25-TA-2969: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk - direktīva 2024/1275) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvu (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti (turpmāk - direktīva 2023/1791).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu un (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, pilnveidojot ēku energosnieguma regulējumu, nosakot minimālās energosnieguma prasības un publiskā sektora ēku renovācijas pienākumus, vienlaikus nodrošinot direktīvās paredzēto rīcības brīvību attiecībā uz izņēmumiem ēkām, kurām var piemērot atvieglotas prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
29.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2024/1275 transponēšanas termiņš
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 24. aprīlī pieņēma Direktīvu (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu, kuras prasības dalībvalstīm jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 29. maijam. Direktīva ievieš bezemisiju ēku koncepciju, nosaka minimālās energosnieguma prasības ēkām un to atjaunošanai, kā arī precizē prasības ēku energosertificēšanai, energosnieguma aprēķinam, inženiertehnisko sistēmu efektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai.
Direktīva paredz dalībvalstu pienākumu izstrādāt ilgtermiņa ēku atjaunošanas plānus, nosakot ēku fonda pakāpeniskas atjaunošanas trajektorijas līdz klimatneitralitātes sasniegšanai, kā arī nodrošināt, ka ēku renovācija tiek veikta atbilstoši šajās trajektorijās noteiktajiem mērķiem. Vienlaikus direktīva paredz iespēju dalībvalstīm noteikt atkāpes un elastīgus risinājumus atsevišķām ēku grupām, ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos, kultūrvēsturiskos un klimatiskos apstākļus.
Līdz ar to nepieciešama šī likumprojekta izstrāde, ar kuru, kopā ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp būvnormatīviem, ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikācijas noteikumiem, ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālo prasību regulējumu un nacionālo ēku atjaunošanas plānu, tiek nodrošināta direktīvu prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos.
Direktīva paredz dalībvalstu pienākumu izstrādāt ilgtermiņa ēku atjaunošanas plānus, nosakot ēku fonda pakāpeniskas atjaunošanas trajektorijas līdz klimatneitralitātes sasniegšanai, kā arī nodrošināt, ka ēku renovācija tiek veikta atbilstoši šajās trajektorijās noteiktajiem mērķiem. Vienlaikus direktīva paredz iespēju dalībvalstīm noteikt atkāpes un elastīgus risinājumus atsevišķām ēku grupām, ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos, kultūrvēsturiskos un klimatiskos apstākļus.
Līdz ar to nepieciešama šī likumprojekta izstrāde, ar kuru, kopā ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp būvnormatīviem, ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikācijas noteikumiem, ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālo prasību regulējumu un nacionālo ēku atjaunošanas plānu, tiek nodrošināta direktīvu prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Spēkā esošajā regulējumā ēku energosnieguma jomā izmantotā terminoloģija un definīcijas pilnībā neatbilst direktīvas 2024/1275 lietotajai terminoloģijai. Atšķirīga vai nepilnīga terminu lietošana var radīt interpretācijas riskus, apgrūtināt direktīvu prasību vienotu piemērošanu un radīt neskaidrības normatīvo aktu piemērotājiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek pārņemta un precizēta terminoloģija un definīcijas atbilstoši direktīvas 2024/1275 lietotajiem terminiem, nodrošinot terminoloģisko saskaņotību ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un vienotu izpratni par piemērojamajām prasībām ēku energosnieguma jomā. Vienlaikus tiek saglabāta esošie termini, kas direktīvā 2024/1275 tiek saukti citādi, bet pēc būtības nav mainījušies.
Problēmas apraksts
2. Spēkā esošais regulējums paredz izņēmumus, uz kuriem netiek attiecinātas ēku energosnieguma prasības, tostarp attiecībā uz kultūras ēkām, tās pilnībā izslēdzot no energosnieguma prasību piemērošanas. Šāda pieeja neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2024/1275 noteiktajam regulējumam, kas paredz nevis automātisku izslēgšanu, bet iespēju piemērot samazinātas prasības gadījumos, kad pilna prasību izpilde apdraud kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek precizēti izņēmumi, nosakot, ka kultūras pieminekļi, ēkas, kurās atrodas kultūras pieminekļi, kultūras pieminekļu teritorijās esošās ēkas, kā arī ēkas, kurām pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību, netiek pilnībā izslēgtas no energosnieguma prasību piemērošanas, bet tām var piemērot zemākas energosnieguma prasības. Samazinātas prasības piemērojamas gadījumos, kad izmaksoptimāla energosnieguma līmeņa sasniegšana apdraud kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu vai to pazemina, nodrošinot līdzsvaru starp kultūras mantojuma aizsardzību un energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.
Problēmas apraksts
3. Spēkā esošais regulējums nenosaka vispārēju un saistošu pienākumu publisko personu iestāžu īpašumā esošās ēkas atjaunot līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim, kā to paredz direktīva 2023/1791. Līdzšinējā pieeja neparedz vienotu normatīvu ietvaru publisko personu iestāžu ēku pakāpeniskai atjaunošanai augsta energosnieguma līmenī, kā arī nesniedz pietiekami skaidru regulējumu par izņēmumu piemērošanas kārtību gadījumos, kad pilna prasību izpilde nav pamatota.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek noteikts pienākums publisko personu iestāžu īpašumā esošās ēkas atjaunot vismaz līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim, nodrošinot direktīvas (ES) 2023/1791 prasību pārņemšanu nacionālajā regulējumā. Vienlaikus likumprojektā paredzēta iespēja piemērot zemākas energosnieguma prasības noteiktām ēku grupām, tostarp kultūras pieminekļiem un ēkām ar kultūrvēsturisko vērtību, valsts aizsardzības vajadzībām izmantotām ēkām un kulta ēkām, ja pilna prasību izpilde nav pamatota. Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt izņēmumu piemērošanas kārtību.
Likumprojektā tiek precizēts publisko personu iestāžu pienākums katru gadu atjaunot vismaz 3 procentus no to īpašumā esošo atjaunojamo ēku kopējās platības atbilstosi direktīvas 2023/1791 6. panta prasībām. Vienlaikus tiek noteikts, ka atjaunojamo ēku kopējā platība tiek aprēķināta, balstoties uz publisko personu iestāžu īpašumā esošo ēku kopējo izmantojamo grīdas platību 2024. gada 1. janvārī. Aprēķinā tiek iekļautas tās ēkas, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m² un kuras minētajā datumā nav gandrīz nulles enerģijas ēkas. Šāda pieeja nodrošina, ka renovācijas pienākuma aprēķina bāze ir skaidri noteikta un nemainīga, tādējādi novēršot atšķirīgas interpretācijas par to, no kādas platības tiek aprēķināti ikgadējie renovācijas apjomi.
Vienlaikus tiek paredzēta iespēja gadījumos, kad attiecīgajā gadā atjaunotās platības apmērs pārsniedz 3 procentus, pārsnieguma daļu ieskaitīt nākamo divu gadu renovācijas apjomā, tādējādi nodrošinot elastīgāku pienākuma izpildi.
Likumprojektā tiek precizēts publisko personu iestāžu pienākums katru gadu atjaunot vismaz 3 procentus no to īpašumā esošo atjaunojamo ēku kopējās platības atbilstosi direktīvas 2023/1791 6. panta prasībām. Vienlaikus tiek noteikts, ka atjaunojamo ēku kopējā platība tiek aprēķināta, balstoties uz publisko personu iestāžu īpašumā esošo ēku kopējo izmantojamo grīdas platību 2024. gada 1. janvārī. Aprēķinā tiek iekļautas tās ēkas, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m² un kuras minētajā datumā nav gandrīz nulles enerģijas ēkas. Šāda pieeja nodrošina, ka renovācijas pienākuma aprēķina bāze ir skaidri noteikta un nemainīga, tādējādi novēršot atšķirīgas interpretācijas par to, no kādas platības tiek aprēķināti ikgadējie renovācijas apjomi.
Vienlaikus tiek paredzēta iespēja gadījumos, kad attiecīgajā gadā atjaunotās platības apmērs pārsniedz 3 procentus, pārsnieguma daļu ieskaitīt nākamo divu gadu renovācijas apjomā, tādējādi nodrošinot elastīgāku pienākuma izpildi.
Problēmas apraksts
4. Spēkā esošais regulējums nepietiekami skaidri nosaka, vai energosertifikāciju var veikt arī atsevišķai ēkas daļai.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek precizēts, ka energosertifikāciju veic ēkai vai ēkas daļai, tādējādi novēršot interpretācijas neskaidrības un nodrošinot skaidru un vienotu pieeju energosertifikācijas piemērošanā. Precizējums atbilst direktīvas 2024/1275 prasībām.
Problēmas apraksts
5. Spēkā esošajā regulējumā ekspluatācijas emisiju aprēķins ēkām praksē jau tiek veikts, tomēr šis pienākums nav tieši nostiprināts likuma līmenī, radot tiesiskās nenoteiktības un interpretācijas riskus.
Vienlaikus globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķins jaunām ēkām līdz šim normatīvajos aktos nav noteikts kā obligāta prasība, lai gan direktīva (ES) 2024/1275 paredz pakāpenisku pāreju uz ēku dzīves cikla klimata ietekmes novērtēšanu.
Vienlaikus globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķins jaunām ēkām līdz šim normatīvajos aktos nav noteikts kā obligāta prasība, lai gan direktīva (ES) 2024/1275 paredz pakāpenisku pāreju uz ēku dzīves cikla klimata ietekmes novērtēšanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek nostiprināts pienākums visām ēkām aprēķināt ekspluatācijas emisijas, tiesiski nostiprinot līdzšinējo praksi un nodrošinot vienotu un konsekventu aprēķinu piemērošanu.
Vienlaikus likumprojektā tiek ieviests pienākums jaunām ēkām aprēķināt globālās sasilšanas potenciālu, nodrošinot direktīvas 2024/1275 prasību pārņemšanu un radot priekšnoteikumus ēku projektēšanā izvērtēt to ietekmi uz klimatu visā dzīves ciklā.
Vienlaikus likumprojektā tiek ieviests pienākums jaunām ēkām aprēķināt globālās sasilšanas potenciālu, nodrošinot direktīvas 2024/1275 prasību pārņemšanu un radot priekšnoteikumus ēku projektēšanā izvērtēt to ietekmi uz klimatu visā dzīves ciklā.
Problēmas apraksts
6. Direktīva (ES) 2024/1275 paredz renovācijas pases koncepta ieviešanu kā brīvprātīgu instrumentu, kas palīdz īpašniekiem plānot ēku atjaunošanu pakāpeniski un izmaksoptimāli.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek ieviests renovācijas pases koncepts, nosakot, ka renovācijas pases izstrāde ir brīvprātīga. Gadījumā, ja ēkai ir izstrādāta renovācijas pase, papildus nav nepieciešams sagatavot atsevišķu pārskatu par pasākumiem ēkas atjaunošanā.
Šāda pieeja veicina strukturētu un ilgtermiņā pārdomātu ēku atjaunošanas plānošanu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu ēku īpašniekiem un nodrošinot direktīvas 2024/1275 prasību pārņemšanu.
Šāda pieeja veicina strukturētu un ilgtermiņā pārdomātu ēku atjaunošanas plānošanu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu ēku īpašniekiem un nodrošinot direktīvas 2024/1275 prasību pārņemšanu.
Problēmas apraksts
7. Direktīvā 2024/1275 noteikts plašāks neatkarīgo ekspertu darbības un kompetenču tvērums, nekā paredzēts spēkā esošajā regulējumā. Vienlaikus spēkā esošajā regulējumā nav pietiekami skaidri nostiprināta iesniegumu virzības kārtība neatkarīgā eksperta sertifikāta saņemšanai atbilstoši praksē īstenotajam procesam Būvniecības informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
Direktīvā 2024/1275 noteikts plašāks neatkarīgo ekspertu kompetences un darbības tvērums, nekā tas izriet no spēkā esošā regulējuma. Tāpat nepieciešams precizēt regulējumu attiecībā uz iesniegumu iesniegšanas un virzības kārtību neatkarīgā eksperta sertifikāta saņemšanai Būvniecības informācijas sistēmā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- visas fiziskās personas
- Kultūrvēsturisku vērtīgu ēku īpašnieki
Ietekmes apraksts
1. Likumprojekts paredz izmaiņas līdzšinējā pieejā, nosakot, ka kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām energosnieguma prasības turpmāk var tikt piemērotas samazinātā apjomā, nevis pilnībā neattiecinātas. Tas potenciāli var radīt papildu slogu šo ēku īpašniekiem, jo atsevišķos gadījumos būs nepieciešams veikt energosnieguma prasību piemērojamības izvērtējumu un pieņemt lēmumus par iespējamiem energoefektivitātes pasākumiem.
2. Likumprojekts paredz ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākuma nostiprināšanu likuma līmenī visām ēkām, kā arī jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu.
2. Likumprojekts paredz ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākuma nostiprināšanu likuma līmenī visām ēkām, kā arī jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
1. Likumprojekts paredz izmaiņas līdzšinējā pieejā, nosakot, ka kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām energosnieguma prasības turpmāk var tikt piemērotas samazinātā apjomā, nevis pilnībā neattiecinātas. Tas potenciāli var radīt papildu slogu šo ēku īpašniekiem, jo atsevišķos gadījumos būs nepieciešams veikt energosnieguma prasību piemērojamības izvērtējumu un pieņemt lēmumus par iespējamiem energoefektivitātes pasākumiem.
2. Likumprojekts paredz ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākuma nostiprināšanu likuma līmenī visām ēkām, kā arī jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu.
2. Likumprojekts paredz ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākuma nostiprināšanu likuma līmenī visām ēkām, kā arī jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu.
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Likumprojekts precizē un vienādo ēku energosnieguma regulējumu, veidojot skaidrāku un prognozējamāku normatīvo ietvaru būvniecības nozarei. Tas veicina sistemātisku energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un klimata apsvērumu integrēšanu projektēšanas, būvniecības un ēku atjaunošanas procesos, vienlaikus paredzot elastīgu prasību piemērošanu atbilstoši tehniskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem.
Regulējums pastiprina nepieciešamību projekta izstrādātājiem jau projektēšanas stadijā lielāku uzmanību pievērst augstas efektivitātes risinājumiem, kas vērsti uz ēku energosnieguma palielināšanu un ilgtermiņa enerģijas patēriņa samazināšanu. Kopumā likumprojekts orientē būvniecības nozari uz ilgtermiņa, izmaksoptimāliem un ilgtspējīgiem risinājumiem, vienlaikus samazinot interpretācijas riskus un nodrošinot tiesisko noteiktību nozares dalībniekiem.
Regulējums pastiprina nepieciešamību projekta izstrādātājiem jau projektēšanas stadijā lielāku uzmanību pievērst augstas efektivitātes risinājumiem, kas vērsti uz ēku energosnieguma palielināšanu un ilgtermiņa enerģijas patēriņa samazināšanu. Kopumā likumprojekts orientē būvniecības nozari uz ilgtermiņa, izmaksoptimāliem un ilgtspējīgiem risinājumiem, vienlaikus samazinot interpretācijas riskus un nodrošinot tiesisko noteiktību nozares dalībniekiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
visi uzņēmumi
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
visas fiziskās personas
palielinās
Vērtības nozīme:
2.Likumprojekts paredz ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākuma nostiprināšanu likuma līmenī visām ēkām, kā arī jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu. Ekspluatācijas emisiju aprēķins praksē jau tiek veikts, līdz ar to nostiprināšana nerada papildu administratīvo slogu.
Savukārt GSP aprēķina ieviešana jaunām ēkām rada papildu administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem, jo paredz jauna veida aprēķinu veikšanu, papildu datu apkopošanu un analīzi ēku projektēšanas procesā. Administratīvā sloga apmēru nav iespējams precīzi kvantificēt, jo tas būs atkarīgs no konkrētā projekta sarežģītības, ēkas veida, izmantotajiem būvmateriāliem, projektēšanas risinājumiem, kā arī no iesaistīto pušu pieredzes un pieejamajiem metodiskajiem rīkiem.
Vienlaikus paredzētais regulējums veicina pakāpenisku pāreju uz ēku dzīves cikla klimata ietekmes izvērtēšanu un ilgtermiņā sekmē vienotākas un prognozējamākas prasību piemērošanas prakses izveidi, kas var mazināt interpretācijas riskus un administratīvo slogu nākotnē.
Kultūrvēsturisku vērtīgu ēku īpašnieki
neietekmē
Kopā
0,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
visas fiziskās personas
palielinās
Vērtības nozīme:
2.Likumprojekts paredz ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākuma nostiprināšanu likuma līmenī visām ēkām, kā arī jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu. Ekspluatācijas emisiju aprēķins praksē jau tiek veikts, līdz ar to nostiprināšana nerada papildu administratīvo slogu.
Savukārt GSP aprēķina ieviešana jaunām ēkām rada papildu administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem, jo paredz jauna veida aprēķinu veikšanu, papildu datu apkopošanu un analīzi ēku projektēšanas procesā. Administratīvā sloga apmēru nav iespējams precīzi kvantificēt, jo tas būs atkarīgs no konkrētā projekta sarežģītības, ēkas veida, izmantotajiem būvmateriāliem, projektēšanas risinājumiem, kā arī no iesaistīto pušu pieredzes un pieejamajiem metodiskajiem rīkiem.
Vienlaikus paredzētais regulējums veicina pakāpenisku pāreju uz ēku dzīves cikla klimata ietekmes izvērtēšanu un ilgtermiņā sekmē vienotākas un prognozējamākas prasību piemērošanas prakses izveidi, kas var mazināt interpretācijas riskus un administratīvo slogu nākotnē.
Kultūrvēsturisku vērtīgu ēku īpašnieki
neietekmē
Kopā
0,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
visas fiziskās personas
Nē
Kultūrvēsturisku vērtīgu ēku īpašnieki
Jā
Vērtības nozīme:
1. Izmaksu apmēru nav iespējams precīzi kvantificēt, jo tas katrā konkrētajā gadījumā būs atšķirīgs un būs atkarīgs no vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem, tostarp no ēkas veida, tās tehniskā stāvokļa, kultūrvēsturiskās vērtības rakstura un aizsardzības režīma, kā arī no pasūtītāja finansiālajām iespējām un plānotajām darbībām ēkas atjaunošanas vai pārbūves ietvaros. Papildu sloga intensitāti ietekmēs arī tas, kādā apjomā konkrētajā gadījumā būs iespējams piemērot samazinātās energosnieguma prasības, nodrošinot līdzsvaru starp kultūras mantojuma saglabāšanu un energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
Jā
Vērtības nozīme:
1. Izmaksu apmēru nav iespējams precīzi kvantificēt, jo tas katrā konkrētajā gadījumā būs atšķirīgs un būs atkarīgs no vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem, tostarp no ēkas veida, tās tehniskā stāvokļa, kultūrvēsturiskās vērtības rakstura un aizsardzības režīma, kā arī no pasūtītāja finansiālajām iespējām un plānotajām darbībām ēkas atjaunošanas vai pārbūves ietvaros. Papildu sloga intensitāti ietekmēs arī tas, kādā apjomā konkrētajā gadījumā būs iespējams piemērot samazinātās energosnieguma prasības, nodrošinot līdzsvaru starp kultūras mantojuma saglabāšanu un energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi, lai noteiktu pakāpenisku ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla norādīšanu ēkas energosnieguma sertifikātā jaunu ēku būvniecības gadījumā, paredzot prasības piemērošanu sākotnēji lielākām jaunbūvēm, bet vēlāk – visām jaunajām ēkām.
Tāpat jāveic grozījumi, lai nodrošinātu vienotu regulējumu ēku ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai, noteiktu atjaunošanas pases saturu un precizētu prasības bezemisiju ēkām.
Tāpat jāveic grozījumi, lai nodrošinātu vienotu regulējumu ēku ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai, noteiktu atjaunošanas pases saturu un precizētu prasības bezemisiju ēkām.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 280 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika""
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi, lai noteiktu prasības ēku energosniegumam jaunu ēku būvniecībai un ēku atjaunošanai
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi, lai noteiktu minimālās esošo ēku energosnieguma prasības
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1275
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu
Apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu preambulas 83.punktam, projekta ietvaros transponētas tikai tās normas, kas ieviestas pilnībā no jauna vai kurām no iepriekš transponētajām normām ir veiktas izmaiņas pēc būtības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L1791
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 1. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 2. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 3. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 4. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 5. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 6. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 7. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 8. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 9. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 16. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 19. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 23. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 24. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 25. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 30. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 32. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 49. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 56. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 57. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
2. panta 58. punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
5. panta 2. punkts
2.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
5. panta 3. punkts
2.pants
Pārņemtas pilnībā
nē
7.panta 2. punkts
5. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
7.panta 4. punkts
8. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
9. panta 6. punkts
2. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
11. panta 1. punkts
1. pants
5. pants
5. pants
Pārņemtas daļēji
norma pārņemta vairākos normatīvajos aktos, tostarp Ministru kabineta 2021.gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"
nē
12. panta 1. punkts
1. pants
5. pants
5. pants
Pārņemtas daļēji
norma pārņemta vairākos normatīvajos aktos, tostarp Ministru kabineta 2021.gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"
nē
19. panta 6. punkts
5. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
20. panta 1. punkts
4. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
21. panta 1. punkts
7. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
21. panta 2. punkts
7. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
21. panta 3. punkts
7. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
25. pants 1. punkts
6. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pārņemot direktīvas prasības nacionālajā regulējumā, tiek ievērota direktīvā dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība. Nacionālajā regulējumā paredzēta iespēja noteikt atvieglotas energosnieguma prasības tām ēkām un gadījumiem, kuros direktīva pieļauj atkāpes, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, kuros apkure veido būtiskāko ēku enerģijas patēriņa komponenti, kā arī tehniski un ekonomiski pamatotus ierobežojumus.
Atbilstoši direktīvā noteiktajam nacionālajā regulējumā tiek paredzēti būtiski izņēmumi attiecībā uz ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanu un augstas efektivitātes ventilācijas sistēmu ar siltuma atgūšanu izbūves prasībām tām ēkām, kurām direktīva pieļauj atkāpes, ja šo prasību izpilde nav tehniski iespējama, nav izmaksoptimāla vai var radīt nesamērīgu slogu.
Atbilstoši direktīvā noteiktajam nacionālajā regulējumā tiek paredzēti būtiski izņēmumi attiecībā uz ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanu un augstas efektivitātes ventilācijas sistēmu ar siltuma atgūšanu izbūves prasībām tām ēkām, kurām direktīva pieļauj atkāpes, ja šo prasību izpilde nav tehniski iespējama, nav izmaksoptimāla vai var radīt nesamērīgu slogu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
6.panta 1. punkts
3. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
6. panta 2. punkts
3. pants
Pārņemtas pilnībā
nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pārņemot direktīvas prasības nacionālajā regulējumā, tiek ievērota direktīvā dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība. Nacionālajā regulējumā paredzēta iespēja noteikt atvieglotas energosnieguma prasības tām ēkām un gadījumiem, kuros direktīva pieļauj atkāpes, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, kuros apkure veido būtiskāko ēku enerģijas patēriņa komponenti, kā arī tehniski un ekonomiski pamatotus ierobežojumus.
Atbilstoši direktīvā noteiktajam nacionālajā regulējumā tiek paredzēti būtiski izņēmumi attiecībā uz ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanu un augstas efektivitātes ventilācijas sistēmu ar siltuma atgūšanu izbūves prasībām tām ēkām, kurām direktīva pieļauj atkāpes, ja šo prasību izpilde nav tehniski iespējama, nav izmaksoptimāla vai var radīt nesamērīgu slogu.
Atbilstoši direktīvā noteiktajam nacionālajā regulējumā tiek paredzēti būtiski izņēmumi attiecībā uz ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanu un augstas efektivitātes ventilācijas sistēmu ar siltuma atgūšanu izbūves prasībām tām ēkām, kurām direktīva pieļauj atkāpes, ja šo prasību izpilde nav tehniski iespējama, nav izmaksoptimāla vai var radīt nesamērīgu slogu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks publicēta pēc sabiedrības līdzdalības veikšanas
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks publicēti pēc sabiedrības līdzdalības veikšanas
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tiek veikta vienlaicīgi ar starpinstitūciju saskaņošanu
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visas publisko tiesību juridiskās personas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Visas publisko tiesību juridiskās personas
Jā
Vērtības nozīme:
Likumprojekts nosaka pienākumu publisko personu iestādēm katru gadu atjaunot vismaz 3 procentus no to īpašumā esošo atjaunojamo ēku kopējās platības, kas noteikta pēc publisko personu iestāžu īpašumā esošo ēku kopējās izmantojamās grīdas platības 2024. gada 1. janvārī. Aprēķinā tiek iekļautas ēkas, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m² un kuras minētajā datumā nav gandrīz nulles enerģijas ēkas. Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju noteiktām ēku grupām piemērot izņēmumus.
Līdz ar to publisko personu iestādēm var rasties izmaksas, kas saistītas ar ēku energosnieguma līmeņa izvērtēšanu, atjaunošanas pasākumu plānošanu un īstenošanu, kā arī izņēmumu piemērošanas pamatojuma sagatavošanu gadījumos, kad tas ir nepieciešams.
Vienlaikus izmaksu apmēru nav iespējams precīzi noteikt, jo tas būs atšķirīgs katrai publisko personu iestādei un katrai ēkai atsevišķi. Sloga apmēru ietekmēs vairāki faktori, tostarp konkrētās ēkas veids, tās tehniskais stāvoklis, esošais energosnieguma līmenis, plānotais atjaunošanas apjoms, kā arī attiecīgās iestādes rīcībā esošie finanšu un administratīvie resursi. Papildu nenoteiktību rada arī tas, ka Ministru kabinetam tiks deleģēts noteikt izņēmumu piemērošanas kārtību, kas ietekmēs praktisko prasību piemērošanas apjomu un ar to saistīto administratīvo slogu.
2.Likumprojekts paredz ekspluatācijas emisiju aprēķina pienākuma nostiprināšanu likuma līmenī visām ēkām, kā arī jaunu pienākumu jaunām ēkām veikt globālās sasilšanas potenciāla (GSP) aprēķinu. Ekspluatācijas emisiju aprēķins praksē jau tiek veikts, līdz ar to nostiprināšana nerada papildu administratīvo slogu.
Savukārt GSP aprēķina ieviešana jaunām ēkām rada papildu administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem, jo paredz jauna veida aprēķinu veikšanu, papildu datu apkopošanu un analīzi ēku projektēšanas procesā. Administratīvā sloga apmēru nav iespējams precīzi kvantificēt, jo tas būs atkarīgs no konkrētā projekta sarežģītības, ēkas veida, izmantotajiem būvmateriāliem, projektēšanas risinājumiem, kā arī no iesaistīto pušu pieredzes un pieejamajiem metodiskajiem rīkiem.
Vienlaikus paredzētais regulējums veicina pakāpenisku pāreju uz ēku dzīves cikla klimata ietekmes izvērtēšanu un ilgtermiņā sekmē vienotākas un prognozējamākas prasību piemērošanas prakses izveidi, kas var mazināt interpretācijas riskus un administratīvo slogu nākotnē.
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicina ēku energosnieguma uzlabošanu, primārās enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Ilgtermiņā tas pozitīvi ietekmē vidi, sekmējot ēku fonda dekarbonizāciju un klimata mērķu sasniegšanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicina ēku energosnieguma uzlabošanu, primārās enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Ilgtermiņā tas pozitīvi ietekmē vidi, sekmējot ēku fonda dekarbonizāciju un klimata mērķu sasniegšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi