Anotācija (ex-ante)

21-TA-1028: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2019” gadam ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr tas joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algas, nostrādāto stundu neuzrādīšana, vienlaikus ir nepieciešami instrumenti, kas ļauj identificēt faktorus ēnu ekonomikas komponenšu izcelsmei. Vienotajā elektroniskā darba laika uzskaites sistēmā paredzēts pienākums gan galvenajam būvdarbu veicējam, gan apakšuzņēmējiem reģistrēt norēķinu summas, taču lai varētu veikt padziļinātu analīzi objektu līmenī par būvdarbu līgumu izpildi un norēķināšanās disciplīnu par izpildītajiem darbiem, nepieciešams paredzēt pienākumu iekļaut informāciju par veiktajiem savstarpējiem norēķiniem līgumu ietvaros. Bez šādas informācijas nav iespējas efektīvi  identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos objekta līmenī. Līdzīgs mehānisms ir ieviests un veiksmīgi darbojas Somijā. Tiesību akta projekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabinetā 2021.gada 9.novembrī izskatīto Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmuma Nr. 22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu" ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai" Pielikuma Nr.4 "Plāns turpmākiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē" 2.2.1.apakšpunktu atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokola Nr.74 103§ 5.punktam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz Vienotajā elektroniskā darba laika uzskaites sistēmā kā pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem reģistrēt norēķinu summas. Šādas prasības izvirzīšana var sekmēt ēnu ekonomikas mazināšanos Latvijas būvniecības nozarē.

Tāpat tiek paredzēts nodrošināt, ka Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi ir tiesības izmantot arī būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kā arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Vienotajā elektroniskā darba laika uzskaites sistēmā šobrīd galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem nav obligāts pienākums reģistrēt norēķinu summas, kā rezultātā nav redzama iesaistīto pušu norēķināšanās kārtība.

Likumprojekts pašlaik nenosaka tiesības Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi izmantot būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā nav redzama galvenā būvdarbu veicēja un apakšuzņēmēju norēķināšanās kārtība (norēķinu summas), tad tiek nodrošināti apstākļi, ka apakšuzņēmēji slēdz fiktīvus līgumus, neveic norēķinus ar saviem darbiniekiem un nepabeidz iesāktos būvdarbus.

Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes dati pašlaik nav pieejami būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, līdz ar to tās nevar pilnvērtīgi veikt būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.
Risinājuma apraksts
Vienotajā elektroniskā darba laika uzskaites sistēmā kā pienākumu nosakot galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem reģistrēt norēķinu  summas, tiks veicināta publiskās informācijas pieejamība, kas Valsts ieņēmumu dienestam sniegs iespēju labāk novērtēt iespējamos riskus būvniecības nozarē. Šāda prasības izvirzīšana sekmēs stabilitāti un mazinās ēnu ekonomiku Latvijas būvniecības nozarē.

Likumprojektā noteikts, ka Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi ir tiesības izmantot arī būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kā arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, 10 gadus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā vai būvdarbu pabeigšanas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli. Piekļuvi Vienotas elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datiem plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā. Attiecīgā programmatūra ir jau izstrādāta Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība 2.kārta" ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi neradīs papildus izmaksas Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas lietotājiem un uzturētājiem. Publiski pieejama informācija veicinās Valsts ieņēmumu dienesta riska labāku novēršanu. Likumprojektā ietvertie grozījumi var sniegt pozitīvu ietekmi uz Latvijas būvniecības stabilitāti un var mazināt ēnu ekonomiku.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Ministru kabinetā 2021.gada 9.novembrī izskatīto Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmuma Nr. 22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu" ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai" Pielikuma Nr.4 "Plāns turpmākiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē" 2.2.1.apakšpunktu atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokola Nr.74 103§ 5.punktam.
Apraksts
Konkurences padomes informatīvā ziņojuma 4. pielikumā minētie pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē ir iekļaujami Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022. gadam.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Valsts ieņēmumu dienests
Ietekmes apraksts
Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama publiska informācija par būvdarbu procesā iesaistīto pušu norēķināšanās kārtību, kas nodrošinās caurspīdīgumu finansējuma sadalē un sniegs iespēju labāk novērtēt riskus būvniecības nozarē. Būs iespēja efektīvi identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos.
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Uzņēmumiem Vienotajā elektroniskā darba laika uzskaites sistēmā būs pienākums reģistrēt norēķinu summas. Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs stabilitāti un mazinās ēnu ekonomiku Latvijas būvniecības nozarē.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošanos, vienlaikus veicinot nozarē strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi veicinās komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs uzņēmējdarbības vides stabilizēšanos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas būvniecības darbu izpildē darbojas kā apakšuzņēmēji.

2.2.5. uz konkurenci:

Jā
Ietekmes apraksts
Būvniecības nozares uzņēmumu konkurenci arvien mazāk ietekmēs fiktīvi strādājoši uzņēmumi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algas maksājumu samazināšanos.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Funkcionalitātes izstrādes izmaksas tiks novērtētas pēc likumprojekta publiskās apspriešanas.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem"

Pamatojums un apraksts
Papildināt Vienotajā elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā nododamo datu formu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.2. Cita informācija

Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks precizēts pēc publiskās apspriešanas veikšanas.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks precizēts pēc publiskās apspriešanas veikšanas.

6.4. Cita informācija

Tiks precizēts pēc publiskās apspriešanas veikšanas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicot grozījumus likumā mazināsies nelegālā nodarbinātība un aplokšņu algu maksājumu apjoms, kā rezultātā uzlabosies sociālā situācija un vienlīdzība.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi