Anotācija

Projekts paredz Kultūras ministrijai un Nacionālajam kino centram uzņemties lielākas valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai 2026.gadā nodrošinātu Latvijas iemaksu Eiropas solidaritātes fondā Ukrainas filmu atbalstam (The European Solidarity Fund For Ukrainian films) un iemaksas pieaugumu dalībai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes un rezidenču programmā (Nordic-Baltic Mobility Programme for culture) un Eiropas Padomes Eiropas Kultūras ceļu programmā (Cultural Routes).

Vispārējā kārtība

1. Nacionālais kino centrs kopš 2023.gada decembra ir viena no Eiropas solidaritātes fonda Ukrainas filmu atbalstam biedriem (The European Solidarity Fund For Ukrainian films (ESFUF), https://esfuf.eu/) (turpmāk – Fonds). 2024.gadā Latvijas iemaksa bija 10 000 euro, kas ir zemākā iespējamā dalības maksa. 2023. un 2024.gadā Fonda finansējuma divos gadskārtējos konkursos tika piešķirts Ukrainas filmu projektu pabeigšanai un attīstīšanai. 2024.gada beigās, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, akūta bija nepieciešamība rast finansējuma iespējas Ukrainas filmu ražošanas izmaksām, jo Ukrainas budžeta līdzekļus kara apstākļos šim mērķim nebija iespējams novirzīt, un Fonda dalībvalstis vienojās atvērt konkursu arī jaunu Ukrainas filmu ražošanas projektiem, aicinot dalībvalstis palielināt savu iemaksu. 2025.gadā, saņemot Ministru kabineta atbalstu (Ministru kabineta 2025.gada 4.februāra rīkojuma Nr.72 1.2.apakšpunkts un Ministru kabineta 2025.gada 4.februāra sēdes protokollēmuma (Nr.5 31.§) 3.punkts), Nacionālais kino centrs veica iemaksu Fondā 40 000 euro apmērā.

Latvijas filmu veidotāji ar Ukrainas kolēģiem strādāja jau pirms pilna mēroga kara sākuma 2022.gadā, bet, sākoties karam, šī sadarbība ir kļuvusi vēl svarīgāka – gan emocionāli, gan, protams, finansiāli. Fonda finansējums filmu veidošanai tiek piešķirts konkursa kārtībā un atbalstam var pieteikties Ukrainas filmu veidotāji, kas savu filmu veido sadarbībā ar kādu no Fonda dalībvalsts studijām. Latvijas studijas kopā ar saviem Ukrainas partneriem regulāri piedalās šajos konkursos un diezgan sīvā konkurencē atbalstu ir saņēmuši jau vairāki Latvijas studiju līdzproducēti filmu projekti – 25 000 euro filmas pabeigšanas atbalstu saņēma studijas "FENIXFILM" līdzproducētā dokumentālā filma "Under the yellow sky", 12 500 euro filmas attīstīšanas atbalstu saņēma studijas "Ego Media" līdzproducētā filma "I See No Death", savukārt 2025.gada filmu ražošanas konkursā 180 000 euro atbalstu saņēma Latvijas studijas "Trickster Pictures" līdzproducētā filma "Magic Moutain". Fonda atbalstītās filmas parādās arī nozīmīgu starptautisku festivālu konkursa programmās, kas ir būtisks mākslinieciskā ieguldījuma novērtējums, bet vienlaikus arī ļoti vērtīgs pienesums publiskajā ģeopolitiskajā diskursā, tādēļ būtu svarīgi veikt iemaksu Fondā arī 2026.gadā.

Ņemot vērā, ka šobrīd arvien akūtāka ir nepieciešamība rast finansējuma iespējas Ukrainas filmu ražošanas izmaksām, jo Ukrainas budžeta līdzekļus kara apstākļos šim mērķim nav iespējams novirzīt, Fonda dalībvalstis vienojās atvērt konkursu arī jaunu Ukrainas filmu ražošanas projektiem, aicinot dalībvalstis palielināt savu iemaksu, bet Nacionālā kino centra budžeta līdzekļu ietvaros šādu iespēju nav.

2. Kultūras jomā viens no spēcīgākajiem sadarbības formātiem ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra" (turpmāk – Mobilitātes programma), kura atbalsta profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku radošos braucienus, mākslinieku rezidences, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa sadarbības tīklu izveidi ar mērķi izveidot pamatu inovatīvai un dinamiskai mākslas un kultūras dzīvei Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Mobilitātes programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Helsinkos, Somijā. Ziemeļvalstu mobilitātes programma "Kultūra" tika izveidota 2007.gadā. Baltijas valstis Mobilitātes programmai ar vienādiem nosacījumiem pievienojās 2009.gadā, turpmāk Mobilitātes programmai kļūstot par "Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu "Kultūra"".

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 20.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.29 32.§) "Informatīvais ziņojums "Par Latvijas turpmāko dalību Ziemeļu Ministru padomes sadarbības programmās"" (turpmāk – 2014.gada 20.maija informatīvais ziņojums) 5.punktu Kultūras ministrija no 2014.gada noteikta par atbildīgo institūciju Ziemeļu Ministru padomes mobilitātes programmas "Kultūras" īstenošanai, un minētā protokollēmuma 7.punkts paredz Kultūras ministrijai uzdevumu Latvijas dalības Ziemeļu Ministru padomes sadarbības programmās īstenošanu no 2014.gada nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Vienlaikus 2014.gada 20.maija informatīvais ziņojums noteica, ka atbildīgajām ministrijām un iestādēm, tostarp Kultūras ministrijai, jānodrošina turpmākā informācijas un pieredzes apmaiņa ar Ziemeļvalstīm, nesamazinot to apjomu un saturu. Latvijas dalība Mobilitātes programmā tiek nodrošināta no Kultūras ministrijas valsts budžeta (Kultūras ministrijas valsts budžeta apakšprogramma 22.02.00 "Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas") līdzekļiem.

Gadu gaitā Mobilitātes programmas ietvaros finansējumu radošās darbības īstenošanai un profesionālās izaugsmes veicināšanai saņēmuši gan vairāki individuāli Latvijas kultūras profesionāļi, gan organizācijas, tostarp komponists Ēriks Ešenvalds, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kuratori, biedrība "Jauno mediju kultūras centrs RIX-C", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris" un citi.

Lai Mobilitātes programma turpinātu veicināt kultūras un mākslas nozares darbinieku mobilitāti un pieredzes apmaiņu, kā arī kopīgu Baltijas un Ziemeļvalstu kultūras projektu īstenošanu, ir nepieciešams katras valsts finansiālais ieguldījums. Latvijas iemaksas Mobilitātes programmā tiek veiktas saskaņā ar 2014.gada 20.maija informatīvo ziņojumu.

Lai turpinātu veiksmīgi attīstīt līdzšinējo sadarbību Mobilitātes programmas ietvaros, ik gadu pēc noteiktas formulas tiek aprēķināta dalībvalstu iemaksa programmā. Šī formula paredz iemaksas aprēķinu, saskaņā ar kuru Baltijas valstu daļa no kopējā ir vienāda ar 7%, ko rēķina no visu valstu pēdējo divu gadu vidējā projektu finansējuma. Savukārt Baltijas valstīs dalības maksu aprēķina saskaņā ar katras valsts daļas kopējā Baltijas valstīm pēdējo divu gadu laikā piešķirtā projektu finansējuma. Latvijai ir noteikti 27,5% no Baltijas valstīm noteiktajiem 7%. Līdz ar to iemaksu apmērs katru gadu ir mainīgs, jo piesaistīts valstu kopējām pēdējo divu gadu vidējo projektu summām.

2025.gadā iemaksa bija 237 000 Dānijas kronas (DKK), bet 2026.gadā ir jāveic iemaksa 261 000 Dānijas kronu (DKK) apmērā jeb 34 946,31 euro saskaņā ar Latvijas Bankas tīmekļvietnē pārpublicēto Eiropas Centrālās bankas publicēto euro atsauces kursu 2026.gada 23.janvārī (valūtas vienība par 1 euro – 7,468600 DKK).

3. Latvija ir Eiropas Padomes programmas Eiropas Kultūras ceļi (turpmāk – Eiropas Kultūras ceļu programma) (Cultural Routes of the Council of Europe) dalībvalsts kopš 2019.gada, pievienojoties Eiropas Padomes Paplašinātajam daļējam nolīgumam par Eiropas Kultūras ceļiem (turpmāk – Nolīgums) (Ministru kabineta 2019.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.145 "Par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Padomes Paplašinātajam daļējam nolīgumam par Eiropas Kultūras ceļiem") Eiropas Kultūras ceļu programmā šobrīd piedalās 43 dalībvalstis, un ir sertificēti 49 Eiropas kultūras ceļi. Latvijas objekti un institūcijas ir iesaistīti piecos kultūras ceļos (Hanzas kultūras ceļš (The Hansa), Vikingu ceļos (Viking Routes), Jūgendstila tīklā (Art Nouveau Network), Eiropas rūpnieciskā mantojuma ceļā (European Route of Industrial Heritage) un Romea Strata. Līdzdalība Eiropas Kultūras ceļu programmā sniedz iespēju stiprināt Latvijas kultūras mantojuma starptautisko redzamību, veicināt kultūras tūrismu un attīstīt ilgtspējīgu sadarbību ar citām Eiropas valstīm, vienlaikus nodrošinot būtiskas iespējas tūrisma nozares attīstībai, jaunu sadarbības platformu veidošanai, koncentrējoties uz kultūras mantojuma vērtību izpratnes un zināšanu nodošanas iniciatīvām. Nolīgums par paredz dalībvalstu dalības maksu. Dalībvalstu dalības maksas obligāto kopējo apmēru katru gadu nosaka Nolīguma Statūtu komiteja – dalības maksa Eiropas Kultūras ceļu programmā tiek noteikta saskaņā ar Eiropas Padomes budžeta iemaksu skalu, ņemot vērā dalībvalstu ekonomisko kapacitāti. 2025.gadā iemaksa bija 9 478,56 euro, bet 2026.gadā ir jāveic iemaksa 9 592,34 euro apmērā. Dalības maksas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir saistīts ar Nolīguma kopējā budžeta palielinājumu un ikgadējo iemaksu pārrēķinu atbilstoši Eiropas Padomes budžeta iemaksu skalai.

Nē

Nē

Ukrainas filmu ražotāji varēs iesniegt pieteikumus Fonda atbalstam konkursā jaunu Ukrainas filmu ražošanas projektiem.

Latvijas ieguvumi, piedaloties Mobilitātes programmā, ir nozīmīgi – ar tās palīdzību pēdējo 10 gadu laikā veicināta gan mākslinieku, kultūras darbinieku un izglītības sektorā strādājošo mobilitāte, kā arī sekmēta nevalstisko organizāciju reģionālā sadarbība un izveidoti jauni vērtīgi kontakti. Mobilitātes programmas sniegtais atbalsts ir ļoti būtisks un tiek augstu novērtēts gan no individuālu Latvijas kultūras darbinieku, gan kultūras institūciju puses.

Nē

Nē

Nē

Nē

-