23-TA-2315: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 13. un 14. punktu un Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta ceturto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību, tādējādi sekmējot jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu gala saņēmēju izveidi un attīstību Latvijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Uzņēmumu konkurētspēja un labklājība ir viena no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.- 2027.gadam (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2.jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) (turpmāk - Nacionālais attīstības plāns) prioritātēm, inovāciju rezultātā sekmējot produktivitātes kāpumu Latvijas uzņēmumu izaugsmei un materiālās labklājības pieaugumam. Svarīgākais ir uzņēmējdarbības konkurētspējas un eksportspējas veicināšana caur produktivitātes celšanu, jaunu uzņēmumu radīšanu un digitālizācijas veicināšanu.
Inovācijas ir viens no galvenajiem produktivitātes virzītājspēkiem, un strukturālo šķēršļu pārvarēšana ir nozīmīgs izaicinājums Latvijas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Inovatīvās kapacitātes palielināšana ir nozīmīgs faktors produktivitātes palielināšanai. Tomēr jāatzīmē, ka ne visās nozarēs šis process ir vienādi intensīvs. Straujāk inovatīvas aktivitātes norit augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, kuru daļa Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir zema, kas ir viens no salīdzinoši zemās inovatīvās aktivitātes iemesliem.
Produktivitātes dinamika pēdējos gados ir svārstīga, ko noteica korekcijas produktu un darba tirgos, reaģējot uz ārējiem šoka faktoriem. Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē 2020.gadā produktivitāte pieauga tikai par 0,1%. Atjaunojoties ekonomiskām aktivitātēm, 2021.gadā, tā palielinājās par 6,8%. Savukārt 2022.gadā produktivitāte bija par 0,7% zemākā līmenī nekā pirms gada, un sasniedza 60,2% (75,8% pēc pirktspējas paritātes standartiem (turpmāk – PPS)) no vidējā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmeņa. Kopš 2012.gada produktivitātes plaisa ar ES vidējo līmeni (pēc PPS) ir samazinājusies par gandrīz 13 procentpunktiem. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā palielinājās par 2%, salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards euro. IKP 2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5 %.[1]
Lai gan Latvijas ieguldījumi pētniecībā un inovācijās ES struktūrfondu periodā no 2014.–2020. gadam ir būtiski palielināti, Latvijas pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izaugsmes temps joprojām ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) ieguldījumiem.
Latvijas kopējie izdevumi pētniecībā un attīstībā 2021. gadā bija 248 milj. euro jeb 0.74% no IKP[2], un ir skaidrs, ka bez papildu stimuliem, saglabājoties šādam publiskā un privātā (uzņēmumu) sektora ieguldījumu īpatsvaram P&A, straujš kāpums IKP tuvākajos gados nav sagaidāms. Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018.gadā), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte.
No Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (atbilstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021-2027. gadam") ir secināms, ka ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem.[3]
Vērtējot Latvijas konkurētspēju starptautiski, Eiropas Komisijas veidotajā "Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā" 2022. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi vairākos rādītājos. Kopš iepriekšējā pārskata gada publiskā un privātā sektora koppublikāciju skaits palielinājies vidēji par gandrīz 40 %, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu mobilitāte starp darba vietām pieaugusi par gandrīz 33 %, starptautisko zinātnisko koppublikāciju skaits pieaudzis par gandrīz 18 %, savukārt riska kapitāla izdevumi – par 16 %. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde neto 1,5 reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma daļa – par 35 %. Uzņēmumu, kas paši (in-house) izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunu produktu, Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES[4].Savukārt „Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā” 2023. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē, t. i., inovāciju iesācēju (emerging innovators) grupā. Latvijas zemākie rādītāji ir šādās jomās: valsts atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmējdarbībā (5,2 % no ES vidējā rādītāja), uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā (11,5 % no ES vidējā rādītāja).[5]
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (The World Intellectual Property Organization) veidotajā “Globālajā Inovāciju indeksā” 2023.gadam Latvija ir ierindojusies 37. vietā (Igaunija – 16. vietā, Lietuva – 34. vietā) starp 132 pasaules valstīm, uzlabojot savu vietu par četrām pozīcijām, salīdzinot ar 2022. gadu. Latvijas stiprās puses ir izceltas šādas: skolēnu un skolotāju attiecība vidējās izglītības iestādēs, augstskolā uzņemto vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars, Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) izmantošana, ekoloģiskā efektivitāte, zinātnisko grādu saņēmušo nodarbināto sieviešu īpatsvars, iekšzemes bruto izdevumi pētniecībai un attīstībai, kas finansēti no ārvalstīm, augsto tehnoloģiju eksports, kultūras un radošo pakalpojumu eksports, nacionālo spēlfilmu skaits, poligrāfijas un citu mediju nozaru īpatsvars, radošo industriju preču eksports.[6]
Mūsdienu strauji mainīgajā uzņēmējdarbības vidē inovācijas ir kļuvušas par būtisku veiksmes un konkurētspējas virzītājspēku. Inovācijas kalpo kā galvenais konkurētspējas priekšnosacījums tirgū, ļaujot uzņēmumiem piedāvāt unikālus produktus vai pakalpojumus, kas ir atšķirīgi no konkurentiem. Nepārtraukta tiekšanās pēc inovācijām uzlabo uzņēmuma efektivitāti, produktivitāti un pielāgošanās spēju, veicinot tā konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Globālajā tirgū valstis, kas stratēģiski piesaista inovācijas savā eksporta programmā, iegūst konkurētspējas priekšrocības, jo inovatīviem produktiem un procesiem bieži ir lielāks pieprasījums. Inovatīva prakse ne tikai veicina izmaksu efektivitāti, bet arī veicina augstvērtīgu preču un pakalpojumu radīšanu, paaugstinot valsts pozīcijas globālajā eksporta vidē. Inovāciju integrācija uzņēmējdarbības stratēģijās ir obligāta ilgstošai konkurētspējai, ekonomikas izaugsmes veicināšanai un spēcīgas klātbūtnes nodrošināšanai starptautiskajos tirgos.
Lai veicinātu inovāciju ieviešanu, Ekonomikas ministrija ES struktūrfondu 2014.-2020.gada īstenošanas periodā ieviesa šādas atbalsta programmas:
- 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”- atbalsts tika sniegts gan pētniecisko projektu rezultātu komercializēšanai, tātad radot iespēju šos publisko resursu projektus pārvērst jaunos produktos un pakalpojumos, gan komersantiem saņemt atbalstu vaučeru veidā. Atbalsta ietvaros tika atbalstīti 101 komercializācijas ideju projekts, kā arī ir noslēgti 400 inovāciju vaučeru līgumi;
- 3.1.1.6. pasākums “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” - Latvijā darbojās 21 reģionālais biznesa inkubators vai to atbalsta vienības, kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā. 3.1.1.6. pasākuma ietvaros grantus saņēma 675 komersanti, nefinansiālu atbalstu – 1055 komersanti, tika radītas 2502 jaunas darba vietas, pirmsinkubācijā tika atbalstīti 3173 jaunie biznesa ideju autori;
- 1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” – atbalsts grantu un nefinanšu atbalsta veidā tika sniegts komersantu projektiem, kas attīsta jaunu jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā. Kopumā veikts 421 pētniecības projekts, radīti 610 jauni produkti, atbalstīti 322 komersanti, radītas 1149 jaunas darba vietas, veiktas 418 komersantu un pētniecības organizāciju koppublikācijas. Programmas rezultātā ir piesaistīti 52,05 milj. euro privātā līdzfinansējuma. Atbalstītajos komersantos apgrozījums ir audzis par 254,8 milj. euro, laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam iesaistītajiem uzņēmumiem novērots eksporta pieaugums 134 % apmērā un darba algas nodokļos nomaksāti 36,78 milj. euro.
-1.2.1.4. pasākums “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” veicināja komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3). Atbalsta pasākuma ietvaros ir apstiprināti 35 projekti un izmaksāti 37 milj. euro .
Ekonomikas ministrija vērtējot līdzšinēji ieviestos valsts atbalsta stimulus, var secināt, ka, lai arī augstāka riska darījumiem bija pieejami arī iespējkapitāla ieguldījumi, tomēr finanšu instrumenti aizdevumu veidā nav bijuši specifiski mērķēti jaunu produktu radīšanai un inovāciju veicināšanai, vienlaikus Ekonomikas ministrijas sarunās ar nozares pārstāvošajiem uzņēmumiem ir secināts, ka būtiska arī šādu finanšu instrumentu pieejamība, un kuru kreditēšana ir šobrīd ierobežota sakarā ar komercalizācijas iespēju riskiem. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos datus Latvijas pētniecības un attīstības rādītājos, būtiski no valsts puses ir turpināt un nodrošināt stimulus, kas veicina uzņēmumu ieguldījumus inovācijās.
Noteikumu projektu īstenošanas nepieciešamību pamato Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums un programmas rādītāju novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā[7] (turpmāk – tirgus nepilnību analīze). Saskaņā ar tirgus nepilnības analīzi daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem bieži nav pieejami komercbanku aizdevumi, jo šie uzņēmumi neatbilst komercbanku kredītpolitikai nepietiekamas darbības vēstures, neto ieņēmumu plūsmas, nodrošinājuma, pašu kapitāla un grūti prognozējama apgrozījuma pieauguma dēļ. Vienlaikus šādu uzņēmumu pienesums ekonomikai un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ilgtermiņā ir vitāli nozīmīgs.
[1] Latvijas Makroekonomiskais pārskats https://www.em.gov.lv/lv/media/16948/download?attachment
[2] Latvijas Makroekonomiskais pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[3] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes - https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[4] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment
[5] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[6] Latvijas Makroekonomikas pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[7] Tirgus nepilnības izvērtējums - https://www.esfondi.lv/archive/0_ex_ante_sakotneja-novertejuma-zinojums_-(1).pdf
Inovācijas ir viens no galvenajiem produktivitātes virzītājspēkiem, un strukturālo šķēršļu pārvarēšana ir nozīmīgs izaicinājums Latvijas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Inovatīvās kapacitātes palielināšana ir nozīmīgs faktors produktivitātes palielināšanai. Tomēr jāatzīmē, ka ne visās nozarēs šis process ir vienādi intensīvs. Straujāk inovatīvas aktivitātes norit augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, kuru daļa Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir zema, kas ir viens no salīdzinoši zemās inovatīvās aktivitātes iemesliem.
Produktivitātes dinamika pēdējos gados ir svārstīga, ko noteica korekcijas produktu un darba tirgos, reaģējot uz ārējiem šoka faktoriem. Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē 2020.gadā produktivitāte pieauga tikai par 0,1%. Atjaunojoties ekonomiskām aktivitātēm, 2021.gadā, tā palielinājās par 6,8%. Savukārt 2022.gadā produktivitāte bija par 0,7% zemākā līmenī nekā pirms gada, un sasniedza 60,2% (75,8% pēc pirktspējas paritātes standartiem (turpmāk – PPS)) no vidējā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmeņa. Kopš 2012.gada produktivitātes plaisa ar ES vidējo līmeni (pēc PPS) ir samazinājusies par gandrīz 13 procentpunktiem. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā palielinājās par 2%, salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards euro. IKP 2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5 %.[1]
Lai gan Latvijas ieguldījumi pētniecībā un inovācijās ES struktūrfondu periodā no 2014.–2020. gadam ir būtiski palielināti, Latvijas pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izaugsmes temps joprojām ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) ieguldījumiem.
Latvijas kopējie izdevumi pētniecībā un attīstībā 2021. gadā bija 248 milj. euro jeb 0.74% no IKP[2], un ir skaidrs, ka bez papildu stimuliem, saglabājoties šādam publiskā un privātā (uzņēmumu) sektora ieguldījumu īpatsvaram P&A, straujš kāpums IKP tuvākajos gados nav sagaidāms. Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018.gadā), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte.
No Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (atbilstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021-2027. gadam") ir secināms, ka ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem.[3]
Vērtējot Latvijas konkurētspēju starptautiski, Eiropas Komisijas veidotajā "Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā" 2022. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi vairākos rādītājos. Kopš iepriekšējā pārskata gada publiskā un privātā sektora koppublikāciju skaits palielinājies vidēji par gandrīz 40 %, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu mobilitāte starp darba vietām pieaugusi par gandrīz 33 %, starptautisko zinātnisko koppublikāciju skaits pieaudzis par gandrīz 18 %, savukārt riska kapitāla izdevumi – par 16 %. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde neto 1,5 reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma daļa – par 35 %. Uzņēmumu, kas paši (in-house) izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunu produktu, Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES[4].Savukārt „Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā” 2023. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē, t. i., inovāciju iesācēju (emerging innovators) grupā. Latvijas zemākie rādītāji ir šādās jomās: valsts atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmējdarbībā (5,2 % no ES vidējā rādītāja), uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā (11,5 % no ES vidējā rādītāja).[5]
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (The World Intellectual Property Organization) veidotajā “Globālajā Inovāciju indeksā” 2023.gadam Latvija ir ierindojusies 37. vietā (Igaunija – 16. vietā, Lietuva – 34. vietā) starp 132 pasaules valstīm, uzlabojot savu vietu par četrām pozīcijām, salīdzinot ar 2022. gadu. Latvijas stiprās puses ir izceltas šādas: skolēnu un skolotāju attiecība vidējās izglītības iestādēs, augstskolā uzņemto vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars, Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) izmantošana, ekoloģiskā efektivitāte, zinātnisko grādu saņēmušo nodarbināto sieviešu īpatsvars, iekšzemes bruto izdevumi pētniecībai un attīstībai, kas finansēti no ārvalstīm, augsto tehnoloģiju eksports, kultūras un radošo pakalpojumu eksports, nacionālo spēlfilmu skaits, poligrāfijas un citu mediju nozaru īpatsvars, radošo industriju preču eksports.[6]
Mūsdienu strauji mainīgajā uzņēmējdarbības vidē inovācijas ir kļuvušas par būtisku veiksmes un konkurētspējas virzītājspēku. Inovācijas kalpo kā galvenais konkurētspējas priekšnosacījums tirgū, ļaujot uzņēmumiem piedāvāt unikālus produktus vai pakalpojumus, kas ir atšķirīgi no konkurentiem. Nepārtraukta tiekšanās pēc inovācijām uzlabo uzņēmuma efektivitāti, produktivitāti un pielāgošanās spēju, veicinot tā konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Globālajā tirgū valstis, kas stratēģiski piesaista inovācijas savā eksporta programmā, iegūst konkurētspējas priekšrocības, jo inovatīviem produktiem un procesiem bieži ir lielāks pieprasījums. Inovatīva prakse ne tikai veicina izmaksu efektivitāti, bet arī veicina augstvērtīgu preču un pakalpojumu radīšanu, paaugstinot valsts pozīcijas globālajā eksporta vidē. Inovāciju integrācija uzņēmējdarbības stratēģijās ir obligāta ilgstošai konkurētspējai, ekonomikas izaugsmes veicināšanai un spēcīgas klātbūtnes nodrošināšanai starptautiskajos tirgos.
Lai veicinātu inovāciju ieviešanu, Ekonomikas ministrija ES struktūrfondu 2014.-2020.gada īstenošanas periodā ieviesa šādas atbalsta programmas:
- 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”- atbalsts tika sniegts gan pētniecisko projektu rezultātu komercializēšanai, tātad radot iespēju šos publisko resursu projektus pārvērst jaunos produktos un pakalpojumos, gan komersantiem saņemt atbalstu vaučeru veidā. Atbalsta ietvaros tika atbalstīti 101 komercializācijas ideju projekts, kā arī ir noslēgti 400 inovāciju vaučeru līgumi;
- 3.1.1.6. pasākums “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” - Latvijā darbojās 21 reģionālais biznesa inkubators vai to atbalsta vienības, kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā. 3.1.1.6. pasākuma ietvaros grantus saņēma 675 komersanti, nefinansiālu atbalstu – 1055 komersanti, tika radītas 2502 jaunas darba vietas, pirmsinkubācijā tika atbalstīti 3173 jaunie biznesa ideju autori;
- 1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” – atbalsts grantu un nefinanšu atbalsta veidā tika sniegts komersantu projektiem, kas attīsta jaunu jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā. Kopumā veikts 421 pētniecības projekts, radīti 610 jauni produkti, atbalstīti 322 komersanti, radītas 1149 jaunas darba vietas, veiktas 418 komersantu un pētniecības organizāciju koppublikācijas. Programmas rezultātā ir piesaistīti 52,05 milj. euro privātā līdzfinansējuma. Atbalstītajos komersantos apgrozījums ir audzis par 254,8 milj. euro, laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam iesaistītajiem uzņēmumiem novērots eksporta pieaugums 134 % apmērā un darba algas nodokļos nomaksāti 36,78 milj. euro.
-1.2.1.4. pasākums “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” veicināja komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3). Atbalsta pasākuma ietvaros ir apstiprināti 35 projekti un izmaksāti 37 milj. euro .
Ekonomikas ministrija vērtējot līdzšinēji ieviestos valsts atbalsta stimulus, var secināt, ka, lai arī augstāka riska darījumiem bija pieejami arī iespējkapitāla ieguldījumi, tomēr finanšu instrumenti aizdevumu veidā nav bijuši specifiski mērķēti jaunu produktu radīšanai un inovāciju veicināšanai, vienlaikus Ekonomikas ministrijas sarunās ar nozares pārstāvošajiem uzņēmumiem ir secināts, ka būtiska arī šādu finanšu instrumentu pieejamība, un kuru kreditēšana ir šobrīd ierobežota sakarā ar komercalizācijas iespēju riskiem. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos datus Latvijas pētniecības un attīstības rādītājos, būtiski no valsts puses ir turpināt un nodrošināt stimulus, kas veicina uzņēmumu ieguldījumus inovācijās.
Noteikumu projektu īstenošanas nepieciešamību pamato Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums un programmas rādītāju novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā[7] (turpmāk – tirgus nepilnību analīze). Saskaņā ar tirgus nepilnības analīzi daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem bieži nav pieejami komercbanku aizdevumi, jo šie uzņēmumi neatbilst komercbanku kredītpolitikai nepietiekamas darbības vēstures, neto ieņēmumu plūsmas, nodrošinājuma, pašu kapitāla un grūti prognozējama apgrozījuma pieauguma dēļ. Vienlaikus šādu uzņēmumu pienesums ekonomikai un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ilgtermiņā ir vitāli nozīmīgs.
[1] Latvijas Makroekonomiskais pārskats https://www.em.gov.lv/lv/media/16948/download?attachment
[2] Latvijas Makroekonomiskais pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[3] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes - https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[4] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment
[5] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[6] Latvijas Makroekonomikas pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[7] Tirgus nepilnības izvērtējums - https://www.esfondi.lv/archive/0_ex_ante_sakotneja-novertejuma-zinojums_-(1).pdf
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Stiprināt ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globalizācija, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus. Produktivitātes līmeņa paaugstināšanā būtiska nozīme ir tehnoloģiskiem faktoriem, piemēram, ražošanas modernizācijai, esošo tehnoloģiju pilnveidošanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai. Pāreja no vecām uz jaunākām tehnoloģijām sekmē produktivitātes pieaugumu uzņēmuma un nozares līmenī, Turklāt Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos. (skat. datus pie situācijas apraksta).
Tirgus nepilnības analīze apliecina, ka daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Attiecīgi, vērtējot ekonomikas attīstību un riskus ir secināms, ka tautsaimniecībā trūkst investīciju inovācijās, lai palielinātu eksporta apjomus, kas ir viens no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem..
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”, kā viena no galvenajām komponentēm noteikta digitalizācija un inovācijas, kam ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Līdz ar to, lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.2. pasākuma “Produktivitātes aizdevumi inovatīviem uzņēmumiem” (turpmāk - 1.2.1.2. pasākums).
Noteikumu projekts, kas paredz 1.2.1.2. pasākuma ieviešanu, turpinās sniegt ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā. Līdz ar šo Noteikumu projektu paredzēts risināt galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Turklāt atbalsta programma paredz novērst pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, kas bremzē inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi. Tirgus nepilnības izvērtējuma kontekstā tika veikta uzņēmumu aptauja, kur 81% uzņēmumu, kas laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam meklējis papildus finansējumu, to prasījis komercbankās. 36% uzņēmumu – finansējuma prasītāju finansējums tika nodrošināts pilnā apmērā, 20% gadījumu piešķīra tikai daļu finansējuma, bet 43% komercbankas nenodrošināja finansējumu. Galvenie atteikuma iemesli – nepietiekams nodrošinājums, nepietiekams pašu kapitāls, kā arī nepietiekama naudas plūsma. Finansējumu robežās līdz 300 000 euro neieguva 8,9 % jeb 13 122 uzņēmumi. Ņemot vērā minēto, komersanti tuvākos gados paredz, ka galvenokārt investēs apgrozāmajos līdzekļos un pamatlīdzekļos, kā arī ražošanas iekārtās. Līdz ar to ir svarīgi, ka valsts sniedz finansiālu atbalstu komersantiem.
Noteikumu projekts ir vērsts uz Ministru kabineta 2024. gada 20.janvāra rīkojumā Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” dotā uzdevuma Nr.22 – īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.
Tirgus nepilnības analīze apliecina, ka daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Attiecīgi, vērtējot ekonomikas attīstību un riskus ir secināms, ka tautsaimniecībā trūkst investīciju inovācijās, lai palielinātu eksporta apjomus, kas ir viens no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem..
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”, kā viena no galvenajām komponentēm noteikta digitalizācija un inovācijas, kam ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Līdz ar to, lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.2. pasākuma “Produktivitātes aizdevumi inovatīviem uzņēmumiem” (turpmāk - 1.2.1.2. pasākums).
Noteikumu projekts, kas paredz 1.2.1.2. pasākuma ieviešanu, turpinās sniegt ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā. Līdz ar šo Noteikumu projektu paredzēts risināt galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Turklāt atbalsta programma paredz novērst pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, kas bremzē inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi. Tirgus nepilnības izvērtējuma kontekstā tika veikta uzņēmumu aptauja, kur 81% uzņēmumu, kas laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam meklējis papildus finansējumu, to prasījis komercbankās. 36% uzņēmumu – finansējuma prasītāju finansējums tika nodrošināts pilnā apmērā, 20% gadījumu piešķīra tikai daļu finansējuma, bet 43% komercbankas nenodrošināja finansējumu. Galvenie atteikuma iemesli – nepietiekams nodrošinājums, nepietiekams pašu kapitāls, kā arī nepietiekama naudas plūsma. Finansējumu robežās līdz 300 000 euro neieguva 8,9 % jeb 13 122 uzņēmumi. Ņemot vērā minēto, komersanti tuvākos gados paredz, ka galvenokārt investēs apgrozāmajos līdzekļos un pamatlīdzekļos, kā arī ražošanas iekārtās. Līdz ar to ir svarīgi, ka valsts sniedz finansiālu atbalstu komersantiem.
Noteikumu projekts ir vērsts uz Ministru kabineta 2024. gada 20.janvāra rīkojumā Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” dotā uzdevuma Nr.22 – īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ietvertā 1.2.1.2. pasākuma mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību arī finanšu instrumenta veidā gala labuma guvēja attīstībai Latvijā, nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu jaunu inovatīvu produktu izstrādei, kā arī stimulēt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, atbalstot gala labuma guvēju projektu īstenošanu viedās specializācijas stratēģijas jomās (RIS3).
Pasākuma ietvaros ir pieejams finansējums 68 237 555 euro apmērā. Kopumā paredzēts atbalstīt vismaz 60 uzņēmumus un piesaistīt privātās investīcijas 61,4 milj. euro apmērā. Pēc programmas īstenošanas paredzēts, ka kopumā:
- veiks investīcijas vismaz 100 000 000 euro apjomā;
- radīs vismaz 300 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu, sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 euro gadā;
- veiks ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 euro gadā;
Ņemot vērā iepriekš minēto, paredzēts, ka 1.2.1.2. pasākums:
- veicinās inovatīvo komersantu īpatsvaru;
- palielinās eksportspējīgu produktu skaitu ar augstu pievienotu vērtību;
- paaugstinās inovāciju sniegumu;
- stimulēs zemo iniciatīvu saimnieciskās darbības uzsākšanu;
- palielinās industrijas ieguldījumu P&A&I;
- attīstīt jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību.
Vispārīgie nosacījumi
1.2.1.2. pasākums tiks ieviests saskaņā ar 2023. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.510), kas nosaka finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumiem.
Pasākumu īsteno un atbalstu sniedz kombinēta finanšu instrumenta veidā:
- jaunu inovatīvu produktu izstrādei;
- pētniecības un attīstības darbībām.
Noteikumu projekta ietvaros tiek lietotas šādi termini:
Inovācijas - zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana uzņēmējdarbība jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā. Inovācijas īpašība ir tā, ka tā ir īstenota, nonākusi tirgū, kā arī vairo uzņēmuma gan produktivitāti, gan efektivitāti. Produkta vai pakalpojuma inovācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, kad tā ir nonākusi tirgū. Procesa mārketinga vai organizatoriska inovācija ir īstenota tikai tad, kad tā ir praktiski ieviesta un tiek lietota attiecīgajā organizācijā.
Pētniecības un attīstības aktivitātes radošs darbs, kad tiek sistemātiski veikts, lai palielinātu zināšanu apjomu, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un izmantotu šīs zināšanas jaunu izstrādņu izveidei. Pamata kritērijs, pēc kura iespējams atšķirt P&A no saistītajām darbībām, ir tas, ka P&A procesā iespējams jauninājuma elements un zinātniskas vai tehnoloģijas neskaidrības novēršana, t.i., tādas situācijas novēršana, kad problēmas risinājums nav acīmredzams kādam, kas ir kompetents attiecīgajā jomā un tajā izmantotajās metodēs, komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums).
Eksperimentālā izstrāde ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem.
Priekšizpēte ir projekta potenciāla novērtējums ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes.
Inovatīvu produktu izstrādei gala labuma guvējs var saņemt atbalstu aizdevumu ar kapitāla atlaidi vai paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" (turpmāk - sabiedrība "Altum") aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai. Šāds atbalsta veids motivē gala labuma guvējus īstenot kvalitatīvus projektus, kas vērsti uz produktivitātes kāpināšanu uzņēmumā, un veicina kopējo Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Sabiedrības “Altum” paralēlais aizdevums ir ne vairāk kā 5 000 000 euro, savukārt, sabiedrības “Altum” piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide ir līdz 50 % no projekta attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 2 500 000 euro.
Pētniecības un attīstības darbībām gala labuma guvējs var saņemt aizdevumu ne vairāk kā 1 000 000 euro apmērā, kā arī gala labuma guvējs var finansēt kopīgi ar citu finansētāju vai trūkstošo daļu sedz no saviem līdzekļiem.
Aizdevumus un paralēlos aizdevumus izsniedz un kapitāla atlaidi piešķir un piemēro sabiedrība "Altum", noslēdzot ar gala labuma guvēju civiltiesisku līgumu un, ja attiecas, citu finansētāju (turpmāk – aizdevuma līgums). Ja aizdevuma līgums netiek īstenots atbilstoši tajā ietvertajiem nosacījumiem, sabiedrībai "Altum" ir tiesības to vienpusēji lauzt un atgūt neatbilstoši izmaksāto finansējumu.
Atbalstu jaunu inovatīvu produktu izstrādei ieviešanai, pētniecības un attīstības darbībām sabiedrība “Altum” sniedz atsevišķi.
Atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014), līdz 75% no kopējām izmaksām, ar nosacījumu, ka pārējais piesaistītais privātais finansējums ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta, bet aizdevumu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) var saņemt indikatīvi līdz 90% no kopējām atbalstāmajam izmaksām.
1.2.1.2. pasākuma mērķa grupa Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta (turpmāk - MVU) statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma 2. panta 2. punktu, kā arī mazās vidējās vai vidējās kapitalizācijas komersants, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds 2.pantu.
1.2.1.2. pasākuma ietvaros ar vārdu "gala labuma guvējs", tiek saprasts “uzņēmumi” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam noteikto rādītāju definīcijām un rādītāju aprakstiem.
Sabiedrība "Altum" pasākumu īsteno, ievērojot šajos noteikumos un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 ""Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā"" minētās prasības, organizē projektu atlasi, piešķir finansējumu un uzrauga publiskā finansējuma izlietojumu atbilstoši noteiktajiem mērķiem un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem un finansēšanas nolīgumā noteiktajos termiņos ievada informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Atbalsts un pieejamais finansējums
Noteikumu projektā pieejamais finansējums, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar MK noteikumiem Nr.510 ir 68 237 555 euro apmērā ( tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 58 001 921 euro un valsts budžeta finansējums 10 235 634 euro).
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
9. intervences kods (Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)) - 3 224 452 euro (ERAF);
- 10. intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) - 13 703 915 euro (ERAF);
- 11. intervences kods (Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana)(ir paredzēts sniegt atbalstu vidējas kapitalizācijas sabiedrībām); - 13 703 915 euro (ERAF);
- 12. intervences kods (MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp ienesīgi ieguldījumi) - 27 369 639 euro (ERAF ).
Finansējuma veids:
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 37 029 285 euro (ERAF);
- Nr. 3 (aizdevums) – 20 972 636 euro (ERAF).
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību “Altum” sagatavos izvērtējumu, kurā ietverta aizdevumu programmas ietekme, riski un sagaidāmie zaudējumi, finansiālie rezultāti un krīzes aizdevumu programmas īstenošanas izmaksas, lai ievērotu Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto un iesniegs to Ministru kabinetā kopā ar MK noteikumu projektu.
Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā no Noteikumu projekta apstiprināšanas dienas Ministru kabinetā iesniegs paziņojumu Eiropas komisijai SANI2 sistēmā par 1.2.1.2. atbalsta pasākumu.
Ja Ekonomika ministrija 1.2.1.2.pasākuma īstenošanas laikā identificēs, ka tā apguvei ir nepietiekama intensitāte, tā ir tiesīga daļu no finansējuma novirzīt uz sabiedrības "Altum" 1.2.3.5.pasākuma īstenošanu uzņēmumu biznesa projektu īstenošanai. Minēto procesu pieļauj arī MK noteikumi Nr.510.
Kapitāla atlaides piešķiršanas nosacījumi
Aizdevuma kapitāla atlaides maksimālais apmērs ir līdz 50% no sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma ar kapitāla atlaidi vai paralēlā aizdevuma ar kapitāla atlaidi, bet ne vairāk kā 2 500 000 euro, nepārsniedzot šo noteikumu ietvaros noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti vai komersantam pieejamo de minimis limita apmēru
Kapitāla atlaidei gala labuma guvējs var pieteikties, kuri ir sasnieguši šādus rādītājus un ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas:
Uz sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlam aizdevuma kapitāla atlaidi šo Noteikumu projekta ietvaros var pretendēt, gala labuma guvēji, kuri sasnieguši visus turpmāk norādītos rādītājus, ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas, ja:
1. projekta īstenošanas rezultātā gala labuma guvēja ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā gala labuma guvēja līmenī un viedās specializācijas minētājās jomās ir vismaz 250 000 euro gadā;
2. projekta īstenošanas rezultātā preču vai pakalpojumu eksporta apjoms pieaudzis par ne mazāk kā un vairāk kā 10 procentiem;
3. projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta vismaz viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 10 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi;
4. izveidotās darbavietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc to izveidošanas, un šajā laikā tiek nodrošināts, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,5.
Kapitāla atlaides apjoms ir noteikts pie civiltiesiskā līguma slēgšanas. Gala labuma guvējs kapitāla atlaidei var sākt pieteikties pēc projekta realizācijas, kad ir nostrādāts viens pilns gads. Gala labuma guvējs var pieteikties kapitāla atlaidei tad, kad tiek sasniegti plānotie kapitāla atlaides kritēriji, bet ne ilgāk kā trīs gadus kopš projekta pabeigšanas. Nosacījums, ka sasniegtie kritēriji jāsaglabā vismaz trīs gadus, tiek piemērots no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide.
Pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada pēc projekta īstenošanas trīs gadu periodā (ja pieteikums kapitāla atlaidei tiek saņemts vēlāk nekā pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada, tad trīs gadu perioda tiek skaitīts no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide), sabiedrība "Altum" atkārtoti izvērtē projekta iesniedzēja sasniegtos kritērijus un to atbilstību projekta iesniegumā norādītajam. Kritēriji tiek pārbaudīti katru gadu, pēc uzņēmuma gada pārskata publicēšanas. Attiecībā uz kritēriju ieguldījumiem P&A, tas tiek pārbaudīts trīs gadu periodā. Ja tiek konstatēts, ka nav izpildīti noteiktie kapitāla atlaides piešķiršanas kritēriji, tad tiek saglabāts sabiedrības “Altum” izsniegtais aizdevums par piešķirtā kapitāla atlaides summu atbilstoši sabiedrības "Altum" noslēgtajam civiltiesiskajam līgumam ar gala labuma guvēju.
Gala labuma guvējiem jānodrošina, ka ir skaidri identificējami pārbaudāmie kritēriji, nodalot uzņēmuma grāmatvedībā finansēto projektu no uzņēmuma pārējās grāmatvedības.
Sabiedrība "Altum", lai izvērtētu kapitāla atlaides piešķiršanu var veidot komisijas, kuras sastāvā iekļauj pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas vai citām institūcijām, kā arī lūgt sniegt Latvijas Zinātnes padomes eksperta vērtējumu.
Atbalsta intensitātes
Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 14. pantu, gala labuma guvējam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas mazas vidējās un vidējās kapitalizācijas komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 60% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 70% no attiecināmām izmaksām.
Ja projektā plānotie sākotnējie ieguldījumi tiek veikti Latvijā divos vai vairākos dažādas maksimālās pieļaujamās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (turpmāk – NUTS) trīs atbalsta intensitātes reģionos piemēro vienu no šādām atbalsta intensitātēm:
1) katram NUTS 3. līmeņa reģionam piekritīgo sākotnējo ieguldījumu izmaksām piemēro attiecīgā NUTS 3. līmeņa reģiona atbalsta intensitāti;
2) ja no sākotnējiem ieguldījumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas komersants gūst labumu vienā vai vairākos dažādas atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos, visam projektam piemēro zemāko atbalsta intensitāti starp atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros komersants gūst labumu no projekta īstenošanas.
Projekta sākotnējie ieguldījumi var tikt veikti Latvijā arī divos vai vairākos vienādas maksimālās pieļaujamās NUTS 3 atbalsta intensitātes reģionos.
Atbalsta apvienošana ar citu atbalstu
Noteikumu projektā paredzēts, ka aizdevumu programmas ietvaros sniegto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu (kredītiestāde, tās filiāle vai tās meitas sabiedrība, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegts finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes attīstības banka.)
Lai nodrošinātu, Komisijas regulas Nr.651/2014 stimulējošās ietekmes prasību ievērošanu un Noteikumu projektā paredzētā finansējuma (aizdevuma) piesaistīšanas procesos atbalsta apvienošanas gadījumos, projektu varēs uzsākt brīdī, kad sabiedrībā "Altum" ir saņemts pieteikums. Vienlaikus gala labuma guvējam būs pienākums iesniegt sabiedrībai "Altum" visu informāciju, kas skar atbalsta kumulāciju (apvienošanu), t.sk., visu iesaistīto institūciju lēmumus, ja tādi ir pieņemti uz pieteikuma iesniegšanas brīdi, un projekta īstenošanas nosacījumu. Gala labuma guvējs nav atbrīvots no informācijas sniegšanas sabiedrībai "Altum" par izmaiņām, ko paredz iesaistīto pušu lēmumi, īpaši attiecībā uz attiecināmo izmaksu atbalsta kumulāciju. Tādējādi šajā programmā tiek pastiprinātas projekta uzsākšanas prasības, atbilstoši Regulas Nr.651/2014 6.panta 2.punktam.
Atbalsta apvienošanas gadījumā jāievēro Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumi par maksimālo intensitāti un minimālo privātā finansējuma apjomu. Attiecīgi, ja ar citu publisko atbalstu kāds no nosacījumiem tiktu pārsniegts, nepieciešams samazināt aizdevuma vai cita atbalsta apmēru.
Saskaņā ar Noteikumu projektā paredzēto atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada 9.marta paziņojumam “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (C(2023) 1711 final).
Attiecībā uz attiecināmajām izmaksām – nemateriālo aktīvu klasifikācijā piemērojami starptautiskie grāmatvedības standarti. Materiālos aktīvos proporciju nosaka no visu ieguldījumu kopsummas. Materiālajos aktīvos ieskaita saskaņā ar Noteikumu projektā minētajiem veiktajiem ieguldījumiem.
Atbalstu nav iespējams apvienot ar atbalstu paredzamo algu izmaksu veikšanai.
Atbalsta piešķiršanas un piemērošanas kārtība
Atbalstu inovatīvu produktu izstrādei primāri sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, savukārt, pētniecības un attīstības darbībām sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Uz sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlam aizdevuma kapitāla atlaidi šī Noteikuma projekta ietvaros var pretendēt, gala labuma guvēji, kuri sasnieguši visus turpmāk norādītos šādus rādītājus, ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas:
*projekta īstenošanas rezultātā gala labuma guvēja ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā gala labuma guvēja līmenī un viedās specializācijas minētājās jomās ir vismaz 250 000 euro gadā;
*projekta īstenošanas rezultātā preču vai pakalpojumu eksporta apjoms pieaudzis par ne mazāk kā un vairāk kā 10 procentiem;
*projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta vismaz viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 10 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi;
*izveidotās darbavietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc to izveidošanas un šajā laikā tiek nodrošināts, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,5).
Ekonomikas ministrija skaidro Noteikumu projektā ietverto nosacījumu attiecībā uz jaunu darba vietu radīšanu, proti, jaunizveidotajās darbavietās nodarbinātās personas divu gadu laikā pirms projekta iesniegšanas dienas nav tikušas nodarbinātas projekta iesniedzēja, nomnieka vai tā saistīto personu grupā. Ekonomikas ministrija skaidro, ka nosacījuma primārais mērķis ir nodrošināt jaunizveidoto darbavietu saistību ar veiktām investīcijām projekta ietvaros. Proti, jaunizveidotām darbavietām ir jārodas projekta ietvaros un ir redzama sasaiste starp veiktajām investīcijām un izveidotajām darba vietām. Lai nodrošinātos pret fiktīvu darba vietu radīšanu, lai izpildītu Noteikumu projektā paredzētās prasības, Ekonomikas ministrija ir noteikusi iepriekš minēto ierobežojumu, tādā veidā nav iespējama situācija, kurā ir fiktīvi izbeigtas darba tiesiskās attiecības un neilgā laika posmā konkrētā persona atkal ir pieņemta darbā. Papildus Ekonomikas ministrija skaidro, ka nosacījuma izpilde tiks vērtēta attiecībā pret izveidoto amata vietu projekta ietvaros un netiks vērtēta kopsakarībās ar projekta iesniedzējam pārējām darbībām darba vietu izveidē vai likvidēšanā ārpus projekta. Projekta ietvaros izveidotās darba vietas nevar būt atkarīgas no komercdarbības sezonalitātes, kā arī nepilnas slodzes amata vieta var tikt summēta, lai kopumā projekta ietvaros uzskatītu par izveidotu vienu pilnas slodzes darba vietu. Papildus skaidrojam, ka ja tiek radītas nepilnas slodzes darba vietas, tad tās tiek summētas.
Gala labuma guvējs piesakās atbalstam, iesniedzot aizdevuma pieteikumu sabiedrībā "Altum", kur sabiedrība "Altum" gala labuma guvēju un projektu vērtē, pamatojoties uz gala labuma guvēja līdz ar pieteikumu iesniegtajiem dokumentiem:
- aizdevuma pieteikumu;
- biznesa projekta aprakstu;
- gala labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka tas nav veicis un neveiks Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā norādītās darbības, kuras definētas Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a punktā;
- gala labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka uz gala labuma guvēju nav attiecināma Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunktā minētā situācija – tas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru.
Atbalsta izsniegšanas scenāriji inovatīvu produktu izstrādei
1.2.1.2. pasākumu īsteno atbalsta veidā, kas Noteikumu projekta izpratnē ir kombinētais finanšu instruments. To veido sabiedrības "Altum" aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Pastāv četri scenāriji, kā 1.2.1.2.pasākumu ietvaros var tikt izsniegts atbalsts, kuros būtiski noteikt:
(1) vai gala labuma guvēja izsniegtais aizdevums projekta realizēšanai ir sabiedrības "Altum" aizdevums vai paralēlais aizdevums, kura finansēšanā iesaistīta gan sabiedrība "Altum", gan cits finansētājs;
(2) vai gala labuma guvēja izsniegtais aizdevums/paralēlais aizdevums ir tikai kapitāla atlaides apjomā vai pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Visos scenārijos gala labuma guvējs saņemto atbalstu novirza tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai.
Scenārijs A – projekta realizēšanai gala labuma guvējs izmanto sabiedrības "Altum" aizdevumu un aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs B – projekta realizēšanai gala labuma guvējs izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības "Altum" paralēlais aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs C – projekta realizēšanai gala labuma guvējs izmanto sabiedrības "Altum" aizdevumu un aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Scenārijs D – projekta projekta realizēšanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības "Altum" paralēlais aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Atbalsta izsniegšanas scenāriji pētniecības un attīstības darbībām
Atbalstu pētniecības un attīstības darbībām sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Radītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzami rādītāji:
* publisko atbalsta papildinošās privātās investīcijas - 61 482 571 eiro;
* atbalstīto komersantu skaits - 60 uzņēmumi.
Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās un pētniecībā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā.
Atbalstāmās darbības
Noteikumu projekta ietvaros atbalstāmās darbības pētniecībai un attīstībai:
- eksperimentālā izstrāde;
- tehniski ekonomiskai priekšizpēte;
- dizainera pakalpojums jauna produkta un procesa inovāciju ieviešanai gala labuma guvējam, kas ietver klienta (lietotāja) pieredzes un esošās situācijas izpēti un apzināšanu un problēmu identificēšanu, risinājumu radīšanu, to prototipēšanu, prototipu testēšanu, kā arī risinājumu ieviešanu un uzlabošanu, balstoties uz klienta (lietotāja) sniegto atgriezenisko saiti.
Noteikumu projekta ietvaros atbalstāmās darbības inovatīvu produktu izstrādei:
- ieguldījumi materiālajos aktīvos.
- ieguldījumi nemateriālajos aktīvos.
Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka finansējuma saņēmējam jāuzkrāj informācija par gala labuma guvēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos gala labuma guvējos trīs gadus laikā no gala labuma guvēju noslēguma pārskata iesniegšanas.
Plānots, ka gala labuma guvējs pēc noslēguma atskaites iesniegšanas reizi gadā trīs gadu periodā iesniedz Finansējuma saņēmējam informāciju par ieguldījums eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā.
Produktivitātes rādītājs Noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā gala labuma guvēju nodarbinātu darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un trīs gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas - vai, saņemot atbalstu, gala labuma guvēja nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, Finansējuma saņēmējs, izmantojot šādu formulas, nosaka katra gala labuma guvēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka gala labuma guvējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu gala labuma guvēja līmenī trīs gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to Finansējuma saņēmējs pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas un trīs gadus pēc tā pārbauda gala labuma guvēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Finansējuma saņēmējam jāparedz līgumā ar gala labuma guvēju atruna, ka gala labuma guvējs trīs gadu laikā sniedz informāciju Finansējuma saņēmējam par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sabiedrība "Altum", kas ir Finansējuma saņēmēja, 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Attiecīgi, ar Noteikumu projekta pieņemšanu tiek izpildīts Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 56, 32. §.) 7.punktā dotais uzdevums (23-UZ-585) – Lai plānotās investīcijas primāri veicinātu programmā iesaistīto uzņēmumu produktivitātes kāpumu un eksporta apjomu palielināšanu, Ekonomikas ministrijai sagatavot kritērijus, kas nodrošina, ka ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%, un ekonomikas ministram attiecīgus priekšlikumus līdz 2024. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Pasākuma ietvaros ir pieejams finansējums 68 237 555 euro apmērā. Kopumā paredzēts atbalstīt vismaz 60 uzņēmumus un piesaistīt privātās investīcijas 61,4 milj. euro apmērā. Pēc programmas īstenošanas paredzēts, ka kopumā:
- veiks investīcijas vismaz 100 000 000 euro apjomā;
- radīs vismaz 300 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu, sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 euro gadā;
- veiks ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 euro gadā;
Ņemot vērā iepriekš minēto, paredzēts, ka 1.2.1.2. pasākums:
- veicinās inovatīvo komersantu īpatsvaru;
- palielinās eksportspējīgu produktu skaitu ar augstu pievienotu vērtību;
- paaugstinās inovāciju sniegumu;
- stimulēs zemo iniciatīvu saimnieciskās darbības uzsākšanu;
- palielinās industrijas ieguldījumu P&A&I;
- attīstīt jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību.
Vispārīgie nosacījumi
1.2.1.2. pasākums tiks ieviests saskaņā ar 2023. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.510), kas nosaka finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumiem.
Pasākumu īsteno un atbalstu sniedz kombinēta finanšu instrumenta veidā:
- jaunu inovatīvu produktu izstrādei;
- pētniecības un attīstības darbībām.
Noteikumu projekta ietvaros tiek lietotas šādi termini:
Inovācijas - zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana uzņēmējdarbība jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā. Inovācijas īpašība ir tā, ka tā ir īstenota, nonākusi tirgū, kā arī vairo uzņēmuma gan produktivitāti, gan efektivitāti. Produkta vai pakalpojuma inovācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, kad tā ir nonākusi tirgū. Procesa mārketinga vai organizatoriska inovācija ir īstenota tikai tad, kad tā ir praktiski ieviesta un tiek lietota attiecīgajā organizācijā.
Pētniecības un attīstības aktivitātes radošs darbs, kad tiek sistemātiski veikts, lai palielinātu zināšanu apjomu, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un izmantotu šīs zināšanas jaunu izstrādņu izveidei. Pamata kritērijs, pēc kura iespējams atšķirt P&A no saistītajām darbībām, ir tas, ka P&A procesā iespējams jauninājuma elements un zinātniskas vai tehnoloģijas neskaidrības novēršana, t.i., tādas situācijas novēršana, kad problēmas risinājums nav acīmredzams kādam, kas ir kompetents attiecīgajā jomā un tajā izmantotajās metodēs, komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums).
Eksperimentālā izstrāde ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem.
Priekšizpēte ir projekta potenciāla novērtējums ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes.
Inovatīvu produktu izstrādei gala labuma guvējs var saņemt atbalstu aizdevumu ar kapitāla atlaidi vai paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" (turpmāk - sabiedrība "Altum") aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai. Šāds atbalsta veids motivē gala labuma guvējus īstenot kvalitatīvus projektus, kas vērsti uz produktivitātes kāpināšanu uzņēmumā, un veicina kopējo Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Sabiedrības “Altum” paralēlais aizdevums ir ne vairāk kā 5 000 000 euro, savukārt, sabiedrības “Altum” piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide ir līdz 50 % no projekta attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 2 500 000 euro.
Pētniecības un attīstības darbībām gala labuma guvējs var saņemt aizdevumu ne vairāk kā 1 000 000 euro apmērā, kā arī gala labuma guvējs var finansēt kopīgi ar citu finansētāju vai trūkstošo daļu sedz no saviem līdzekļiem.
Aizdevumus un paralēlos aizdevumus izsniedz un kapitāla atlaidi piešķir un piemēro sabiedrība "Altum", noslēdzot ar gala labuma guvēju civiltiesisku līgumu un, ja attiecas, citu finansētāju (turpmāk – aizdevuma līgums). Ja aizdevuma līgums netiek īstenots atbilstoši tajā ietvertajiem nosacījumiem, sabiedrībai "Altum" ir tiesības to vienpusēji lauzt un atgūt neatbilstoši izmaksāto finansējumu.
Atbalstu jaunu inovatīvu produktu izstrādei ieviešanai, pētniecības un attīstības darbībām sabiedrība “Altum” sniedz atsevišķi.
Atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014), līdz 75% no kopējām izmaksām, ar nosacījumu, ka pārējais piesaistītais privātais finansējums ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta, bet aizdevumu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) var saņemt indikatīvi līdz 90% no kopējām atbalstāmajam izmaksām.
1.2.1.2. pasākuma mērķa grupa Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta (turpmāk - MVU) statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma 2. panta 2. punktu, kā arī mazās vidējās vai vidējās kapitalizācijas komersants, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds 2.pantu.
1.2.1.2. pasākuma ietvaros ar vārdu "gala labuma guvējs", tiek saprasts “uzņēmumi” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam noteikto rādītāju definīcijām un rādītāju aprakstiem.
Sabiedrība "Altum" pasākumu īsteno, ievērojot šajos noteikumos un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 ""Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā"" minētās prasības, organizē projektu atlasi, piešķir finansējumu un uzrauga publiskā finansējuma izlietojumu atbilstoši noteiktajiem mērķiem un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem un finansēšanas nolīgumā noteiktajos termiņos ievada informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Atbalsts un pieejamais finansējums
Noteikumu projektā pieejamais finansējums, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar MK noteikumiem Nr.510 ir 68 237 555 euro apmērā ( tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 58 001 921 euro un valsts budžeta finansējums 10 235 634 euro).
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
9. intervences kods (Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)) - 3 224 452 euro (ERAF);
- 10. intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) - 13 703 915 euro (ERAF);
- 11. intervences kods (Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana)(ir paredzēts sniegt atbalstu vidējas kapitalizācijas sabiedrībām); - 13 703 915 euro (ERAF);
- 12. intervences kods (MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp ienesīgi ieguldījumi) - 27 369 639 euro (ERAF ).
Finansējuma veids:
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 37 029 285 euro (ERAF);
- Nr. 3 (aizdevums) – 20 972 636 euro (ERAF).
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību “Altum” sagatavos izvērtējumu, kurā ietverta aizdevumu programmas ietekme, riski un sagaidāmie zaudējumi, finansiālie rezultāti un krīzes aizdevumu programmas īstenošanas izmaksas, lai ievērotu Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto un iesniegs to Ministru kabinetā kopā ar MK noteikumu projektu.
Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā no Noteikumu projekta apstiprināšanas dienas Ministru kabinetā iesniegs paziņojumu Eiropas komisijai SANI2 sistēmā par 1.2.1.2. atbalsta pasākumu.
Ja Ekonomika ministrija 1.2.1.2.pasākuma īstenošanas laikā identificēs, ka tā apguvei ir nepietiekama intensitāte, tā ir tiesīga daļu no finansējuma novirzīt uz sabiedrības "Altum" 1.2.3.5.pasākuma īstenošanu uzņēmumu biznesa projektu īstenošanai. Minēto procesu pieļauj arī MK noteikumi Nr.510.
Kapitāla atlaides piešķiršanas nosacījumi
Aizdevuma kapitāla atlaides maksimālais apmērs ir līdz 50% no sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma ar kapitāla atlaidi vai paralēlā aizdevuma ar kapitāla atlaidi, bet ne vairāk kā 2 500 000 euro, nepārsniedzot šo noteikumu ietvaros noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti vai komersantam pieejamo de minimis limita apmēru
Kapitāla atlaidei gala labuma guvējs var pieteikties, kuri ir sasnieguši šādus rādītājus un ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas:
Uz sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlam aizdevuma kapitāla atlaidi šo Noteikumu projekta ietvaros var pretendēt, gala labuma guvēji, kuri sasnieguši visus turpmāk norādītos rādītājus, ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas, ja:
1. projekta īstenošanas rezultātā gala labuma guvēja ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā gala labuma guvēja līmenī un viedās specializācijas minētājās jomās ir vismaz 250 000 euro gadā;
2. projekta īstenošanas rezultātā preču vai pakalpojumu eksporta apjoms pieaudzis par ne mazāk kā un vairāk kā 10 procentiem;
3. projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta vismaz viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 10 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi;
4. izveidotās darbavietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc to izveidošanas, un šajā laikā tiek nodrošināts, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,5.
Kapitāla atlaides apjoms ir noteikts pie civiltiesiskā līguma slēgšanas. Gala labuma guvējs kapitāla atlaidei var sākt pieteikties pēc projekta realizācijas, kad ir nostrādāts viens pilns gads. Gala labuma guvējs var pieteikties kapitāla atlaidei tad, kad tiek sasniegti plānotie kapitāla atlaides kritēriji, bet ne ilgāk kā trīs gadus kopš projekta pabeigšanas. Nosacījums, ka sasniegtie kritēriji jāsaglabā vismaz trīs gadus, tiek piemērots no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide.
Pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada pēc projekta īstenošanas trīs gadu periodā (ja pieteikums kapitāla atlaidei tiek saņemts vēlāk nekā pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada, tad trīs gadu perioda tiek skaitīts no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide), sabiedrība "Altum" atkārtoti izvērtē projekta iesniedzēja sasniegtos kritērijus un to atbilstību projekta iesniegumā norādītajam. Kritēriji tiek pārbaudīti katru gadu, pēc uzņēmuma gada pārskata publicēšanas. Attiecībā uz kritēriju ieguldījumiem P&A, tas tiek pārbaudīts trīs gadu periodā. Ja tiek konstatēts, ka nav izpildīti noteiktie kapitāla atlaides piešķiršanas kritēriji, tad tiek saglabāts sabiedrības “Altum” izsniegtais aizdevums par piešķirtā kapitāla atlaides summu atbilstoši sabiedrības "Altum" noslēgtajam civiltiesiskajam līgumam ar gala labuma guvēju.
Gala labuma guvējiem jānodrošina, ka ir skaidri identificējami pārbaudāmie kritēriji, nodalot uzņēmuma grāmatvedībā finansēto projektu no uzņēmuma pārējās grāmatvedības.
Sabiedrība "Altum", lai izvērtētu kapitāla atlaides piešķiršanu var veidot komisijas, kuras sastāvā iekļauj pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas vai citām institūcijām, kā arī lūgt sniegt Latvijas Zinātnes padomes eksperta vērtējumu.
Atbalsta intensitātes
Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 14. pantu, gala labuma guvējam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas mazas vidējās un vidējās kapitalizācijas komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 60% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 70% no attiecināmām izmaksām.
Ja projektā plānotie sākotnējie ieguldījumi tiek veikti Latvijā divos vai vairākos dažādas maksimālās pieļaujamās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (turpmāk – NUTS) trīs atbalsta intensitātes reģionos piemēro vienu no šādām atbalsta intensitātēm:
1) katram NUTS 3. līmeņa reģionam piekritīgo sākotnējo ieguldījumu izmaksām piemēro attiecīgā NUTS 3. līmeņa reģiona atbalsta intensitāti;
2) ja no sākotnējiem ieguldījumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas komersants gūst labumu vienā vai vairākos dažādas atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos, visam projektam piemēro zemāko atbalsta intensitāti starp atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros komersants gūst labumu no projekta īstenošanas.
Projekta sākotnējie ieguldījumi var tikt veikti Latvijā arī divos vai vairākos vienādas maksimālās pieļaujamās NUTS 3 atbalsta intensitātes reģionos.
Atbalsta apvienošana ar citu atbalstu
Noteikumu projektā paredzēts, ka aizdevumu programmas ietvaros sniegto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu (kredītiestāde, tās filiāle vai tās meitas sabiedrība, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegts finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes attīstības banka.)
Lai nodrošinātu, Komisijas regulas Nr.651/2014 stimulējošās ietekmes prasību ievērošanu un Noteikumu projektā paredzētā finansējuma (aizdevuma) piesaistīšanas procesos atbalsta apvienošanas gadījumos, projektu varēs uzsākt brīdī, kad sabiedrībā "Altum" ir saņemts pieteikums. Vienlaikus gala labuma guvējam būs pienākums iesniegt sabiedrībai "Altum" visu informāciju, kas skar atbalsta kumulāciju (apvienošanu), t.sk., visu iesaistīto institūciju lēmumus, ja tādi ir pieņemti uz pieteikuma iesniegšanas brīdi, un projekta īstenošanas nosacījumu. Gala labuma guvējs nav atbrīvots no informācijas sniegšanas sabiedrībai "Altum" par izmaiņām, ko paredz iesaistīto pušu lēmumi, īpaši attiecībā uz attiecināmo izmaksu atbalsta kumulāciju. Tādējādi šajā programmā tiek pastiprinātas projekta uzsākšanas prasības, atbilstoši Regulas Nr.651/2014 6.panta 2.punktam.
Atbalsta apvienošanas gadījumā jāievēro Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumi par maksimālo intensitāti un minimālo privātā finansējuma apjomu. Attiecīgi, ja ar citu publisko atbalstu kāds no nosacījumiem tiktu pārsniegts, nepieciešams samazināt aizdevuma vai cita atbalsta apmēru.
Saskaņā ar Noteikumu projektā paredzēto atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada 9.marta paziņojumam “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (C(2023) 1711 final).
Attiecībā uz attiecināmajām izmaksām – nemateriālo aktīvu klasifikācijā piemērojami starptautiskie grāmatvedības standarti. Materiālos aktīvos proporciju nosaka no visu ieguldījumu kopsummas. Materiālajos aktīvos ieskaita saskaņā ar Noteikumu projektā minētajiem veiktajiem ieguldījumiem.
Atbalstu nav iespējams apvienot ar atbalstu paredzamo algu izmaksu veikšanai.
Atbalsta piešķiršanas un piemērošanas kārtība
Atbalstu inovatīvu produktu izstrādei primāri sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, savukārt, pētniecības un attīstības darbībām sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Uz sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlam aizdevuma kapitāla atlaidi šī Noteikuma projekta ietvaros var pretendēt, gala labuma guvēji, kuri sasnieguši visus turpmāk norādītos šādus rādītājus, ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas:
*projekta īstenošanas rezultātā gala labuma guvēja ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā gala labuma guvēja līmenī un viedās specializācijas minētājās jomās ir vismaz 250 000 euro gadā;
*projekta īstenošanas rezultātā preču vai pakalpojumu eksporta apjoms pieaudzis par ne mazāk kā un vairāk kā 10 procentiem;
*projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta vismaz viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 10 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi;
*izveidotās darbavietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc to izveidošanas un šajā laikā tiek nodrošināts, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,5).
Ekonomikas ministrija skaidro Noteikumu projektā ietverto nosacījumu attiecībā uz jaunu darba vietu radīšanu, proti, jaunizveidotajās darbavietās nodarbinātās personas divu gadu laikā pirms projekta iesniegšanas dienas nav tikušas nodarbinātas projekta iesniedzēja, nomnieka vai tā saistīto personu grupā. Ekonomikas ministrija skaidro, ka nosacījuma primārais mērķis ir nodrošināt jaunizveidoto darbavietu saistību ar veiktām investīcijām projekta ietvaros. Proti, jaunizveidotām darbavietām ir jārodas projekta ietvaros un ir redzama sasaiste starp veiktajām investīcijām un izveidotajām darba vietām. Lai nodrošinātos pret fiktīvu darba vietu radīšanu, lai izpildītu Noteikumu projektā paredzētās prasības, Ekonomikas ministrija ir noteikusi iepriekš minēto ierobežojumu, tādā veidā nav iespējama situācija, kurā ir fiktīvi izbeigtas darba tiesiskās attiecības un neilgā laika posmā konkrētā persona atkal ir pieņemta darbā. Papildus Ekonomikas ministrija skaidro, ka nosacījuma izpilde tiks vērtēta attiecībā pret izveidoto amata vietu projekta ietvaros un netiks vērtēta kopsakarībās ar projekta iesniedzējam pārējām darbībām darba vietu izveidē vai likvidēšanā ārpus projekta. Projekta ietvaros izveidotās darba vietas nevar būt atkarīgas no komercdarbības sezonalitātes, kā arī nepilnas slodzes amata vieta var tikt summēta, lai kopumā projekta ietvaros uzskatītu par izveidotu vienu pilnas slodzes darba vietu. Papildus skaidrojam, ka ja tiek radītas nepilnas slodzes darba vietas, tad tās tiek summētas.
Gala labuma guvējs piesakās atbalstam, iesniedzot aizdevuma pieteikumu sabiedrībā "Altum", kur sabiedrība "Altum" gala labuma guvēju un projektu vērtē, pamatojoties uz gala labuma guvēja līdz ar pieteikumu iesniegtajiem dokumentiem:
- aizdevuma pieteikumu;
- biznesa projekta aprakstu;
- gala labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka tas nav veicis un neveiks Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā norādītās darbības, kuras definētas Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a punktā;
- gala labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka uz gala labuma guvēju nav attiecināma Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunktā minētā situācija – tas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru.
Atbalsta izsniegšanas scenāriji inovatīvu produktu izstrādei
1.2.1.2. pasākumu īsteno atbalsta veidā, kas Noteikumu projekta izpratnē ir kombinētais finanšu instruments. To veido sabiedrības "Altum" aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Pastāv četri scenāriji, kā 1.2.1.2.pasākumu ietvaros var tikt izsniegts atbalsts, kuros būtiski noteikt:
(1) vai gala labuma guvēja izsniegtais aizdevums projekta realizēšanai ir sabiedrības "Altum" aizdevums vai paralēlais aizdevums, kura finansēšanā iesaistīta gan sabiedrība "Altum", gan cits finansētājs;
(2) vai gala labuma guvēja izsniegtais aizdevums/paralēlais aizdevums ir tikai kapitāla atlaides apjomā vai pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Visos scenārijos gala labuma guvējs saņemto atbalstu novirza tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai.
Scenārijs A – projekta realizēšanai gala labuma guvējs izmanto sabiedrības "Altum" aizdevumu un aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs B – projekta realizēšanai gala labuma guvējs izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības "Altum" paralēlais aizdevums ir kapitāla atlaides apmērā.
Scenārijs C – projekta realizēšanai gala labuma guvējs izmanto sabiedrības "Altum" aizdevumu un aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Scenārijs D – projekta projekta realizēšanai komersants izmanto cita finansētāja sniegto aizdevumu un sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi un sabiedrības "Altum" paralēlais aizdevums pārsniedz pieejamo kapitāla atlaidi.
Atbalsta izsniegšanas scenāriji pētniecības un attīstības darbībām
Atbalstu pētniecības un attīstības darbībām sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Radītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzami rādītāji:
* publisko atbalsta papildinošās privātās investīcijas - 61 482 571 eiro;
* atbalstīto komersantu skaits - 60 uzņēmumi.
Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās un pētniecībā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā.
Atbalstāmās darbības
Noteikumu projekta ietvaros atbalstāmās darbības pētniecībai un attīstībai:
- eksperimentālā izstrāde;
- tehniski ekonomiskai priekšizpēte;
- dizainera pakalpojums jauna produkta un procesa inovāciju ieviešanai gala labuma guvējam, kas ietver klienta (lietotāja) pieredzes un esošās situācijas izpēti un apzināšanu un problēmu identificēšanu, risinājumu radīšanu, to prototipēšanu, prototipu testēšanu, kā arī risinājumu ieviešanu un uzlabošanu, balstoties uz klienta (lietotāja) sniegto atgriezenisko saiti.
Noteikumu projekta ietvaros atbalstāmās darbības inovatīvu produktu izstrādei:
- ieguldījumi materiālajos aktīvos.
- ieguldījumi nemateriālajos aktīvos.
Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka finansējuma saņēmējam jāuzkrāj informācija par gala labuma guvēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos gala labuma guvējos trīs gadus laikā no gala labuma guvēju noslēguma pārskata iesniegšanas.
Plānots, ka gala labuma guvējs pēc noslēguma atskaites iesniegšanas reizi gadā trīs gadu periodā iesniedz Finansējuma saņēmējam informāciju par ieguldījums eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā.
Produktivitātes rādītājs Noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā gala labuma guvēju nodarbinātu darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un trīs gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas - vai, saņemot atbalstu, gala labuma guvēja nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, Finansējuma saņēmējs, izmantojot šādu formulas, nosaka katra gala labuma guvēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka gala labuma guvējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu gala labuma guvēja līmenī trīs gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to Finansējuma saņēmējs pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas un trīs gadus pēc tā pārbauda gala labuma guvēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Finansējuma saņēmējam jāparedz līgumā ar gala labuma guvēju atruna, ka gala labuma guvējs trīs gadu laikā sniedz informāciju Finansējuma saņēmējam par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sabiedrība "Altum", kas ir Finansējuma saņēmēja, 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Attiecīgi, ar Noteikumu projekta pieņemšanu tiek izpildīts Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 56, 32. §.) 7.punktā dotais uzdevums (23-UZ-585) – Lai plānotās investīcijas primāri veicinātu programmā iesaistīto uzņēmumu produktivitātes kāpumu un eksporta apjomu palielināšanu, Ekonomikas ministrijai sagatavot kritērijus, kas nodrošina, ka ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%, un ekonomikas ministram attiecīgus priekšlikumus līdz 2024. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Atbalsta programma tiek izstrādātā pamatojoties uz tirgus nepilnību analīzi, kurā ir izvērtēta esošā situācija tautsaimniecībā un sniegtas rekomendācijas šo nepilnību novēršanai
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā paredzētā kārtība ļauj pārliecināties, ka ieguldījumi tiek veikti pārdomāti un atbilstoši gala labuma guvēja individuālajām vajadzībām. Tāpat, prasības ļauj nodrošināties, ka ieguldījumu rezultātā tiks sasniegti pasākuma mērķi un komersants būs veicis inovāciju uzņēmējdarbībā. Turklāt, pat, ja inovācija netiek veikta noteiktajā laika posmā un tāpēc komersants nesaņem kapitāla atlaidi, ieguldījumi tiek veikti un pozitīvais efekts uz komersanta pamatdarbību tiek saglabāts.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- vidējie uzņēmumi
- mikrouzņēmumi
- lielie uzņēmumi
- mazie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Gala labuma guvēji, kas vēlas veikt inovācijas savā saimnieciskajā darbībā. Plānots, ka aizdevumu saņems vismaz 60 komersanti. Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības. Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo ar inovācijām, tiek nodrošinātas uz produktivitāti vērstas darbības, kas kāpinās komersantu ražošanas un sniegto pakalpojumu jaudu un veicinās konkurētspējīgākus uzņēmumus starptautiskajā tirgū.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka Noteikumu projektā paredzētās investīcijas īstenošanas rezultātā uzņēmējdarbībā palielināsies produktivitāte, konkurētspēja un eksportspēja.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sabiedrības "Altum" sniegtais atbalsts palīdzēs samazināt ražošanas izmaksas, palielināt uzņēmuma pamatdarbības ekonomisko labumu, kāpinās komersantu ražošanas un sniegto pakalpojumu jaudu un veicinās konkurētspējīgākus uzņēmumus starptautiskajā tirgū.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs uzņēmumus, jo veicinās mazo un vidējo uzņēmumu produktivitāti, darba ražīgumu un konkurētspēju. Atbalsta programmas ietvaros paredzēts atbalstīt 60 uzņēmumus un piesaistīt privātās investīcijas 61,4 milj. euro apmērā, tādējādi sniedzot Latvijas uzņēmumiem konkurētspēju pasaulē produktivitātes ziņā. Pēc programmas īstenošanas paredzēts, ka kopumā:
- tiks izveidoti 50 jauni produkti;
- veiktas investīcijas vismaz 100 000 000 euro apjomā;
- radītas vismaz 300 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 euro gadā;
- veiktas ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 euro gadā
Ekonomikas ministrija, ņemot vērā sabiedrības “Altum” sniegtos datus, pēc atbalsta programmas beigām veiks produktivitātes rādītāju izvērtējumu uzņēmuma [RV1] līmenī, lai novērtētu programmas ietekmi uzņēmumu līmenī, vai produktivitāte pieaug par 10%.
Attiecībā uz atbalsta programmā paredzētajām administratīvajām procedūrām, gala labuma guvējiem būs nepieciešams sagatavot un iesniegt sabiedrībā “Altum” atbalsta pieteikumu un saistītos dokumentus, kas nepieciešami, lai kvalificētos komercdarbības atbalstam, līdzīgi kā tas ir citās ES struktūrfondu programmās. Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni četras stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stunda veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 euro (26,78 euro x 4 = 107,12 euro).
- tiks izveidoti 50 jauni produkti;
- veiktas investīcijas vismaz 100 000 000 euro apjomā;
- radītas vismaz 300 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 euro gadā;
- veiktas ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 euro gadā
Ekonomikas ministrija, ņemot vērā sabiedrības “Altum” sniegtos datus, pēc atbalsta programmas beigām veiks produktivitātes rādītāju izvērtējumu uzņēmuma [RV1] līmenī, lai novērtētu programmas ietekmi uzņēmumu līmenī, vai produktivitāte pieaug par 10%.
Attiecībā uz atbalsta programmā paredzētajām administratīvajām procedūrām, gala labuma guvējiem būs nepieciešams sagatavot un iesniegt sabiedrībā “Altum” atbalsta pieteikumu un saistītos dokumentus, kas nepieciešami, lai kvalificētos komercdarbības atbalstam, līdzīgi kā tas ir citās ES struktūrfondu programmās. Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni četras stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stunda veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 euro (26,78 euro x 4 = 107,12 euro).
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
6 427,20
vidējie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
15
uzņēmumi
1
reizes
1 606,80
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 euro.
mikrouzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
10
uzņēmumi
1
reizes
1 071,20
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 euro
lielie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
5
uzņēmumi
1
reizes
535,60
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stunda veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka lieliem darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 euro.
mazie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
30
uzņēmumi
1
reizes
3 213,60
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stundu veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 euro.
Kopā
6 427,20
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
17 400 576
0
20 347 545
0
10 126 900
10 126 900
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
17 400 576
0
20 347 545
0
10 126 900
10 126 900
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
20 471 266
0
23 938 289
0
11 914 000
11 914 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
20 471 266
0
23 938 289
0
11 914 000
11 914 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-3 070 690
0
-3 590 744
0
-1 787 100
-1 787 100
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 070 690
0
-3 590 744
0
-1 787 100
-1 787 100
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-3 070 690
-3 590 744
-1 787 100
-1 787 100
5.1. valsts pamatbudžets
-3 070 690
-3 590 744
-1 787 100
-1 787 100
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projektā pieejamais finansējums, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumiem Nr.510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" ir 68 237 555 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 58 001 921 euro un valsts budžeta finansējums 10 235 634 euro).
Provizoriskais ES fondu 2021-2027 finansējuma izlietojums pa gadiem:
2024.gads – 20 471 266 euro
2025.gads – 23 938 289 euro
2026.gads – 11 914 000 euro
2027.gads – 11 914 000 euro
Provizoriskais ES fondu 2021-2027 finansējuma izlietojums pa gadiem:
2024.gads – 20 471 266 euro
2025.gads – 23 938 289 euro
2026.gads – 11 914 000 euro
2027.gads – 11 914 000 euro
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finanšu ministrija nepieciešamo finansējumu lūgs pārdalīt no 74.resora ,,Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
-
-
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriede
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts neparedz radīt papildus administratīvo slogu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība ir viena no Nacionālā attīstības plāna prioritātēm un tajā definētais rīcības virziens “Produktivitāte un inovācija” paredz, ka Globālajā inovācijas indeksā kategorijā “Zināšanu un tehnoloģiju izlaide” Latvija no 45. vietas 2019. gadā sasniegs 39. vietu 2027. gadā. Tāpat Nacionālajā attīstības plānā paredzēts, ka šī indeksa kategorijā “Uzņēmējdarbības izsmalcinātība” Latvija no 41. vietas 2019. gadā pakāpsies uz 30. vietu 2027. gadā. 1.2.1.2. pasākuma īstenošanai ir būtiska nozīme šo rādītāju uzlabošanai.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
1.2.1.2. pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Vienlaikus pasākuma īstenošanā tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi, kas netieši veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Pasākuma nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
* “Klimatdrošināšana”;
* “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
* “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Vienlaikus pasākuma īstenošanā tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi, kas netieši veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Pasākuma nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
* “Klimatdrošināšana”;
* “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
* “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pielikumi