2 600 000 euro apmērā plānots kā vispārējās valdības budžeta izdevumi 2023.gadā saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 54.pantu. Finansējums tiks nodrošināts, palielinot apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” 2 600 000 euro apmērā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā” 8. pantu Ministru kabinetam piešķirts pilnvarojums izdot norādījumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Latvijas saistības pret IMF.
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Tiesību akta projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi