Anotācija (ex-ante)

Lai mazinātu energoresursu ārkārtēja pieauguma radītās sekas, saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumu likumu (turpmāk – Atbalsta likums) tika ieviesti energoresursu cenu pieauguma kompensēšanas pasākumi. 2022./2023.gada apkures sezonai atbalsta pasākumi lielākoties tika īstenoti cenu sadārdzinājuma kompensēšanas veidā, proti, tika noteikta maksimālā cena, līdz kurai atbalsts netiek piemērots. Savukārt, virs šīs cenas, tika paredzēta sadārdzinājuma kompensācija 50  apmērā. Atbalsts siltumapgādes un elektroapgādes izmaksu kompensēšanai tika sniegts mājsaimniecībām, savukārt atbalsts elektroapgādei tika sniegts arī juridiskām personām.
Mājsaimniecību atbalsts ietvēra pasākumus elektroenerģijas cenas kompensēšanai. Proti, Atbalsta likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteikta cenas kompensācija mājsaimniecībā patērētajām pirmajām simts kilovatstundām virs cenas 0,160 euro/kWh. Ja elektroenerģijas cena pārsniedza šo slieksni, sadārdzinājums tika pilnā apmērā kompensēts. Savukārt virs patērētām 500 kWh tika kompensēta puse no cenas sadārdzinājuma virs cenas 0,160 euro/kWh, tādējādi atbalstot iedzīvotājus, kuri elektroenerģiju izmanto apkurē.
Tāpat tika paredzēts atbalsts apkures sadārdzinājuma segšanai Atbalsta likuma 6., 7. un 7.1 pantā, kas ietvēra plašu loku apkures veidu, tajā skaitā, malku, koksnes granulas, briketes, dabasgāzi, centralizēto siltumapgādi, sašķidrināto naftas gāzi, dīzeļdegvielu un elektroenerģiju siltumapgādes nodrošināšanai. Jāatzīmē, ka malkas atbalsts vienīgais ietvēra iespēju saņemt fiksētu atbalstu 60 euro apmērā par malku, kas iegādāta bez čeka, lai kompensētu izmaksas, kas radušās, iegādājoties malku pirms Atbalsta likuma grozījumi bija stājušies spēkā.
Juridisko personu atbalsts ietvēra elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un elektroenerģijas cenas kompensēšanu. Papildus tika sniegts lielāks finansiāls atbalsts grantu veidā energointensīviem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kurus energoresursu cenu kāpums ir īpaši ietekmējis.
2022./2023.gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, kā arī atbalsts tika sniegts, neņemot vērā energoresursu biržās noteiktās energoresursu cenas, bet tikai lietotāju rēķinos ietverto informāciju, t.sk., cenu vai tarifu, par kādu enerģija lietotājam piegādāta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons euro un dabasgāzi 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljons euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis 2021.-2022.gadā, radīja sarežģījumus mājsaimniecībām savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
2023.gada pavasarī energoresursu cenas ir stabilizējušās, taču Ministrijas mērķis ir savlaicīgi izstrādāt atbalsta pasākumus un iespējami automatizētu atbalsta sniegšanas risinājumu, kas ilgtermiņā būtu izmantojams periodos, kad vērojamas ārkārtējas energoresursu cenu svārstības, un kas paredzētu mērķēta atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Vienlaikus ar šāda atbalsta mehānisma izstrādi Ministrija ievieš Padomes ieteikumu (2023.gada 14.jūlijs) par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu, kur Latvijai tiek rekomendēts cik drīz vien iespējams, 2023. un 2024. gadā izbeigt spēkā esošos ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ būs nepieciešami jauni atbalsta pasākumi vai ja esošie pasākumi būs jāturpina, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai.

Likums paredz atbalsta sniegšanu tajā definētajam mājsaimniecību lokam, vienlaikus paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:
1) mājsaimniecības ar vidēji zemu un zemu ienākumu līmeni kopējos izdevumus par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību, kādā tiek noteiktas mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu maksas samazinājumam elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumenerģijai un decentralizētajam kurināmajam (turpmāk visi kopā – kurināmais);
2) nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par kurināmo, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību;
3) nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk visi kopā - energoapgādes komersanti) tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi un centralizēto siltumenerģiju, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;
4) nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;
5) nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs un dabasgāzes tirgotājs piemēro atbalstu mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotājs vai lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu māja, kurā ir mājsaimniecības, saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu;
6) energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmā (turpmāk – EIKIS) iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī EIKIS auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

Ar decentralizēto kurināmo noteikumu ietvaros saprot malku, granulas, briketes, naftas gāzi u.c. kurināmo, kas tiek izmantots decentralizētā, individuālajā siltumapgādes sistēmā. Ar individuālo siltumapgādes sistēmu saprot Enerģētikas likumā minēto individuālo siltumapgādes sistēmu.

Nosacījumi un kārtība, kādā nosaka mājsaimniecību loku, kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu maksas samazinājumam kurināmajam

Likumā ir noteikts, ka atbalstu ir tiesīgas saņemt mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Ar attiecīgajām mājsaimniecībām tiek saprastas tādas mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir vismaz 30% no ienākumiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgais princips noteikts saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, kur secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Mājsaimniecību ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli ir noteikts kā vidējais statistiskais lielums Latvijas Republikā, balstoties uz CSP apkopotajiem datiem. Lai veiktu mājsaimniecību ienākumu līmeņa uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu, pirmkārt, ir veikts mājsaimniecības izdevumu par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķins, izmantojot šādu formulu:

Izdevumi par mājokli mēnesī = (((M x IM) + (K x IK) + (E x IE)) / 12 + T) x (1+I) x (1+SE), kur:

M – izdevumi par mājokli gadā uz vienu mājsaimniecības locekli:
- īre, t.sk. zemes īre, uz kuras atrodas māja, autostāvvietas, mājokļa aprīkojuma īre, utt. (CSP neregulārā apsekojuma par 2019.gadu datu kods (turpmāk – CSP datu kods) “04.1 Mājokļa īres maksa”);
- mājokļa iekārta un ikdienas uzturēšana (CSP datu kods “05 Mājokļa iekārta, mājsaimniecības ierīces un mājokļa ikdienas uzturēšana);
IM – inflācijas koeficients izdevumiem par mājokli 01.01.2019. salīdzinājumā ar kārtējā gada datumu, kurā tiek veikts mājsaimniecības vidējo izdevumu aprēķins (CSP inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.1. un 05, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju);
K – izdevumi par komunālajiem maksājumiem gadā uz vienu mājsaimniecības locekli, ko veido:
- ar mājokļa obligāto uzturēšanu un neatliekamajiem remontdarbiem saistītie izdevumi (CSP datu kods “04.3 Mājokļa uzturēšana un remonts”);
- ūdensapgāde (CSP datu kods “04.4.1 Ūdensapgāde”);
- atkritumu izvešana (CSP datu kods “04.4.2 Atkritumu savākšana”);
- kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi (CSP datu kods “04.4.3 Kanalizācijas pakalpojumi”);
- citi ar mājokli saistīti izdevumi, t.sk., apsardze, apsaimniekošana (CSP datu kods “04.4.4 Citi citur neklasificiēti ar mājokli saistīti pakalpojumi”);
IK - inflācijas koeficients izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem 01.01.2019. salīdzinājumā ar kārtējā gada datumu, kurā tiek veikts mājsaimniecības vidējo izdevumu aprēķins (CSP inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.3, 04.4.1, 04.4.2, 04.4.3 un 04.4.4, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju);
E – izdevumi par energoresursiem gadā uz vienu mājsaimniecības locekli, ko veido:
- elektroenerģija (CSP datu kods “04.5.1 Elektroenerģija”);
- gāze (CSP datu kods “04.5.2.1 Dabasgāze”);
- šķidrie kurināmie (CSP datu kods “04.5.2.2 Sašķidrināti ogļūdeņraži”);
- cietais kurināmais (CSP datu kods “04.5.4 Cietais kurināmais”);
- siltumenerģija (CSP datu kods “04.5.5 Siltumenerģija”);
IE - inflācijas koeficients izdevumiem par energoresursiem 01.01.2019. salīdzinājumā ar kārtējā gada datumu, kurā tiek veikts mājsaimniecības vidējo izdevumu aprēķins (CSP inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.5.1, 04.5.2.1, 04.5.2.2, 04.5.4, 04.5* un 04.5.5, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju).
*CSP Inflācijas kalkulatorā nav pieejami dati par inflāciju koeficientu pozīcijai “Šķidrie kurināmie”, tāpēc attiecīgajai pozīcijai tiek piemērots kopējais energoresursu inflācijas koeficients, kas pieejams datu kodam “4.5. Elektroenerģija, gāze un cits kurināmais”.
T – Vidējais sadales sistēmas pakalpojumu tarifa pieaugums mājsaimniecībām saskaņā ar akciju sabiedrības “Sadales tikls” sniegto informāciju, kas ir 7 euro + PVN jeb 8,47 euro;
I – vidējā inflācijas prognoze 2024.gadam saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, kas 2024.gada beigās prognozēta līdz 2%;
SE – aprēķinu un statistisko datu kļūdas koeficients, kas tiek pieņemts kā 10%.

Izmantojot esošo formulu kopējie vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī uz 31.03.2024. ir 142,06 euro. Ņemot vērā, ka izdevumi 142,06 euro apmērā nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, lai mājoklis pēc OECD aplēsēm būtu pieejams, mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī būtu jābūt lielākiem par 473,53 euro, līdz ar to secināts, ka Likuma un noteikumu izpratnē mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu maksas samazinājumam kurināmajam, ir mājsaimniecības, kuru ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī nepārsniedz 473,53 euro. Attiecīgo izdevumu un ienākumu slieksni Ministrija aktualizēs pirms apkures sezonas sākuma, t.i., līdz 31.augstam.

Vienlaikus jānorāda, ka atbalstu nesaņems tādas mājsaimniecības, kuru mājsaimniecības locekļi kuru deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese nav atbilstoša noteikumiem par adresāciju, jo šādas adreses valsts reģistros nav iespējams identificēt.
Identificēts, ka šādas adreses var būt situācijās, kad, piemēram:
1. adrese nav reģistrēta Valsts Zemes dienestā;
2. adresei nav piešķirts adreses reģistrācijas identifikācijas kods;
3. adrese ir noformēta neatbilstoši adresācijas noteikumiem, piemēram, nav norādīts ciema nosaukums;
4. dzīvokļu īpašumos nesadalītu ēku gadījumā (ēka nav sadalīta dzīvokļu īpašumos [neviena persona nevar būt arī deklarējusies dzīvokļu līmenī]) - tiek ņemtas vērā visas personas, kuras norādītas ēkas līmenī un tiek aprēķināti vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ēkas līmenī;
5. daļēji sadalītas ēkas gadījumā: dzīvokļu īpašumos, kas nav sadalīti, tiks ņemtas vērā visas personas, kas ir norādītas ēkas līmenī, un tiks aprēķināti vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju. Dzīvokļu īpašumos sadalītajā daļā tiek apstrādāta informācija atbilstoši informācijai par personām, kāda norādīta par personām dzīvokļu īpašumu grupas norādītajā līmenī.

Adreses līmenī tiks apstrādāta un nodota informācija, kas atbilst adreses līmenim, ja tā ir norādīta vairākiem skaitītājiem.

Energoapgādes izmaksu atbalsta pasākumi
Atbalsta maksas samazinājumam par patērēto kurināmo piemērošanas periods

Saskaņā ar Likumā noteikto, lēmumu par atbalsta maksas samazinājumam par patērēto kurināmo piemērošanas periodu pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets attiecīgo lēmumu pieņems rīkojuma formā, balstoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto un iesniegto informāciju/ rīkojuma projektu, kas ietvers gan energoresursu veidu, kam piemērojams atbalsta, kad precīzu atbalsta perioda sākuma datumu un beigu datumu. Papildus tam nepieciešams definēt nosacījumus, uz kā pamata atbalsta periodu ir nepieciešams noteikt. Kopumā atbalsta periodu maksas samazinājumam elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei ir plānots noteikt, balstoties uz Padomes regulā (ES) Nr. 2022/2578
(2022. gada 22. decembris), ar ko izveido tirgus korekcijas mehānismu Savienības iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai pret pārmērīgi augstām cenām, ietvertajiem principiem.

Attiecībā uz atbalstu maksājuma samazinājumam par patērēto elektroenerģiju noteikts, ka atbalsts tiek piešķirts visa kalendāra gada ietvaros, ja Latvijas apgabala mēneša vidējā elektroenerģijas cena elektroenerģijas biržā Nord Pool trīs mēnešus pārsniedz 160 euro par megavatstundu un šī cena ir augstāka par 48 euro. Attiecīgais cenas slieksnis noteikts, balstoties uz iepriekš piešķirto atbalsu mājsaimniecībām un pieņēmumu, ka elektroenerģijas cena ir augsta, ja tā noteiktu periodu pārsniedz 160 euro par megavatstundu, un, ņemot vērā, ka elektroenerģijas cena biržā veido tikai daļu no lietotājam piemērotās elektroenerģijas cenas, noteikts, ka cena ir augsta tad, ja tā pārsniedz noteikto slieksni par 30%.
Papildus skaidrojam, ka par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija elektroenerģijas cenas monitorēs katru mēnesi, un attiecīgais trīs mēnešu periods attiecībā uz atbalstu primārajam elektroenerģijas patēriņam, kam atbalstu plānots sniegt visa gada ietvaros, var iestāties jebkurā kalendāra gada mēnesī.

Attiecībā uz atbalstu maksājuma samazinājumam par patērēto dabasgāzi noteikts, ka atbalsts tiek piešķirts apkures sezonā, t.i., laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim, ja Latvijas apgabala attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) nākotnes līguma cena uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu trīs mēnešus pārsniedz 70 euro par megavatstundu, un šī cena ir augstāka par 21 euro. Pieņēmums par augstu cenu veidots identiski pieņēmumam par elektroenerģijas cenu.
Papildus skaidrojam, ka par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija dabasgāzes cenas monitorēs katru mēnesi, un attiecīgais trīs mēnešu periods attiecībā uz atbalstu primārajam elektroenerģijas patēriņam, kam atbalstu plānots sniegt visa gada ietvaros, var iestāties jebkurā kalendāra gada mēnesī. Taču atbalsts mājsaimniecībām izdevumiem par dabasgāzi tiks sniegts tikai laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim. Proti, ja ministrija identificēs augstu dabasgāzes cenu jūlijā, augustā un septembrī, un tā būs augsta arī oktobrī, mājsaimniecības saņems atbalstu izdevumiem par patērēto atbalstu oktobrī. Ja ministrija identificēs augstu dabasgāzes cenu septembrī, oktobrī un novembrī, un decembrī tā joprojām būs augsta, mājsaimniecības sāks saņemt atbalstu izdevumiem par patērēto dabasgāzi, sākot no decembra. Attiecīgās atbalsta piemērošanas perioda noteikšana un atbalsta piemērošanas princips attieksies uz atbalsta izmaksām par visiem energoresursiem, kam atbalsts tiek sniegts laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim.

Atbalsts centralizētajai siltumapgādei un decentralizētajam kurināmajam tiek noteikts laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim atbilstoši noteikumos ietvertajiem nosacījumiem. Attiecībā uz atbalstu maksājuma samazinājumam par patērēto centralizēto siltumapgādi noteikts, ka to laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim piemēro, ja vismaz piecu no desmit statistiski lielāko Latvijas pilsētu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) apstiprinātais siltumenerģijas siltumenerģijas gala tarifs trīs mēnešus pārsniedz 85 euro par megavatstundu, un tarifs ir augstāks vismaz par 26 euro. Tāpat kā attiecībā uz elektroenerģijas un dabasgāzes cenu, tiek pieņemts, ka cena ir augsta, ja tā pārsniedz noteikto slieksni par 30%.
85 euro slieksnis balstoties uz dabasgāzes cenu un vidējo dabasgāzes apkures katlu efektivitātes koeficientu, jo aptuveni 50% siltumenerģijas Latvijā tiek ražota, izmantojot dabasgāzi. Dabasgāzes katla efektivitātes koeficients ir 70-95%, kas vidēji ir 82,5%. No tā izriet, ka vienas megavatstundas siltumenerģijas ražošanai ir nepieciešama 1,21 megavatstunda dabasgāzes. Ņemot vērā ka atbalsta periodu dabasgāzei ir plānots noteikt, ja Latvijas apgabala attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) nākotnes līguma cena uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu trīs mēnešus pārsniedz 70 euro par megavatstundu, siltumenerģijas siltumenerģijas gala tarifs, pie kura plānots noteikt atbalsta periodu, ir 85 euro. Pieņemot, ka cena ir augsta tad, ja tā pārsniedz noteikto slieksni par 30%, attiecīgajam siltumenerģijas gala tarifam ir jābūt augstākam par 26 euro.
Saskaņā ar CSP apkopotajiem datiem Latvijā deklarēto un reģistrēto iedzīvotāju skaits 2021.gada sākumā (precīzs iedzīvotāju skaits pilsētās aktualizēts 2021.gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas veikšanas)  bija 1 883 008 iedzīvotāju, no tiem 1 314 515 iedzīvotāju bija deklarēti vai reģistrēti pilsētās, kur ir pieejama centralizētā siltumapgādes sistēma. Savukārt 10 statistiski (pēc iedzīvotāju skaita) lielākajās pilsētās (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Ogre, Valmiera, Jēkabpils) iedzīvotāju skaits bija 987 652, kas veido 75,13% no visās pilsētās deklarētajiem vai reģistrētajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā minēto, secināms, ka 10 lielākajās pilsētās deklarēto vai reģistrēto iedzīvotāju skaits sastāda būtisku centralizētās siltumapgādes lietotāju skaitu, tāpēc atbalsta perioda noteikšanai maksas samazinājumam centralizētajai siltumapgādei tiek izmantoti attiecīgajās pilsētās apstiprinātie siltumenerģijas tarifi.

Attiecībā uz atbalstu decentralizētajiem risinājumiem, un ņemot vērā, ka decentralizēto risinājumu izmantošanā lielākais īpatsvars ir biomasas kurināmajam (saskaņā ar CSP neregulārā apsekojuma datiem par decentralizētā kurināmā patēriņu uz mājsaimniecības locekli, decentralizētā kurināmā īpatsvars siltumenerģijas nodrošināšanā mājsaimniecībās ir 95,73%), tiek noteikts, ka atbalstu maksas samazinājuma par patērēto malku, briketēm un kokskaidu granulām laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim piemēro, ja mēneša vidējā kokskaidu granulu cena biomasas biržā Balt Pool trīs mēnešus pārsniedz 58 euro par megavatstundu, un attiecīgā cena ir augstāka par 18 euro. Tāpat kā attiecībā uz elektroenerģijas un dabasgāzes cenu, tiek pieņemts, ka cena ir augsta, ja tā pārsniedz noteikto slieksni par 30%. Kokskaidu granulu cena brižā kā kritērijs izvēlēts, jo tā korelē ar citu decentralizēto kurināmo cenām, un, baltoties uz attiecīgo cenu biržā ir iespējams veikt objektīvu energoresursu cenu tendences izvērtējumu.

Savukārt atbalsta noteikšanas periods elektroenerģijai, kas tiek izmantota apkures vajadzībām ir atbilstošs atbalsta perioda noteikšanai elektroenerģijas primārajam patēriņam, un atbalsta perioda noteikšana decentralizētajam kurināmajam - naftas gāzei un dīzeļdegvielai, ir atbilstoša atbalsta perioda noteikšanai atbalsta par patērēto dabasgāzi. Dabasgāzes cena biržā kā atbalsta perioda noteikšanas kritērijs decentralizētajam kurināmajam - naftas gāzei un dīzeļdegvielai izvēlēts, jo dabasgāzes cena kopumā norāda naftas produktu cenas tendences tirgū, līdz ar to secināms, ka tas ir objektīvs kritērijs atbalsta perioda noteikšanai attiecīgajam kurināmajam. Vienlaikus norādām, ka atbalsta perioda noteikšanai tiek izmantoti publiski pieejami un salīdzināmi datu avoti.

Vienlaikus jānorāda, ka sasniedzot šo noteikumu 6., 7., 8., 9.  un 10. punktā noteiktos atbalsta piemērošanas perioda noteikšanas sliekšņus un nosakot atbalsta piešķiršanas periodu, papildus ir jāsaņem Eiropas Savienības Padomes apstiprinājums Savienības vai valsts specifiskā izņēmumu klauzulas aktivizēšanai, kas ir atbilstošs Eiropas ekonomikas pārvaldības satvaram, līdz ar to noteikumu projektā nepieciešams paredzēt kārtību, kādā ir saņemams Eiropas Savienības Padomes apstiprinājums, un nepieciešams noteikt par to atbildīgo iestādi, kas šo noteikumu satvarā ir Finanšu ministrija.
Papildus skaidrojam, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 ietver kārtību, kādā dalībvalsts iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par izņēmuma klauzulas piemērošanu, un Finanšu ministrija kā atbildīgā institūcija to veiks atbilstoši tās izstrādātajai kārtībai. Ņemot vērā, ka Regula ir tieši piemērojams tiesību akts, nevis nacionālā līmeņa tiesību aktos pārņemams tiesību akts, specifisku informāciju par ziņošanas kārtību noteikumu projektā nav nepieciešams ietvert.

Maksas samazinājums par patērēto elektroenerģiju

Noteikumi nosaka, ka mājsaimniecības lietotājam atbalsta periodā piemēro maksas samazinājumu 8 euro apmērā rēķina summai par patērēto elektroenerģiju, iekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot maksu par sistēmas pakalpojumiem. Pievienotās vērtības nodokļa daļa tiek kompensēta tikai rēķina daļai par patērēto elektroenerģiju. 8 euro atbalsta apmērs noteikts, pieņemot, ka pieejama elektroenerģijas cena mājsaimniecībai ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni ir 160 euro par megavatstundu, un pieņemot, ka paaugstināta energoresursu cena ir tāda energoresursu cena, kas ir par 50% augstāka, nekā pieejamā vai vidējā cena, kas šajā gadījumā ir 240 euro par megavatstundu, kā arī ievērojot, ka Likumā ir noteikts, ka atbalsts elektroenerģijai tiek piemērots pirmajām patērētajām 100 kilovatstundām. Atbalsta apmērs līdz ar to tiek aprēķināts izmantojot šādu formulu: (((160*1,5)-160)*100)/1000 = 8 euro.

Ņemot vērā, ka mājsaimniecības var tikt identificētas ne tikai objektos, kas pieder mājsaimniecībām, bet arī objektos, kuros mājsaimniecības ir apakšlietotāji vai izīrētāji, noteikumos papildus noteikts, ka atbalstu ir tiesīgi saņemt arī lietotāji, kuru elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotāji, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, vienlaikus nosakot, ka attiecīgajiem lietotājiem ir pienākums rēķinā par patērēto dabasgāzi piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu.

Papildus noteikumi nosaka, ka, ja maksājuma samazinājums norēķinu periodam (kalendāra mēnesim) pārsniedz rēķina summu par patērēto elektroenerģiju, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, elektroenerģijas tirgotājs vai lietotājs, kura elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto elektroenerģiju piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto elektroenerģiju, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem. Nosacījums ir attiecināms uz divām pēc būtības atšķirīgām situācijām, no kurām izriet atšķirīga rīcība:
1) gadījumos, kad mājsaimniecība, kura ir tiesīga saņemt atbalstu, ir dzīvokļa īpašnieks, kuram ir noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi, kura ir tiesīga saņemt atbalstu, vai mājsaimniecība ir apakšlietotājs īpašumā, ar kura īpašnieku elektroenerģijas tirgotājam ir līgums (piemēram, mājsaimniecība ir īrnieks dzīvoklim, kura adresē ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums), un elektroenerģijas tirgotājam ir pieejami dati par attiecīgās adreses elektroenerģijas patēriņu, elektroenerģijas tirgotājs piemēro atbalstu atbilstoši faktiskajam rēķinam par patērēto elektroenerģiju, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem. Attiecīgi šādā gadījumā elektroenerģijas tirgotājs noteikumos ietverto kompensāciju par mājsaimniecībai piemēroto atbalstu pieprasa atbilstoši faktiski piemērotajam atbalstam, kas atsevišķos gadījumos var būt mazāks par noteikto atbalsta summu 8 euro apmērā;
1) gadījumos, kad mājsaimniecība, kura ir tiesīga saņemt atbalstu, ir apakšlietotājs daudzdzīvokļu mājā, un līgums par elektroenerģijas piegādi ir noslēgts ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu (piemēram, mājas pārvaldnieku vai apsaimniekotāju), elektroenerģijas tirgotājs piemēro atbalstu mājai par patērēto elektroenerģiju, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, atbilstoši no sadales sistēmas operatora saņemtajai informācijai par apakšlietotāju skaitu, kam daudzdzīvokļu mājā ir piemērojams atbalsts. Savukārt mājas pārvaldniekam vai apsaimniekotājam ir pienākums piemērot atbalstu mājsaimniecībām atbilstoši faktiskajam elektroenerģijas patēriņam, un pārkompensēto atbalsta daļu uzkrāt pie sevis, pārskata perioda (gada) beigās visu pārkompensēto atbalsta daļu iemaksājot valsts budžetā.

Maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi

Noteikumi nosaka, ka mājsaimniecības lietotājam atbalsta periodā piemēro maksas samazinājumu 110 euro apmērā rēķina summai par patērēto dabasgāzi, iekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot maksu par sistēmas pakalpojumiem. Pievienotās vērtības nodokļa daļa tiek kompensēta tikai rēķina daļai par patērēto elektroenerģiju. 110 euro atbalsta apmērs noteikts, pieņemot, ka pieejama dabasgāzes cena mājsaimniecībai ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni ir 75 euro par megavatstundu, un pieņemot, ka paaugstināta energoresursu cena ir tāda energoresursu cena, kas ir par 50% augstāka, nekā pieejamā vai vidējā cena, kas šajā gadījumā ir 112,5 euro par megavatstundu, kā arī nosakot, ka atbalsts dabasgāzei tiek piemērots patēriņam no 500 kilovatstundām. Atbalsta apmērs līdz ar to tiek aprēķināts izmantojot šādu formulu: (((75*1,5)-75)*2885)/1000 = 108,19 euro, kas tiek noapaļots uz augšu līdz veselam skaitlim. Ņemot vērā, ka mājsaimniecību, kas dabasgāzi izmanto siltumenerģijas ražošanai, patēriņš ir no 500 līdz 5269 kilovatstundām, 2885 kilovatstundu ir vidējais mājsaimniecību patēriņš. Fiksēta atbalsta summa rēķinam par patērēto dabasgāzi noteikta apzināti, t.i., lai ilgtermiņā veicinātu mājsaimniecības izmantot centralizētās siltumapgādes vai alternatīvos apkures veidus. Vienlaikus, ņemot vērā, ka mazākas platības mājokļu rēķina summa par patērēto dabasgāzi var būt mazāka par 110 euro, tiek noteikts, ka piemērotā atbalsta apmērs nepārsniedz 50% no rēķina summas par patērēto dabasgāzi, iekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem.
Ņemot vērā, ka atbalstu par patērēto dabasgāzi ir plānots piešķirt mājsaimniecībām, kas to izmanto apkures vajadzībām, noteikumos ir noteikts, ka atbalstu saņem tās mājsaimniecības, kuru dabasgāzes patēriņš mēnesī ir robežās no 221 kWh līdz 5269 kWh. Šāds patēriņā ierobežojums noteikts, balstoties uz vēsturisko saistīto lietotāju tarifu grupām, un attiecīgais patēriņa apjoms bija atbilstošs mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkures vajadzībām.

Ņemot vērā, ka mājsaimniecības var tikt identificētas ne tikai objektos, kas pieder mājsaimniecībām, bet arī objektos, kuros mājsaimniecības ir apakšlietotāji vai izīrētāji, noteikumos papildus noteikts, ka atbalstu ir tiesīgi saņemt arī lietotāji, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotāji, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, vienlaikus nosakot, ka attiecīgajiem lietotājiem ir pienākums rēķinā par patērēto dabasgāzi piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu.

Papildus noteikumi nosaka, ka, ja maksājuma samazinājums norēķinu periodam (kalendāra mēnesim) pārsniedz rēķina summu par patērēto dabasgāzi, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, dabasgāzes tirgotājs vai lietotājs, kura gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto dabasgāzi piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto dabasgāzi, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem. Nosacījums ir attiecināms uz divām pēc būtības atšķirīgām situācijām, no kurām izriet atšķirīga rīcība:
1) gadījumos, kad mājsaimniecība, kura ir tiesīga saņemt atbalstu, ir dzīvokļa īpašnieks, kuram ir noslēgts līgums par dabasgāzes piegādi, vai mājsaimniecība ir apakšlietotājs īpašumā, ar kura īpašnieku dabasgāzes tirgotājam ir līgums (piemēram, mājsaimniecība ir īrnieks dzīvoklim, kura adresē ir noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums), un dabasgāzes tirgotājam ir pieejami dati par attiecīgās adreses dabasgāzes patēriņu, dabasgāzes tirgotājs piemēro atbalstu atbilstoši faktiskajam rēķinam par patērēto dabasgāzi, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem. Attiecīgi šādā gadījumā dabasgāzes tirgotājs noteikumos ietverto kompensāciju par mājsaimniecībai piemēroto atbalstu pieprasa atbilstoši faktiski piemērotajam atbalstam, kas atsevišķos gadījumos var būt mazāks par noteikto atbalsta summu 19 euro apmērā;
1) gadījumos, kad mājsaimniecība, kura ir tiesīga saņemt atbalstu, ir apakšlietotājs daudzdzīvokļu mājā, un līgums par dabasgāzes piegādi ir noslēgts ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu (piemēram, mājas pārvaldnieku vai apsaimniekotāju), dabasgāzes tirgotājs piemēro atbalstu mājai par patērēto dabasgāzi, neieskaitot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, atbilstoši no sadales sistēmas operatora saņemtajai informācijai par apakšlietotāju skaitu, kam daudzdzīvokļu mājā ir piemērojams atbalsts. Savukārt mājas pārvaldniekam vai apsaimniekotājam ir pienākums piemērot atbalstu mājsaimniecībām atbilstoši faktiskajam dabasgāzes patēriņam, un pārkompensēto atbalsta daļu uzkrāt pie sevis, pārskata perioda (gada) beigās visu pārkompensēto atbalsta daļu iemaksājot valsts budžetā.

Maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu

Noteikumi nosaka, ka mājsaimniecības lietotājiem, siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī kā arī siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, atbalsta periodā piemēro maksas samazinājumu par siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu (turpmāk — centralizētās siltumapgādes pakalpojums), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Maksājuma samazinājumu nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu esošajā apkures sezonā un Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifa mediānu par vienu megavatstundu 50% apmērā.

Ņemot vērā, ka mājsaimniecības var tikt identificētas ne tikai objektos, kas pieder mājsaimniecībām, bet arī objektos, kuros mājsaimniecības ir apakšlietotāji vai izīrētāji, noteikumos papildus noteikts, ka atbalstu ir tiesīgi saņemt arī siltumenerģijas lietotāji, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī siltumenerģijas lietotāji, kuru objektā ir mājsaimniecības, vienlaikus nosakot, ka attiecīgajiem lietotājiem ir pienākums rēķinā par piegādāto siltumenerģiju piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu.

Saskaņā ar 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" 3.2.apakšpunktā noteikto siltumapgādē nepieciešams regulēt siltumenerģijas pārvadi un sadali galalietotājiem, ja starp tiem ir mājsaimniecības lietotāji un ja kopējais pārvadītās un sadalītās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 5000 megavatstundu gadā, izņemot gadījumus, ja autonomā ražotāja vai neatkarīgā ražotāja saražoto siltumenerģiju piegādā līdz regulējamā siltumapgādes sistēmas operatora siltumtīkliem. Savukārt likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9.panta pirmās daļas pirmais un otrais punkts nosaka, ka regulators nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku un tarifus. Attiecībā uz siltumapgādes sistēmas operatoriem, kuru tarifu nenosaka regulators, Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas pirmais punkts nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir siltumapgādes pakalpojuma organizēšanas pašvaldības iedzīvotājiem. Kā arī attiecīgā likuma 10.panta 2.daļas 2.punkta b)apakšpunkts nosaka, ka dome var noteikt maksu par pašvaldības piegādāto siltumenerģiju, nosakot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu. Ņemot vērā minēto, un ņemot vērā, ka gan regulators, gan pašvaldības apstiprina siltumenerģijas tarifus, balstoties uz objektīviem kritērijiem, noteikumos ir noteikts, ka mājsaimniecības lietotājiem, siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, kuri centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no komersanta, kura sniegtā pakalpojuma tarifu nav apstiprinājis regulators vai pašvaldība, maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu netiek piemērots. Tas nozīmē, ka maksas samazinājums netiek piemērots tādiem lietotājiem, kuru siltumapgādes tarifs ir noteikts, balstoties uz savstarpēju vienošanos.

Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto decentralizēto kurināmo

Šo noteikumu ietvaros ar decentralizēto kurināmo saprot elektroenerģiju, ko izmanto apkures nodrošināšanai, koksnes granulas, koksnes briketes, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu.
Lai neveicinātu mākslīgu decentralizētā kurināmā cenas paaugstināšanos tirgū, noteikumos noteikts, ka mājsaimniecības ir tiesīgas saņemt atbalstu par iegādāto decentralizēto kurināmo laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim gadījumā, ja:
1) kurināmā cena pārsniedz noteikumos noteikto cenas slieksni;
2) ja decentralizētais kurināmais ir iegādāts periodā, kad ir identificēta augsta cena.
Mājsaimniecības iesniegumu par atbalstu ir tiesīgas iesniegt laikposmā no 1.oktobra līdz 31.maijam, ņemot vērā, ka rēķinu par patērēto elektroenerģiju aprīlī mājsaimniecības saņem maijā.

Attiecībā uz atbalstu granulām un kokskaidu briketēm, noteikumos tiek noteikts, ka mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes, ir tiesības saņemt valsts atbalstu par kurināmo, kas iegādāts laikposmā no 1.oktobra līdz 30. aprīlim, 50 procentu apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 325 euro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 euro par tonnu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šāds slieksnis noteikts, balstoties uz vidējo kokskaidu granulu cenu tirgū periodā, kad energoresursu cenas ir stabilas un nav vērtējamas kā augstas, kas ir 210 - 220 euro par tonnu. Līdzīgi, kā citiem energoresursiem, arī kokskaidu granulu gadījumā tiek noteikts, ka energoresursa cena ir dārga, ja tā pārsniedz 50% no vidējās tirgus cenas.  Tāpat, kā maksas samazinājuma par centralizētās siltumapgādes pakalpojuma saņemšanu, arī atbalsts granulu un kokskaidu brikešu iegādes izmaksu segšanai noteikts 50 procentu apmērā. Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis - 10 tonnas brikešu vai granulu, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu/brikešu apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību. Tādējādi, ja granulas/briketes iegādātas par 525 euro par tonnu, tad valsts kompensēs 100 euro un mājsaimniecība segtā daļa būs 425 euro par tonnu. Ja granulas iegādātas par 625 euro par tonnu, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 525 euro par tonnu un valsts kompensēs 100 euro. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos brikešu un granulu kompensācijas maksā nav iekļauts PVN. Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 tūkst. tonnas, savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu. Iesniegumu par atbalsta saņemšanu mājsaimniecība var iesniegt laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā kalendāra gada 31.maijam. 

Attiecībā uz atbalstu malkai noteikumos noteikts, ka mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, ir tiesības saņemt valsts atbalstu 50 procentu apmērā no izmaksām par 35 kubikmetru malkas iegādi laikposmā no 1. maija līdz 30. aprīlim par cenu, kas pārsniedz 40 euro par kubikmetru, bet ne vairāk kā 15 euro par kubikmetru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tāpat, kā maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojuma saņemšanu, arī atbalsts malkas iegādes izmaksu segšanai noteikts 50 procentu apmērā. Malkas izmaksu atbalsta slieksnis noteikts, balstoties uz malkas vidējo cenu tirgū periodā, kad energoresursu cenas ir stabilas un nav identificēts augstu cenu periods, un pieņemot, ka energoresursa sadārdzinājums tiek konstatēts, ja resurss ir par 50% dārgāks, nekā ierasts, kas šī brīža tirgus situācijā ir 75 euro. Piemēram, ja malka iegādātās malkas cena ir 95 euro par kubikmetru, tad maksimālais atbalsts mājsaimniecībai ir (95-75)/2 x 35 = 350 euro.
Iesniegumu par atbalsta saņemšanu mājsaimniecība var iesniegt laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā kalendāra gada 31.maijam. 

Attiecībā uz atbalstu elektroenerģijai, ko mājsaimniecība izmanto apkures nodrošināšanai, noteikumos noteikts, ka mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, ir tiesības saņemt maksājuma samazinājumu par patērēto elektroenerģiju laikposmā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, iekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas, 50 procentu apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 160 euro par megavatstundu, bet ne vairāk kā 100 euro par megavatstundu. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts elektroenerģijai, kas tiek izmantota apkurei mājsaimniecībām, tāpat, kā citam decentralizētajam kurināmajam, ir pieejams tikai periodā, kurā ir identificēta augsta elektroenerģijas cena. Tāpat būtiski norādīt, ka atbalsts elektroenerģijai, kas tiek patērēt apkures nodrošināšanai, tiek piemērots tikai apkures sezonas laikā, salāgojot atbalsta periodu ar atbalstu, kas tiek sniegts daļējai izdevumu kompensēšanai par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka attiecīgais atbalsta veids elektroenerģijas izmaksu segšanā ir vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkures nodrošināšanai,un ņemot vērā elektroenerģijas patēriņu, kas varētu veidoties šādās mājsaimniecībās, noteikts, ka atbalsts tiek piemērots ikmēneša patēriņam, kas pārsniedz 500 kWh, bet ne lielākam patēriņam par 2000 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundas ir jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts maksimālais ikmēneša patēriņš 1500 kilovatstundu apjomā. Būtiski, ka atbalsts mājsaimniecībām tiek piemērots tikai tad, ja mājsaimniecības rēķinā par patērēto elektroenerģiju ietvertā mēneša vidējā elektroenerģijas cena pārsniedz 160 euro par megavatstundu. Tāpat jānorāda, ka atbalsts netiek piemērots pārvades un sadales sistēmas pakalpojumiem.
Piemēri:
1) ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 2500 kilovatstundas, un mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas cena attiecīgajā mēnesī ir 250 euro par megavatstundu, kompensācija tiek aprēķināta šādi: 1500 x (0,250 - 0,160)/2 = 1500 x 0,45 = 675 euro;
2) ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 2500 kilovatstundas, un mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas cena attiecīgajā mēnesī ir 270 euro par megavatstundu, kompensācija tiek aprēķināta šādi: 1500 x 0,1/2 = 1500 x 0,5 = 750 euro;
3) ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 1200 kilovatstundas, un mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas cena attiecīgajā mēnesī ir 250 euro par megavatstundu, kompensācija tiek aprēķināta šādi: 1200 x (0,250 - 0,160)/2 = 1200 x 0,45 = 540 euro;
4) ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 1200 kilovatstundas, un mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas cena attiecīgajā mēnesī ir 270 euro par megavatstundu, kompensācija tiek aprēķināta šādi: 1200 x 0,1/2 - 1200 x0,5 = 600 euro.
Iesniegumu par atbalsta saņemšanu mājsaimniecība var iesniegt laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā kalendāra gada 31.maijam. 

Attiecībā uz atbalstu sašķidrinātajai naftas gāzei, noteikumos noteikts, ka mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, ir tiesības saņemt valsts atbalstu par patērēto naftas gāzi laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim, iekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 1000 kilogramu sašķidrinātās naftas gāzes iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 1,29 euro par kilogramu, bet ne vairāk kā 2,00 euro par kilogramu. Atbalsta periods naftas gāzei tiek salāgots ar atbalsta periodu dabasgāzei, kas kopumā norāda tendenci par fosilā kurināmā cenu tirgū. Atbalsta slieksnis 1,29 euro par kilogramu apmērā noteikts par pamatu ņemot centralizētās siltumapgādes tarifa mediānu 112 euro par megavatstundu. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā. Savukārt, uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis kas atbilst vidēja izmēra mājsaimniecības patēriņam, proti 1 tonna sašķidrinātās naftas gāzes. Iesniegumu par atbalsta saņemšanu mājsaimniecība var iesniegt laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā kalendāra gada 31.maijam.

Attiecībā uz atbalstu dīzeļdegvielai, noteikumos noteikts, ka mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot dīzeļdegvielu, ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim par cenu, kas pārsniedz 1,11 euro par litru, bet ne vairāk kā 2,50 euro par litru. Atbalsta periods dīzeļdegvielai tiek salāgots ar atbalsta periodu dabasgāzei, kas kopumā norāda tendenci par fosilā kurināmā cenu tirgū. Atbalsta slieksnis 1,11 euro par kilogramu apmērā noteikts par pamatu ņemot centralizētās siltumapgādes tarifa mediānu 112 euro par megavatstundu. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā. Savukārt, uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis kas atbilst vidēja izmēra mājsaimniecības patēriņam, proti 4000 litru dīzeļdegvielas. Iesniegumu par atbalsta saņemšanu mājsaimniecība var iesniegt laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā kalendāra gada 31.maijam.

Attiecībā uz adresēm, kurās ir reģistrēta juridiska persona un vienlaikus deklarēta vai reģistrēta fiziska persona, skaidrojam, ka EIKIS praktiski nav nodrošināt iespēju izfiltrēt tādas adreses, kurās reģistrēta juridiska persona un reģistrēta vai deklarēta fiziska persona, kura attiecīgajā adresē faktiski nedzīvo. EIKIS galvenā pazīme, pēc kuras atlasīt adreses, kuras apstrādāt atbalsta sniegšanas ietvaros, ir dzīvesvietas deklarācijas vai reģistrācijas fakts. Līdz ar to pastāv iespēja, ka atbalstu, kas paredzēts mājsaimniecībām, var saņemt arī juridiska persona par nekustamo īpašumu, kurā deklarēta vai reģistrēta fiziska persona, kura attiecīgajā adresē faktiski nedzīvo. Attiecīgais risks ir novērtēts kā zemas iespējamības risks, un attiecīgo gadījumu īpatsvars varētu būt minimāls.
Papildus jāmin, ka manuāla kontrole ar adrešu apsekošanu klātienē, lai konstatētu faktiskā dzīvesvietas faktus, būtu nesamērīgi dārga un radītu papildu administratīvo slogu.

Atbalsta maksas samazinājumam kurināmajam mājsaimniecībām sniegšanas nosacījumi, finansēšanas un uzraudzības kārtība

Noteikumos noteikts, ka atbalstu maksas samazinājumam par patērēto:
1) elektroenerģiju - pirmajā patērētajām 100 kilovatstundām - sniedz elektroenerģijas tirgotājs;
2) dabasgāzi sniedz dabasgāzes tirgotājs;
3) siltumenerģiju sniedz centralizētās siltumapgādes sistēmas operators;
4) decentralizēto kurināmo, t.sk., elektroenerģiju, kas tiek izmantota apkures vajadzībām, sniedz pašvaldības.
Noteikumos noteikts, ka elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un siltumapgādes sistēmas operatori rēķinos par patērēto energoresursu ietver informāciju par termiņu, kādā piemērots maksas samazinājums, maksas samazinājuma apmēru un finansēšanas avotu, kā arī aktuālo (līgumā ietverto) cenu par patērēto energoresursu. Kā arī noteikts, ka attiecīgo informāciju rēķinā par patērētajiem energoresursiem ir jānorāda lietotājiem, kuru objekti ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotāji ir attiecīgā objekta apakšlietotāji, tādējādi nodrošinot pilnīgu un skaidru mājsaimniecību informēšanu par saņemto atbalstu.

Kompensācijas pieprasīšanas kārtība elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un siltumapgādes sistēmas operatoriem

Ņemot vērā, ka valsts atbalstu elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei sniedz elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un siltumapgādes sistēmas operatori, noteikumos noteikts, kādā kārtībā attiecīgie komersanti pieprasa valsts kompensāciju par sniegto atbalstu, līdz ar to noteikumos ir noteikts, ka, lai saņemtu kompensāciju, elektroenerģijas tirgotājs, dabasgāzes tirgotājs un siltumapgādes sistēmas operators līdz kārtējā kalendāra mēneša divdesmitajam datumam aprēķina, sagatavo un iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā (turpmāk - Birojs) valsts kompensācijas apmēra aprēķinu par iepriekšējo kalendāra mēnesi un tam atbilstošu rēķinu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Vienlaikus noteikumos ir noteikts, ka Birojam ir tiesības veikt pārbaudi par pieprasīto kompensāciju, nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildu dokumentus, kas pierāda piemērotā atbalsta korektumu, kā arī lūgt veikt labojumus kompensācijas pieprasījumā, ja tiek konstatētas nepilnības vai pieprasītās kompensācijas apjoms nav korekts. Lai atvieglotu elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un siltumapgādes sistēmas operatoriem kompensācijas pieprasīšanas kārtību, veicamās darbības un pieeju iepriekš sniegtajai informācijai, visas ar kompensācijas pieprasīšanu saistītās darbības būs veicamas EIKIS pašapkalpošanās portālā. Lai pieprasītu kompensāciju, pakalpojumu sniedzējiem būs jāiesniedz EIKIS rēķins.
Pakalpojuma sniedzējam pašapkalpošanās portālā pieejama rēķinu sadaļa, kas nodrošina ērtu un efektīvu rēķinu pārvaldību. Šajā sadaļā pakalpojumu sniedzējs var apskatīt visus iepriekš iesniegtus rēķinus un iesniegt jaunus rēķinus atbilstoši norādītajai informācijai par sniegtajiem pakalpojumiem (atbalsts elektroenerģijai, atbalsts dabasgāzei, atbalsts siltumapgādei).
Rēķinu sadaļā pieejamās funkcijas un darbības:
1) rēķinu sarakstā pieejama filtrēšana – pēc mēneša (atbilstoši atbalsta periodam), iespējama filtrēšana pēc sniegtā pakalpojuma veida;
2) saraksts sakārtots pēc rēķina statusa. Iespējamie rēķina statusi: "Melnraksts (<ierakstu skaits>)" un "Iesniegts (<ierakstu skaits>)";
3) rēķinu saraksta skatā tiek attēlota informācija par sniegto pakalpojumu mēnesi, summu, pakalpojumu veidu un rēķina numuru;
Atverot rēķina detalizēto versiju tiek attēlota šāda informācija:
1) rēķina statuss;
2) rēķina numurs (rēķiniem ar statusu "Iesniegts");
3) pakalpojumu sniegšanas mēnesis;
4) pakalpojuma veids;
5) summa;
6) PVN likme;
7) daudzums.
8) ja veikta rēķina korekcija, norādīts korekcijas iemesls/ skaidrojums.
Pašapkalpošanās portālā pakalpojumu sniedzējiem ir iespēja veidot jaunus rēķinus, pamatojoties uz sniegtā pakalpojuma informāciju (atbalsts elektroenerģijai, atbalsts dabasgāzei, atbalsts siltumapgādei), kā arī kopā ar jaunu rēķinu ir iespēja iesniegt korekciju iepriekš iesniegtajam rēķinam. Visi portālā iesniegtie rēķini automātiski tiek klasificēti kā Birojam iesniegti rēķini.
Jauno rēķinu ievade notiek pašapkalpošanās portāla sadaļā "Rēķini". Lai izveidotu jaunu rēķinu, jānospiež spiedpoga "Izveidot jaunu rēķinu" un jāaizpilda šādi lauki:
1) atbalsta periods: jānorāda atbalsta mēnesis un gads. Laukā "Mēnesis" nolaižamajā sarakstā tiek attēloti 12 mēneši. Laukā "Gads" nolaižamajā sarakstā tiek attēloti gadi sākot ar 2023. gadu;
2) pakalpojuma veids: izvēlne – atbalsts dabasgāzei, atbalsts elektroenerģijai, atbalsts siltumapgādei;
3) daudzums, MWh (neattiecas uz elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājiem, jo attiecīgajiem energoresursiem tiek sniegts fiksēts atbalsts). Datu tips – skaitlis. Vērtībai jābūt decimāldaļskaitlim līdz 4 cipariem aiz komata. Maksimālā vērtība 999999,9999. Var būt negatīva vērtība.
4) PVN likme, %: izvēlne – 0%, 12%, 21%;
5) summa, EUR bez PVN. Datu tips – skaitlis. Var ievadīt decimāldaļskaitli ar 2 cipariem aiz komata. Maksimālā vērtība 99999999,99. Var būt negatīva vērtība.
Atverot rēķinu statusā "Iesniegts", ir iespējams iesniegt korekciju iepriekš iesniegtajam rēķinam, nospiežot spiedpogu "Rēķina korekcija". Pēc attiecīgās darbības īstenošanas tad tiek attēloti iepriekš aizpildītie un augstāk norādītie lauki, kā arī papildu lauks "pamatojums", kurā ievadāmo datu tips ir teksts ar maksimālo zīmju skaitu - 400 simboli.
EIKIS pašapkalpošanās portālā paredzēta iespēja rēķinu sagatavot un iesniegt vai saglabāt melnrakstu.
Rēķina priekšskatījuma formā tiek attēlota iespēja iesniegt rēķinu – nospiežot pogu, tiek attēlots paziņojums "Iesniedzot rēķinu, to vairs nevarēs labot! Vai tiešām iesniegt rēķinu?". Atbildot apstiprinoši, rēķina statuss tiek nomainīts uz statusu "Iesniegts", tiek attēlots paziņojums "Rēķins veiksmīgi iesniegts apmaksai!" un tiek nosūtīts e‑pasta paziņojums uz norādīto e‑pastu. Rēķinu ar statusu "Iesniegts" nevar labot vai dzēst, tas tiek attēlots administrēšanas portālā, kas paredzēts Biroja darbiniekiem, kas apstrādā rēķinu informāciju un veic nepieciešamās pārbaudes un darbības pirms kompensācijas izmaksāšanas.

Kompensācijas pieprasīšanas kārtība pašvaldībām

Atbalsta sniegšana elektroenerģijas, kas izmantota apkures vajadzībām, granulu, koksnes brikešu, malkas, naftas gāzes un dīzeļdegvielas iegādes izmaksu daļējai kompensēšanai tiks realizēta caur pašvaldībām, izmantojot pašvaldības noteiktās struktūrvienības, kas konsultēs iedzīvotājus par atbalsta mehānismiem un  nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un reģistrāciju.
Pašvaldības noteiktā iestāde nodrošinās iesnieguma par mājsaimniecības atbalstu un tam pievienoto dokumentu reģistrāciju, apstrādi un datu par piešķirto vai atteikto valsts atbalstu uzkrāšanu,  izmantojot pašvaldību elektronisko pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv (turpmāk – e-pakalpojumu portāls) un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk - administrēšanas lietojumprogramma).
Risinājums ir izveidots atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta astotajā daļā noteiktajam, kas paredz, ka, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Risinājums paredz arī attiecīgās informācijas iegūšanai izmantot administrēšanas lietojumprogrammā pieejamo informāciju.
E-pakalpojumu portālā un administrēšanas lietojumprogrammā  elektroniski tiks reģistrēti šādi dati:
1) mājsaimniecības (mājokļa)  īpašnieka, kopīpašnieka vai īrnieka vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numurs, uz kuru pārskaitāms  atbalsts mājsaimniecībai;
2) datu reģistrēšanai tiek uzrādīta iesniedzēja pase vai ID karte;
3) mājsaimniecības (mājokļa) īpašnieka, kopīpašnieka vai īrnieka  iesniegums;
4) mājsaimniecības (mājokļa) īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;
5) atzīme par pašapliecinājumu par atbilstošās apkures sistēmas esību un izmantošanu mājsaimniecības (mājokļa) apkurināšanai;
6) maksājumu apliecinošs dokuments/-i- čeks/-i vienā vai vairākos iesniegumos  par ne vairāk kā 10 tonnu granulu vai brikešu vai 35 m3 malkas iegādi vienam (mājsaimniecībai) mājoklim vai elektroenerģijas rēķins/-i, kurā patēriņš ir virs 500 kWh un salīgtā elektroenerģijas cena virs 0,160 euro/kWh;
7) pašapliecinājums atzīmes veidā, ka iesniedzējs pieteicies tikai vienam atbalsta mehānismam un  citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta mājsaimniecībai saņemšanai par iesniegumā minēto mājsaimniecību.
Mājsaimniecība piesakās pašvaldībā atbalsta saņemšanai par decentralizētā kurināmā iegādi, iesniedzot vienu vai vairākus iesniegumus ne biežāk, kā reizi mēnesī.
Attiecībā uz atbalstu malkai, ja čekā/maksājumu apliecinošā dokumentā ir uzrādīta cita malkas mērvienība, kas nav kubikmetri, iesniedzējs norāda kādu no šādām pieejamajām mērvienībām, kas ar atbilstošu koeficientu iesniegumā tiks pārrēķinātas kubikmetros: berkubikmetri, steri, litri, kilogrami. Mērvienību pārvēršana tiks norādīta atbilstoši MK noteikumu Nr. 812 "Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi" 32.pielikuma "Veidlapas Nr. 2-EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu 20__. gadā" paraugs" norādījumos par tās aizpildīšanu 28.punktā noteiktajam. Pārrēķiniem izmanto šādus vidējos koeficientus:
1 sters = 0,65 m3 (ciešmetri);
1 m3 = 2,5 beramie m3;
1 m3 (w = 40%, kur w ir mitrums) = 0,625–0,75 t;
1 beramais m3 = 280 kg
1 litrs = 0,0016 beramais m3
Ja čekā/maksājumu apliecinošā dokumentā nav uzrādīta malkas mērvienība, iesniedzējs to sarēķina un norāda vienā no piedāvātajām mērvienībām. Šādā gadījumā jāņem vērā, ka iesniedzējs nav ieinteresēts norādīt lielāku apjomu, jo tad drīzāk tiks sasniegts noteiktais atbalsta apjoma limits, kas matemātiski var samazināt kurināmā cenu zem sliekšņa, kas kvalificējas atbalstam un turpmāku iesniegumu vairs nevarēs iesniegt. Savukārt mazāku apjomu tas nav ieinteresēts norādīt, jo tas matemātiski sadārdzina vienas mērvienības (tonnai, ber.m3) cenu, bet vienai mērvienībai ir noteikts maksimālais kompensācijas apjoms (t.i., augšējā iegādes cenas robeža, virs kuras atbalstu vairs nevar saņemt).
Ja atbalstam vēlas pieteikties gan mājokļa īpašnieks, gan īrnieks, tas tiek attiecināts pirmajam iesniedzējam, kas pieteicies uz konkrēto adresi. Savukārt piesakoties kopīpašniekiem, tie katrs var pieteikt savu apkures atbalsta mājsaimniecībai veidu.
Atbalstam kvalificējas arī daudzdzīvokļu māju mājsaimniecības, ja tās lieto kopēju granulu vai brikešu apkures iekārtu, uz katru dzīvokli rēķinot 10 tonnu granulu/brikešu vai 35 m3 malkas apjoma ierobežojumu. Elektroenerģijas apkures tehnoloģijas gadījumā daudzdzīvokļu mājai tiks aprēķināts atbalsts atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja sagatavotajiem rēķiniem un atbalsta nosacījumiem – ja uz katru dzīvokli ir līgums un patēriņš pārsniedz 500 kWh, tāpat, ja uz visu māju ir viens pieslēgums un viens elektroenerģijas tirdzniecības līgums (šādā gadījumā rēķins netiek dalīts).  Daudzdzīvokļu mājas gadījumā pieteikumu atbalstam var iesniegt viens pārstāvis par visām mājsaimniecībām (dzīvokļiem), šādā gadījumā maksimālo atbalstam attiecināmo apjomu aprēķina, dzīvokļu skaitu reizinot ar brikešu/granulu vai malkas atbalsta apjoma maksimumu, savukārt elektroenerģijas atbalsta gadījumā – līgumslēdzējs vai atbalsta saņemšanai deleģētā persona, kuras rīcībā ir elektroenerģijas rēķins un mājokļa lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, maksimālo atbalstam attiecināmo apjomu aprēķinot, dzīvokļu skaitu reizinot ar elektroenerģijas atbalsta apjoma maksimumu.
Papildus jānorāda, ka attiecībā uz atbalstu elektroenerģijai, kas tiek patērēt apkures izmantošanai, nepieciešams ņemt vērā, ka par pirmajām patērētājām 100 kilovatstundām tiek piemērots fiksēts atbalsta apjoms, kuru nepieciešams atņemt no kopējās atbalsta summas apkurei patērētajai elektroenerģijai.

Valsts kompensē pašvaldībām izdevumus 100 procentu apmērā par sniegto atbalstu decentralizētajam kurināmajam, kā arī izdevumus par katra iesnieguma izskatīšanu 8 euro apmērā. Izmaksu apmērs, kas nepieciešams kā kompensācija par iesnieguma izskatīšanu, noteikumu projektā ietverts saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju par gūto pieredzi līdzīgu iesniegumu izskatīšanā 2022./2023.gada apkures sezonā, kad pašvaldību kompetencē bija atbalsta izmaksām par decentralizēto kurināmo sniegšana mājsaimniecībām. Proti, vidējā pašvaldībās nodarbinātā speciālista, kas izskatīja mājsaimniecību iesniegtos iesniegumus, darba alga pirms nodokļu nomaksas, ir 1230 euro. Ņemot vērā, ka pašvaldības iesniegumus izskatīt bija deleģējušas tādiem speciālistiem, kam ir pieeja datubāzēm, kurās ir apkopota informācija par būvju tipiem un to tehniskajām specifikācijām (piemēram, apkures veidu - centralizēta vai decentralizēta apkure), viena iesnieguma izskatīšanai un informācijas pārbaudei nepieciešamais laiks bija aptuveni stunda, izrietot no speciālista vidējās algas, un, ņemot vērā, ka attiecīgajiem speciālistiem iesniegumu izskatīšana bija kā papildu amata pienākums paralēli jau esošajiem amata pienākumiem, secināms, ka viena iesnieguma izskatīšana šādam speciālistam būtu jāatalgo 8 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka šis horizontālais atbalsts mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto decentralizēto kurināmo, aptver jaunu atšķirīgu iedzīvotāju mērķa grupu, kas nav sociālo dienestu klienti, kā arī, ņemot vērā to, ka šo atbalsta pasākumu izmaksai mājsaimniecībām izlietotais finansējums pašvaldībām tiks kompensēts pilnā apjomā, tas ir nošķirams no sociālās palīdzības funkcijām un finansējuma. Tādējādi Likums paredz, ka iesniegumu iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, tādējādi dodot tiesības pašvaldībai pašai noteikt iekšēju kārtību, kurai struktūrvienībai pašvaldībā tiks uzticēta šo atbalsta pasākumu iesniegumu izskatīšana.
Noteikumi nosaka, ka iesnieguma iesniegšanu un reģistrāciju veic pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības, izmantojot e-pakalpojumu portālu un administrēšanas lietojumprogrammu.
Iesniegumu izskata un atbalstu piešķir  un izmaksā pašvaldība. Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas, iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājumu kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai. Pašvaldība atbalstu mājsaimniecībai nepiešķir, ja izdevumi neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, vai ja ir sniegta nepatiesa informācija. Savukārt valsts sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai. Pašvaldība viena gada laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanas var lemt par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu.
E-pakalpojumu portālā un administrēšanas lietojumprogrammā ir izstrādāta veidlapa, lai iedzīvotāji varētu patstāvīgi pieteikties atbalstam elektroniskā veidā. E-pakalpojumu portālā tiks reģistrēti gan klātienē iesniegtie iesniegumi, gan elektroniski iesniegtie iesniegumi, un to izskatīšanu, datu apstrādi un uzkrāšanu nodrošinās pašvaldība administrēšanas lietojumprogrammā. Datu pārzinis ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. E-pakalpojumu portāla un administrēšanas lietojumprogrammas turētājs ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ZZ Dats".
Finansējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai mājsaimniecībām piešķirtā atbalsta kompensēšanai un iesniegumu izskatīšanas kompensēšanai pašvaldībām tiks nodrošināts no valsts budžeta. Pašvaldībai nepieciešamos līdzekļus pieprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tāpēc noteikumos noteikts, ka pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībām skaitu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. 
Lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu līdzekļus atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, brīdī, kad Ministru kabinets pieņem lēmumu par atbalsta perioda sākšanu, pašvaldība var no valsts pieprasīt avansa maksājumu 50 procentu apmērā no iepriekšējā atbalsta perioda vidējiem mēneša faktiskajiem izdevumiem atbalstam mājsaimniecībām.
Lai  saņemtu finansējumu atbalsta sniegšanai, pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām. Iepriekšējā pārskata periodā norādītie dati var tikt precizēti ne vēlāk, kā viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas.
Visu atbalstu administrēšanas slogs ir dalīts kā starp valsts institūcijām, tā enerģijas tirgus dalībniekiem, ievērojot optimāli iespējamu slodzes samērīgumu terminēta atbalsta īstenošanai augsta energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kad katrai no atbalsta administrēšanā iesaistītajām pusēm savā darbā pēc noklusējuma būtu primāri jāievēro sociāli atbildīgas rīcības princips.

Kārtība, kādā pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumi EIKIS

Noteikumi nosaka, ka mājsaimniecības atbilstību šo noteikumu 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem veic EIKIS. EIKIS ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Birojs.
Lai veiktu datu apmaiņu ar EIKIS, sadales sistēmas operatoriem un energoapgādes komersantiem būs nepieciešams slēgt vienošanos ar biroju par šādas datu apmaiņas veikšanu.
EIKIS datu apmaiņa tiks veikta šādā kārtībā:
1) līdz mēneša 6.datumam elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kas ir vienotās elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru datu apmaiņas platformas pārzinis (turpmāk - elektroenerģijas sadales sistēmas operators), dabasgāzes sadales sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operatori iesniedz EIKIS adrešu, kurās ir elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes pieslēgums, sarakstu ar ARIS kodu (abi operatori norāda arī tirgotāju, kas sniedz pakalpojumu noteiktajā adresē), kas fiksēta uz mēneša pirmo datumu;
2) līdz mēneša 8.datumam EIKIS atgriež elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram, dabasgāzes sadales sistēmas operatoram un siltumapgādes sistēmas operatoriem informāciju par kļūdainajām adresēm;
3) līdz mēneša 15.dienai elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un siltumapgādes uzņēmumi atgriež EIKIS labotu adrešu sarakstu;
4) līdz mēneša 5.darbdienai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniedz EIKIS datus par visu Latvijas Republikas personu deklarētajām un reģistrētajām dzīves vietas adresēm, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem Latvijas Republikā ir norādītās dzīvesvietas adrese dzīvesvietas adreses, kas fiksēti datu sagatavošanas dienā;
5) līdz mēneša 21.datumam Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iesniedz informāciju par fizisko personu ienākumiem Valsts ieņēmumu dienests iesniedz datus, kas fiksēti mēneša 18.dienā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iesniedz datus par pēdējo pilno 12 mēnešu ienākumiem;
6) mēneša 25.datumā elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators saņem no EIKIS adreses, kas kvalificējas atbalsta saņemšanai ar pievienotu pazīmi par kvalificēšanos;
7) līdz mēneša pēdējai darbdienai elektroenerģijas sadales sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators nosūta elektroenerģijas tirgotājiem un dabasgāzes tirgotājiem informāciju par objekta kopējo patēriņu un informāciju par dzīvokļiem, kuriem piemērojams atbalsts;
8) tiešo norēķinu gadījumā tirgotājs izraksta rēķinu mājsaimniecībai, piemēro fiksētu atbalstu atbilstoši no EIKIS saņemtajai informācijai un pazīmei;
9) netiešo norēķinu gadījumā elektroenerģijai un dabasgāzei:
- ja mājā nav dzīvokļi, kuriem piemērojams atbalsts, izraksta rēķinu apsaimniekotājam ierastajā kārtībā;
- ja mājā ir dzīvokļi, kuriem piemērojams atbalsts, izraksta rēķinu ar fiksētu atbalstu (fiksētais atbalsts x dzīvokļu skaits, kam piemērojams atbalsts), rēķinam pievieno informāciju par dzīvokļiem, kam piemērojams atbalsts;
- apsaimniekotājs izraksta rēķinus apakšlietotājiem ar piemērotu atbalstu;
- apsaimniekotājs pārskata perioda (gada) beigās ieskaita Biroja norādītajā kontā Valsts kasē pārkompensēto atbalsta apjomu;
10) netiešo norēķinu gadījumā centralizētajai siltumapgādei:
- ja mājā nav dzīvokļu, kuriem piemērojams atbalsts, izraksta rēķinu apsaimniekotājam ierastajā kārtībā;
- ja mājā ir dzīvokļi, kam piemērojams atbalsts un mājā ir attālināti nolasāms skaitītājs:
     1. siltumapgādes sistēmas operators līdz mēneša 3.datumam nodod informāciju apsaimniekotājiem par mājas patēriņu un adresēm, kam piemērojams atbalsts, balstoties uz informāciju, kas saņemta no EIKIS līdz iepriekšējā mēneša 25.datumam;
     2. apsaimniekotājs līdz mēneša 8.datumam nodod siltumapgādes sistēmas operators informāciju par mājas patēriņu, sadalot to divās daļās – patēriņš, kam piemērojams atbalsts un patēriņš, kam nav piemērojams atbalsts;
     3. siltumapgādes sistēmas operators līdz mēneša 10.datumam izraksta rēķinu, balstoties uz apsaimniekotāja sniegto informāciju;
     4. apsaimniekotājs izraksta rēķinus apakšlietotājiem;
- ja mājā ir dzīvokļi, kam piemērojams atbalsts un ir klātienē nolasāms skaitītājs:
     1. siltumapgādes sistēmas operators līdz mēneša 3. datumam nodod informāciju apsaimniekotājam par adresēm, kurām piemērojams atbalsts;
     2. apsaimniekotājs līdz mēneša 8.datumam nodod siltumapgādes sistēmas operators informāciju par mājas patēriņu, sadalot to divās daļās – patēriņš, kam piemērojams atbalsts un patēriņš, kam nav piemērojams atbalsts;
     3. siltumapgādes sistēmas operators izraksta rēķinu, balstoties uz apsaimniekotāja sniegto informāciju;
     4. apsaimniekotājs izraksta rēķinus apakšlietotājiem;
11) elektroenerģijas tirgotāji, dabasgāzes tirgotāji un siltumapgādes sistēmas operatori iesniedz Birojam rēķinu par kompensācijas izmaksu, norādot tajā atbalsta piemērošanas mēnesi, pakalpojuma veidu, piegādātās elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas daudzumu MWh, noapaļojot skaitli līdz četriem cipariem aiz komata, PVNK likmi, piemēroto atbalsta kompsummu euro.

Attiecībā uz pārkompensētā atbalsta apjoma ieskaitīšanu Biroja norādītajā kontā Valsts kasē skaidrojam, ka Birojs, veicot energoapgādes komersantu iesniegto kompensācijas rēķinu apmaksu, būs tiesīgs pārliecināties par izmaksātā atbalsta apmēru un atbilstību, tajā skaitā pieprasīt informāciju no namu pārvaldniekiem gadījumos, kad apmaksa par patērētajiem energoresursiem tiek veikta ar nama pārvaldnieka starpniecību (gadījumi, kad, piemēram, namam ir viens pieslēgums elektroenerģijas sadales sistēmai un elektroenerģijas individuālais patēriņš tiek identificēts, izmantojot kontrolskaitītāju rādījumus vai pārvaldnieka metodiku). Ja Birojs konstatēs, ka pārvaldnieks ir nepamatoti piemērojis kompensāciju, Birojs pieprasīs tās atmaksu, izdodot atbilstošu lēmumu, kurā tiks norādīts pārkompensētā atbalsta apjoms, konts Valsts kasē, kurā pārkompensācija ieskaitāma un termiņš, kādā pārkompensācija kontā Valsts kasē ieskaitāma.
Attiecībā uz pārkompensācijas atmaksu gadījumos, kad pārkompensāciju ir uzkrājis nama pārvaldnieks, Birojs sadarbībā ar Ministriju reizi gadā informēs visus namu pārvaldniekus, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmā, kuras funkcionalitāte pieļauj visu sistēmā reģistrēto namu pārvaldnieku apziņošanu, vai citus digitālos saziņas rīkus, par nepieciešamību atmaksāt pārkompensēto un uzkrāto valsts atbalsta daļu kontā Valsts kasē, paziņojumā norādot kontu Valsts kasē, kurā pārkompensācija ieskaitāma un termiņu, kādā pārkompensācija kontā Valsts kasē ieskaitāma. Vienlaikus Birojs būs tiesīgs izlases kārtībā veikt pārbaudes pie namu pārvaldniekiem, lai pārliecinātos par pārkompensētā valsts atbalsta apmēru.
Papildus namu pārvaldniekiem nosūtītajos paziņojumos, Birojs savā tīmekļvientē sadaļā par valsts atbalst8u energoresursu izmaksu kompensēšanai publicēs kontu Valsts kasē, uz kuru veicama pārkompensētā valsts atbalsta atmaksa.

Jānorāda, ka Valsts sociālās apdrošināšana aģentūra iesniedz informāciju par ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, savukārt Valsts ieņēmumu dienests par ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Attiecīgās atšķirības datu iesniegšanā ir minēto datu pārziņu informācijas sistēmu atšķirību dēļ. Lai vienādotu pieeju, Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtie dati par ienākumiem tiek samazināti par 30%, ņemot vērā, ka vidējais nodokļu apmērs no algota darbinieka ikmēneša atalgojuma ir 30%. Papildus jāmin, ka EIKIS katru no ienākumiem ņems vērā tikai vienu reizi, tāpēc no Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajiem datiem tā izslēgs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iesniegtos datus, tādējādi nedublējot tos. Papildus norādām, ka ņemot vērā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nesniedz Valsts ieņēmumu dienestam datus par visām tās rīcībā esošajām pabalstu pozīcijām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir nepieciešama kā unikāls datu devējs EIKIS.
Tāpat jānorāda, ka ņemot vērā tehniskās iespējas, šobrīd EIKIS mājsaimniecības ienākumu aprēķinā ņem vērā visus Valsts ieņēmumu dienests iesniegtos datus par ienākumiem, taču attiecībā uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iesniegtajiem datiem mājsaimniecību ienākumu aprēķinā tiek izslēgti dati par pabalstiem, kam ir vienreizējs raksturs, piemēram, miršanas pabalsts, dzimšanas pabalsts.
Tāpat jānorāda, ka vērā netiek ņemta dati paer personām, kas ir deklarētas vai reģistrētas ieslodzījumu vietās vai valsts sociālās aprūpes iestādēs.

EIKIS tiks integrēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu kopa, kura satur visas Latvijas Republikā deklarētās un reģistrētās fiziskās personas un Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem noteikts pagaidu aizsardzības statuss un Latvijas Republikā ir norādītā dzīvesvietas adrese. Informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” (turpmāk – FPRIS) tiks iegūta par fiziskām personām, kuru statuss FPRIS ir “aktīvs” un FPRIS nav iekļautas ziņas par personas miršanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtie dati saturēs personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, personas deklarēto vai reģistrēto adresi, vai Ukrainas civiliedzīvotāju gadījumā norādīto dzīvesvietas adresi, kā arī attiecīgo adrešu Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra kodus. Attiecīgo informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iesniegs Birojam iepriekš sagatavotā xml failā, to augšupielādējot, vai caur Datu izplatīšanas tīkla failapmaiņas kanālu

Attiecībā uz atbalsta elektroenerģijai un dabasgāzei pārkompensāciju, kas pārvaldniekam jāuzkrāj pie sevis, identificētas vairākas situācijas, kurās šāda pārkompensācija varētu rasties:
1) ja apakšlietotāja norēķinu perioda (attiecīgajā mēnesī) elektroenerģijas patēriņš ir o kilovatstundu;
2) ja apakšlietotājam norēķinu periodā (attiecīgajā mēnesī) aprēķinātā maksa par patērēto elektroenerģiju ir mazāk par šajos noteikumos noteikto atbalsta apjomu;
3) ja vienā dzīvojamā mājā ir divi sadales sistēmas operatora īpašumā esoši skaitītāji, līdz ar to viena dzīvojamā māja tiek identificēta kā divi objekti. Turklāt katram no šiem objektiem var būt savs elektroenerģijas tirgotājs. Abi elektroenerģijas tirgotāji saņems no EIKIS identisku informāciju par adresēm, kam piemērojams atbalsts, un mājas pārvaldniekam būs attiecīgajiem dzīvokļiem/ adresēm piemērotais dubultais atbalsts jāuzkrāj pie sevis.

Papildus jānorāda, ka, lai nodrošinātu, ka visu datu reģistru un energoapgādes komersantu iesniegtie dati ir savstarpēji savietojami, EIKIS energoapgādes komersantu un citu daru reģistru pārziņu iesniegtajos datos esošās adreses verificēs pret Adrešu reģistra publiskajos datos pieejamajā Adrešu reģistrā reģistrētajām adresēm. Ņemot vērā, ka Adrešu reģistra publiskiem dati, kas ir pieejami atvērto datu portālā nebūs dati, ko iesniegs kāds no datu pārziņiem vai energoapgādes komersantiem, noteikumu projektā ietvertā norma, kas nosaka, ka EIKIS verificē adrešu datus pret Valsts adrešu reģistra datiem, nav pretrunā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 6. panta otrajā daļā noteikto.

Datu apstrādes EIKIS pamatojums:
2022. gada 21. jūnijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (turpmāk –ziņojums). Saskaņā ar ziņojuma protokollēmuma 4. punktu  no 2023. gada oktobra tika plānots nodrošināt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai. Ziņojuma protokollēmuma 3.punktā noteiktām ministrijām doti vairāki savstarpēji saistīti uzdevumi, tostarp izstrādāt vienotu risinājumu automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli un datu apmaiņas nodrošināšanai, tajā skaitā automatizētu algoritmu mājsaimniecības ienākumu novērtēšanai, vērtēšanā iekļaujamajiem ienākumu veidiem, datu salīdzināšanas periodiskuma, automatizētu algoritmu mājsaimniecības sastāva noteikšanai. 
Atbalsta sniegšana energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma mazināšanai 2022./2023.gada apkures sezonā bija Ekonomikas ministrijas kā par enerģētikas politiku atbildīgās ministrijas kompetencē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” un Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Ministrijai, tāpēc tā sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas tika apstiprināts 2023.gada 6.jūnija Ministru kabineta sēdē, un kas noteica uzdevumu Būvniecības valsts kontroles birojam izstrādāt risinājumu automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli un risinājums elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un dabasgāzes izmaksu daļējai kompensēšanai, kā arī uzdevumu Ministrijai izstrādāt normatīvo regulējumu attiecīgā risinājuma darbībai un atbalsta sniegšanai.
Saskaņā ar dotajiem uzdevumu Ministrija izstrādāja Likumu, kas tika pieņemts Saeimā. Likuma izstrādes laikā Būvniecības valsts kontroles biroja datu aizsardzības speciālists ir veicis novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (turpmāk – NIDA). NIDA kā publiski pieejams papildu dokuments ticis pievienots Likumam Vienotajā tiesību aktu portālā, tāpēc ar to bijusi iespēja iepazīties visām Likuma saskaņošanā iesaistītajām pusēm.
Likuma izskatīšanas ietvaros Saeimas Juridiskais birojs un Datu valsts inspekcija vērsa Ministrijas uzmanību uz Likumā ietvertajām normām attiecībā uz datu apriti un fizisko personu datu aizsardzību, sniedzot zemāk esošos apsvērumus.
To, vai mājsaimniecība atbilst Likuma mērķgrupai un var saņemt valsts atbalstu maksas samazinājumam par patērētajiem energoresursiem, kalendāra mēneša ietvaros nosaka EIKIS. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40-50% Latvijas mājsaimniecību. Tomēr EIKIS paredzēts iekļaut un apstrādāt ne tikai potenciālo atbalsta saņēmēju (Likuma mērķgrupas), bet gan visu Latvijas iedzīvotāju identifikācijas datus, datus par deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi un datus par ienākumiem 24 mēnešu periodā. Šie dati esot nepieciešami, lai veiktu mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu un identificētu Latvijas Republikas adreses, kurās ir mājsaimniecības, kas atbilst valsts atbalsta saņemšanai (sk. Likuma 3. pantu, 5. panta pirmo daļu, 6. panta pirmo daļu un Likuma anotācijas 5. un 14. lpp.).
Ministrija skaidro, ka izstrādājot mērķēta un automātiska atbalsta konceptu, tika vērtēti vairāki datu apkopošanas un analizēšanas risinājumi, tostarp tika vērtēta:
1. iespēja izmantot jau darbībā esošās aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas ietvaros izstrādāto algoritmu un principus, kas pēc būtības paredz nepieciešamību aizsargātajam lietotājam veikt virkni darbību, lai iegūtu aizsargātā lietotāja statusu un saņemtu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu;
2. iespēja izstrādāt pašdeklarēšanās funkcionalitāti, kā ietvaros katrai mājsaimniecībai, kura vēlētos pretendēt uz atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai, būtu nepieciešams manuāli ievadīt EIKIS datus par mājsaimniecībā deklarētajām personām un to ienākumiem. Papildus jāmin, ka, ieviešot šādu sistēmu, visus mājsaimniecību pašdeklarētos datus būtu nepieciešams verificēt pret valsts institūciju rīcībā esošajiem datiem par deklarētajām un reģistrētajām dzīvesvietām, kā arī personu ienākumiem, un arī šādā gadījumā EIKIS funkcionalitātes nodrošināšanai būtu nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) rīcībā esošie datu apkopošana;
3. iespēja veidot sistēmu, kurā ir integrēti valsts institūciju – VID, VSAA, PMLP rīcībā esošie dati par Latvijas Republikas iedzīvotāju deklarētajām un reģistrētajām dzīvesvietas adresēm un ienākumiem, paredzot, ka sistēma veiks automātisku vienā Latvijas Republikas adresē deklarēto un reģistrēto iedzīvotāju skaita un ienākumu summēšanu un vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanu. Ar šāda risinājuma palīdzību tiktu izslēgta nepieciešamība veikt manuālas darbības, lai pieteiktos atbalstam, tā vietā EIKIS automātiski aprēķinātu, kādi ir attiecīgās mājsaimniecības ienākumi, un informāciju par mājsaimniecībām, kas kvalificējas atbalstam, nodotu pakalpojumu sniedzējiem, kam deleģēts pienākums piemērot valsts atbalstu.
Ņemot vērā veikto alternatīvu izvērtējumu, tika secināts, ka iespējami veiksmīgākais risinājums mērķēta un automātiska atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām ir trešajā alternatīvā aprakstītais risinājums. Papildus Ministrija vērš uzmanību uz šādiem argumentiem, kas skaidro, kāpēc Likumā un tā anotācijā ietvertās EIKIS ieviešana ir labākais no izvērtētajiem iespējamajiem risinājumiem:
1. būtiski norādīt, ka šobrīd nepastāv cita, alternatīva, valsts institūciju pārvaldībā esoša informācijas sistēma, ar kā palīdzību būtu iespējams automātiski analizēt, apkopot un aprēķināt mājsaimniecību ienākumu līmeni;
2. EIKIS izmanto tādus datus, kas jau šobrīd ir citu valsts datu reģistru pārziņu – VID, VSAA un PMLP rīcībā, un jaunu datu vākšana un apkopošana pēc būtības nav paredzēta;
3. EIKIS pamata funkcija ir atlasīt tās mājsaimniecības, kas kvalificējas Likumā noteiktā atbalsta saņemšanai, un attiecīgo mājsaimniecību automātiska atlase bez visu Latvijas Republikas iedzīvotāju datu apstrādes nav iespējama;
4. Likuma mērķgrupa ir mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kas lielākoties ietver mājsaimniecības, kurās galvenā pelnītāja izglītības līmenis ir zemāks, kā arī iedzīvotājus vecuma grupā virs 65 gadiem. Eiropas Komisija kopš 2014. gada uzrauga Eiropas Savienības dalībvalstu digitālo progresu, publicējot Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) ziņojumus. 2022. gadā Latvija no 27 ES dalībvalstīm bija 17. vietā. Saskaņā ar apkopotajiem datiem pusei Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju. Jāmin, ka Latvijā kopumā ir zema pieaugušo līdzdalība mūžizglītības pasākumos, kas vērsti arī uz digitālo prasmju paaugstināšanu, tā svārstās 6,5 – 9 % robežās. Tāpat jāmin, ka internetu Latvijā lieto lielākoties jauni cilvēki vecumā līdz 34 gadiem, savukārt vecuma grupā virs 55 gadiem internetu lieto vien 75 % iedzīvotāju, taču to prasmes interneta lietošanā nereti ir pamatprasmju līmenī vai zemākas. Kā vēl vienu būtisku digitālo prasmju trūkuma faktoru jāmin zemu izglītības līmeni, tas ir, iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni visbiežāk ir zemākas digitālās prasmes. Ņemot vērā minēto, Ministrijas ieskatā EIKIS, kas datus par mājsaimniecību ienākumu līmeni apkopo automātiski, izmantojot citu datu reģistru pārziņā esošus datus, un vienlaikus neparedz nepieciešamību katrai mājsaimniecībai ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni manuāli pieteikties atbalsta saņemšanai, būtiski atvieglos atbalsta saņemšanu Likuma mērķgrupai. Jānorāda, ka šādas automātiskas sistēmas izveidei ne tikai atvieglos atbalsta saņemšanu Likuma mērķgrupai, bet galvenokārt neizslēgs attiecīgās mājsaimniecībās no atbalsta saņēmēju loka trūkstošo digitālo prasmju vai pieejas ierīcēm un internetam dēļ;
5. EIKIS informāciju par mājsaimniecībām, kas kvalificējas atbalsta saņemšanai, nodos dalītā veidā tikai tiem datu devējiem, kas informāciju sistēmai snieguši (piemēram, akciju sabiedrība “Sadales tīkls” saņems informāciju par tām elektroenerģijas pieslēgumu adresēm, kas kvalificējas atbalstam, un nodos, piemēram, “Elektrum” tikai tās adreses, kas kvalificējas atbalstam un kurās līgums par elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanu ir “Elektrum”);
6. EIKIS informāciju par mājsaimniecībām, kas kvalificējas atbalsta saņemšanai, nodos tikai kā pazīmi par to, vai attiecīgā adrese kvalificējas atbalsta saņemšanai. Sistēma trešajām pusēm nenodos datus, kas saturēs adresē deklarēto vai reģistrēto personu identifikācijas datus;
sistēmā dati tiks glabāti 24 mēnešus, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju pārsūdzību gadījumā. Pēc attiecīgā termiņa visi sistēmā esošie dati tiks dzēsti;
7. EIKIS pārvaldnieks būs Birojs. EIKIS esošajiem datiem varēs piekļūt tikai atsevišķi Biroja darbinieki, kuriem būs piešķirtas autentiskas piekļuves tiesības, un kuri būs atbildīgi par atbalsta energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai administrēšanu un iedzīvotāju iesniegto iesniegumu par mājsaimniecību kvalificēšanos atbalstam apstrādi;
8. Biroja pārziņā jau šobrīd ir informācijas sistēmas, kurās ir apkopoti fizisku personu dati, piemēram Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēma, līdz ar to Birojam ir pieredze darbā ar datu apstrādi līdzīgās sistēmās, un tam ir rūpīgi izstrādātās iekšējās procedūras, kas nodrošina darbu ar fizisku personu datiem un to aizsardzību;
9. EIKIS izstrādes otrajā kārtā tiks izstrādāts pašapkalpošanās portāls, kas ietvers funkcionalitāti fiziskai personai veikt atzīmi par nevēlēšanos apstrādāt tās personas datus, vienlaikus automātiski atsakoties no atbalsta saņemšanas;
10. plānots, ka EIKIS izstrādes turpmākajās kārtās tiks paredzēta tāda datu apmaiņa un funkcionalitāte, kas ļaus EIKIS izmantot plašākam mērķim – to plānots pielāgot sociālo un mājokļu pabalstu sniegšanai, ko administrē pašvaldības, un kas šobrīd tiek veikts kā manuāls darbs, pārskatot personu kontu izrakstus un izmaksu pamatojošos dokumentus. Līdz ar to ilgtermiņā sistēmas funkcionalitāte būs plašāka un varētu būtiski mazināt pašvaldību veicamā darba apjomu, administrējot sociālos un mājokļu pabalstus, un to administratīvās izmaksas.
Apkopojot visus augstāk minētos argumentus, ir secināts, ka sabiedrības, tajā skaitā Likuma mērķgrupas kopējās intereses un tiesības uz atbalsta saņemšanu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai Likumā noteiktajā periodā prevalē pār indivīda tiesībām dot tiesības trešajām pusēm vākt un veikt personas datu apstrādi un glabāt savāktos un apstrādātos datus noteiktu periodu.

Atbalstu saņēmušas vismaz 80% mājsaimniecību ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.

Mājsaimniecību skaits, kas saņēmis atbalstu daļējai izmaksu par patērētajiem energoresursiem kompensēšanai, ja ticis identificēts augstu energoresursu cenu periods.