Anotācija

LAD ir konstatējis, ka noteikumu Nr. 533
1) 11.1. apakšpunktā ir jānosaka lielāka viena poligona minimālā platība un kopējā atbalstam pieteiktā platība, jo pretendenta projekta sagatavošanas izmaksām un ekspertu atlīdzībai ir jābūt samērīgai ar potenciāli iegūstamo atbalstu intervencē LA 4.6. Tomēr konkrētajā gadījumā, kad viena poligona minimālā platība ir 0,1 ha, bet atbalstam pieteiktā kopējā platība tikai 0,3 ha,  pastāv būtisks risks, ka projekta sagatavošanas un ekspertu izmaksas pārsniegs iespējamo ieguvumu apmēru, kas vēlāk būtu saņemams par zālāju biotopu atjaunošanas izdevumu segšanu. Līdz ar to lēmumpieņēmējai iestādei ir pienākums izvērtēt, vai ir ievēroti samērīguma, efektivitātes un finanšu vadības principi, nosakot lielāku minimālo viena poligona platību un kopējo atbalstam pieteicamo platību. Šāds izvērtējums ir būtisks, lai nodrošinātu atbalsta pasākuma ekonomisko pamatotību un novērstu situācijas, kurās administratīvās izmaksas pārsniedz sasniedzamos rezultātus;
2) 11.2. apakšpunkts ir jāpapildina ar atsauci uz normatīviem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023. – 2027. gada plānošanas periodā, jo pirmajā atvērtajā pieteikumu kārtā tika saņemti tādi zālāju biotopu plāni, kas ir jānoraida, jo atjaunojamās platības arī pēc to sakopšanas nekad neatbildīs Lauku atbalsta dienesta Lauku bloku un zemes nogabalu veidošanas kritērijiem, līdz ar to, atbalsta pretendents nevarēs izpildīt visas šī atbalsta nosacījumu prasības, tostarp šo noteikumu 26. un 28. punktā noteiktās;
3) 16.1.3. apakšpunktā arī ir jānosaka minimālā atjaunojamo poligonu kopējā platība, lai nodrošinātu atbalsta pasākuma ekonomisko pamatotību un attiecināmo izdevumu samērīgumu;
4) 19. punkts jāpapildina ar nosacījumu, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas.

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, ar noteikumu projekta
1) 2. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 11.1. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai palielinātu minimālā poligona platību no 0,1 uz 0,3 hektāru, bet kopējo atbalstam pieteikto no 0,3 uz 1 hektāru;
2) 3. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 11.2. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai to papildinātu ar atsauci uz normatīviem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023. – 2027. gada plānošanas periodā;
3) 4. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 16.1.3. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai to papildinātu ar norādi par minimālo atjaunojamo poligonu kopējo platību vismaz viens hektārs, lai varētu iegādātos tehniku un iekārtas šo platību apsaimniekošanai par summu, kas nepārsniedz 4000 euro;
4) 5. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 16.1.3. apakšpunkts, to izsakot jaunā redakcijā, lai to papildinātu ar jaunu teikumu, iekļaujot atbalsta pretendentam labvēlīgāku normu, ka avansu var saņemt bez kredītiestādes garantijas.

Lauku atbalsta dienestam publiskojot informāciju par pirmo atvērto pieteikšanās kārtu intervencē LA 4.6., tika konstatēta ļoti liela sabiedrības interese par potenciālo iespēju atjaunot bioloģiski vērtīgus zālājus arī tādās platībās, kuru īpašnieki vai apsaimniekotāji šobrīd nav lauksaimnieki. Šīs personas izteica gatavību īstenot visas nepieciešamās darbības, lai sakopto bioloģiski vērtīgo zālāju platību atgrieztu ekstensīvā lauksaimnieciskajā ražošanā, un pēc tam uzņemties daudzgadu saistības agrovides intervencē LA10.5. “Zālāju biotopu apsaimniekošana”, attiecīgi veicot lauksaimniecisko darbību. Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana un turpmāka regulāra apsaimniekošana ir būtiska, jo tā nodrošina šo īpaši jutīgo un Latvijā strauji izzūdošo ekosistēmu saglabāšanu, uzturot augsto bioloģisko daudzveidību, retu un aizsargājamu sugu dzīvotnes un novēršot strauju aizaugšanu, kas noved pie neatgriezeniska dzīvotņu zuduma. Apsaimniekoti zālāji veicina arī oglekļa piesaisti augsnē, ūdens regulāciju un ainavas kvalitāti, kā arī palīdz Latvijai izpildīt Eiropas Savienības dabas aizsardzības prasības. Tāpēc katras šādas platības kopšana ir būtiska gan vides, gan kultūrvēsturisko vērtību, gan ilgtspējīgas lauku saimniekošanas nodrošināšanai. Tā kā ir ļoti būtiski apsaimniekot jebkuru bioloģiski vērtīgo zālāju, tajā īstenojot atbilstošu lauksaimniecisko darbību, neatkarīgi no īpašuma piederības formas vai īpašnieka statusa, tad ir nepieciešams veikt izmaiņas atbalsttiesīgo saņēmēju nosacījumos, tos attiecīgi paplašinot, lai nelauksaimnieks atbalsta piešķiršanas dienā atbilstu Komisijas 2023. gada 13. decembra regulai 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, sērija L) (turpmāk – regula  2023/2831).

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, ar noteikumu projekta
1) 1. punktu tiek grozīts noteikumu Nr. 533 10. punkts, to izsakot jaunā redakcijā un sadalot divos apakšpunktos, kur apakšpunktā 10.1. tiek skaidrots kādiem kritērijiem atbilst lauksaimnieks, bet apakšpunktā 10.3. – cits zemes apsaimniekotājs, uz kuru tiks attiecinātas de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas nosacījumi;
2) 6. punktu tiek noteikumi Nr. 533 tiek papildināti ar V nodaļu "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas nosacījumi", kurā noteikts
a) kā jārīkojas Lauku atbalsta dienestam, piešķirot de minimis atbalstu intervences LA4.6. atbalsta pretendentam, kurš nav lauksaimnieks;
b) kā jārīkojas atbalsta pretendentam, saņemot de minimis atbalstu, - kādas prasības nedrīkst pārkāpt, kāds būs sods, ja tas netiks ievērots. Tā pat prasības par de minimis uzskaites veidlapas aizpildīšanu un iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā.