Anotācija

Noteikumu Nr. 145 71. punkts nosaka, ka  dienests ne retāk kā divas reizes gadā pārbauda kā reģistrētos uzņēmumos tiek veikta:
termiskā apstrāde un termiskās apstrādes procesa dokumentēšana, koksnes iepakojamā materiāla ražošana no nomizotas un termiski apstrādātas koksnes, termiski apstrādātas koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla marķēšana, ievērojot marķējumam noteiktās prasības, termiski apstrādātas koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla uzglabāšana atsevišķi no neapstrādātas koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (turpmāk – Regula 2016/2031) 98. panta 3. punktā noteiktās prasības paredz, ka kompetentai iestādei reģistrētie operatori jāuzrauga vismaz reizi gadā.
Uzraudzības pārbaudes profesionāliem operatoriem veikt vismaz reizi gadā paredz arī Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/66 par noteikumiem par vienotu praktisko kārtību, kādā veicamas oficiālās kontroles augiem, augu produktiem un citiem objektiem, lai pārbaudītu atbilstību minētajām precēm piemērojamajiem Savienības noteikumiem par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem (turpmāk – Regula 2019/66) 6. pants.   Regulas 2019/66 7. pants paredz iespēju palielināt pārbaužu skaitu, ja izpildās kāds no šī panta apakšpunktos minētajiem nosacījumiem. Tādējādi, konstatējot Regulas 2019/66 7. pantā uzskaitītos nosacījumus (palielinātu fitosanitāro risku, kas saistīts ar kaitīgo organismu klātbūtni Latvijas teritorijā, koksnes iepakojamo materiālu, citus augus, augu produktus vai citus objektus, kuri aizturēti saistībā ar kaitīgo organismu klātbūtni; profesionālais operators nav atbilstoši izpildījis Regulas (ES) 2016/2031 un Regulas (ES) 2017/625 piemērojamos noteikumus; pieejamā infrastruktūra un tas, kur atrodas telpas un attiecīgā gadījumā citas vietas, kuras profesionālais operators izmanto, var radīt fitosanitāro risku)  dienests var veikt papildu pārbaudi konkrētam profesionālam operatoram.
Tāpēc būtu lietderīgi samazināt dienesta veikto pārbaužu skaitu, nosakot, ka jāveic vismaz viena pārbaude gadā, vienlaicīgi pārbaužu skaita plānošanā piemērojot uz riska izvērtējumu balstītu pārbaužu veikšanas pieeju - palielinot pārbaužu skaitu tajos reģistrētajos uzņēmumos, kuros ir augstāks risks augu karantīnas organismu izplatībai, t.i., ja rodas bažas par profesionālā operatora spēju atbilstoši pildīt Noteikumos Nr. 145 noteiktās prasības un izpildās kāds no Regulas 2019/66 7. panta apakšpunktos uzskaitītajiem nosacījumiem, dienests var veikt papildu pārbaudi konkrētajam profesionālajam operatoram saskaņā ar Regulas 2019/66 7. pantu.
Svarīgi ir nodrošināt, ka reģistrā ir tikai tās personas, kas darbojas ar koksnes un koksnes iepakojamā materiālu marķēšanu, tāpēc būtu nepieciešams papildināt  noteikumus ar vēl vienu nosacījumu, kad dienests pieņem lēmumu par personas svītrošanu no reģistra.
Tādējādi grozījumi samazinās administratīvo slogu gan profesionālajiem operatoriem, gan dienestam, vienlaicīgi nodrošinot pārbaužu efektivitāti. 
 

Nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 145 71. punktu, nosakot , ka dienests vismaz reizi gadā pārbauda 71. punkta apakšpunktos minētās darbības un papildināt noteikumu Nr. 145 22. punktu ar jaunu apakšpunktu, kad persona var tikt svītrota no reģistra - ja personu divu gadu laikā nav veikusi kādu no noteikumos 14. punktā minētajām darbībām.