Anotācija

25-TA-47: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Zemessardzes komandieri" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Aizsardzības ministra priekšlikums Ministru kabinetam Zemessardzes komandiera amatā iecelt pulkvedi Aivaru Krjukovu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Zemessardzes komandieri" mērķis ir nodrošināt Zemessardzes uzdevumu efektīvu izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts pamatojoties uz aizsardzības ministra priekšlikumu Ministru kabinetam Zemessardzes komandiera amatā iecelt pulkvedi Aivaru Krjukovu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 10.pantu Zemessardzes vadību īsteno Zemessardzes komandieris, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.
Zemessardzes komandiera pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 22. februāra rīkojumu Nr.91 "Par Zemessardzes komandieri" pilda brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.
Saskaņā ar Saeimas 2024. gada 19. decembra lēmumu brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns ir apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā ar 2025. gada 27. janvāri.
Lai  nodrošinātu Zemessardzes komandiera amata nepārtrauktību un veicinātu virsnieka militāro karjeru, aizsardzības ministrs ierosina Ministru kabinetam Zemessardzes komandiera amatā iecelt pulkvedi Aivaru Krjukovu, izvērtējot viņa profesionālo pieredzi un līdzšinējo karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Pulkvedis Aivars Krjukovs Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē no 1997. gada. Dienesta laikā ir ieņēmis komandējošā sastāva amatus Zemessardzē, Sauszemes spēkos, ieņemot kā Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandiera amatu, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. Kaujas atbalsta bataljona komandiera amatu, kā arī Sauszemes spēku kājnieku brigādes 1. Sauszemes spēku kājnieku bataljona komandiera vietnieka amatu. Pildījis arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektora amatu.  Piedalījies starptautiskajās operācijās Irākā, Afganistānā, Bosnijā un Hercogovinā, Kosovā,  kā arī ir pildījis militārā pārstāvja vietnieka pienākumus militārajā pārstāvniecībā NATO/ES Briselē. Militāro izglītību ieguvis ASV Vadības un ģenerālštāba koledžā un Slovākijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pulkvedim A.Krjukovam ir bakalaura grāds vadībzinātnē. Pašreiz pulkvedis A.Krjukovs mācās ASV Armijas kara koledžā iegūstot augstākā komandējošā sastāva izglītību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un to vienību vadības nepārtrauktību un veicinātu virsnieku militāro karjeru, brigādes ģenerāļa Kaspara Pudāna turpmākā militārā karjera plānota Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā, savukārt pulkveža Aivara Krjukova militārā karjera plānota Zemessardzes komandiera amatā.
Lai brigādes ģenerālim Kasparam Pudānam savlaicīgi un secīgi varētu  nodrošināt Zemessardzes komandiera amata  maiņu (nodošanas  - pieņemšanas procesu) un secīgi Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata  maiņu (pieņemšanas - nodošanas procesu) nepieciešams brigādes ģenerāli K.Pudānu 2025.gada 21.janvāri atbrīvot no Zemessardzes komandiera amata (pēdējā diena Zemessardzes komandiera amatā 2025.gada 21.janvāris) un ar 2025.gada 22.janvāri Zemessardzes komandiera amatā iecelt pulkvedi Aivaru Krjukovu. Brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns līdz 2025.gada 27.janvārim atbilstoši Militārā dienesta likuma 21.panta  sestajā daļā noteiktajam tiks norīkots Nacionālo bruņoto spēku komandiera rīcībā. Paredzēts, ka līdz 2025.gada jūnijam Zemessardzes komandiera pienākumus pildīs Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis, kamēr pulkvedis A.Krjukovs noslēgs studijas ASV. To paredz Militārā dienesta likuma 21.panta trešajā daļā noteiktais, ka karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša karavīra amata pienākumus uz laiku.Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka Zemessardzes komandieri ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma. Tādēļ ir nepieciešams Ministra kabineta lēmums 2025.gada 21.janvārī brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu atbrīvot no Zemessardzes komandiera amata (pēdēja diena Zemessardzes komandiera amatā 2025.gada 21.janvāris)  un pulkvedi Aivaru Krjukovu iecelt Zemessardzes komandiera amatā ar 2025.gada 22.janvāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā budžeta ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi