22-TA-3604: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Lauksaimniecības datu centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi", ievērojot arī noteikumu 4. pielikumā noteikto investīcijas nolūku "Lauksaimniecības datu centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros". Rīkojuma projektu, projekta pasi un pakalpojumu attīstības plānu ir sagatavojusi finansējuma saņēmēja Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Vienu no ZM prioritātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virzienā ir Lauksaimniecības datu centra mākoņdatošanas pakalpojumu integrācija un attīstība valsts nacionālajā federētajā mākonī. Lai sasniegtu šo mērķi, ir plānots īstenot projektu "Lauksaimniecības datu centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" (turpmāk – projekts).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informatīvajā ziņojumā "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes protokols Nr.70 34.§; 21-TA-331) norāda, ka pašreizējā situācijā valsts pārvaldes iestādes nepietiekamā apjomā izmanto specializēto koplietošanas pakalpojumu datu centru sniegtās priekšrocības un esošo institūciju sadarbība notiek tikai vienā vai divās nozarēs ar atsevišķiem klientiem ārpus savas nozares vai sadarbība ir vēl tikai ieceres stadijā.
Arī Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra un Loģiski vienotā datu centra attīstība, kaut arī palielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu izmantošanu valsts pārvaldē, tomēr atklāj arī pilnveidojumu iespējas gan pakalpojumu saturā, gan pakalpojumu pārvaldības un finansēšanas modeļos.
Ievērojot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras resursu ierobežotību, ir svarīgi, lai skaitļošanas koplietošanas infrastruktūras pakalpojumi būtu savstarpēji sadarbspējīgi, nodrošinot savstarpējas rezervēšanās un dinamiskas skaitļošanas jaudas piesaistes iespējas. Virtualizētas skaitļošanas infrastruktūras tehnoloģijas šādas iespējas var nodrošināt gan virtuālo serveru, gan konteinerizācijas pārvaldības līmenī.
Tāpēc ir svarīgi, lai skaitļošanas infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēji attīstītu savas IKT infrastruktūras, veidojot mākoņdatošanas risinājumus, kas dod automatizētu konteineru pārvaldības iespēju un var efektīvi savstarpēji integrēties valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūrā, nodrošinot augstākas pievienotās vērtības koplietošanas pakalpojumus.
VARAM īsteno reformu valsts IKT pārvaldības jomā, lai paaugstinātu valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti. To plānots panākt, veicinot specializētu IKT koplietošanas pakalpojumu sniedzēju attīstību, kuri sniedz koplietošanas IKT pakalpojumus, un novēršot šķēršļus, kas ierobežo valsts pārvaldes rīcībā esošo IKT resursu un kompetenču efektīvu koplietošanu.
Koncepcija "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" daļēji centralizētai valsts IKT pārvaldībai ir noteikta un saskaņota Ministru kabinetā 2013. gadā (Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojums Nr. 57), un turpmākās tehnoloģiju un IKT jomas speciālistu pieejamības tendences ir tikai pastiprinājušas tās konsekventas ieviešanas aktualitāti, ieviešot korekcijas tikai attiecībā uz specializēto IKT koplietošanas pakalpojumu sniedzēju organizāciju.
Reformas nepieciešamību pamato arī Valsts kontroles 2019. gada 21. maija revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-12/2017 "Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?" (publiskošanas datums 07.06.2019., skat. http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-parvalde-tiek-noteikta-vienota-ikt-infrastrukturas-parvaldiba-lai-nodrosinatu-tas-efektivu-izmantosanu/) ietvertie konstatētie fakti, kā arī valsts vienotās IKT arhitektūras ieviešanas problēmu analīze.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes protokola Nr. 70 34.§ 6.1. apakšpunktu ZM ir izvirzījusi par mērķi attīstīt koplietošanas IKT kompetences datu centru jomā uz Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – LDC) bāzes, piedaloties valsts nacionālā federētā mākoņa attīstības projektā.
Arī Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra un Loģiski vienotā datu centra attīstība, kaut arī palielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu izmantošanu valsts pārvaldē, tomēr atklāj arī pilnveidojumu iespējas gan pakalpojumu saturā, gan pakalpojumu pārvaldības un finansēšanas modeļos.
Ievērojot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras resursu ierobežotību, ir svarīgi, lai skaitļošanas koplietošanas infrastruktūras pakalpojumi būtu savstarpēji sadarbspējīgi, nodrošinot savstarpējas rezervēšanās un dinamiskas skaitļošanas jaudas piesaistes iespējas. Virtualizētas skaitļošanas infrastruktūras tehnoloģijas šādas iespējas var nodrošināt gan virtuālo serveru, gan konteinerizācijas pārvaldības līmenī.
Tāpēc ir svarīgi, lai skaitļošanas infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēji attīstītu savas IKT infrastruktūras, veidojot mākoņdatošanas risinājumus, kas dod automatizētu konteineru pārvaldības iespēju un var efektīvi savstarpēji integrēties valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūrā, nodrošinot augstākas pievienotās vērtības koplietošanas pakalpojumus.
VARAM īsteno reformu valsts IKT pārvaldības jomā, lai paaugstinātu valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti. To plānots panākt, veicinot specializētu IKT koplietošanas pakalpojumu sniedzēju attīstību, kuri sniedz koplietošanas IKT pakalpojumus, un novēršot šķēršļus, kas ierobežo valsts pārvaldes rīcībā esošo IKT resursu un kompetenču efektīvu koplietošanu.
Koncepcija "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" daļēji centralizētai valsts IKT pārvaldībai ir noteikta un saskaņota Ministru kabinetā 2013. gadā (Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojums Nr. 57), un turpmākās tehnoloģiju un IKT jomas speciālistu pieejamības tendences ir tikai pastiprinājušas tās konsekventas ieviešanas aktualitāti, ieviešot korekcijas tikai attiecībā uz specializēto IKT koplietošanas pakalpojumu sniedzēju organizāciju.
Reformas nepieciešamību pamato arī Valsts kontroles 2019. gada 21. maija revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-12/2017 "Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?" (publiskošanas datums 07.06.2019., skat. http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-parvalde-tiek-noteikta-vienota-ikt-infrastrukturas-parvaldiba-lai-nodrosinatu-tas-efektivu-izmantosanu/) ietvertie konstatētie fakti, kā arī valsts vienotās IKT arhitektūras ieviešanas problēmu analīze.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes protokola Nr. 70 34.§ 6.1. apakšpunktu ZM ir izvirzījusi par mērķi attīstīt koplietošanas IKT kompetences datu centru jomā uz Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – LDC) bāzes, piedaloties valsts nacionālā federētā mākoņa attīstības projektā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Publiskās pārvaldes informācijas sistēmas gan infrastruktūras mērogošanā, gan pārvaldības un pieejamības nodrošināšanā neizmanto vai nepietiekamā apjomā izmanto priekšrocības, ko sniedz moderno informācijas sistēmu infrastruktūras arhitektūras konteinerizācijas risinājumi ar piegādes procesu automatizācijas rīkiem.
2. Pietiekamā apjomā netiek izmantota IKT risinājumu automatizēta uzstādīšanas, laidienu pārvaldības, automatizētas testēšanas un darbības uzraudzības funkcionalitāte, lai gan tas kopumā varētu veidot augstas pievienotās vērtības skaitļošanas infrastruktūras nodrošinājuma pakalpojumus.
3. Datu pārraides tīkla infrastruktūras pilnveidošanas nepieciešamība, lai nodrošinātu liela apjoma pieprasījumu un datu pārsūtīšanu starp valsts datu apstrādes mākoņa dalībniekiem un nākotnē arī uz Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūru, kā arī citas problēmas, kas aprakstītas informatīvajā ziņojumā "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes protokols Nr. 70 34.§).
2. Pietiekamā apjomā netiek izmantota IKT risinājumu automatizēta uzstādīšanas, laidienu pārvaldības, automatizētas testēšanas un darbības uzraudzības funkcionalitāte, lai gan tas kopumā varētu veidot augstas pievienotās vērtības skaitļošanas infrastruktūras nodrošinājuma pakalpojumus.
3. Datu pārraides tīkla infrastruktūras pilnveidošanas nepieciešamība, lai nodrošinātu liela apjoma pieprasījumu un datu pārsūtīšanu starp valsts datu apstrādes mākoņa dalībniekiem un nākotnē arī uz Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūru, kā arī citas problēmas, kas aprakstītas informatīvajā ziņojumā "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju" (Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes protokols Nr. 70 34.§).
Risinājuma apraksts
Izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3. programmas "Valsts pārvaldes IKT infrastruktūras attīstības programma" finansējumu saistībā ar 2.1.2.2.i. investīciju "Latvijas nacionālais federētais mākonis", plānots pilnveidot un attīstīt LDC mākoņdatošanas pakalpojumus dalībai valsts nacionālajā federētajā makonī.
Projekta ieviešana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna mērķrādītāju sasniegšanu.
Projekta ieviešana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna mērķrādītāju sasniegšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ir izdarīta izmaksu un ieguvumu analīze.
Projekta investīcijas veido 3 108 000 euro un indikatīvās uzturēšanas izmaksas gadā pēc projekta beigām – 507 691,80 euro ar PVN, kopumā projekta dzīves cikla 13 gadu periodā veidojot 5 076 918,00 euro.
Ekonomiskie ieguvumi, kas tiks sasniegti, īstenojot projektu:
1) uzturēšanas izdevumu samazinājums iestāžu informācijas sistēmu izvietošanai datu centrā, izveidojot unificēto pakalpojumu;
2) konteinerizācijas risinājuma un tās infrastruktūras pilnveidošana ar piegādes procesu automatizāciju;
3) valsts datu apstrādes mākonī integrētās LDC datu centru mākoņdatošanas pakalpojumu platformas un pakalpojumu attīstība;
4) mākoņdatošanas infrastruktūras efektīvāka izmantošana, tostarp datu pārraides savienojuma
nodrošināšana uz valsts datu apstrādes mākoni un nākotnē ar izeju uz Eiropas mākoņdatošanas
infrastruktūru.
Kopējais ekonomisko ieguvumu apmērs ir 14 794 711,54 euro. Indikatīvie ieguvumu un izdevumu analīzes aprēķini visā projekta dzīves ciklā (13 gadi) liecina par projekta stratēģisko un ekonomisko vērtību.
Projekta investīcijas veido 3 108 000 euro un indikatīvās uzturēšanas izmaksas gadā pēc projekta beigām – 507 691,80 euro ar PVN, kopumā projekta dzīves cikla 13 gadu periodā veidojot 5 076 918,00 euro.
Ekonomiskie ieguvumi, kas tiks sasniegti, īstenojot projektu:
1) uzturēšanas izdevumu samazinājums iestāžu informācijas sistēmu izvietošanai datu centrā, izveidojot unificēto pakalpojumu;
2) konteinerizācijas risinājuma un tās infrastruktūras pilnveidošana ar piegādes procesu automatizāciju;
3) valsts datu apstrādes mākonī integrētās LDC datu centru mākoņdatošanas pakalpojumu platformas un pakalpojumu attīstība;
4) mākoņdatošanas infrastruktūras efektīvāka izmantošana, tostarp datu pārraides savienojuma
nodrošināšana uz valsts datu apstrādes mākoni un nākotnē ar izeju uz Eiropas mākoņdatošanas
infrastruktūru.
Kopējais ekonomisko ieguvumu apmērs ir 14 794 711,54 euro. Indikatīvie ieguvumu un izdevumu analīzes aprēķini visā projekta dzīves ciklā (13 gadi) liecina par projekta stratēģisko un ekonomisko vērtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projektā netiks sniegts komercdarbības atbalsts, bet tiks attīstīti LDC informācijas tehnoloģiju risinājumi, tādējādi atbalsta izmantotāji ir finansējuma saņēmējs ZM un projekta partneris LDC. Projekta īstenošanas periodā tiks nodrošināta iekšējās kontroles sistēma, lai netiktu pieļauts interešu konflikts, korupcija un krāpšana, dubultfinansējums, kā arī komercdarbības atbalsts.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts ieguldījums publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības risinājumos, kas atbilst modernas pārvaldes principiem un kas ir būtiski sabiedrībai. IKT infrastruktūras attīstība kopumā rezultējas ar sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu un valsts funkciju kvalitātes un efektivitātes pieaugumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts ieguldījums publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības risinājumos, kas atbilst modernas pārvaldes principiem un kas ir būtiski sabiedrībai. IKT infrastruktūras attīstība kopumā rezultējas ar sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu un valsts funkciju kvalitātes un efektivitātes pieaugumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
251 800
0
2 580 800
0
163 600
111 800
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
251 800
0
2 580 800
0
163 600
111 800
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
304 678
0
3 122 768
0
197 956
135 278
2.1. valsts pamatbudžets
0
304 678
0
3 122 768
0
197 956
135 278
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-52 878
0
-541 968
0
-34 356
-23 478
3.1. valsts pamatbudžets
0
-52 878
0
-541 968
0
-34 356
-23 478
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-52 878
-541 968
-34 356
-23 478
5.1. valsts pamatbudžets
-52 878
-541 968
-34 356
-23 478
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
| Plānotais Atveseļošanas un noturības fonda projekta līdzekļu finansējums sadalījumā pa gadiem | |||||
| Finansējums | 2023. gads, euro | 2024. gads, euro | 2025. gads, euro | 2026. gads, euro | Kopā projektā, euro |
| Kopā | 251 800 | 2 580 800 | 163 600 | 111 800 | 310 8000 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| Izdevumi un Pievienotās vērtības nodoklis sadalījumā pa gadiem | |||||
| Izdevumi | 2023. gads, euro | 2024. gads, euro | 2025. gads, euro | 2026. gads, euro | Kopā projektā, euro |
| IKT infrastruktūras papildināšana | 1 526 004 | 1 526 004 | |||
| Pakalpojumu sagatavošana un izvēršana | 251 800 | 1 054 796 | 163 600 | 111 800 | 1 581 996 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 52 878 | 541 968 | 34 356 | 23 478 | 652 680 |
PVN nepieciešamo finansējumu ZM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīs no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu projektā paredzēto ilgtspējīgo risinājumu darbību pēc projekta termiņa beigām, sākot ar 2027. gadu ir plānojamas izstrādāto risinājumu uzturēšanas izmaksas. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rekomendācijām, informācijas sistēmu uzturēšanai optimāli paredzēt šādu uzturēšanas izmaksu attiecību pret izstrādes izmaksām: 20% - sistēmām, kas īsteno koplietošanas platformas funkciju,17% - sistēmām ar publisko lietotāju saskarni, 15% - sistēmām ar starpsistēmu integrācijas saskarni, 10% - pārējām sistēmām. Projekta ietvaros ir plānots izstrādāt starpnozaru koplietošanas IKT platfromu, tādēļ plānotās uzturēšanas (turpmākās sistēmu darbināšanas) izmaksas ir 676922,40 euro gadā.
Uzturēšanas izmaksas pabeigta projekta rezultātu uzturēšanai tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī.
Papildus plānotās uzturēšanas izmaksas nav iespējams nosegt jau pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kas jau ir piešķirts esošās IKT infrastruktūras uzturēšanai, jo projekta ietvaros attīstāmā IKT infrastruktūra paredzēta Unificētā pakalpojuma nodrošināšanai un papildinājumi saistās ar jaunām iestādes funkcijām.
Uzturēšanas izmaksas pabeigta projekta rezultātu uzturēšanai tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī.
Papildus plānotās uzturēšanas izmaksas nav iespējams nosegt jau pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kas jau ir piešķirts esošās IKT infrastruktūras uzturēšanai, jo projekta ietvaros attīstāmā IKT infrastruktūra paredzēta Unificētā pakalpojuma nodrošināšanai un papildinājumi saistās ar jaunām iestādes funkcijām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekts regulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saistības ar finansējuma saņēmēju. Šis projekts pēc būtības neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Lauksaimniecības datu centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašlaik Lauksaimniecības datu centrs pilda zemkopības nozares datu centra turētāja un IKT (serveru) resursu turētāja un pārvaldnieka funkcijas.
Projekta īstenošana paredz izstrādāt jaunus IKT un datu centru pakalpojumus, kas būs pieejami ārpus resora esošajām valsts pārvaldes iestādēm valsts nacionālajā federētajā mākonī.
Projekta īstenošana paredz izstrādāt jaunus IKT un datu centru pakalpojumus, kas būs pieejami ārpus resora esošajām valsts pārvaldes iestādēm valsts nacionālajā federētajā mākonī.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Īstenojot projektu, paredzēts ieviest un nodrošināt mākoņdatošanas pakalpojumu saņemšanas procesa digitalizāciju.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot projektu, tiks likts pamats valsts un pašvaldību IKT resursu un pakalpojumu konsolidācijai un centralizācijai saskaņā ar VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju".
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot projektu, paredzēts nodrošināt datu rezervēšanas iespējas pie vismaz viena no pārējiem valsts nacionālā federētā mākoņa projekta dalībniekiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi