Anotācija (ex-ante)

Atsavināmās zemes cenu nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši zemes kadastrālai vērtībai atsavināšanas procesa uzsākšanas posmā. Tā, piemēram, Rīgas valsts pilsētas pašvaldībā [2], kurā atrodas aptuveni 30% no visām daudzdzīvokļu mājām, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes, provizoriskās funkcionāli nepieciešamā zemesgabala atsavināšanas cenas, balstoties uz spēkā esošo kadastrālo vērtību, svārstās no 100 euro (Vecmīlgrāvis) līdz pat gandrīz 500 000 euro (Rīgas vēsturiskais centrs), atsavināšanas cenas daļai vienam dzīvoklim svārstoties no 2 euro līdz pat 9 000 euro. Līdz ar to secināms, ka atsavināmās zemes atsavināšanas cena dažādās Rīgas valstspilsētas apkaimēs var ievērojami atšķirties. Aplūkojot vidējās provizoriskās zemesgabalu atsavināšanas cenas vairākās Rīgas valstspilsētas apkaimēs, jāsecina, ka tajās Rīgas valstspilsētas apkaimēs, kurās ir visaktuālākā dalītā īpašuma problemātika (Purvciems, Ķengarags) vidējā atsavināmās zemes atsavināšanas cena daudzdzīvokļu mājai ir robežās no 100 000 euro līdz 200 000 euro, atsavināšanas cenas daļa vienam dzīvoklim vidēji ir 1 500 euro līdz 2 000 euro diapazonā, ievērojami zemāka atsavināšanas cena ir prognozējama, piemēram, Vecmīlgrāvja apkaimē.

Jānorāda, ka prognozējamo atsavināšanas cenu Noteikumu projekta izstrādes laikā nav iespējams aplūkot tām daudzdzīvokļu mājām, kurām vēl nav pārskatīts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma regulējumam Valsts zemes dienests pēc atsavināmās zemes noteikšanas un reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināšanas cenas aprēķināšanas nosūta dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu, kurā tiek fiksēta ne tikai atsavināmās zemes atsavināšanas cena, bet arī katra dzīvokļa īpašnieka dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram atbilstošā atsavināšanas cenas daļa. Tiesiskais regulējums ļauj dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pašiem izvēlēties modeli, kādā veidā tiek segta atsavināmās zemes atsavināšanas cena – vai nu katrs dzīvokļa īpašnieks pats ieskaita savu atsavināšanas cenas daļu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, vai arī, pamatojoties uz attiecīga dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata, dzīvokļu īpašnieku kopība var lemt par līguma slēgšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai. Tāpat var būt situācija, kad daļa dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku paši plāno veikt savas atsavināšanas cenas daļas ieskaitīšanu, savukārt daļai dzīvokļu īpašnieku ir nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu. Vienlaikus jāapzinās, pat ja atsevišķi dzīvokļu īpašnieki būs ieskaitījuši savu atsavināšanas cenas daļu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, atsavināšanas process būs noslēdzies jeb atsavināšanas tiesība būs izmantota tikai gadījumā, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā un termiņos zvērināta tiesu izpildītāja vestās lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ietvaros būs pieņēmuši lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu un iemaksājuši visu jeb pilnu atsavināšanas cenu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Līdz ar to, lai sekmētu to, ka pēc iespējas visiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības ar zemes īpašnieku, būtu iespēja šo tiesisko mehānismu īstenot pilnībā un iegūt īpašumtiesības uz zemi, valstij ir jārod attiecīgi atbalsta pasākumi finansējuma pieejamības veicināšanai.
 

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību tiem dzīvojamo māju īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri vēlas izmantot Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā nostiprināto mehānismu, lai izbeigtu piespiedu dalīto īpašumu ar zemes īpašnieku vai īpašniekiem, bet kuriem nav pieejami savi brīvie finanšu līdzekļi attiecīgās atsavināšanas cenas daļas samaksai. Noteikumu projekts paredz iespēju akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - sabiedrība "Altum") nodrošināt aizdevumu dalītā īpašuma izbeigšanai tām daudzdzīvokļu mājām, kuras neatbilst kredītiestāžu kreditēšanas politikai, tādā veidā novēršot riskus par sabiedrības “Altum” iejaukšanos kredītiestāžu kreditēšanā.

Aizdevumus Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktā kārtībā noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai ar Noteikumu projektu tiek plānots piešķirt jau esošās sabiedrības “Altum” īstenotās atbalsta programmas būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai (t.s. remonta fonda programma) ietvaros, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.481). Ņemot vērā minēto, ar Noteikumu projektu tiek virzīti grozījumi MK noteikumos Nr.481, papildinot jau esošo remonta fonda programmu ar jaunu aizdevuma veidu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem – aizdevums Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai (turpmāk – Aizdevums zemes izpirkšanai). Aizdevumu zemes izpirkšanai paredzēts piešķirt tikai tiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri izmanto Piespiedu dalītā īpašuma likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpērk atsavināmo zemi Piespiedu dalītā īpašuma likuma noteiktajā kārtībā.

Aizdevumi zemes izpirkšanai tiks izsniegti remonta fonda programmai esošā pieejamā finansējuma, kas fiksēts MK noteikumu Nr.481 5.punktā (pieejamais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 000 000 euro) ietvaros un esošā tā piesaistes veida ietvaros (sabiedrībai “Altum” piesaistot valsts aizdevumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību, nepiemērojot aizdevuma riska procentu likmi, kā arī piesaistot starptautiskās finanšu institūcijas aizdevumu, lai nodrošinātu finansējumu aizdevumu piešķiršanai). Noteikumu projekta izstrādes brīdī esošā remonta fonda ietvaros kopš atbalsta programmas atvēršanas 2021.gada 8.septembrī sabiedrība “Altum” ir apstiprinājusi 47 aizdevumu pieteikumu 3 milj. euro apmērā, 26 aizdevuma pieteikumi 2.38 milj. euro apmērā ir izvērtēšanas procesā. Līdz šim apstiprinātie un vērtēšanā esošie aizdevumu pieteikumi nodrošina 18 % pieejamā finansējuma izlietošanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, MK noteikumi Nr.481 ar Noteikumu projektu tiek papildināti ar jaunu - II¹. nodaļu “Atsavināmās zemes izpirkšanas aizdevuma piešķiršanas noteikumi”, saskaņā ar kuru ir paredzēti turpmāk aprakstītie aizdevuma atsavināmās zemes izpirkšanai atbalsta programmas nosacījumi.

Ievērojot Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, ir izvērtēts, ka tā kā šim produktam netiek paredzēts papildu finansējums, kā arī to, ka šī produkta nosacījumi neietekmē kopējās programmas darbības termiņu, nav nepieciešams aktualizēt esošo programmas novertējumu. 


Vispārīgi Aizdevuma zemes izpirkšanai programmas nosacījumi
Noteikumu projekts paredz iespēju sabiedrībai “Altum” nodrošināt Aizdevumu dalītā īpašuma izbeigšanai tām daudzdzīvokļu mājām, kuras neatbilst kredītiestāžu kreditēšanas politikai, tādā veidā novēršot riskus par sabiedrības “Altum” iejaukšanos kredītiestāžu kreditēšanā.

Atbalsta veids - tiešais finanšu instruments, t.i., aizdevums.
Atbalsta sniedzējs - sabiedrība “Altum”.
Atbalsta saņēmēji - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopībā ietilpstošie dzīvokļu īpašnieki – fiziskas un juridiskas personas, kurām nepieciešams finansējums atsavināšanas cenas (vai tās daļas) samaksai.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumam, ja dzīvojamā mājā visi esošie dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai, tai ir likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumi. Līdz ar to arī gadījumos, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā visi dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai, tās var pretendēt uz aizdevumu.

Ņemot vērā, ka Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma izpratnē daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir tāda dzīvojamā māja, kura ir privatizēta saskaņā ar likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" vai likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteikto kārtību, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta tās sadale dzīvokļa īpašumos, uz aizdevumu var pretendēt tikai privatizētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kuras ir sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tāpat atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma regulējumam uz aizdevumu nevarēs pretendēt tās daudzdzīvokļu dzi'vojamās mājas, kuras pilnībā vai daļēji atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošanas vai piekrītošanas zemes (šajā gadījumā piespiedu dalīto īpašumu izbeidz atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā vai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajai kārtībai).


Saskaņā ar šā brīža aprēķiniem, noteiktais finansējums būs pietiekams aizdevumu sniegšanai līdz 2024. gada beigām un  beigu termiņš lēmumu pieņemšanai par aizdevuma piešķiršanu un aizdevuma līguma noslēgšanai ir 2023.gada 31. decembris. Šāds termiņš Noteikumu projekta izstrādes brīdī ir noteikts, ņemot vērā, ka aizdevumu de minimis atbalsta saņēmējiem sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Regula Nr.1407/2013) noteikto tās piemērošanas periodu. Ņemot vērā Regulā Nr.1407/2013 noteikto un tuvojošos tās piemērošanas perioda beigu termiņu, sagaidāms, ka Eiropas Komisija noteiks jaunu de minimis atbalsta piemērošanas regulējumu, tai skaitā, piemērošanas periodu. Tādēļ, pastāvot jaunam de minimis atbalsta regulējumam, tiks veikti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr.481, tai skaitā, nosakot jaunu aizdevumu līgumu noslēgšanas termiņu.


Pieteikšanās Aizdevumam zemes izpirkšanai un aizdevuma nosacījumi

Aizdevumam zemes izpirkšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, pamatojoties uz attiecīgu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, var pieteikties ar pilnvarotās personas starpniecību. Pilnvarotā persona ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā un Piespiedu dalītā īpašuma likumā noteiktajai kārtībai ir pilnvarojusi tās vārdā veikt darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanu, tai skaitā, slēgt līgumus, lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai.

Lai arī saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma likuma tiesisko regulējumu, tāpat arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona var būt gan fiziska, gan juridiska persona, ņemot vērā, ka aizdevums tiks izsniegts jau esošās un sabiedrības “Altum” īstenotās remonta fonda programmas ietvaros un saskaņā ar tās pamatnosacījumiem, kuri ir nostiprināti, pirms tam izvērtējot dažādus aspektus - tai skaitā, ietekmi, riskus u.c.,arī attiecībā uz aizdevumu zemes izpirkšanai tiek paredzēts, ka pilnvarotajai personai ir jābūt juridiskai personai.

Aizdevumam zemes izpirkšanai varēs pieteikties sabiedrībā “Altum” pēc tam, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā mājas dzīvokļu īpašnieku kopība Piespiedu dalītā īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu (Piespiedu dalītā īpašuma likuma 11.pants), par ko zvērināts tiesu izpildītājs ir sastādījis attiecīgu aktu (Piespiedu dalītā īpašuma 12.panta ceturtā daļa), kā arī pieņēmusi lēmumu par līgumu slēgšanu, lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai (Piespiedu dalītā īpašuma likuma 15.panta pirmā daļa), pilnvarojot pilnvaroto personu slēgt attiecīgo līgumu.

Lai saņemtu aizdevumu, pilnvarotā persona sabiedrībā "Altum" iesniedz Noteikumu projektā norādītos dokumentus. Dokumentācija, kas ir pieejama publiskajos reģistros un informācijas sistēmās un, kas nav uzskaitīta Noteikumu projektā, un ir nepieciešama aizdevuma saņemšanas izvērtēšanai, tiks pārbaudīta publiskajos reģistros un informāciju sistēmās.

Saņemot aizdevuma pieteikumu un Noteikumu projektā paredzētos tam pievienotos dokumentus, sabiedrība “Altum”, cita starpā, pārbauda, vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par līguma slēgšanu par nepieciešamo maksimālo finansējumu atsavināšanas cenas samaksai satur informāciju par dzīvokļu īpašniekiem, kuri savu atsavināšanas cenas daļu maksā no saviem līdzekļiem, par dzīvokļu īpašniekiem, kuriem nepieciešams aizdevums savas atsavināšanas cenas daļas samaksai, par aizdevuma maksāšanas kārtību,  tāpat arī tam jāsatur informācija par aizdevuma nosacījumiem – maksimālo termiņu, maksimālo % likmi. Lēmums par līguma slēgšanu par nepieciešamo finansējumu atsavināšanas cenas samaksai ir uzskatāms par pieņemtu, ja tas pieņemts atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem un ja par to ir nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem (Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 15.panta otrā daļa).

Lai arī lēmumu par līguma slēgšanu par nepieciešamo finansējumu atsavināšanas cenas samaksai pieņem konkrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, kā tas izriet no Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma, par saistībām, kas izriet no aizdevuma līguma, neatbild tie dzīvokļu īpašnieki, kuri paši ir iemaksājuši savu atsavināšanas cenas daļu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, tāpat arī katra dzīvokļa īpašnieka aizdevuma daļas pamatmaksājumu summa nedrīkst pārsniegt Paziņojumā par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu (Piespiedu dalītā īpašuma likuma 8.pants) katram dzīvokļa īpašumam noteikto maksājamo atsavināšanas cenas daļu. Kā tas ir atzīts judikatūrā, “likumā noteiktos gadījumos dzīvokļu īpašnieki kā kopības (personu apvienības) biedri ir personiski (tieši) atbildīgi par kopības saistībām pret trešajām personām, un tām primāri jāceļ prasība pret personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku, kura rīcības dēļ kopība nav izpildījusi savas saistības pret trešo personu. Arī šajā gadījumā atsevišķā dzīvokļa īpašnieks neatbild solidāri ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet tikai par tām kopības saistībām (to daļu), kuru neizpilde izriet no konkrētā dzīvokļa īpašnieka pienākuma pret kopību neizpildes.”[3]

Jānorāda, ka, nosakot aizdevuma maksāšanas kārtību un organizējot aizdevuma atmaksu, pilnvarotā persona vai attiecīgi cita tam pilnvarota persona ir atbildīga par to, lai tiktu ievēroti Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 15.pantā minētie nosacījumi. Cita starpā, ir jānodrošina, ka saistību, kas izriet no aizdevuma līguma, pilnīgas izpildes termiņš nevar būt īsāks par trim gadiem attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav piekrituši šāda aizdevuma līguma slēgšanai. Šādos gadījumos saistību izpildes apmērs katru gadu nosakāms proporcionāli to izpildes kopējam termiņam.

Lai novērstu riskus par sabiedrības "Altum" iejaukšanos kredītiestāžu kreditēšanā, noteikumu projektā ir noteikts, ka, piesakoties sabiedrības "Altum" aizdevumam, ir jāiesniedz arī kredītiestādes apliecinājums par to, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā “Altum”. Ja kredītiestāde nesniedz apliecinājumu 20 darbdienu laikā, uzskatāms, ka kredītiestāde ir apliecinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevumam sabiedrībā "Altum".
Aizdevuma pieteikumā būs jāapraksta sadarbība ar kredītiestādi, norādot kredītiestādi, kurā tika iesniegts pieteikums, pieteikuma iesniegšanas datums un aizdevuma izskatīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas kredītiestādē datums, kā arī komunikācijas gaita ar kredītiestādi. Ja sabiedrība "Altum" konstatēs, ka kredītiestāde nav varējusi pieņemt lēmumu, jo potenciālais aizņēmējs nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus, sabiedrība "Altum" tai aizdevumu nepiešķirs un lūgs vērsties attiecīgajā kredītiestādē.

Aizdevuma zemes izpirkšanai nosacījumi
Aizdevums tiek piešķirts daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai. Aizdevuma apmērs var atbilst Valsts zemes dienesta noteiktajai atsavināšanas cenai, bet var arī būt mazāks, ņemot vērā, ka daļa dzīvokļu īpašnieku paši var iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā savu atsavināšanas cenas daļu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā.
Maksimālais aizdevuma apmērs nav noteikts, ņemot vērā, ka atsavināšanas cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienībai un zemes vienības daļai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastrālo vērtību. Savukārt atsavināmo zemi nosaka, balstoties uz pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Līdz ar to, kamēr nav veikta visu piespiedu dalītā īpašuma attiecībās esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšana/pārskatīšana, nav iespējams noteikt maksimālās atsavināšanas cenas vērtības, secīgi – aizdevuma maksimālo apmēru.
Aizdevuma  maksimālais termiņš ir 20 gadi.

Sabiedrība “Altum” aizdevumu piešķir, ja daudzdzīvokļu mājas parādsaistību apjoms par saņemtajiem pakalpojumiem (apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi), kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, ir mazāks par 10 % no šo pakalpojumu rēķinu summas pēdējā gada laikā, kā arī ja ir pamatotas aizdevuma atmaksāšanas iespējas, kuras izvērtē sabiedrība "Altum", ņemot vērā drošas finanšu vadības principu.

Atbilstoši valsts atbalsta regulējumam atbalsta saņēmēji – dzīvokļu īpašnieki (fiziskas un juridiskas personas), kuri pretendē uz atbalstu šīs programmas ietvaros un kuru dzīvokļa īpašumi tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, atbalstu saņem kā de minimis atbalstu.

Sabiedrība “Altum” aizdevumu nepiešķir:
- pasākumiem, kuri nav Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšana jeb atsavināšanas cenas samaksa;
- de minimis atbalsta saņēmējam, saimnieciskās darbības veicējam, ja:
 *tam, iesniedzot aizdevuma pieteikumu ir pasludināts maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, kad kreditors ir tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
* tas ir lielais saimnieciskās darbības veicējs, kas atbilst Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 24. punktam un tam, iesniedzot aizdevuma pieteikumu, tā kredītreitings ir zemāks par "B-".
Formulējums "pasludināts maksātnespējas process" aptver arī tādus maksātnespējas stāvokļa risinājumus kā bankrots, sanācija un mierizlīgums, līdz ar to aptver arī tos maksātnespējas procesus, kas pasludināti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un Maksātnespējas likumu, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. novembrim.

Aizdevumu zemes izpirkšanai piešķiršanā un uzskaitē ievēro jau MK noteikumu Nr.481 spēkā esošās III. nodaļas “Valsts atbalsta nosacījumi” noteikumus.

[1] https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/annotations/5eb5b706-0a43-466a-b203-7efa98df7c06/annexes/42f23845-71d3-4449-ba00-0a4a304a58e2/download
[2] Saskaņā ar Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sniegto informāciju
[3] Augstākās tiesas Senāta 2019.gada 12.decembra spriedums lietā Nr. SKA – 109/2019


 

MK noteikumu Nr.481 spēkā esošās redakcijas 2.1. apakšpunktā ir ietverta "dzīvokļu īpašnieku kopības" definīcija, lai arī jau spēkā esošajā Dzīvokļa īpašuma likumā ir sniegta definīcija jēdzienam "dzīvokļu īpašnieku kopība".

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2.apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver tiesību normas, kuras dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, ar Noteikumu projektu MK noteikumu 2.1.apakšpunktā ietvertā tiesību norma tiek svītrota. Līdz ar to MK noteikumos Nr.481 lietotais jēdziens "dzīvokļu īpašnieku kopība" jāpiemēro atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantā definētajai šī jēdziena izpratnei.