24-TA-737: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Muitas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2024.gada 6.februāra sēdes protokola Nr.6, 33. § “Informatīvais ziņojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”” 3.punkts, kurā dots uzdevums Finanšu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu, kā arī Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta funkcijām un uzdevumiem.
Viens no tiesību aktu projektiem, kurā ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus, ir likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Tomēr, tā kā grozījumi tiktu izdarīti likuma lielākajā daļā un likuma teksts tādējādi kļūtu grūti uztverams, ir pieņemts lēmums izstrādāt jaunu Valsts ieņēmumu dienesta likumu nevis grozīt spēkā esošo.
Tā kā jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā netiek paredzēts iekļaut atsevišķas normas saistībā ar muitas jomu, tādejādi šādas normas nepieciešams iekļaut Muitas likumā.
Viens no tiesību aktu projektiem, kurā ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus, ir likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Tomēr, tā kā grozījumi tiktu izdarīti likuma lielākajā daļā un likuma teksts tādējādi kļūtu grūti uztverams, ir pieņemts lēmums izstrādāt jaunu Valsts ieņēmumu dienesta likumu nevis grozīt spēkā esošo.
Tā kā jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā netiek paredzēts iekļaut atsevišķas normas saistībā ar muitas jomu, tādejādi šādas normas nepieciešams iekļaut Muitas likumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts, lai tajā pārņemtu atsevišķas normas muitas jomā, kuras netiek no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" pārņemtas jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Nepieciešams sagatavošanās periods Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas efektīvai īstenošanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā netiek pārņemtas atsevišķas ar muitas jomu saistītas normas, kuras šobrīd noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Lai nodrošinātu, piemēram, muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai vai tiesības personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Muitas likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumprojekta 1.pants.
Muitas iestādes uzdevumus un tiesības nodokļu administrēšanā šobrīd reglamentē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Minētā likuma 11.panta otrajā daļā noteikts, ka īstenojot muitas politiku, muitas iestādes uzdevums ir piemērot un administrēt muitas tarifus, iekasēt muitas nodokli un citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļus, kas nomaksājami uz muitas robežas. Savukārt, atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 13.panta trešajai daļai, muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu 10.panta pirmajā daļā. Muitas iestāde veic ne tikai muitas politikas īstenošanu, bet arī nodokļu administrēšanu.
Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums” veidots īss un koncentrēts un, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par to, ka arī muitas iestādei ir noteikti uzdevumi un tiesības nodokļu administrēšanā, normatīvajā regulējumā būtu jāsaglabā normas saistībā ar muitas iestādes kā nodokļu administrācijas statusu.
Muitas iestādes uzdevumus un tiesības nodokļu administrēšanā šobrīd reglamentē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Minētā likuma 11.panta otrajā daļā noteikts, ka īstenojot muitas politiku, muitas iestādes uzdevums ir piemērot un administrēt muitas tarifus, iekasēt muitas nodokli un citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļus, kas nomaksājami uz muitas robežas. Savukārt, atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 13.panta trešajai daļai, muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu 10.panta pirmajā daļā. Muitas iestāde veic ne tikai muitas politikas īstenošanu, bet arī nodokļu administrēšanu.
Likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums” veidots īss un koncentrēts un, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par to, ka arī muitas iestādei ir noteikti uzdevumi un tiesības nodokļu administrēšanā, normatīvajā regulējumā būtu jāsaglabā normas saistībā ar muitas iestādes kā nodokļu administrācijas statusu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1.pants.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību attiecībā uz to, ka muitas iestāde veic ne tikai muitas politikas īstenošanu, bet arī nodokļu administrēšanu, Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un nodokļu administrēšanā.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību attiecībā uz to, ka muitas iestāde veic ne tikai muitas politikas īstenošanu, bet arī nodokļu administrēšanu, Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un nodokļu administrēšanā.
Problēmas apraksts
Likumprojekta 2.pants
Šobrīd, kamēr Nodokļu un muitas policija ir Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā, Valsts ieņēmumu dienests
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr. 952/2013) noteikto risku pārvaldības un muitas kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, veic Nodokļu un muitas policijas pārziņā esošajā Integrētajā riska informācijas sistēmā (turpmāk - IRIS).
IRIS sastāv no vairākām apakšsistēmām - funkcionalitātēm, viena no tām ir risku profilēšana Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes vajadzībām.
IRIS risku profilēšanas funkcionalitātes mērķis ir nodrošināt vienotu automatizēto risku pārvaldības sistēmas realizēšanu muitas jomā. IRIS tiek veidoti riska profili, kas novirza muitas deklarācijas uz fizisko vai dokumentu kontroli - kontrabandas, fiskālo, stratēģisko un dubultā pielietojuma preču, sankciju pārkāpšanas, drošības un drošuma u.c. muitas saistību izpildes risku mazinošo pasākumu veikšanai.
IRIS ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes instruments regulā Nr.952/2013 noteikto prasību īstenošanai attiecībā uz muitas procedūru riska pārvaldības procesu, lai nodrošinātu risku izvērtēšanas un ziņojumu apmaiņas procesu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijas datu centru.
Šobrīd, kamēr Nodokļu un muitas policija ir Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā, Valsts ieņēmumu dienests
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr. 952/2013) noteikto risku pārvaldības un muitas kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, veic Nodokļu un muitas policijas pārziņā esošajā Integrētajā riska informācijas sistēmā (turpmāk - IRIS).
IRIS sastāv no vairākām apakšsistēmām - funkcionalitātēm, viena no tām ir risku profilēšana Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes vajadzībām.
IRIS risku profilēšanas funkcionalitātes mērķis ir nodrošināt vienotu automatizēto risku pārvaldības sistēmas realizēšanu muitas jomā. IRIS tiek veidoti riska profili, kas novirza muitas deklarācijas uz fizisko vai dokumentu kontroli - kontrabandas, fiskālo, stratēģisko un dubultā pielietojuma preču, sankciju pārkāpšanas, drošības un drošuma u.c. muitas saistību izpildes risku mazinošo pasākumu veikšanai.
IRIS ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes instruments regulā Nr.952/2013 noteikto prasību īstenošanai attiecībā uz muitas procedūru riska pārvaldības procesu, lai nodrošinātu risku izvērtēšanas un ziņojumu apmaiņas procesu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijas datu centru.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 2.pants
Lai nodrošinātu iespēju Valsts ieņēmumu dienestam turpināt izmantot un attīstīt IRIS būtisku funkciju un procesu nodrošināšanai arī pēc Nodokļu un muitas policijas atdalīšanas no Valsts ieņēmumu dienesta, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Muitas likumā, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests regulas Nr. 952/2013 46.pantā noteikto risku pārvaldības un muitas kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, veic Nodokļu un muitas policijas pārziņā esošajā Integrētajā riska informācijas sistēmā. Valsts ieņēmumu dienests un Nodokļu un muitas policija slēgs starpresoru vienošanos par IRIS lietošanas kārtību.
Lai nodrošinātu iespēju Valsts ieņēmumu dienestam turpināt izmantot un attīstīt IRIS būtisku funkciju un procesu nodrošināšanai arī pēc Nodokļu un muitas policijas atdalīšanas no Valsts ieņēmumu dienesta, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Muitas likumā, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests regulas Nr. 952/2013 46.pantā noteikto risku pārvaldības un muitas kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, veic Nodokļu un muitas policijas pārziņā esošajā Integrētajā riska informācijas sistēmā. Valsts ieņēmumu dienests un Nodokļu un muitas policija slēgs starpresoru vienošanos par IRIS lietošanas kārtību.
Problēmas apraksts
Likumprojekta 3.pants.
Muitas likuma 14.panta otrās daļas 3.punkts deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un nogādā transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai. Minētā kārtība noteikta ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumiem Nr.468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.468).
Muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai izriet no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
Proti, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus (muitas amatpersonas) apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 12.1 punkts).
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem (muitas amatpersonām) ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta astotā daļa).
Likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 12.1 punkta un 13.panta astotās daļas normas. Līdz ar to, papildus kārtībai, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un nogādā transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka muitas amatpersonai ir šādas tiesības.
Vienlaikus būtu redakcionāli precizējama Muitas likuma 14.panta pirmā daļa, radot nepārprotamu tiesisku skaidrību par to, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas teritorijā.
Muitas likuma 14.panta otrās daļas 3.punkts deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un nogādā transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai. Minētā kārtība noteikta ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumiem Nr.468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.468).
Muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai izriet no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
Proti, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus (muitas amatpersonas) apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 12.1 punkts).
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem (muitas amatpersonām) ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta astotā daļa).
Likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 12.1 punkta un 13.panta astotās daļas normas. Līdz ar to, papildus kārtībai, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un nogādā transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka muitas amatpersonai ir šādas tiesības.
Vienlaikus būtu redakcionāli precizējama Muitas likuma 14.panta pirmā daļa, radot nepārprotamu tiesisku skaidrību par to, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas teritorijā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3.pants.
Tā kā likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas normas par muitas amatpersonas tiesībām Latvijas Republikas muitas teritorijā apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai, minētās tiesības ir jāparedz Muitas likumā. Šobrīd Muitas likums kopsakarā ar MK noteikumiem Nr.468 nosaka kārtību, kādā veidā minētās darbības tiek veiktas
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 46.pantā noteiktajam, muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko uzskata par vajadzīgu.
Vienlaikus, lai izvairītos no dažādām normas interpretācijas variācijām, nepieciešams redakcionāli pilnveidot Muitas likuma 14.panta pirmo daļu.
Tā kā likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas normas par muitas amatpersonas tiesībām Latvijas Republikas muitas teritorijā apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai, minētās tiesības ir jāparedz Muitas likumā. Šobrīd Muitas likums kopsakarā ar MK noteikumiem Nr.468 nosaka kārtību, kādā veidā minētās darbības tiek veiktas
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 46.pantā noteiktajam, muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko uzskata par vajadzīgu.
Vienlaikus, lai izvairītos no dažādām normas interpretācijas variācijām, nepieciešams redakcionāli pilnveidot Muitas likuma 14.panta pirmo daļu.
Problēmas apraksts
Likumprojekta 4.pants.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta otrajā daļā noteikts, ka, īstenojot muitas politiku, viens no muitas iestādes uzdevumiem ir veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Minētā norma likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas laboratorijā ir iespējams veikt dažādu veidu ekspertīzes; laboratorija ir aprīkota ar iekārtām, ar kurām tostarp ir iespējams ekspertīzei nodotajos paraugos konstatēt narkotiskās un psihotropās vielas un prekursorus, kā arī laboratorijas personāls ir kvalificēts veikt attiecīgās ekspertīzes. Tā kā iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde saskārās ar problēmām saistībā ar ilgajiem Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja ķīmisko ekspertīžu izpildes termiņiem, Valsts ieņēmumu dienestam tika noteikta funkcija veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Tādējādi, lai arī turpmāk optimāli būtu izmantojami Muitas laboratorijas resursi, Muitas likumā jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta kompetence tiesu ekspertīžu jomā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta otrajā daļā noteikts, ka, īstenojot muitas politiku, viens no muitas iestādes uzdevumiem ir veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Minētā norma likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas laboratorijā ir iespējams veikt dažādu veidu ekspertīzes; laboratorija ir aprīkota ar iekārtām, ar kurām tostarp ir iespējams ekspertīzei nodotajos paraugos konstatēt narkotiskās un psihotropās vielas un prekursorus, kā arī laboratorijas personāls ir kvalificēts veikt attiecīgās ekspertīzes. Tā kā iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde saskārās ar problēmām saistībā ar ilgajiem Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja ķīmisko ekspertīžu izpildes termiņiem, Valsts ieņēmumu dienestam tika noteikta funkcija veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Tādējādi, lai arī turpmāk optimāli būtu izmantojami Muitas laboratorijas resursi, Muitas likumā jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta kompetence tiesu ekspertīžu jomā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4.pants.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta otrajā daļā noteikts, ka, īstenojot muitas politiku, viens no muitas iestādes uzdevumiem ir veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Minētā norma likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta. Līdz ar to Muitas likumā jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta kompetence tiesu ekspertīžu jomā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.panta otrajā daļā noteikts, ka, īstenojot muitas politiku, viens no muitas iestādes uzdevumiem ir veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Minētā norma likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta. Līdz ar to Muitas likumā jāparedz Valsts ieņēmumu dienesta kompetence tiesu ekspertīžu jomā.
Problēmas apraksts
Likumprojekta 5.pants.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta devītajā daļā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem noteiktas tiesības muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.
Saskaņā ar Muitas likuma 15.panta pirmo daļu, lai pārliecinātos, ka pie personas neatrodas muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarēta skaidra nauda, vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, muitas amatpersona muitas kontroles laikā ir tiesīga veikt personas pārmeklēšanu, no ārpuses pārbaudot personas apģērbu un pieskaroties personai. Muitas likums neparedz tiesības veicot personas pārmeklēšanu, fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus).
Muitas kontroles darbību fiksēšana, veicot kontroles procesa fotografēšanu, izdarot audioierakstus un videoierakstus, ir nepieciešama lai:
- gadījumos, kad muitas kontroles pasākuma laikā tiek konstatēts muitas noteikumu pārkāpums vai tiek saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tiktu fiksēta un dokumentēta visa muitas kontroles gaita, kas nodrošinātu objektīvus pierādījumus pārkāpuma faktam;
- izvairītos no nepamatotām pretenzijām par neatbilstošu vai nepamatotu muitas kontroles veikšanu, kā arī par muitas kontroles laikā muitas kontroles objektam nodarītiem bojājumiem;
- fiksētu muitas kontroles laikā iespējamus kukuļošanas mēģinājumus (novērstu korupcijas riskus);
- nodrošinātu iespēju veikt muitas amatpersonām doto uzdevumu un norādījumu izpildes kvalitātes kontroli;
- nodrošināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām par muitas kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta devītajā daļā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem noteiktas tiesības muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.
Saskaņā ar Muitas likuma 15.panta pirmo daļu, lai pārliecinātos, ka pie personas neatrodas muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarēta skaidra nauda, vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, muitas amatpersona muitas kontroles laikā ir tiesīga veikt personas pārmeklēšanu, no ārpuses pārbaudot personas apģērbu un pieskaroties personai. Muitas likums neparedz tiesības veicot personas pārmeklēšanu, fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus).
Muitas kontroles darbību fiksēšana, veicot kontroles procesa fotografēšanu, izdarot audioierakstus un videoierakstus, ir nepieciešama lai:
- gadījumos, kad muitas kontroles pasākuma laikā tiek konstatēts muitas noteikumu pārkāpums vai tiek saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tiktu fiksēta un dokumentēta visa muitas kontroles gaita, kas nodrošinātu objektīvus pierādījumus pārkāpuma faktam;
- izvairītos no nepamatotām pretenzijām par neatbilstošu vai nepamatotu muitas kontroles veikšanu, kā arī par muitas kontroles laikā muitas kontroles objektam nodarītiem bojājumiem;
- fiksētu muitas kontroles laikā iespējamus kukuļošanas mēģinājumus (novērstu korupcijas riskus);
- nodrošinātu iespēju veikt muitas amatpersonām doto uzdevumu un norādījumu izpildes kvalitātes kontroli;
- nodrošināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām par muitas kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5.pants.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta devītajā daļā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem noteiktas tiesības muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi. Tā kā minētā norma ar tiesībām personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus) likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta, nepieciešams šādas tiesības paredzēt Muitas likumā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta devītajā daļā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem noteiktas tiesības muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi. Tā kā minētā norma ar tiesībām personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus) likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemta, nepieciešams šādas tiesības paredzēt Muitas likumā.
Problēmas apraksts
Likumprojekta 6.pants.
Muitas likuma 20.1 pants nosaka muitas iestādes rīcību ar aizdomīgiem pasta sūtījumiem, proti, muitas iestādes darbības universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā, konstatējot Pasta likumā noteiktos aizdomīgus pasta sūtījumus.
Savukārt to, ka muitas iestādei ir šāds uzdevums pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē, nosaka likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 pants. Proti, muitas iestāde universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolē pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus.
Attiecīgi likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta 11.daļa paredz muitas iestāžu ierēdņiem tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, kā arī izņemt, atvērt un iznīcināt aizdomīgus pasta sūtījumus atbilstoši Muitas likumā noteiktajai kārtībai.
Likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 panta un 13.panta 11.daļas normas. Līdz ar to minētais jāpārņem Muitas likumā.
Muitas likuma 20.1 pants nosaka muitas iestādes rīcību ar aizdomīgiem pasta sūtījumiem, proti, muitas iestādes darbības universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā, konstatējot Pasta likumā noteiktos aizdomīgus pasta sūtījumus.
Savukārt to, ka muitas iestādei ir šāds uzdevums pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē, nosaka likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 pants. Proti, muitas iestāde universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolē pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus.
Attiecīgi likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 13.panta 11.daļa paredz muitas iestāžu ierēdņiem tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, kā arī izņemt, atvērt un iznīcināt aizdomīgus pasta sūtījumus atbilstoši Muitas likumā noteiktajai kārtībai.
Likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemtas likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 panta un 13.panta 11.daļas normas. Līdz ar to minētais jāpārņem Muitas likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6.pants.
Muitas iestādes uzdevums pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 pantā. Tā kā minētais uzdevums likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemts, nepieciešams Muitas likumā iekļaut normu, paredzot muitas iestādei uzdevumu universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolēt pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus.
Muitas iestādes uzdevums pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē noteikts likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11.1 pantā. Tā kā minētais uzdevums likumprojektā “Valsts ieņēmumu dienesta likums” netiek pārņemts, nepieciešams Muitas likumā iekļaut normu, paredzot muitas iestādei uzdevumu universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolēt pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts skar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un stāsies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta likums, ir veicami grozījumi Muitas likumā.
Likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" netiek pārņemtas atsevišķas ar muitas jomu saistītas normas, kuras šobrīd noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Lai nodrošinātu, piemēram, muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai vai tiesības personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Muitas likumā.
Likumprojektā "Valsts ieņēmumu dienesta likums" netiek pārņemtas atsevišķas ar muitas jomu saistītas normas, kuras šobrīd noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Lai nodrošinātu, piemēram, muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai vai tiesības personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Muitas likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Atbilstoši MK sēdes protokollēmuma projektā noteiktajam, vienotā paketē virzāms šis likumprojekts, kā arī likumprojekts “Valsts ieņēmumu dienesta likums”, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", likumprojekts “Nodokļu un muitas policijas likums”, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” un likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (likumprojektu pakete).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0952
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
Apraksts
Regulas Nr.952/2013 46.pantā noteikts, ka muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko uzskata par vajadzīgu. Tā var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnības pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālas izziņas veikšana un citas līdzīgas darbības.
Saskaņā ar regulas Nr.952/2013 5.panta trešo punktu muitas kontrole ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp ES muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu ES muitas teritorijā.
Regulas Nr.952/2013 5.panta 27.punktā noteikts, ka “muitas uzraudzība” ir darbība, ko parasti veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tiesību akti muitas jomā un vajadzības gadījumā citi noteikumi, kas piemērojami precēm, uz kurām attiecas šāda darbība.
Saskaņā ar regulas Nr.952/2013 134.pantu preces, kas ievestas ES muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā un var tikt pakļautas muitas kontrolei.
Regulas Nr.952/2013 188.pantā noteikts, ka, lai pārbaudītu pieņemtās muitas deklarācijas, muitas dienesti var cita starpā pārbaudīt preces un ņemt paraugus analīzei vai sīkai pārbaudei.
Regulas Nr.2454/93 239.panta 1.punktā noteikts, ka preces pārbauda tādam nolūkam izraudzītās vietās un muitas dienestu noteiktos laikos.
Ņemot vērā uzskaitītās tiesību normas, dalībvalstu nacionālā kompetencē paliek atsevišķu jautājumu noteikšana attiecībā uz muitas kontroli, piemēram uz transportlīdzekļa apturēšanas kārtību muitas kontroles veikšanai.
Regulas Nr.952/2013 46.pants regulē arī risku pārvaldības jautājumus. Piemēram, panta 2.punkts paredz, ka tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
Saskaņā ar regulas Nr.952/2013 5.panta trešo punktu muitas kontrole ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp ES muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu ES muitas teritorijā.
Regulas Nr.952/2013 5.panta 27.punktā noteikts, ka “muitas uzraudzība” ir darbība, ko parasti veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tiesību akti muitas jomā un vajadzības gadījumā citi noteikumi, kas piemērojami precēm, uz kurām attiecas šāda darbība.
Saskaņā ar regulas Nr.952/2013 134.pantu preces, kas ievestas ES muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā un var tikt pakļautas muitas kontrolei.
Regulas Nr.952/2013 188.pantā noteikts, ka, lai pārbaudītu pieņemtās muitas deklarācijas, muitas dienesti var cita starpā pārbaudīt preces un ņemt paraugus analīzei vai sīkai pārbaudei.
Regulas Nr.2454/93 239.panta 1.punktā noteikts, ka preces pārbauda tādam nolūkam izraudzītās vietās un muitas dienestu noteiktos laikos.
Ņemot vērā uzskaitītās tiesību normas, dalībvalstu nacionālā kompetencē paliek atsevišķu jautājumu noteikšana attiecībā uz muitas kontroli, piemēram uz transportlīdzekļa apturēšanas kārtību muitas kontroles veikšanai.
Regulas Nr.952/2013 46.pants regulē arī risku pārvaldības jautājumus. Piemēram, panta 2.punkts paredz, ka tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr.952/2013 46.pants
Likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr.952/2013 46.pants
Likumprojekta 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tiek izmantota regulas Nr.952/2013 46. panta 1. punktā noteiktā rīcības brīvība no kuras izriet, ka muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām. Izmantojot rīcības brīvību, ar likumprojekta 3. pantu muitas amatpersonai tiek paredzētas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai. Rīcības brīvība izmantota, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnīgu muitas kontroles procesu un izpildīt regulas prasības, nodrošinot regulas Nr.952/2013 46.pantā paredzētās muitas kontroles.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Līdz šim ieviestās, no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības netiek mainītas vai ietekmētas.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts tika nodots publiskajā apspriešanā 04.04.24.-17.04.2024. Komentāri netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrība par plānoto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju ir informēta arī ar informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”, kuru Ministru kabinets ir pieņēmis zināšanai 2024.gada 6.februāra sēdē (sk. prot. Nr.6, 33.§).
Savukārt, lai izstrādātu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reformas tiesiskajam regulējumam un reformas risinājumiem, Finanšu ministrija izveidoja Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupu, kuras sastāvā ir Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšējās drošības biroja, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kancelejas pārstāvji. Tādējādi likumprojektu izstrādājot, ir izvērtēti arī darba grupas locekļu sniegtie viedokļi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Valsts ieņēmumu dienests likumprojektu realizēs esošā finansējuma un resursu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicot muitas kontroles pasākumu fiksēšanu audio vai video ierakstā, ir iespējams nodrošināt personas tiesību aizsardzību, kā arī mazināt iestādes administratīvo slogu pārbaudes procesa dokumentārā fiksēšanā papīra dokumentu veidā gadījumos, kad to tieši neparedz ārējie normatīvie akti, kā arī nodrošināt kontroles pasākumu veicēju aizsardzību iespējamo konfliktu incidentu gadījumā un pierādījumu esību attiecībā uz amatpersonu rīcības tiesiskumu pārbaudes laikā vai arī personas pieļautā pārkāpuma gadījumā. Veicot personas pārmeklēšanu, ir lietderīgi izmantot video reģistratorus un veikt audio ierakstus, izmantojot diktofonus. Turklāt, izmantojot video un audio ierīces, kontroles pasākumu laikā ne tikai mazināsies konflikta situācijas, bet arī mazināsies iestādes ierēdņu korupcijas riski, kā arī personai, kurai veikta pārmeklēšana, būs iespējams izmantot audio un video ierakstus un fotoattēlus savu interešu aizsardzībai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
a) datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
b) apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;
c) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
d) apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;
e) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
f) apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.
Līdz ar to personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja pastāv vismaz viens no šajā pantā minētajiem tiesiskajiem pamatiem.
Muitas kontroles pasākumu laikā veiktos video un audio ierakstus glabās Valsts ieņēmumu dienests.
Tādējādi, lai nepalielinātu administratīvo slogu un noteiktu sabiedrībai skaidras muitas amatpersonu tiesības, veicot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, nepieciešams noteikt, ka muitas amatpersonām bez datu subjekta piekrišanas ir tiesības veikt personas datu apstrādi, fotografējot, ierakstot vai filmējot personas pārmeklēšanas ietvaros veiktās darbības.
Analoģiskas tiesības šobrīd ir nostiprinātas Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrās daļas 2.punkta “d” apakšpunktā, paredzot Valsts darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudes, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus.
Līdz ar to, lai muitas amatpersonas, veicot personas pārmeklēšanu, būtu tiesīgas apstrādāt fizisko personu datus, neprasot šo personu piekrišanu, nepieciešams Muitas likumā nostiprināt šādas tiesības, jo tad būtu iespēja veikt personu datu apstrādi, datu subjektu par to informējot, bet neprasot personas piekrišanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
a) datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
b) apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;
c) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
d) apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;
e) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
f) apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.
Līdz ar to personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja pastāv vismaz viens no šajā pantā minētajiem tiesiskajiem pamatiem.
Muitas kontroles pasākumu laikā veiktos video un audio ierakstus glabās Valsts ieņēmumu dienests.
Tādējādi, lai nepalielinātu administratīvo slogu un noteiktu sabiedrībai skaidras muitas amatpersonu tiesības, veicot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, nepieciešams noteikt, ka muitas amatpersonām bez datu subjekta piekrišanas ir tiesības veikt personas datu apstrādi, fotografējot, ierakstot vai filmējot personas pārmeklēšanas ietvaros veiktās darbības.
Analoģiskas tiesības šobrīd ir nostiprinātas Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrās daļas 2.punkta “d” apakšpunktā, paredzot Valsts darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudes, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus.
Līdz ar to, lai muitas amatpersonas, veicot personas pārmeklēšanu, būtu tiesīgas apstrādāt fizisko personu datus, neprasot šo personu piekrišanu, nepieciešams Muitas likumā nostiprināt šādas tiesības, jo tad būtu iespēja veikt personu datu apstrādi, datu subjektu par to informējot, bet neprasot personas piekrišanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi