21-TA-1679: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām ārvalstīs" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2019. gada Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 203. punkts – turpināt līdzdarboties Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīties Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināt stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināt dalību starptautiskajās misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) vienībām piedalīties kopējās militārajās mācībās Gruzijā, kas nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsts.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
No 2022. gada 21. marta līdz 25. martam Gruzijas teritorijā plānotas militārās mācības „NATO-GEOEX”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Daudznacionālajās militārajās mācībās „NATO-GEOEX”, kas ir brigādes līmeņa štāba mācības, plāno piedalīties militārās vienības no NATO dalībvalstīm un Gruzijas miera uzturēšanas un atbalsta operāciju plānošanai un vadīšanai, lai veicinātu reģionālo stabilitāti un drošību, nostiprinātu partneru kapacitāti un veicinātu uzticību, uzlabojot sadarbību starp NATO dalībvalstu un “Partnerattiecības – mieram” dalībvalstu bruņotajiem spēkiem. Latvijas NBS plāno piedalīties mācībās „NATO-GEOEX”, lai uzlabotu savstarpējo sadarbību ar Gruzijas kolēģiem un sniegtu ieguldījumu Gruzijas bruņoto spēku attīstībā.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9. panta trešo daļu lēmumu par Latvijas NBS vienību un ārvalstu bruņoto spēku piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārvalstīs, kuras nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstis, pieņem Ministru kabinets.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Gruzija nav NATO dalībvalsts, bet piedalās programmā „Partnerattiecības – mieram”.
Karavīru dalība mācībās tiks nodrošināta, ņemot vērā COVID -19 vīrusa izplatības ierobežošanai noteiktās prasības.
Ministru kabineta rīkojuma projektu ir izstrādājusi Aizsardzības ministrija, sadarbojoties ar NBS.
Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildi 2022. gadā Aizsardzības ministrija nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no budžeta programmas 22.00.00 „Nacionālie bruņotie spēki”.
Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildi 2022.gadā Aizsardzības ministrija (NBS) nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 „Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” un budžeta apakšprogrammas 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums".
Karavīru dalība mācībās tiks nodrošināta, ņemot vērā COVID -19 vīrusa izplatības ierobežošanai noteiktās prasības.
Ministru kabineta rīkojuma projektu ir izstrādājusi Aizsardzības ministrija, sadarbojoties ar NBS.
Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildi 2022. gadā Aizsardzības ministrija nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no budžeta programmas 22.00.00 „Nacionālie bruņotie spēki”.
Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildi 2022.gadā Aizsardzības ministrija (NBS) nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 „Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” un budžeta apakšprogrammas 22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums".
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līgums.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Latvijas Republika turpinās ievērot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu, kas parakstīts 1951. gada 19. jūnijā.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līgums.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
3.pants: Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu Līguma mērķus, Puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz organizēt ārvalstīs Latvijas NBS vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējas militārās mācības.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 3. pantā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi