Anotācija (ex-ante)

Tā kā Pasākuma otrās un trešās atlases kārtas ieguldījumi paredzēti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai AAR līmenī, MK noteikumu projektā izvirzīta prasība atbalstāmās darbības plānot saskaņā ar spēkā esošiem reģionālajiem plāniem, kā arī projekta līmenī nodrošināt, ka apsaimniekojamo atkritumu daudzuma izcelsme ir vismaz 60% no attiecīgā AAR vai AAR apkalpotās teritorijas. Būtiski uzsvērt, ka atbilstība par reģionālo plānu spēkā esamību tiek paredzēta projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, jo tikai tad, kad visas AAR ietilpstošās pašvaldības reģionālo plānu ir apstiprinājušas, tas stājas spēkā un ir pamatoti veikt ieguldījumus infrastruktūrā.

Ievērojot iepriekš minētos EK norādījumus, noteiktas arī atbalstāmās darbības abās atlases kārtās. Līdz ar to otrajā atlases kārtā ir iespējams pieteikt tikai tādus projektus, kas atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas augstākajiem līmeņiem - atkritumu atkārtota izmantošana, dalītā vākšana un pārstrāde. Šīm darbībām atbilst:
1) aprites ekonomikas centru izveide jeb centri, kuros iespējama lietu maiņa un labošana;
2) dalītu vāktu atkritumu šķirošanas līniju izveide un modernizācija, kas ļauj palielināt otrreizēji izmantojamo materiālu atguvi un vairāku atkritumu veidu atšķirošanu;
3) atkritumu pārstrādes iekārtu un kompostēšanas laukumu izveide;
4) šķiroto atkritumu viedo laukumu izveide - tajos tiek nodrošināts, piemēram, tāds aprīkojums, kas ļauj automātiski identificēt klientus (konteineru atvēršanai lietojot elektroniskās atslēgas), automatizēt atkritumu svaru un daudzumu, dati pieejami reāllaikā, t.sk. attālināti u.c. funkcionalitāte. Šādu viedo laukumu izveide pieļaujama jau esošo laukumu vietā, tādējādi iedzīvotājiem sniedzot mūsdienīgu pakalpojumu vietā, kas jau tiem ir ierasts;
5) dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu specializēto transportlīdzekļu iegāde. Ievērojot šī atkritumu veida specifiku, kas liedz to sajaukt kopā ar citiem atkritumu veidiem, transportlīdzekļi iegādājami tikai dalīti vāktu bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai. Šī atkritumu veida dalīta vākšana Latvijā ir obligāta no 2024. gada sākuma, kad stājies spēkā atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas regulējums. Šiem transportlīdzekļiem jānodrošina atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu prasībām.

Savukārt trešajā atlases kārtā kā atbalstāmās darbības noteiktas:
1) nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas līniju izveide, atjaunošana vai modernizācija, kas tādējādi sekmē EK norādījumu par tādu materiālu apglabāšanas samazinājumu, kuri ir pārstrādājami vai no kuriem var atgūt resursus;
2) sabiedrības izglītības centru atkritumu apsaimniekošanas jomā izveide vai modernizācija. Centros tiek nodrošināta attiecīgā AAR atkritumu radītāju (fiziskās un juridiskās personas) izglītošana, veicinot atbildīgu rīcību, vides apziņu un mudina radīt mazāk atkritumu;
3) informācijas sistēmas izveide datu uzkrāšanai un apkopošanai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu AAR. Šo darbību veic kā pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu un nevis kā sabiedrisko pakalpojumu. Korekta datu ieguve un uzskaite nepieciešama, lai sniegtu objektīvu un pārbaudītu informāciju par atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos noteikto mērķu izpildi. Jēgpilni ir veidot tādas informācijas sistēmas, kas vienlaicīgi nepieciešamas gan sabiedriskā pakalpojuma uzraudzības, gan deleģēto uzdevumu izpildei, kā arī tās iespējams pievienot valsts informācijas sistēmām. Finansējuma saņēmējam būs jānodrošina, ka informācijas sistēma ir funkcionāla vismaz piecus gadus pēc projekta beigām.

Neatbalstāmās darbības
Neatbalstāmo darbību loks MK noteikumu projektā noteikts saskaņā ar komercdarbības atbalsta regulējuma ierobežojumiem, EK norādījumiem un nolūkā samazināt darbību pārklāšanos ar citiem SAM 2.2.2. pasākumiem. Būtisks nosacījums izriet no Pasākuma otrās un trešās atlases kārtas mērķteritorijas - AAR, jo atbalsts var tikt sniegts tikai tādiem projektiem, kuru iesniedzēji var pierādīt, ka projektos notiks darbības ar atkritumiem, kuru izcelsme vismaz 60% apmērā tiek nodrošināta no AAR vai AAR apkalpotās teritorijas. Piemēram, atkritumu pārstrādes iekārtā tiks pārstrādāti atkritumi, kas vismaz 60% apmērā ir radīti attiecīgajā AAR. Nosacījums nav attiecināms uz vides izglītības centriem un informācijas sistēmām.

Attiecināmās izmaksas
Atbilstoši plānotajām atbalstāmajām darbībām MK noteikumu projektā noteikti arī attiecināmo izmaksu veidi, kas paredz dažādas ar būvniecību saistītas izmaksas (t.sk. uzraudzības un būvprojekta izstrādes), tehnoloģisko iekārtu, traktortehnikas un specializētā autotransporta iegādes izmaksas. Specifiski trešajai atlases kārtai noteikts, ka attiecināmas ir arī izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādes un ekspozīciju izveides izmaksas sabiedrības izglītības centru vajadzībām, kā arī izmaksas, kas nepieciešams informācijas sistēmas izstrādei. Aprites ekonomikas centru izveides vajadzībām otrajā atlases kārtā attiecināmas ir darbagaldu iegādes izmaksas, kas ļauj veikt remontdarbus lietām, kam tas nepieciešams pirms nodošanas atkārtotā izmantošanā.

Kā attiecināmās izmaksas abās atlases kārtās noteiktas traktortehnikas jeb tehnisko iekārtu (piemēram, iekrāvēji, pacēlāji, celtņi, ekskavatori u.tml. komunālā vai traktortehnika) iegādes izmaksas, jo tās nodrošina pilnvērtīgu iekārtas darbināšanu (iekraujamā materiāla pārvietošanu, iekraušanu u.c.). Šīs tehniskās iekārtas uzskatāmas par pārvietojamiem agregātiem, kurus neizmanto ceļu satiksmē.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Ja projektā tā mērķa sasniegšanai tiek paredzētas darbības ārpus projekta, projekta iesniegumā jānorāda visa informācija par tām. Šādos gadījumos, vērtējot projekta iesniegumu, tiks pievērsta uzmanība pamatojumam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts (ja attiecināms). Attiecīgi arī noteikta prasība projektā plānotajiem infrastruktūras objektiem būt funkcionējošiem līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Tādējādi tiek pieļauta kumulācija ar citu projektu (tai skaitā ar komercdarbības atbalstu īstenotu) vai pašu īstenotām darbībām, ja vien tiek novērsts dubultās finansēšanas risks, jo nav pieļaujams, ka finansējuma saņēmējs projekta attiecināmajos izdevumos ir iekļāvis izdevumus, kas vienlaikus tikuši, tiek finansēti vai kurus plānots finansēt no citiem līdzekļiem). Pieļaujams, ka var veidoties sinerģija arī potenciāli ar LIFE integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), tomēr MK noteikumu projekts paredz, ka nav pieļaujama komercdarbības atbalsta kumulācija ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piemēram, var būt situācija, ka būvprojekts ir izstrādāts par citiem publiskajiem līdzekļiem (piemēram, de minimis citu atbalsta programmu ietvaros), bet tādā gadījumā izmaksas par tā izstrādi Pasākuma projektā neiekļauj. Lai pārliecinātos par dubultā finansējuma neesamību attiecībā uz LIFE integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), kritēriju metodikā tiks noteikts, ka jāpieprasa informācija Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļai. Tātad de minimis atbalstu par pabeigta būvprojekta izstrādi var saņemt tikai tādā gadījumā, ja būvprojekts izstrādāts par privāto finansējumu, nepiesaistot citus publiskos līdzekļus. Stimulējošo ietekmi pārbauda projekta līmenī tikai projektā iekļautajām darbībām.

Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai iekārtu piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto Kohēzijas fonda finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts privātais līdzfinansējums).

MK noteikumu projektā nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, jo Pasākuma otrajā un trešajā atlases kārtā tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums, kā arī nevienā atbalstāmo darbību gadījumā nav iespējamas izmaksas zemākas par 200 000 euro.

Projektos var plānot vienu no šādiem izdevumu veidiem - līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vai rezerves izmaksas. Tas ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Kā iespējami noteikti abi varianti, tomēr projektā iespējams piemērot tikai vienu no veidiem. Ņemot vērā, ka projektu ietvaros tiks veikta arī būvniecība, MK noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10% apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). 

Rādītāji
MK noteikumu projekts nosaka, ka abu atlases kārtu īstenošanas rezultātā līdz 2029. gada 31. decembrim ir jāsasniedz šādi iznākuma rādītāji:
1) atbalsts tiek sniegts vismaz pieciem uzņēmumiem (summēti abās kārtās);
2) tiek izveidota papildu jauda atkritumu pārstrādei 30 000 t/gadā (attiecināms uz otro kārtu). Rādītājs ir sasniegts, iekārtu nododot ekspluatācijā.

Kā nacionālais rādītājs katrā projektā noteikts apsaimniekoto atkritumu daudzums, kas izsakāms tonnās gadā. Tā vērtība šobrīd nav nosakāma un būs zināma pēc visu otrajā un trešajā atlases kārtā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem atbilstošo projektu apstiprināšanas un attiecīgi projektu pabeigšanas.

Pēc tam, kad pabeigtie atbalstītie projekti, pirmā pēcuzraudzības gada beigās sasniedzami šādi rezultāta rādītāji:
1) tiek nodrošināta atkritumu pārstrāde apjomā, kāda ir izveidoto atkritumu pārstrādes iekārtu jauda, ja vien projektā veikti attiecīgi ieguldījumi. Bāzes vērtība šim rādītājam ir 72 500 t/gadā, attiecīgi sasniedzamā vērtība ir 102 500 t/gadā. Rezultāta rādītāja vērtība, kāda tā noteikta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam, tiek sasniegta SAM 2.2.2. līmenī, ja pārstrādāto atkritumu apjoms tiek sasniegts 273 000 t/gadā (ņemot vērā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu ietekmi, kas nosaka bāzes vērtību 193 000 t/gadā, summējot iznākuma rādītāju par papildu jaudu atkritumu pārstrādei no 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ieguldījumiem Pasākuma pirmajā un otrajā atlases kārtā).
2) šķiroti savāktais atkritumu daudzums ir vismaz 500 t/gadā, ja projektā veikti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas nodrošināšanai.

Komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi
Kohēzijas fonda finansējumu Pasākuma otrajā un trešajā kārtā piešķir, piemērojot šādu komercdarbības atbalsta regulējumu:
1) otrajā atlases kārtā - Regulas Nr. 651/2014 47. pants, de minimis;
2) trešajā atlases kārtā - EK lēmums Nr.2021/21/ES.

Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- atbalsts paredzēts trešo personu radīto atkritumu pārstrādei. Tādējādi nav atļauta atbalsta saņēmēja radīto atkritumu pārstrāde (tiesību normas ievērošanu regulē MK noteikumu projekta punkts par komersanta darbības atbilstību Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai);
- ieguldījumi nedrīkst veicināt atkritumu rašanos, tamdēļ izvirzīta prasība projekta iesniegumam pievienot projektā apsaimniekojamo atkritumu pieejamības un pastāvīgas plūsmas nodrošinājuma aprakstu. Tajā jānorāda atkritumu izcelsme un avoti un jāsniedz izvērtējums par attiecīgā atkritumu veida pieejamību projekta dzīves ciklā (abās kārtas tas ir noteikts 10 gadi);
- atbalsta pretendenta pienākums pierādīt, ka ieguldījumi netiktu veikti, ja Kohēzijas fonda atbalsts netiktu piešķirts;
- atbalsta intensitāte un tās paaugstināšanas iespējas. Regulas Nr. 651/2014 47. panta 9. punktā noteikts, ka atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15% ieguldījumiem tādos atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Latvijas gadījumā minētie apgabali noteikti Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumos Nr.729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam”, un tie ir Rīga, Pierīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Savukārt Regulas Nr. 651/2014 47. panta 8. punktā noteikts, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Tādējādi maksimālās atbalsta intensitātes likmes atkarībā no komersanta lieluma ir šādas:
     - lielajiem komersantiem 55%;
     - vidējiem komersantiem 65%;
     - mazajiem komersantiem 75%.

Lai izpildītu Regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta trešajā daļā noteikto, projekta iesniedzējam noteikts pienākums aprakstīt un pievienot dokumentārus pierādījumus tam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts. To var pamatot, piemēram, aprakstot tirgus nepilnības, otrreizēju izejvielu pieprasījuma krituma vai cenu izmaiņas u.c. Hipotētisko scenāriju un ieguldījumu pamatojumu veic dalībvalsts līmenī katrā individuālajā gadījumā. Atkarībā no konkrētā projekta ticamākais scenārijs var būt arī situācija, ka nav alternatīvu ieguldījumu, un to projekta iesniedzējs pamato ar faktiem. Kā skaidro EK, faktu pārbaudi, ja nepieciešams, var veikt, konsultējoties ar atkritumu apsaimniekošanas nozares ekspertiem, kuriem ir pietiekama pieredze vai nozares zināšanas, un kuri ir neatkarīgi no atbalsta pieteikuma iesniedzēja. Likmes noteikšanai izstrādā izmaksu un ieguvumu analīzi.

Vienlaikus MK noteikumu projektā iekļauts nosacījums, ka gadījumā, ja viedais laukums tiek veidots jau esoša šķiroto atkritumu savākšanas laukuma vietā, tad attiecināmas ir papildu ieguldījumu izmaksas, salīdzinot izmaksas ar tādām, kas rastos projekta iesniedzējam gadījumā, ja tiktu veidots laukums bez viedajām pazīmēm. Šādos gadījumos maksimālā Kohēzijas fonda intensitātes likme noteikta 40%, jo iedzīvotājiem netiek radīta papildu atkritumu šķirošanas laukumu pieejamība - tiek modernizēts esošais laukums, nevis radīts jauns. Papildu ieguldījumu izmaksu aprēķina pieeja noteikta arī dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju modernizācijas gadījumā (modernizējot tikai kādu no esošās iekārtas daļām). Projekta iesniedzējam jāsalīdzina esošās iekārtas daļas izmaksas ar tādu iekārtu, ko plānots uzstādīt, bet kas ir tehnoloģiski modernāka un efektīvāka. Arī šādos gadījumos maksimālā Kohēzijas fonda intensitāte noteikta 40%, jo tiek modernizēta tikai daļa iekārtas.

Saskaņā ar EK lēmumu Nr.2021/21/ES MK noteikumu projektā iekļautas normas par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas līgumu un tajā iekļaujamo informāciju.

Ievērojot Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr.2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, MK noteikumu projekts paredz nosacījumus tā piešķiršanai, uzraudzībai un informācijas glabāšanai. Kopējais de minimis atbalsts jeb robežlielums, kas piešķirts vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju gadu periodā nepārsniedz 300 000 euro. Attiecīgi projekta iesniedzējam ir jāvērtē, kādā apmērā tam viena vienota uzņēmuma līmenī ir pieejams de minimis atbalstāmo darbību īstenošanai. Ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 18. jūnijam.

Horizontālie principi
Ieguldījumiem projektos noteikti horizontālie principi (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākuma otrajai un trešajai kārta ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Jāveic arī siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju ietaupījuma aprēķins, ja vien projektā ir paredzētas SEG emisiju samazinošas darbības.

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai, jo Pasākuma otrajai un trešajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz šo HP:
-  zaļā publiskā iepirkuma organizēšana ir obligāta darbībām, kas noteiktas MK 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumā, savukārt fakultatīvi 2. pielikumā noteiktajos gadījumos, kur tas attiecināms un iespējams;
-  projekta darbībām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums – projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu jau agrīnā projekta plānošanas fāzē. Tas ļauj jau laikus identificēt ar projekta īstenošanu saistītus uzraudzības pasākumus gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāzē;
-  prasība par atbilstošas atļaujas saņemšanu darbībai ar atkritumiem;
-  īpaši tiek izcelta dabas aizsardzību ietekmējoša prasība – ievērot prasības par ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā. Nosacījumi izvirzīti, ņemot vērā biežo šo prasību pārkāpšanu un negatīvo publicitāti;
- kā specifiskais atbilstības kritērijs tiks noteikta projektā plānotās darbības atbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam – prasība noteikta, lai gūtu pārliecību, ka projektā paredzētās darbības ļauts īstenot saskaņā ar projekta īstenošanas vietai piekritīgo spēkā esošu pašvaldības teritorijas plānojumu atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam. 

HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ir noteikta netieša ietekme, izvirzot prasību paredzēt enerģijas ietaupījumu vai veikt pasākumus, kas aizstājami ar alternatīviem risinājumiem, ja vien projektā paredzētas attiecīgas darbības. Attiecīgi projekta iesniegumam tad jāpievieno informācija par esošas būves, iekārtas vai transportlīdzekļa enerģijas patēriņu, ja projektā paredzēta aprites ekonomikas centru izveide, pārbūvējot esošu ēku vai to atjaunojot, dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju modernizācija vai dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā autotransporta iegāde.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikts, ka Pasākuma otrajai un trešajai atlases kārtai nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir lielākoties tehniska rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību un tikai daļēji ar publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības princips, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste). 

Citi nosacījumi
Interešu konflikta regulējums ES tiek stiprināts, lai cita starpā nodrošinātu ES fondu ieguldījumu pārredzamību, reputāciju un objektivitāti. Tas ir būtiski ne tikai valsts pārvaldei, bet arī finansējuma saņēmējam. Tamdēļ MK noteikumu projekts paredz finansējuma saņēmējam izstrādāt kritērijus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un rīcībai gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

MK noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāla vai inovatīva iepirkuma procedūras piemērošanu, izpildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības.

Lai projektu iesniegumu vērtēšanas komisija varētu pārliecināties, ka projektā plānotā produktu vai otrreizēju izejvielu ražošana uzskatāma kā atkritumu pārstrādes gala rezultāts, projektu iesniegumu vērtēšanas procesā plānots piesaistīt Valsts vides dienestu, tam sniedzot viedokli, vai atkritumu pārstrādes procesa rezultāts ir uzskatāms par produktu vai otrreizējo izejvielu. Valsts vides dienesta pārstāvji nepiedalās vērtēšanas komisijā kā vērtēšanas komisijas locekļi.

Otrajā kārtā ir pieļaujams, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, tiek nomāts, ja aprites ekonomikas centrs tiek veidots esošās telpās.