22-TA-1792: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām” nolikums” projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.6 daļu, kas ietver deleģējumu Ministru kabinetam izdot atklāto projektu iesnieguma konkursa nolikumus par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem. Noteikumu projektā noteikti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtība, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība.
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 daļas 2.punkta c. apakšpunktā minētajam atbalsta virzienam – “īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā”.
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.4 daļas 2.punkta c. apakšpunktā minētajam atbalsta virzienam – “īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir apstiprināt atklāta projektu iesniegumu konkursa “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām” (turpmāk – konkurss) nolikumu.
Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi, sekmējot un popularizējot klimatam draudzīgu rīcību un demonstrējot sabiedrībai labas prakses piemērus.
Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi, sekmējot un popularizējot klimatam draudzīgu rīcību un demonstrējot sabiedrībai labas prakses piemērus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2025.
Pamatojums
Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi dažādās tautsaimniecības jomās. Valsts kontrole 2024. gada veiktajā lietderības revīzijā (ziņojums “Vai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļi tiek plānoti izmaksu efektīvā veidā?” (pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29716-95GWrfuNkxm3CQ0B2IKbd5gHNo90FuPr.pdf)) norādīja uz to, ka SEG emisijas jāsamazina, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un jānodrošina pēc iespējas lielāka apmēra un savlaicīgāka EKII finansējuma novirzīšanu klimata mērķu sasniegšanai. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) izstrādā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju, kurā tiks ietverti prioritārie pasākumi SEG emisiju samazināšanai, kā arī būtiskākie aspekti, kas būtu jāņem vērā attiecībā uz sabiedrības izpratnes paaugstināšanu un informācijas izplatīšanu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma [1] pieņemšanas 2015. gadā un apstiprinātu starptautisko un nacionālo klimata mērķu definēšanu [2], klimata pārmaiņu jautājums ir ieguvis lielu nozīmi ne tikai visu pasaules valstu politikas veidošanā, bet arī katra indivīda sadzīvē un uzņēmējdarbībā. Esošā situācija ir radījusi nepieciešamību valstīm uzņemties lielāku atbildību izglītot, skaidrot cilvēku aktivitāšu un klimata pārmaiņu mijiedarbību un klimatam draudzīgas rīcības pieejas izmantošanu, lai mazinātu katra indivīda darbības ietekmi uz klimata pārmaiņu procesiem.
Sabiedrībai tiek piešķirta būtiska loma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) klimata mērķu sasniegšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% līdz 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanā vismaz līdz 2050. gadam. Klimatneitralitāte ir gala mērķis (stāvoklis), kad cilvēka radītā saimnieciskā darbība nerada ietekmi uz klimatu. Tas nozīmē, ka siltumnīcefektu izraisošās gāzes vairs atmosfērā nenonāk vai arī, ja nonāk, tad tās tiek kompensētas ar CO2 piesaisti, piemēram, stādot mežus.
Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un tās radītām iespējam ir svarīgs nosacījums, kas ir pamatots gan ES, gan Latvijas ietvaros pieņemtajās iniciatīvās un politikas plānošanas dokumentos.
Latvijā aktīvi tiek atbalstīta sabiedrības iesaiste un izpratnes veidošana par klimata pārmaiņu saistītu iniciatīvu un plānošanas dokumentu būtību un īstenošanu, tai skaitā Eiropas Zaļā kursa [3] mērķu īstenošanā, tiesību aktu pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55%” [4], kā arī Latvijas pieņemto politikas plānošanas dokumentu īstenošanā, piemēram, tādiem kā Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam [5], Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021-2027. gadam [6], Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam [7], Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam [8] un Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam [9], kā arī Klimata likuma projekts [10].
Klimata politikas pamatnosacījumi ir noteikti Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam.
Līdz šim ar valsts finansējuma atbalstu ir īstenotas vairākas ar klimata pārmaiņām saistītas sabiedrības informēšanas aktivitātes sabiedriskās apziņas veidošanai un izglītošanai:
1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais projektu atklātais konkurss "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" [11] (turpmāk - KPFI projektu konkurss), kas tika īstenots 2010. gadā. KPFI projektu konkursa mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.
2) Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu konkurss (turpmāk – LVAF projektu konkurss), kas tika īstenots 2021. un 2022. gadā divās kārtās ar nosaukumu „Atbildīgs dzīvesveids” aktivitātē “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos”. LVAF projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt sabiedrības izglītošanas projektus mediju vidē, veicinot attiecīgā projekta mērķauditorijas paradumu maiņu ikdienas sadzīvē. Jāatzīmē, ka LVAF projektu konkursa ietvaros papildus klimata pārmaiņu jautājumiem tika aptverti arī dabas un vides aizsardzības jautājumi.
Dubultās finansēšanas risku novēršana, piemēram, attiecībā uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2024.gada 15.jūlijā noslēgto vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos" īstenošanu tiks nodrošināta projektu līmenī, tai skaitā sazinoties ar VARAM un CFLA un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem pasākumiem netiks finansētas dubultā.
Saskaņā ar likuma Par piesārņojumu 32.2 panta 44 daļu, izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas iespēju, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšanai, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšanai, kuru mērķis ir īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā. Līdz ar to konkursa ietvaros īstenojot projektu aktivitātes nebūs tiešs SEG emisiju samazinājums, bet tiks sniegti priekšlikumi, sagatavoti informatīvi materiāli un rīki, kā arī labās prakses piemēri turpmāku rīcību ieviešanai enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības sektoros. Vienlaikus Valsts kontroles 2024.gada veiktajā lietderības revīzijā (ziņojums “Vai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļi tiek plānoti izmaksu efektīvā veidā?” (pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29716-95GWrfuNkxm3CQ0B2IKbd5gHNo90FuPr.pdf)) ir sniegti ieteikumi, lai nodrošinātu, ka SEG emisijas tiek samazinātas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti un, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāka apmēra un savlaicīgāku EKII finansējuma novirzīšanu klimata mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā konkursa mērķi, kas ietver specifisku aktivitāšu īstenošanu sabiedrības izglītošanas, profesionālās un izglītojamās mērķauditorijas teorētisko kompetenču paaugstināšanu klimata pārmaiņu jomā, plānoto projektu aktivitātes un sasniegtie rezultāti, būtu saistāmi ar vispārējo horizontālo principu īstenošanu EKII darbības stratēģijas ietvaros, kā arī ar iespējamo nākotnes SEG emisiju samazināšanas netiešās ietekmes novērtējumu un izmaksu efektivitātes noteikšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, kā arī to, ka KEM ir uzsākusi EKII darbības stratēģijas izstrādi, ir paredzēts, ka MK noteikumi stājas spēkā š.g. 1.jūlijā.
Atsauces:
[1] ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730.
[2] ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 2.(a) panta definētais klimata mērķis – “ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730
[3] Eiropas zaļais kurss: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b828d165-1c22-11ea-8c1f-01aa75ed71a1.0014.02/DOC_1&format=PDF
[4] “Gatavi mērķrādītājam 55%”. https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/green-deal/fit-for-55-the-eu-plan-for-a-green-transition/
[5] Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6641
[6] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027): http://polsis.mk.gov.lv/documents/6945
[7] Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323
[8] Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gada: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam
[9] Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6507
[10] Klimata likumprojekts: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c-948251c622d9.
[11] Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 789 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums”
Sabiedrībai tiek piešķirta būtiska loma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) klimata mērķu sasniegšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% līdz 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanā vismaz līdz 2050. gadam. Klimatneitralitāte ir gala mērķis (stāvoklis), kad cilvēka radītā saimnieciskā darbība nerada ietekmi uz klimatu. Tas nozīmē, ka siltumnīcefektu izraisošās gāzes vairs atmosfērā nenonāk vai arī, ja nonāk, tad tās tiek kompensētas ar CO2 piesaisti, piemēram, stādot mežus.
Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un tās radītām iespējam ir svarīgs nosacījums, kas ir pamatots gan ES, gan Latvijas ietvaros pieņemtajās iniciatīvās un politikas plānošanas dokumentos.
Latvijā aktīvi tiek atbalstīta sabiedrības iesaiste un izpratnes veidošana par klimata pārmaiņu saistītu iniciatīvu un plānošanas dokumentu būtību un īstenošanu, tai skaitā Eiropas Zaļā kursa [3] mērķu īstenošanā, tiesību aktu pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55%” [4], kā arī Latvijas pieņemto politikas plānošanas dokumentu īstenošanā, piemēram, tādiem kā Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam [5], Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021-2027. gadam [6], Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam [7], Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam [8] un Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam [9], kā arī Klimata likuma projekts [10].
Klimata politikas pamatnosacījumi ir noteikti Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam.
Līdz šim ar valsts finansējuma atbalstu ir īstenotas vairākas ar klimata pārmaiņām saistītas sabiedrības informēšanas aktivitātes sabiedriskās apziņas veidošanai un izglītošanai:
1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētais projektu atklātais konkurss "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" [11] (turpmāk - KPFI projektu konkurss), kas tika īstenots 2010. gadā. KPFI projektu konkursa mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību.
2) Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu konkurss (turpmāk – LVAF projektu konkurss), kas tika īstenots 2021. un 2022. gadā divās kārtās ar nosaukumu „Atbildīgs dzīvesveids” aktivitātē “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos”. LVAF projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt sabiedrības izglītošanas projektus mediju vidē, veicinot attiecīgā projekta mērķauditorijas paradumu maiņu ikdienas sadzīvē. Jāatzīmē, ka LVAF projektu konkursa ietvaros papildus klimata pārmaiņu jautājumiem tika aptverti arī dabas un vides aizsardzības jautājumi.
Dubultās finansēšanas risku novēršana, piemēram, attiecībā uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2024.gada 15.jūlijā noslēgto vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos" īstenošanu tiks nodrošināta projektu līmenī, tai skaitā sazinoties ar VARAM un CFLA un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem pasākumiem netiks finansētas dubultā.
Saskaņā ar likuma Par piesārņojumu 32.2 panta 44 daļu, izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas iespēju, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšanai, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšanai, kuru mērķis ir īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā. Līdz ar to konkursa ietvaros īstenojot projektu aktivitātes nebūs tiešs SEG emisiju samazinājums, bet tiks sniegti priekšlikumi, sagatavoti informatīvi materiāli un rīki, kā arī labās prakses piemēri turpmāku rīcību ieviešanai enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības sektoros. Vienlaikus Valsts kontroles 2024.gada veiktajā lietderības revīzijā (ziņojums “Vai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļi tiek plānoti izmaksu efektīvā veidā?” (pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29716-95GWrfuNkxm3CQ0B2IKbd5gHNo90FuPr.pdf)) ir sniegti ieteikumi, lai nodrošinātu, ka SEG emisijas tiek samazinātas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti un, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāka apmēra un savlaicīgāku EKII finansējuma novirzīšanu klimata mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā konkursa mērķi, kas ietver specifisku aktivitāšu īstenošanu sabiedrības izglītošanas, profesionālās un izglītojamās mērķauditorijas teorētisko kompetenču paaugstināšanu klimata pārmaiņu jomā, plānoto projektu aktivitātes un sasniegtie rezultāti, būtu saistāmi ar vispārējo horizontālo principu īstenošanu EKII darbības stratēģijas ietvaros, kā arī ar iespējamo nākotnes SEG emisiju samazināšanas netiešās ietekmes novērtējumu un izmaksu efektivitātes noteikšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, kā arī to, ka KEM ir uzsākusi EKII darbības stratēģijas izstrādi, ir paredzēts, ka MK noteikumi stājas spēkā š.g. 1.jūlijā.
Atsauces:
[1] ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730.
[2] ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 2.(a) panta definētais klimata mērķis – “ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730
[3] Eiropas zaļais kurss: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b828d165-1c22-11ea-8c1f-01aa75ed71a1.0014.02/DOC_1&format=PDF
[4] “Gatavi mērķrādītājam 55%”. https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/green-deal/fit-for-55-the-eu-plan-for-a-green-transition/
[5] Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6641
[6] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027): http://polsis.mk.gov.lv/documents/6945
[7] Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323
[8] Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gada: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam
[9] Latvijas pielāgošanās klimata plāns laika posmam līdz 2030. gadam: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6507
[10] Klimata likumprojekts: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7987de45-93fd-45e3-ac4c-948251c622d9.
[11] Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 789 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums”
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz ar klimata pārmaiņu jautājumu pieaugošo nozīmi un ar to saistītās informācijas plūsmu, kā arī aktivitātēm gan starptautiskā, gan nacionālā un reģionālā līmenī, ir nepieciešams atjaunināt un intensificēt informācijas plūsmu un tēmu izklāstu par augstāk minēto jautājumu, izmantojot gan plašsaziņas līdzekļus, gan pašas sabiedrības iesaistes pasākumus, kas tiek organizēti valsts finansējuma ietvaros.
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta sabiedrībai brīvi pieejama bezmaksas aktuālā skaidrojošā informācija par klimata pārmaiņu jautājumiem un veicināta mijiedarbība (atgriezeniskā saite) starp valsts īstenoto/koordinēto klimata politiku, tās īstenotajiem pasākumiem un sabiedrības iekļaušanu klimata politikas īstenošanā.
Projektu konkursa mērķis un paredzētā mērķauditorija nepārklājās ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam plānoto 2.2.3.2.pasākuma "Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai" mērķi un mērķauditoriju, tomēr šī EKII projektu konkursa īstenoto projektu rezultāti varētu būt papildinoši augšminētajam 2.2.3.2. pasākumam.
Šo noteikumu projekta ietvaros atbalsts projektu īstenošanai tiks sniegts projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem gan kā saimnieciskās, gan kā nesaimnieciskās darbības veicējiem:
1. Šo noteikumu projekta izpratnē tiek sniegts atbalsts, kas netiek kvalificēts kā valsts atbalsts komercdarbībai, ja īstenojot projektu konkursa aktivitātes, ieskaitot noteikumu projekta 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētās aktivitātes, labuma saņēmējs no sniegtā atbalsta un iegūtajiem rezultātiem projekta konkursa ietvaros būs sabiedrība kopumā un tās dažādās grupas, respektīvi dažādas sabiedrības mērķauditorijas, kuras tiek izglītotas par aktuālu klimata pārmaiņu un tās ietekmes tēmu. Projektu aktivitātes ir saistītas ar pašvaldību un valsts funkciju īstenošanu, piemēram, Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 22.punkts, kas nosaka, ka pašvaldībai ir šāda autonomā funkcija - veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām - un likuma "Par piesārņojumu" 32.2.panta 4.4 daļas 2.punkta c. apakšpunkta prasību izpildi, kas nosaka īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā.
Finansējuma saņēmēji jeb projekta iesniedzēji, kas minēti šo noteikumu projekta 9.1., 9.2.un 9.3. apakšpunktā, tai skaitā komersanti, biedrības un nodibinājumi, ir noteikumu projektā minēto aktivitāšu, piemēram, 6.1., 6.2., un 6.3. aktivitātes, izpildītāji, kas attiecināmas uz konkrētām mērķauditorijām (anotācijas 1.tabula). Finansējuma saņēmēji projektu ietvaros sagatavos un īstenos brīvi pieejamus bezmaksas informatīvus un izglītojošus pasākumus tādus, kā konferences, semināri, apmācības, informatīvi izglītojoši raidījumi, intervijas, interaktīvās sociālās diskusijas, raidieraksti, informatīvi materiāli, raksti, palīglīdzekļi, kā arī kampaņas, erudīcijas spēles, konkursi un citi izglītojošie pasākumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, finansējuma saņēmējiem, tai skaitā komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, projektu ietvaros netiks atbalstītas darbības, atbalsts kurām kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, t.i. atbalsta piešķiršana šī pasākuma ietvaros projekta iesniedzēja un sadarbības partnera projektā plānotajām aktivitātēm neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā norādītajām visām četrām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm.
2. Šo noteikumu projekta izpratnē tiek sniegts atbalsts, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris, kā arī plānotās īstenojamās projektu konkursa aktivitātes, ieskaitot noteikumu projekta 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētās aktivitātes, atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā visām četrām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm. Atbalsts tiek sniegts kā de minimis atbalsts atbilstoši regulai 2023/2831. Projektu iesniegumu vērtēšanu, t.sk. atbilstību Komercdarbības atbalsta likumam un regulai 2023/2831, nodrošinās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija.
Preču un pakalpojumu piegādātāju līmenī, tiks veiktas atklātas, pārredzamas, nediskriminējoša un konkurenci nodrošinošas procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Projekta iesniedzējs sniegs informāciju saskaņā ar noteikumu projekta 1.pielikuma iesnieguma veidlapas 3.6. apakšpunktu.
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta sabiedrībai brīvi pieejama bezmaksas aktuālā skaidrojošā informācija par klimata pārmaiņu jautājumiem un veicināta mijiedarbība (atgriezeniskā saite) starp valsts īstenoto/koordinēto klimata politiku, tās īstenotajiem pasākumiem un sabiedrības iekļaušanu klimata politikas īstenošanā.
Projektu konkursa mērķis un paredzētā mērķauditorija nepārklājās ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam plānoto 2.2.3.2.pasākuma "Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai" mērķi un mērķauditoriju, tomēr šī EKII projektu konkursa īstenoto projektu rezultāti varētu būt papildinoši augšminētajam 2.2.3.2. pasākumam.
Šo noteikumu projekta ietvaros atbalsts projektu īstenošanai tiks sniegts projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem gan kā saimnieciskās, gan kā nesaimnieciskās darbības veicējiem:
1. Šo noteikumu projekta izpratnē tiek sniegts atbalsts, kas netiek kvalificēts kā valsts atbalsts komercdarbībai, ja īstenojot projektu konkursa aktivitātes, ieskaitot noteikumu projekta 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētās aktivitātes, labuma saņēmējs no sniegtā atbalsta un iegūtajiem rezultātiem projekta konkursa ietvaros būs sabiedrība kopumā un tās dažādās grupas, respektīvi dažādas sabiedrības mērķauditorijas, kuras tiek izglītotas par aktuālu klimata pārmaiņu un tās ietekmes tēmu. Projektu aktivitātes ir saistītas ar pašvaldību un valsts funkciju īstenošanu, piemēram, Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 22.punkts, kas nosaka, ka pašvaldībai ir šāda autonomā funkcija - veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām - un likuma "Par piesārņojumu" 32.2.panta 4.4 daļas 2.punkta c. apakšpunkta prasību izpildi, kas nosaka īstenot izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā uzlabojas sabiedrības izpratne un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un kuri veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību Latvijā.
Finansējuma saņēmēji jeb projekta iesniedzēji, kas minēti šo noteikumu projekta 9.1., 9.2.un 9.3. apakšpunktā, tai skaitā komersanti, biedrības un nodibinājumi, ir noteikumu projektā minēto aktivitāšu, piemēram, 6.1., 6.2., un 6.3. aktivitātes, izpildītāji, kas attiecināmas uz konkrētām mērķauditorijām (anotācijas 1.tabula). Finansējuma saņēmēji projektu ietvaros sagatavos un īstenos brīvi pieejamus bezmaksas informatīvus un izglītojošus pasākumus tādus, kā konferences, semināri, apmācības, informatīvi izglītojoši raidījumi, intervijas, interaktīvās sociālās diskusijas, raidieraksti, informatīvi materiāli, raksti, palīglīdzekļi, kā arī kampaņas, erudīcijas spēles, konkursi un citi izglītojošie pasākumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, finansējuma saņēmējiem, tai skaitā komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, projektu ietvaros netiks atbalstītas darbības, atbalsts kurām kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, t.i. atbalsta piešķiršana šī pasākuma ietvaros projekta iesniedzēja un sadarbības partnera projektā plānotajām aktivitātēm neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā norādītajām visām četrām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm.
2. Šo noteikumu projekta izpratnē tiek sniegts atbalsts, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris, kā arī plānotās īstenojamās projektu konkursa aktivitātes, ieskaitot noteikumu projekta 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētās aktivitātes, atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā visām četrām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm. Atbalsts tiek sniegts kā de minimis atbalsts atbilstoši regulai 2023/2831. Projektu iesniegumu vērtēšanu, t.sk. atbilstību Komercdarbības atbalsta likumam un regulai 2023/2831, nodrošinās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija.
Preču un pakalpojumu piegādātāju līmenī, tiks veiktas atklātas, pārredzamas, nediskriminējoša un konkurenci nodrošinošas procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Projekta iesniedzējs sniegs informāciju saskaņā ar noteikumu projekta 1.pielikuma iesnieguma veidlapas 3.6. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu regulāru atjauninātas informācijas sniegšanu sabiedrībai par dažādiem tematiskiem jautājumiem klimata pārmaiņu jomā, tai skaitā, kuri ietver klimata pārmaiņu mazināšanas iespējas visās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, enerģētikā, rūpniecībā, transportā, atkritumu apsaimniekošanā, mežsaimniecības un lauksaimniecībā, un pielāgošanās tām jautājumus, kā arī veicinātu klimatam draudzīgu rīcību katra indivīda sadzīvē un saimnieciskajā darbībā, ir nepieciešams regulāri sniegt ticamu, pārliecinošu un uz faktiem un labas prakses piemēriem balstītu informāciju. Šādas pieejas nodrošināšanai ir nepieciešams piesaistīt visa veida masu informācijas līdzekļus un to iespējas sasniegt visplašāko mērķauditoriju, kā arī valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības un tās iestādes, biedrības un nodibinājumus, kas nodrošinātu sabiedrības apzinīguma veicināšanas pasākumus, tai skaitā diskusiju ar mērķauditoriju dažādās platformās.
Noteikumu projekts sastāv no 12 nodaļām:
Noteikumu projekta I nodaļa apraksta projektu atklātā konkursa vispārīgos jautājumus, nosakot:
1) konkursa mērķi;
2) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk - Fonds) deleģētos pienākumus saistībā ar projektu iesniegumu izskatīšanu, apstiprināšanu, finansējuma piešķiršanu, līgumu par projekta īstenošanu noslēgšanu, pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli.
Izvērtējot Fonda līdzšinējo pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu ieviešanā, kā arī, ņemot vērā to, ka KEM nav resursu šo finanšu instrumentu darbības organizēšanā, t.i., konkursu organizēšanā, līgumu par projektu īstenošanu slēgšanā un projektu īstenošanas uzraudzībā, ikgadēji starp KEM un Fondu tiek noslēgts atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums, kur minēto darbību veikšana tiek deleģēta Fondam.
Saskaņā ar noteikumu projekta 3.punktu Fonds attiecībā uz tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi būs KEM pārraudzībā. Pārraudzība konkrētā gadījumā ir uzskatāma par efektīvāko padotības formu, jo ļauj KEM vērtēt Fonda lēmumu tiesiskos nevis tehniskos aspektus, kas prasītu no KEM tehniskās ekspertīzes kapacitāti. Galvenie nosacījumi pārraudzības nodrošināšanai tiks ietverti deleģēšanas līgumā;
3) konkursa ietvaros kopējo finanšu instrumenta finansējumu, t.i., 2 000 000 euro;
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apriti un auditorijas aptveršanu atbalsts tiks piešķirts trīs dažādiem komunikāciju virzieniem:
1.informatīvi izglītojošu aktivitāšu (raidījumi, intervijas, interaktīvās sociālās diskusijas, raidieraksti, informatīvi materiāli, raksti) īstenošanai masu informācijas līdzekļos (prese, televīzija, radio, tīmekļvietnes);
2.profesionālu aktivitāšu (rekomendāciju, vadlīniju, rokasgrāmatu, standartu, modeļu un tml. sagatavošana) īstenošanai un publisku informatīvu pasākumu (konferences, semināri, apmācības) organizēšanai;
3.izglītojošu pasākumu (izglītojošas kampaņas, erudīcijas spēles, konkursi un citi) īstenošanai Latvijas izglītības iestāžu izglītojamajiem.
Ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu atbalsts tiks sniegts:
1.ne mazāk kā 5 projektiem komersantiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām informatīvi izglītojošu aktivitāšu īstenošanai masu informācijas līdzekļos;
2.ne mazāk kā 10 projektiem nevalstiskajām organizācijām profesionālu aktivitāšu īstenošanai un publisku informatīvu pasākumu (konferences, semināri, apmācības) organizēšanai;
3.ne mazāk kā 10 projektiem nevalstiskajām organizācijām izglītojošu pasākumu īstenošanai Latvijas izglītības iestāžu izglītojamajiem.
4) konkursa ietvaros apstiprināto projektu īstenošanas termiņu;
5) finansējuma veidu;
6) konkursa ietvaros apstiprināto projektu atbalstāmās aktivitātes – skat. 1.tabulu, kur apkopota būtiskākā informācija par katru aktivitātes veidu.
1.tabula. Noteikumu projekta 6.punktā noteikto projektu aktivitāšu apkopojums
Noteikumu projekta II nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem un projekta sadarbības partneriem.
Saskaņā ar likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 8.pantu, tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes. Līdz ar to masu informācijas līdzeklis pēc būtības ir kā atsevišķs reģistrācijas subjekts Uzņēmumu reģistrā un veic uzņēmējdarbību. Šajā projektu konkursā masu informācijas līdzeklis iesniedz projekt pieteikumus 6.1. apakšpunktā minētās aktivitātēs.
Kā minēts noteikumu projekta 9.1.2.apakšpunktā, valsts tiešās pārvaldes iestādes projektu iesniegumu var iesniegt 6.1.aktivitātes ietvaros, t.i. nodrošinot auditorijas sasniegšanu visā Latvijā. Savukārt 6.2. un 6.3.apakšpunktā minētās aktivitātes ir detalizēti mērķētas uz konkrētu mērķauditoriju sasniegšanu.
Šo noteikumu projekta 9.2.1. apakšpunkta projektu iesniedzēju projektā paredzētā mērķauditorija varētu ietvert gan biedrību un nodibinājumu biedrus, gan citus 9.2.1. apakšpunktā minēto jomu pārstāvjus.
Šo noteikumu projekta 9.3.apakšpunkts neparedz, ka projekta iesniedzējs ir valsts dibināta izglītības iestāde, ņemot vērā projektu konkursa mērķi, kas ir aprakstīts šo noteikumu projekta 2.punktā, kā arī lai nodrošinātu mērķauditorijas tvērumu, kas noteikts šo noteikumu projekta 13.9. apakšpunktā.
Šo noteikumu projekta 11. apakšpunktā tiek noteikts, ka šo noteikumu 6.2. un 6.3. aktivitāšu īstenošanai var būt viens vai vairāki projekta sadarbības partneri tādi, kā biedrība, nodibinājums, valsts tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai tās iestāde. Tiek paredzēts, ka valsts tiešās pārvaldes iestāde varēs piedalīties kā sadarbības partneris.
Noteikumu projekta 10.punktā iekļauts nosacījums, ka katram projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt ne vairāk kā vienu projektu katrā noteikumu projekta 6.punktā minētajā aktivitātē. Nozaru ministrijām ir tiesības izstrādāt kārtību un procedūras, kādā veidā tiek nodrošināta atbalsta programmu ieviešana, tai skaitā kādā veidā projektu iesniedzēji iesniedz projektu iesniegumus, lai attiecīgi atbildīgā ministrija/iestāde varētu veikt to izvērtēšanu. Vienota, apstiprināta forma nodrošina procedūru caurspīdīgumu un skaidrus nosacījumus, kuri tiek apstiprināti MK. KEM šāda pieredze ir kopš 2009.gada KPFI un EKII ietvaros organizēto vairāk kā 25 projektu konkursu ietvaros (https://kpfi.lv/index.php?page=konkursi_lv un https://ekii.lv/index.php?page=konkursi_lv).
Noteikumu projekta 13.1.-13.9.apakšpunktā ir ietverti gadījumi, kuros finansējuma konkursa ietvaros netiek piešķirts.
Noteikumu projekta 14.punkts nosaka, ka noteikumu projekta 13.5. un 13.7.apakšpunktā minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām.
Noteikumu projekta III nodaļa nosaka viena projekta īstenošanai pieejamo maksimālo un minimālo finansējuma apmēru un ar to saistīto papildu un pieļaujamo atbalsta intensitāti.
Noteikumu projekta IV nodaļa sniedz detālu projektu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu nosacījumu uzskaitījumu. Noteikumu projekta 13.8. [1] un 13.9.apakšpunktā [2], [3] ir noteikts projekta ietvaros sasniedzamais mērķauditoriju dalībnieku minimālais kopējais skaits (katrai atbalsta aktivitātei specifisks kvalitātes vērtēšanas kritērijs).
Noteikumu projekta V nodaļa nosaka ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītos nosacījumus saistībā ar de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas aizpildīšanu.
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs un sadarbības partneris netiek izvēlēts iepirkumā un, ka vismaz daži projekta iesniedzēji un sadarbības partneri īstenos tādus pakalpojumus, ko normāli nodrošina tirgus dalībnieks savas saimnieciskās darbības ietvaros, piemēram, konferenču, apmācību un semināru organizēšana, nav iespējams izslēgt selektīvu ekonomisko priekšrocību projektu iesniedzēju un sadarbības partneru līmenī. Līdz ar to ir jāvērtē, vai projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un vai atbalsts tiem kvalificējas kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm un kuru piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Noteikumu projekta VI nodaļa nosaka konkursa izsludināšanas kārtību, izmantojamās izsludināšanas vietnes un projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.
Noteikumu projekta VII nodaļa nosaka projekta iesnieguma (noteikumu projekta 1.pielikums) un tam pievienoto papildu iesniedzamo dokumentu noformēšanas nosacījumus un iesniegšanas kārtību. Tāpat nodaļā ietverta projekta iesniegumu reģistrēšanas kārtība, tostarp nosacījumi par iesniegšanas termiņiem un to ievērošanu.
Šo noteikumu projekta 33.punkts nosaka nosacījumus projektu iesniegumu iesniedzējiem, kuri iesniedz projektu iesniegumus, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmās daļas pirmo teikumu. Kārtība un nosacījumi par projekta iesniegšanu papīra formā tiks noteikti šo noteikumu ietvaros un tiks iekļauti Vides investīciju fonda apstiprinātajās vadlīnijās, kas tiks publicētas EKII vietnē https://ekii.lv projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas brīdī Vides investīciju fondā.
Noteikumu projekta VIII nodaļa nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu kārtību, vērtēšanas komisijas sastāvu un tās darbības kārtību.
Nodaļas sākumā tiek sniegta detāla un secīga projekta iesniegumu vērtēšanas kārtība, t.i., projekta iesnieguma atbilstība administratīvās vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 2.pielikums) un, ja ir 100% atbilstība visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tad projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 3.pielikums).
Kopumā tiek noteikts 31 administratīvais vērtēšanas kritērijs un 10 kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Projekta iesniegumu vērtēšanas ietvaros projekta iesniedzējs tiek rakstiski informēts par konstatētajām neatbilstībām, dodot iespēju iesniegt precizētu projekta iesniegumu.
Noteikumu projekta 39.4. apakšpunkta izpildē tiek vērtēts precizētais projekta iesniegums atbilstoši tiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, par kuriem tika konstatētas neatbilstības, izņemot situāciju, ja precizētajā projekta iesniegumā ir veiktas izmaiņas citās projekta iesnieguma sadaļās/dokumentos, kas savukārt ietekmē pārējos administratīvās vērtēšanas kritērijus.
Nodaļas nobeigumā noteikta kārtība, kādā Fonds pieņem lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Lēmuma paziņošana projekta iesniedzējam un tā spēkā esamība tiks īstenota atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.pantam.
Noteikumu projekta IX nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas nosacījumus, kā arī darbības, kas ir saistītas ar līguma sagatavošanas, parakstīšanas un līguma nosacījumu izpildes procedūrām, tai skaitā ar pārskatu iesniegšanu, pārbaudi un apstiprināšanu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 52.punktu Fonda ierosinātie līguma grozījumi var skart kādas aktivitātes izmaiņas, piemēram, aizstāj/precizē kādu aktivitāti ar citu, jo radušies neparedzēti apstākļi vai sniegtie precizējumi uzlabo sasniedzamos rādītājus. Šādas izmaiņas tiek saskaņotas kā līguma grozījumi, pievienojot projekta iesnieguma veidlapas aktualizētās sadaļas. Fonds, saņemot šos grozījumu ierosinājumus, izvērtē, vai projekta mērķis saglabājas, attiecināmo izmaksu kopsumma un finansējuma apjoms nepalielinās un projekta rezultāti nepasliktinās. Papildus izvērtē, vai grozījumi neizmainītu konkursa vērtēšanas tabulu, t.i. vai projekts grozījumu veikšanas rezultātā netiktu izslēgts no konkursā apstiprināto projektu skaita.
ES fondu regulējumu nav nepieciešams pielietot citos finanšu instrumentos, piemēram, EKII ietvaros. Līdzšinējā pieredze kopš 2009.gada ir parādījusi, ka šādas normas ietveršana KPFI un EKII projektu konkursu tiesiskajā regulējumā nerada būtisku administratīvo slogu.
Noteikumu projekta X nodaļā tiek noteikti finansējuma saņēmējiem pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība, ņemot vērā līguma izpildes nosacījumus.
Noteikumu projekta XI nodaļā tiek noteikta pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība, tostarp maksājumu no finanšu instrumenta līdzekļiem apturēšanas nosacījumus, ja finansējuma saņēmējs neiesniedz noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos pārskatu, pamatojošos dokumentus vai pieprasīto papildu informāciju.
Noteikumu projekta XII nodaļā tiek noteikta projektu īstenošanas kontrole un audits tostarp, projektu progresa pārbaude, izdevumu atbilstības pārbaude un izlases veida projektu pēcnovērtējums.
Saskaņā ar šo noteikumu 68.punktu, par trešajām personām tiek uzskatīts ārpakalpojuma, piemēram, grāmatvedības uzņēmums, kas kārto, uzglabā finansējuma saņēmēja grāmatvedības dokumentus, kuriem ir noslēgts savstarpējs ilgtermiņa līgums, taču 68.punkta nosacījums neattiecas uz preču/pakalpojuma sniedzējiem, kas projekta ietvaros snieguši pakalpojumu finansējuma saņēmējam.
Noteikumu projekta XIII nodaļā tiek noteikta konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana.
Attiecībā uz auditu noteikumu projekts paredz, ka, ja audits notiek pie finansējuma saņēmēja, tad finansējuma saņēmējs nodrošina audita veicējus ar projekta līgumu un grozījumiem projektu līgumā un starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatu. Savukārt ja audits notiek KEM vai Fondā, tad minētos dokumentus nodrošina minētās iestādes. Tādējādi mazinot birokrātisko slogu, kad auditoram veicot auditu. piemēram, Fondā būtu jāapmeklē visi finansējuma saņēmēji.
Noteikumu projekta XIV nodaļā tiek noteikts MK noteikumu spēkā stāšanās datums - 01.07.2025., ņemot vērā 1.2.sadaļā sniegto argumentāciju.
Noteikumu projekta 2.pielikuma “Administratīvie kritēriji” administratīvie neprecizējamie vērtēšanas kritēriji atbilst noteikumu projekta 2.pielikuma 1.1., 1.3.,1.4.,1.6.,1.10. un 2.3. punktam. Savukārt neatbilstību konstatēšana atbilstoši administratīvās vērtēšanas precizējamiem kritērijiem paredz, ka projekta iesnieguma iesniedzējs pilnveido projekta iesniegumu un iesniedz to atkārtotai vērtēšanai saskaņā ar noteikumu projekta 39.2., 39.3. un 39.4. apakšpunktu.
Uz projektu iesnieguma iesniegšanas brīdi Fonda izveidotā EKII vietnē https://ekii.lv projekta iesniedzējiem būs pieejamas vadlīnijas par projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas nosacījumiem, kā arī projekta līguma paraugs.
Uz projektu iesnieguma iesniegšanas brīdi Fonda izveidotā EKII vietnē https://ekii.lv/ būs pieejamas projektu iesniegumu administratīvās un kvalitatīvās vērtēšanas kritēriju vērtēšanas vadlīnijas (metodika).
Projektu iesniegumu vērtēšanas objektivitātes un kvalitātes nodrošināšanai, nepieciešamības gadījumā, tiks pieaicināti vismaz trīs neatkarīgi eksperti.
Atsauces:
[1] Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi.
[2] 2000 dalībnieku ir apmēram 0,8% no kopējā izglītojamo skaita Latvijā 2023. gadā.
Centrālās statistikas pārvalde dati par 2023.gadu:
- 207 138 izglītojamie pēc vecuma vispārizglītojošās dienas apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2023.gads.: : https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG081/;
- 27 607 profesionālo izglītības iestāžu izglītojamie, uzņemtie un beigušie audzēkņi pēc izglītības programmas – Rādītāji, Laika periods un Izglītības programma, 2023.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IGR__IPA/IPA030/;
- 11 608 izglītojamie pēc vecuma vakara un neklātienes apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2023.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG131.px/.
[3] Noteikumu projekta 6.3. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošana veicinās pamatnostādnēs “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam” noteikto mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde klimata pārmaiņu jomā, kā arī saistībā ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2025. gadam īstenošanas plānu.
Noteikumu projekts sastāv no 12 nodaļām:
Noteikumu projekta I nodaļa apraksta projektu atklātā konkursa vispārīgos jautājumus, nosakot:
1) konkursa mērķi;
2) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk - Fonds) deleģētos pienākumus saistībā ar projektu iesniegumu izskatīšanu, apstiprināšanu, finansējuma piešķiršanu, līgumu par projekta īstenošanu noslēgšanu, pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli.
Izvērtējot Fonda līdzšinējo pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu ieviešanā, kā arī, ņemot vērā to, ka KEM nav resursu šo finanšu instrumentu darbības organizēšanā, t.i., konkursu organizēšanā, līgumu par projektu īstenošanu slēgšanā un projektu īstenošanas uzraudzībā, ikgadēji starp KEM un Fondu tiek noslēgts atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums, kur minēto darbību veikšana tiek deleģēta Fondam.
Saskaņā ar noteikumu projekta 3.punktu Fonds attiecībā uz tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi būs KEM pārraudzībā. Pārraudzība konkrētā gadījumā ir uzskatāma par efektīvāko padotības formu, jo ļauj KEM vērtēt Fonda lēmumu tiesiskos nevis tehniskos aspektus, kas prasītu no KEM tehniskās ekspertīzes kapacitāti. Galvenie nosacījumi pārraudzības nodrošināšanai tiks ietverti deleģēšanas līgumā;
3) konkursa ietvaros kopējo finanšu instrumenta finansējumu, t.i., 2 000 000 euro;
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apriti un auditorijas aptveršanu atbalsts tiks piešķirts trīs dažādiem komunikāciju virzieniem:
1.informatīvi izglītojošu aktivitāšu (raidījumi, intervijas, interaktīvās sociālās diskusijas, raidieraksti, informatīvi materiāli, raksti) īstenošanai masu informācijas līdzekļos (prese, televīzija, radio, tīmekļvietnes);
2.profesionālu aktivitāšu (rekomendāciju, vadlīniju, rokasgrāmatu, standartu, modeļu un tml. sagatavošana) īstenošanai un publisku informatīvu pasākumu (konferences, semināri, apmācības) organizēšanai;
3.izglītojošu pasākumu (izglītojošas kampaņas, erudīcijas spēles, konkursi un citi) īstenošanai Latvijas izglītības iestāžu izglītojamajiem.
Ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu atbalsts tiks sniegts:
1.ne mazāk kā 5 projektiem komersantiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām informatīvi izglītojošu aktivitāšu īstenošanai masu informācijas līdzekļos;
2.ne mazāk kā 10 projektiem nevalstiskajām organizācijām profesionālu aktivitāšu īstenošanai un publisku informatīvu pasākumu (konferences, semināri, apmācības) organizēšanai;
3.ne mazāk kā 10 projektiem nevalstiskajām organizācijām izglītojošu pasākumu īstenošanai Latvijas izglītības iestāžu izglītojamajiem.
4) konkursa ietvaros apstiprināto projektu īstenošanas termiņu;
5) finansējuma veidu;
6) konkursa ietvaros apstiprināto projektu atbalstāmās aktivitātes – skat. 1.tabulu, kur apkopota būtiskākā informācija par katru aktivitātes veidu.
1.tabula. Noteikumu projekta 6.punktā noteikto projektu aktivitāšu apkopojums
| Projekta aktivitāte (noteikumu projekta 6.punkts) |
6.1. apakšpunkta aktivitāte | 6.2.apakšpunkta aktivitāte | 6.3. apakšpunkta aktivitāte |
| Mērķauditorija (noteikumu projekta 6.punkts) |
Latvijas iedzīvotāji | Profesionālās mērķauditorijas, kuras pārstāv dažādas jomas publiskajā un privātajā sektorā, piemēram, enerģētikas, transporta jomas speciālisti, vides speciālisti, lauksaimniecības, mežsaimniecības nozares speciālisti, būvinženieri, arhitekti, energoauditori, nekustamā īpašuma apsaimniekotāji, uzņēmējdarbības uzsācēji, biznesa inkubatori, sporta, izglītības, kultūras, veselības un sabiedrisko pasākumu organizētāji un dalībnieki, kā arī pašvaldību pārstāvji un plašsaziņas līdzekļi. | Latvijas izglītības iestāžu izglītojamie |
| Informācijas izplatīšanas veids (noteikumu projekta 6.punkts) |
Masu informācijas līdzekļi, tai skaitā tīmekļa vietnes un platformas | Masu informācijas līdzekļi, tai skaitā tīmekļa vietnes un platformas; publiski informatīvie pasākumi (konferences, semināri, apmācības un citi), drukātie materiāli |
Izglītojoši pasākumi, kuru vietu un veidu izvēlas projekta iesniedzējs |
| Aktivitātes/ pasākumi (noteikumu projekta 6.punkts) |
Informatīvi izglītojošas aktivitātes (raidījumi, intervijas, interaktīvās sociālās diskusijas, raidieraksti, informatīvi materiāli, raksti) īstenošana presē un citos masu informācijas līdzekļos par saimnieciskās darbības un cilvēku paradumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, un par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas iespējām, kā arī, lai mazinātu dezinformācijas izplatību par klimatu un klimata pārmaiņām un klimata politikas pamatnosacījumiem. | Uz profesionālām mērķauditorijām, kuras pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares publiskajā un privātajā sektorā, vērstu aktivitāšu (rekomendāciju, vadlīniju, rokasgrāmatu, standartu, modeļu un tml. sagatavošana) īstenošana, kā arī publisku informatīvu pasākumu (konferences, semināri, apmācības) organizēšana šīm mērķauditorijām, lai paaugstinātu to informētības un zināšanu līmeni par klimata pārmaiņām Latvijā un klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas iespējām, kā arī, lai mazinātu dezinformācijas izplatību un paaugstinātu vispārīgo izpratni par klimatu un klimata pārmaiņām a zinātnes un klimata politikas pamatnosacījumiem. | Izglītojoši pasākumi (erudīcijas spēles konkursi, un citi) Latvijas izglītības iestāžu izglītojamajiem izpratnes veicināšanai par klimata pārmaiņām Latvijā, klimatam draudzīgu rīcību, kas mazina klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, ikdienas paradumu maiņas popularizēšanu, kā arī, lai mazinātu dezinformācijas izplatību par klimatu un klimata pārmaiņām un klimata politikas pamatnosacījumiem. . |
| Projekta iesniedzēja darbības forma (noteikumu projekta 9.punkts) |
Pašvaldība, pašvaldības iestāde, valsts tiešās pārvaldes iestāde, biedrība, nodibinājums, masu informācijas līdzeklis |
Biedrība, nodibinājums, pašvaldības iestāde | Biedrība, nodibinājums |
| Viena projekta īstenošanai pieejamais finansējums (noteikumu projekta 15.punkts) |
Maksimālais finansējums – 200 000 euro Minimālais finansējums – 10 000 euro |
Maksimālais finansējums – 50 000 euro Minimālais finansējums – 10 000 euro |
Maksimālais finansējums – 50 000 euro Minimālais finansējums – 10 000 euro |
| Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmām izmaksām (noteikumu projekta 16.punkts) |
90% - masu informācijas līdzeklis 100% - pašvaldība, pašvaldības iestāde, valsts tiešās pārvaldes iestāde, biedrība, nodibinājums |
100% | 100% |
| Projekta ietvaros sasniedzamais mērķauditoriju dalībnieku kopējais skaits (noteikumu projekta 13.8-13.9. apakšpunkts) |
Vismaz 200 dalībnieku uz 10 000 euro projekta attiecināmām izmaksām | Vismaz 2000 dalībnieku uz 10 000 euro projekta attiecināmām izmaksām |
Noteikumu projekta II nodaļa nosaka prasības projektu iesniedzējiem un projekta sadarbības partneriem.
Saskaņā ar likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 8.pantu, tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes. Līdz ar to masu informācijas līdzeklis pēc būtības ir kā atsevišķs reģistrācijas subjekts Uzņēmumu reģistrā un veic uzņēmējdarbību. Šajā projektu konkursā masu informācijas līdzeklis iesniedz projekt pieteikumus 6.1. apakšpunktā minētās aktivitātēs.
Kā minēts noteikumu projekta 9.1.2.apakšpunktā, valsts tiešās pārvaldes iestādes projektu iesniegumu var iesniegt 6.1.aktivitātes ietvaros, t.i. nodrošinot auditorijas sasniegšanu visā Latvijā. Savukārt 6.2. un 6.3.apakšpunktā minētās aktivitātes ir detalizēti mērķētas uz konkrētu mērķauditoriju sasniegšanu.
Šo noteikumu projekta 9.2.1. apakšpunkta projektu iesniedzēju projektā paredzētā mērķauditorija varētu ietvert gan biedrību un nodibinājumu biedrus, gan citus 9.2.1. apakšpunktā minēto jomu pārstāvjus.
Šo noteikumu projekta 9.3.apakšpunkts neparedz, ka projekta iesniedzējs ir valsts dibināta izglītības iestāde, ņemot vērā projektu konkursa mērķi, kas ir aprakstīts šo noteikumu projekta 2.punktā, kā arī lai nodrošinātu mērķauditorijas tvērumu, kas noteikts šo noteikumu projekta 13.9. apakšpunktā.
Šo noteikumu projekta 11. apakšpunktā tiek noteikts, ka šo noteikumu 6.2. un 6.3. aktivitāšu īstenošanai var būt viens vai vairāki projekta sadarbības partneri tādi, kā biedrība, nodibinājums, valsts tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība vai tās iestāde. Tiek paredzēts, ka valsts tiešās pārvaldes iestāde varēs piedalīties kā sadarbības partneris.
Noteikumu projekta 10.punktā iekļauts nosacījums, ka katram projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt ne vairāk kā vienu projektu katrā noteikumu projekta 6.punktā minētajā aktivitātē. Nozaru ministrijām ir tiesības izstrādāt kārtību un procedūras, kādā veidā tiek nodrošināta atbalsta programmu ieviešana, tai skaitā kādā veidā projektu iesniedzēji iesniedz projektu iesniegumus, lai attiecīgi atbildīgā ministrija/iestāde varētu veikt to izvērtēšanu. Vienota, apstiprināta forma nodrošina procedūru caurspīdīgumu un skaidrus nosacījumus, kuri tiek apstiprināti MK. KEM šāda pieredze ir kopš 2009.gada KPFI un EKII ietvaros organizēto vairāk kā 25 projektu konkursu ietvaros (https://kpfi.lv/index.php?page=konkursi_lv un https://ekii.lv/index.php?page=konkursi_lv).
Noteikumu projekta 13.1.-13.9.apakšpunktā ir ietverti gadījumi, kuros finansējuma konkursa ietvaros netiek piešķirts.
Noteikumu projekta 14.punkts nosaka, ka noteikumu projekta 13.5. un 13.7.apakšpunktā minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām.
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| 1 | 2 | 3 |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli | Krimināllikums | 79.1 pants. Terorisms |
| 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam | ||
| 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi | ||
| 177. pants. Krāpšana | ||
| 179. pants. Piesavināšanās | ||
| 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā | ||
| 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana | ||
| 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana | ||
| 199. pants. Komerciālā uzpirkšana | ||
| 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas | ||
| 320. pants. Kukuļņemšana | ||
| 321. pants. Kukuļa piesavināšanās | ||
| 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) | ||
| 323. pants. Kukuļdošana | ||
| 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos | ||
| 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi | ||
| 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana | ||
| 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana | ||
| Imigrācijas likums | 68.4 pants. Vienas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšana, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību | |
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
Noteikumu projekta III nodaļa nosaka viena projekta īstenošanai pieejamo maksimālo un minimālo finansējuma apmēru un ar to saistīto papildu un pieļaujamo atbalsta intensitāti.
Noteikumu projekta IV nodaļa sniedz detālu projektu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu nosacījumu uzskaitījumu. Noteikumu projekta 13.8. [1] un 13.9.apakšpunktā [2], [3] ir noteikts projekta ietvaros sasniedzamais mērķauditoriju dalībnieku minimālais kopējais skaits (katrai atbalsta aktivitātei specifisks kvalitātes vērtēšanas kritērijs).
Noteikumu projekta V nodaļa nosaka ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītos nosacījumus saistībā ar de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas aizpildīšanu.
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs un sadarbības partneris netiek izvēlēts iepirkumā un, ka vismaz daži projekta iesniedzēji un sadarbības partneri īstenos tādus pakalpojumus, ko normāli nodrošina tirgus dalībnieks savas saimnieciskās darbības ietvaros, piemēram, konferenču, apmācību un semināru organizēšana, nav iespējams izslēgt selektīvu ekonomisko priekšrocību projektu iesniedzēju un sadarbības partneru līmenī. Līdz ar to ir jāvērtē, vai projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un vai atbalsts tiem kvalificējas kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm un kuru piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Noteikumu projekta VI nodaļa nosaka konkursa izsludināšanas kārtību, izmantojamās izsludināšanas vietnes un projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.
Noteikumu projekta VII nodaļa nosaka projekta iesnieguma (noteikumu projekta 1.pielikums) un tam pievienoto papildu iesniedzamo dokumentu noformēšanas nosacījumus un iesniegšanas kārtību. Tāpat nodaļā ietverta projekta iesniegumu reģistrēšanas kārtība, tostarp nosacījumi par iesniegšanas termiņiem un to ievērošanu.
Šo noteikumu projekta 33.punkts nosaka nosacījumus projektu iesniegumu iesniedzējiem, kuri iesniedz projektu iesniegumus, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmās daļas pirmo teikumu. Kārtība un nosacījumi par projekta iesniegšanu papīra formā tiks noteikti šo noteikumu ietvaros un tiks iekļauti Vides investīciju fonda apstiprinātajās vadlīnijās, kas tiks publicētas EKII vietnē https://ekii.lv projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas brīdī Vides investīciju fondā.
Noteikumu projekta VIII nodaļa nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu kārtību, vērtēšanas komisijas sastāvu un tās darbības kārtību.
Nodaļas sākumā tiek sniegta detāla un secīga projekta iesniegumu vērtēšanas kārtība, t.i., projekta iesnieguma atbilstība administratīvās vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 2.pielikums) un, ja ir 100% atbilstība visiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tad projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (noteikumu projekta 3.pielikums).
Kopumā tiek noteikts 31 administratīvais vērtēšanas kritērijs un 10 kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Projekta iesniegumu vērtēšanas ietvaros projekta iesniedzējs tiek rakstiski informēts par konstatētajām neatbilstībām, dodot iespēju iesniegt precizētu projekta iesniegumu.
Noteikumu projekta 39.4. apakšpunkta izpildē tiek vērtēts precizētais projekta iesniegums atbilstoši tiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, par kuriem tika konstatētas neatbilstības, izņemot situāciju, ja precizētajā projekta iesniegumā ir veiktas izmaiņas citās projekta iesnieguma sadaļās/dokumentos, kas savukārt ietekmē pārējos administratīvās vērtēšanas kritērijus.
Nodaļas nobeigumā noteikta kārtība, kādā Fonds pieņem lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Lēmuma paziņošana projekta iesniedzējam un tā spēkā esamība tiks īstenota atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.pantam.
Noteikumu projekta IX nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas nosacījumus, kā arī darbības, kas ir saistītas ar līguma sagatavošanas, parakstīšanas un līguma nosacījumu izpildes procedūrām, tai skaitā ar pārskatu iesniegšanu, pārbaudi un apstiprināšanu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 52.punktu Fonda ierosinātie līguma grozījumi var skart kādas aktivitātes izmaiņas, piemēram, aizstāj/precizē kādu aktivitāti ar citu, jo radušies neparedzēti apstākļi vai sniegtie precizējumi uzlabo sasniedzamos rādītājus. Šādas izmaiņas tiek saskaņotas kā līguma grozījumi, pievienojot projekta iesnieguma veidlapas aktualizētās sadaļas. Fonds, saņemot šos grozījumu ierosinājumus, izvērtē, vai projekta mērķis saglabājas, attiecināmo izmaksu kopsumma un finansējuma apjoms nepalielinās un projekta rezultāti nepasliktinās. Papildus izvērtē, vai grozījumi neizmainītu konkursa vērtēšanas tabulu, t.i. vai projekts grozījumu veikšanas rezultātā netiktu izslēgts no konkursā apstiprināto projektu skaita.
ES fondu regulējumu nav nepieciešams pielietot citos finanšu instrumentos, piemēram, EKII ietvaros. Līdzšinējā pieredze kopš 2009.gada ir parādījusi, ka šādas normas ietveršana KPFI un EKII projektu konkursu tiesiskajā regulējumā nerada būtisku administratīvo slogu.
Noteikumu projekta X nodaļā tiek noteikti finansējuma saņēmējiem pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība, ņemot vērā līguma izpildes nosacījumus.
Noteikumu projekta XI nodaļā tiek noteikta pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība, tostarp maksājumu no finanšu instrumenta līdzekļiem apturēšanas nosacījumus, ja finansējuma saņēmējs neiesniedz noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos pārskatu, pamatojošos dokumentus vai pieprasīto papildu informāciju.
Noteikumu projekta XII nodaļā tiek noteikta projektu īstenošanas kontrole un audits tostarp, projektu progresa pārbaude, izdevumu atbilstības pārbaude un izlases veida projektu pēcnovērtējums.
Saskaņā ar šo noteikumu 68.punktu, par trešajām personām tiek uzskatīts ārpakalpojuma, piemēram, grāmatvedības uzņēmums, kas kārto, uzglabā finansējuma saņēmēja grāmatvedības dokumentus, kuriem ir noslēgts savstarpējs ilgtermiņa līgums, taču 68.punkta nosacījums neattiecas uz preču/pakalpojuma sniedzējiem, kas projekta ietvaros snieguši pakalpojumu finansējuma saņēmējam.
Noteikumu projekta XIII nodaļā tiek noteikta konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana.
Attiecībā uz auditu noteikumu projekts paredz, ka, ja audits notiek pie finansējuma saņēmēja, tad finansējuma saņēmējs nodrošina audita veicējus ar projekta līgumu un grozījumiem projektu līgumā un starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatu. Savukārt ja audits notiek KEM vai Fondā, tad minētos dokumentus nodrošina minētās iestādes. Tādējādi mazinot birokrātisko slogu, kad auditoram veicot auditu. piemēram, Fondā būtu jāapmeklē visi finansējuma saņēmēji.
Noteikumu projekta XIV nodaļā tiek noteikts MK noteikumu spēkā stāšanās datums - 01.07.2025., ņemot vērā 1.2.sadaļā sniegto argumentāciju.
Noteikumu projekta 2.pielikuma “Administratīvie kritēriji” administratīvie neprecizējamie vērtēšanas kritēriji atbilst noteikumu projekta 2.pielikuma 1.1., 1.3.,1.4.,1.6.,1.10. un 2.3. punktam. Savukārt neatbilstību konstatēšana atbilstoši administratīvās vērtēšanas precizējamiem kritērijiem paredz, ka projekta iesnieguma iesniedzējs pilnveido projekta iesniegumu un iesniedz to atkārtotai vērtēšanai saskaņā ar noteikumu projekta 39.2., 39.3. un 39.4. apakšpunktu.
Uz projektu iesnieguma iesniegšanas brīdi Fonda izveidotā EKII vietnē https://ekii.lv projekta iesniedzējiem būs pieejamas vadlīnijas par projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas nosacījumiem, kā arī projekta līguma paraugs.
Uz projektu iesnieguma iesniegšanas brīdi Fonda izveidotā EKII vietnē https://ekii.lv/ būs pieejamas projektu iesniegumu administratīvās un kvalitatīvās vērtēšanas kritēriju vērtēšanas vadlīnijas (metodika).
Projektu iesniegumu vērtēšanas objektivitātes un kvalitātes nodrošināšanai, nepieciešamības gadījumā, tiks pieaicināti vismaz trīs neatkarīgi eksperti.
Atsauces:
[1] Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi.
[2] 2000 dalībnieku ir apmēram 0,8% no kopējā izglītojamo skaita Latvijā 2023. gadā.
Centrālās statistikas pārvalde dati par 2023.gadu:
- 207 138 izglītojamie pēc vecuma vispārizglītojošās dienas apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2023.gads.: : https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG081/;
- 27 607 profesionālo izglītības iestāžu izglītojamie, uzņemtie un beigušie audzēkņi pēc izglītības programmas – Rādītāji, Laika periods un Izglītības programma, 2023.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IGR__IPA/IPA030/;
- 11 608 izglītojamie pēc vecuma vakara un neklātienes apmācības programmās (mācību gada sākumā), 2023.gads: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__izgl__vispskolas/IZG131.px/.
[3] Noteikumu projekta 6.3. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošana veicinās pamatnostādnēs “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam” noteikto mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde klimata pārmaiņu jomā, kā arī saistībā ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2025. gadam īstenošanas plānu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies. Sabiedrības līdzdalību nodrošina publiskās pārvaldes iestādes, iesaistot un informējot sabiedrību. Sabiedrības līdzdalības kārtību politikas veidošanas procesā regulē Attīstības plānošanas sistēmas likums [1], Valsts pārvaldes iekārtas likums [2], Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" [3].
Lai sabiedrības līdzdalība būtu efektīva klimata politikas izstrādē un tās īstenošanā, ir nepieciešams veicināt visas sabiedrības (neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, reliģiskās piederības, nodarbinātības un profesionālās darbības virziena) izpratnes veicināšanas par klimata pārmaiņu procesiem, to ietekmi uz katra indivīda ikdienu un indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šādu iespēju sniegs augšminētā noteikumu projekta sasniegtie rezultāti.
Atsauces:
[1] https://likumi.lv/ta/id/175748-attistibas-planosanas-sistemas-likums
[2] https://likumi.lv/doc.php?id=63545
[3] https://likumi.lv/doc.php?id=197033
Zemāk apkopoti plānotie noteikumu projekta īstenošanas rezultāti:
1) noteikumu projekta 6.1. apakšpunktā minētās aktivitātes pasākumu ietvaros tiek plānots, ka īstenojot visas projektu konkursa aktivitātes, kopumā tiek sasniegti vismaz 15-20 % no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita (2022. gadā - 1 875 757 iedzīvotāji), tas ir, vismaz 281 363 iedzīvotāji (15 %) no dažādām vecuma mērķa grupām;
2) noteikumu projekta 6.2. apakšpunktā minētas aktivitātes pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek plānots sasniegt vismaz 2 % no kopējā darba ņēmēju skaita, kas 2022. gadā ir 836 535 darba ņēmēji, kas veido vismaz 15 000 dalībniekus;
3) noteikumu projekta 6.3. apakšpunktā minētas aktivitātēs pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek sasniegti vismaz 20-25 % no kopējā izglītojamo skaita (vidēji 245 000), kas veido vismaz 49 000 izglītojamo.
Ņemot vērā, ka konkursa mērķauditorija ir plaša, potenciālais projektu iesniedzēju skaits šobrīd skaitliski ir grūti prognozējams.
Lai sabiedrības līdzdalība būtu efektīva klimata politikas izstrādē un tās īstenošanā, ir nepieciešams veicināt visas sabiedrības (neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, reliģiskās piederības, nodarbinātības un profesionālās darbības virziena) izpratnes veicināšanas par klimata pārmaiņu procesiem, to ietekmi uz katra indivīda ikdienu un indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šādu iespēju sniegs augšminētā noteikumu projekta sasniegtie rezultāti.
Atsauces:
[1] https://likumi.lv/ta/id/175748-attistibas-planosanas-sistemas-likums
[2] https://likumi.lv/doc.php?id=63545
[3] https://likumi.lv/doc.php?id=197033
Zemāk apkopoti plānotie noteikumu projekta īstenošanas rezultāti:
1) noteikumu projekta 6.1. apakšpunktā minētās aktivitātes pasākumu ietvaros tiek plānots, ka īstenojot visas projektu konkursa aktivitātes, kopumā tiek sasniegti vismaz 15-20 % no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita (2022. gadā - 1 875 757 iedzīvotāji), tas ir, vismaz 281 363 iedzīvotāji (15 %) no dažādām vecuma mērķa grupām;
2) noteikumu projekta 6.2. apakšpunktā minētas aktivitātes pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek plānots sasniegt vismaz 2 % no kopējā darba ņēmēju skaita, kas 2022. gadā ir 836 535 darba ņēmēji, kas veido vismaz 15 000 dalībniekus;
3) noteikumu projekta 6.3. apakšpunktā minētas aktivitātēs pasākumu ietvaros tiešā un netiešā veidā kopumā tiek sasniegti vismaz 20-25 % no kopējā izglītojamo skaita (vidēji 245 000), kas veido vismaz 49 000 izglītojamo.
Ņemot vērā, ka konkursa mērķauditorija ir plaša, potenciālais projektu iesniedzēju skaits šobrīd skaitliski ir grūti prognozējams.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 000 000
0
1 000 000
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 000 000
0
1 000 000
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 000 000
0
1 000 000
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 000 000
0
1 000 000
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 2 000 000 euro.
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka projektu īstenošanai 50% finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantots 2025.gadā un 50% no finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantoti 2026.gadā.
Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka projektu īstenošanai 50% finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantots 2025.gadā un 50% no finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantoti 2026.gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finanšu instrumenta finansējums projektu īstenošanai tiks ieplānots valsts budžeta programmas „Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). Finansējums tiek plānots Klimata un enerģētikas ministrijas budžetā. Pasākuma īstenošanai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma daļa tiks pieprasīta no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija izvērtēs projekta iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā norādītām komercdarbības atbalstu raksturojošajām četrām pazīmēm.
Skaidrojumu skatīt anotācijas 1.3. apakšpunktā “Risinājuma apraksts”.
Skaidrojumu skatīt anotācijas 1.3. apakšpunktā “Risinājuma apraksts”.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula Nr. 2023/2831 kopumā
Noteikumu projekta 21. un 23.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 1.panta 1.punkts un 1.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 22.1. un 22.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 2.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 22.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 6.panta 3.punkts
Noteikumu projekta 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2023/2831 3.panta 3.punkts
Noteikumu projekta 26. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu, sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu. Izstrādātais tiesību akta projekts tika publicēts Tiesību aktu portālā (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2d3f9c8f-c417-4568-a19e-df3f7d33cab4) ar iespēju izteikt viedokli laika posmā no 14.10.2022. - 28.10.2022.
Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti priekšlikumi par izstrādāto tiesību akta projektu.
Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti priekšlikumi par izstrādāto tiesību akta projektu.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Vides investīciju fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Latvijas Vides investīciju fonds
palielinās
Vērtības nozīme:
Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, veiks Vides investīciju fonds. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts skar šo jomu daļēji.
Sasniegtie konkursa rezultāti sekmēs izpratni par klimatneitralitāti un klimtnoturību un veicinās paradumu maiņu virzībā uz klimatneitralitāti un klimtnoturību.
Sasniegtie konkursa rezultāti sekmēs izpratni par klimatneitralitāti un klimtnoturību un veicinās paradumu maiņu virzībā uz klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sasniegtie konkursa rezultāti sekmēs izpratni par klimatneitralitāti un klimtnoturību un veicinās paradumu maiņu virzībā uz klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sasniegtie konkursa rezultāti sekmēs izpratni par klimatneitralitāti un klimtnoturību un veicinās paradumu maiņu virzībā uz klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sasniegtie konkursa rezultāti pozitīvi ietekmēs sasniegto mērķauditoriju un veicinās paradumu maiņu, kas labvēlīgi ietekmēs klimatneitralitāti un klimtnoturību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi