26-TA-1895: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (turpmāk - Likums) ir veikti grozījumi, kas iekļauj likumā 8.6 pantu. Šī panta otrā daļa sniedz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda rūpniecības preces, uz kurām attiecas atsevišķu rūpniecības preču ievešanas (importēšanas) Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas aizliegums, kā arī Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importēšanas) Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm aizliegums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm" (turpmāk – Noteikumu projekts) mērķis ir noteikt ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtas rūpniecības preces atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas Nr. 2658/87 I pielikumā un tās grozījumos, no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2026.
Pamatojums
Noteikumu projekta spēkā stāšanās datums (mēneša pirmā diena) noteikts ar mērķi atvieglot Noteikumu īstenošanā iesaistīto iestāžu un uzņēmēju darbu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
26.05.2026. Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par datos balstītiem iespējamiem tiesiskiem risinājumiem Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā". Saskaņā ar 26.05.2026. Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 29 102. paragrāfa 5. punktu Ārlietu ministrijai tika uzdots līdz 31.08.2026. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika (turpmāk - MK uzdevums).
Izpildot šo MK uzdevumu, Ārlietu ministrija izstrādāja grozījumus Likumā, kas paredz atsevišķu rūpniecības preču ievešanas (importa) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas aizliegumu, kā arī Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes atsevišķu rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu Latvijā no citām trešajām valstīm. Šie Likuma grozījumi tika pieņemti Saeimas 23.07.2026. sēdē un stājās spēkā 29.07.2026.
Reaģējot uz Krievijas Federācijas darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, uz Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kā arī vairāku Ukrainas reģionu nelikumīgo aneksiju, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir ieviesusi plašu ierobežojumu kopumu (sankcijas, tarifus, citi tirdzniecības ierobežojumus) ar mērķi vājināt Krievijas Federācijas spēju finansēt un turpināt karu, kā arī signalizēt par stingru politisku atbalstu Ukrainai. Sankcijas ietver finanšu, enerģētikas, tehnoloģiju un transporta ierobežojumus, kā arī individuālas sankcijas pret fiziskām personām un uzņēmumiem. Savukārt tarifi un tirdzniecības ierobežojumi ir daļa no ekonomiskā spiediena instrumentiem, kas samazina Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas piekļuvi ES tirgum, tostarp ierobežojot stratēģiski svarīgu preču eksportu un importu. Šādi pasākumi ne tikai ietekmē agresorvalstu ekonomiku, bet arī samazina riskus ES iekšējā tirgū, piemēram, attiecībā uz negodīgu konkurenci, kā arī mazina negatīvo ietekmi uz ES un tās dalībvalstu ekonomisko drošību.
Attiecībā uz Baltkrievijas Republiku ES sankcijas ir cieši saistītas ar tās līdzdalību Krievijas Federācijas agresijā, tostarp ļaujot izmantot savu teritoriju militārām operācijām pret Ukrainu. Papildus tam sankcijas balstās arī uz ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām pret pilsonisko sabiedrību un nedemokrātiskām vēlēšanām.
Grozījumi Likumā paredz importa aizliegumu atsevišķām rūpniecības precēm, kuras nav tikušas iekļautas ES ierobežojumu (sankcijas, tarifi, citi tirdzniecības ierobežojumi) kopumā. Agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā agresorvalstu pierobežas valstij.
Latvija kā Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar šīm agresorvalstīm, lai aizsargātu savu drošību. Noteikumu projekts realizē Likumā iekļauto Latvijas iniciatīvu kā papildus elementu kopējai ES sankciju politikai.
Izpildot šo MK uzdevumu, Ārlietu ministrija izstrādāja grozījumus Likumā, kas paredz atsevišķu rūpniecības preču ievešanas (importa) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas aizliegumu, kā arī Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes atsevišķu rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu Latvijā no citām trešajām valstīm. Šie Likuma grozījumi tika pieņemti Saeimas 23.07.2026. sēdē un stājās spēkā 29.07.2026.
Reaģējot uz Krievijas Federācijas darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, uz Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kā arī vairāku Ukrainas reģionu nelikumīgo aneksiju, Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir ieviesusi plašu ierobežojumu kopumu (sankcijas, tarifus, citi tirdzniecības ierobežojumus) ar mērķi vājināt Krievijas Federācijas spēju finansēt un turpināt karu, kā arī signalizēt par stingru politisku atbalstu Ukrainai. Sankcijas ietver finanšu, enerģētikas, tehnoloģiju un transporta ierobežojumus, kā arī individuālas sankcijas pret fiziskām personām un uzņēmumiem. Savukārt tarifi un tirdzniecības ierobežojumi ir daļa no ekonomiskā spiediena instrumentiem, kas samazina Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas piekļuvi ES tirgum, tostarp ierobežojot stratēģiski svarīgu preču eksportu un importu. Šādi pasākumi ne tikai ietekmē agresorvalstu ekonomiku, bet arī samazina riskus ES iekšējā tirgū, piemēram, attiecībā uz negodīgu konkurenci, kā arī mazina negatīvo ietekmi uz ES un tās dalībvalstu ekonomisko drošību.
Attiecībā uz Baltkrievijas Republiku ES sankcijas ir cieši saistītas ar tās līdzdalību Krievijas Federācijas agresijā, tostarp ļaujot izmantot savu teritoriju militārām operācijām pret Ukrainu. Papildus tam sankcijas balstās arī uz ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām pret pilsonisko sabiedrību un nedemokrātiskām vēlēšanām.
Grozījumi Likumā paredz importa aizliegumu atsevišķām rūpniecības precēm, kuras nav tikušas iekļautas ES ierobežojumu (sankcijas, tarifi, citi tirdzniecības ierobežojumi) kopumā. Agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā agresorvalstu pierobežas valstij.
Latvija kā Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar šīm agresorvalstīm, lai aizsargātu savu drošību. Noteikumu projekts realizē Likumā iekļauto Latvijas iniciatīvu kā papildus elementu kopējai ES sankciju politikai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš 2022. gada Latvijas imports no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Importa vērtība samazinājusies no 2 129 milj. EUR (2022. gadā) līdz 193 milj. EUR (2025. gadā), t.i., par 91%. Preču imports no abām valstīm 2025. gadā veidoja 0,8% no kopējā Latvijas preču importa.
Importa no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas straujo samazinājumu galvenokārt noteica ES līmeņa pasākumi (sankcijas, tarifi, citi tirdzniecības ierobežojumi), kā arī atteikšanās no Krievijas energoresursu importa.
Tomēr joprojām saglabājas preču grupas, kuras var tikt legāli ievestas (importētas) no agresorvalstīm, tādējādi sniedzot iespējas šo valstu budžetiem gūt ieņēmumus. Tāpat agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām. Rezultātā tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību.
Ņemot vērā apsvērumus attiecībā uz nacionāla importa aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību, kas iekļauti Likuma grozījumu anotācijā (26-TA-1535), ir nepieciešams noteikt importa aizliegumu atsevišķām rūpniecības precēm. Ar 26.05.2026. Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 29 102. paragrāfa 5.punktu Ārlietu ministrijai tika uzdots sagatavot priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika. Tādēļ primāri ir nosakāms ievešanas (importa) aizliegums minētajām preču grupām.
Iepriekš minētās preces importā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas veido 12,5 milj. EUR jeb 6,5%, kas ir 0,05% no kopējā Latvijas importa.
Importa no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas straujo samazinājumu galvenokārt noteica ES līmeņa pasākumi (sankcijas, tarifi, citi tirdzniecības ierobežojumi), kā arī atteikšanās no Krievijas energoresursu importa.
Tomēr joprojām saglabājas preču grupas, kuras var tikt legāli ievestas (importētas) no agresorvalstīm, tādējādi sniedzot iespējas šo valstu budžetiem gūt ieņēmumus. Tāpat agresorvalstis cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt savas rūpniecības preces, piedāvājot tās par zemākām cenām. Rezultātā tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību.
Ņemot vērā apsvērumus attiecībā uz nacionāla importa aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību, kas iekļauti Likuma grozījumu anotācijā (26-TA-1535), ir nepieciešams noteikt importa aizliegumu atsevišķām rūpniecības precēm. Ar 26.05.2026. Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 29 102. paragrāfa 5.punktu Ārlietu ministrijai tika uzdots sagatavot priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika. Tādēļ primāri ir nosakāms ievešanas (importa) aizliegums minētajām preču grupām.
Iepriekš minētās preces importā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas veido 12,5 milj. EUR jeb 6,5%, kas ir 0,05% no kopējā Latvijas importa.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz īstenot Likuma 8. 6 panta otrajā daļā noteikto deleģējumu, nosakot noteiktas rūpniecības preču grupas, kuras aizliegts ievest (importēt) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no trešajām valstīm, ja šīs preces ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes. Tās ir preces atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Regulas Nr. 2658/87 I pielikumā un tās grozījumos:
I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas "Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas "Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 65. nodaļas "Galvassegas un to daļas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas "Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi, to daļas un piederumi" visiem preču kodiem.
I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas "Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas "Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 65. nodaļas "Galvassegas un to daļas" visiem preču kodiem;
I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas "Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi, to daļas un piederumi" visiem preču kodiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kā alternatīvs risinājums ir uzlūkojams ES līmeņa ierobežojumu kopuma (sankcijas, tarifi, citi tirdzniecības ierobežojumi) tālāka paplašināšana. ES līmenī notiek konsekventa virzība uz sankciju pastiprināšanu un paplašināšanu. Tomēr ES dalībvalstis nav spējušas vienoties par kopīgu pilnīgu tirdzniecības pārtraukšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kas ir saistāms ar to tautsaimniecību savstarpēju ekonomisko integrāciju, kuru nav iespējams pārtraukt īstermiņā. Tādēļ joprojām saglabājas preču grupas, kuras nav tikušas pakļautas sankcijām vai paaugstinātiem tarifiem.
Izstrādājot ES sankciju pret Krievijas Federāciju 21. kārtu, Latvijas puse sniedza priekšlikumu iekļaut tajā arī atsevišķas Noteikumu projektā minētās rūpniecības preču grupas. Tomēr šis ierosinājums neguva pietiekamu atbalstu.
Izstrādājot ES sankciju pret Krievijas Federāciju 21. kārtu, Latvijas puse sniedza priekšlikumu iekļaut tajā arī atsevišķas Noteikumu projektā minētās rūpniecības preču grupas. Tomēr šis ierosinājums neguva pietiekamu atbalstu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā iekļautā regulējuma samērīguma izvērtējums jau ir sniegts likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" anotācijā (26-TA-1535).
Papildus uzsverams, ka Noteikumu projektā iekļautās preču grupas ir mazumtirdzniecībā izplatāmi ražojumi. Šīs preces nav vērtējamas kā unikālas un tās ir iespējams aizvietot ar līdzvērtīgām precēm, kas pieejamas tirgū, t.sk., ES iekšējā tirgū. Līdz ar to ir secināms, ka tās ir iespējams aizstāt, tirgotājiem mainot piegādātājus un pārskatot preču sortimentu, savukārt iedzīvotājiem būtu jāmaina savi preču izvēles paradumi, kas neradītu nepārvaramas grūtības. Tāpat ekonomiskā ietekme, ko šāds preču ievešanas (importa) aizliegums radītu, ir vērtējama kā ierobežota un absorbējama.
Papildus izvērtēta preču grupas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" iekļaušana noteikumu projektā. Šī preču grupa 2025. gadā Latvijas importā no Krievijas veido 6.59% (8.3 milj. EUR apmērā), savukārt no Baltkrievijas šajā laika periodā vērā ņemams apjoms nav konstatējams. Uzsverams, ka īpaši nozīmīgi ir stingri vērsties pret joprojām Latvijā ieplūstošo Krievijas inspirēto propagandu kā laikrakstu un drukāto materiālu, tā grāmatu formā. Līdz šim sadarbībā ar muitas iestādēm ir tikuši konstatēti gadījumi, kad no Krievijas Federācijas tiek ievesti drukātās preces izdevumi, kas satur klaji dezinformatīvu informāciju. Šādu izdevumu imports nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs.
Ar Noteikumu projektu noteiktais ievešanas (importa) aizliegums tiks īstenots ES vienotā tirgus apstākļos, kas nekavēs šo pašu preču ievešanu Latvijā (kā gala patēriņam, tā mazumtirdzniecībai) no citām ES dalībvalstīm pēc muitas procedūru attiecīgas veikšanas šajās valstīs. Tādēļ tā faktiskā ekonomiskā ietekme būs samazināta. Tā vietā šis aizliegums īpaši kalpos kā signālpolitikas instruments, kas sniedz Latvijas sabiedrībai nozīmīgu morālu signālu, aicinot atteikties no tālākas agresorvalstu rūpniecības preču izmantošanas. Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija atbalsta agresorvalstis caur ekonomisko sadarbību, importējot to izcelsmes rūpniecības preces, kas ir viens no valsts drošības aspektiem. Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu un privātpersonu ziņā, bet, ņemot vērā valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka valsts līmenī.
Līdz ar to secināms, ka ierobežojums ir samērīgs, jo nerada tautsaimniecībai un privātpersonām nepārvaramus ierobežojumus, bet nodrošina valsts un sabiedrības būtisko interešu – nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanu, aizsardzību.
Papildus uzsverams, ka Noteikumu projektā iekļautās preču grupas ir mazumtirdzniecībā izplatāmi ražojumi. Šīs preces nav vērtējamas kā unikālas un tās ir iespējams aizvietot ar līdzvērtīgām precēm, kas pieejamas tirgū, t.sk., ES iekšējā tirgū. Līdz ar to ir secināms, ka tās ir iespējams aizstāt, tirgotājiem mainot piegādātājus un pārskatot preču sortimentu, savukārt iedzīvotājiem būtu jāmaina savi preču izvēles paradumi, kas neradītu nepārvaramas grūtības. Tāpat ekonomiskā ietekme, ko šāds preču ievešanas (importa) aizliegums radītu, ir vērtējama kā ierobežota un absorbējama.
Papildus izvērtēta preču grupas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" iekļaušana noteikumu projektā. Šī preču grupa 2025. gadā Latvijas importā no Krievijas veido 6.59% (8.3 milj. EUR apmērā), savukārt no Baltkrievijas šajā laika periodā vērā ņemams apjoms nav konstatējams. Uzsverams, ka īpaši nozīmīgi ir stingri vērsties pret joprojām Latvijā ieplūstošo Krievijas inspirēto propagandu kā laikrakstu un drukāto materiālu, tā grāmatu formā. Līdz šim sadarbībā ar muitas iestādēm ir tikuši konstatēti gadījumi, kad no Krievijas Federācijas tiek ievesti drukātās preces izdevumi, kas satur klaji dezinformatīvu informāciju. Šādu izdevumu imports nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs.
Ar Noteikumu projektu noteiktais ievešanas (importa) aizliegums tiks īstenots ES vienotā tirgus apstākļos, kas nekavēs šo pašu preču ievešanu Latvijā (kā gala patēriņam, tā mazumtirdzniecībai) no citām ES dalībvalstīm pēc muitas procedūru attiecīgas veikšanas šajās valstīs. Tādēļ tā faktiskā ekonomiskā ietekme būs samazināta. Tā vietā šis aizliegums īpaši kalpos kā signālpolitikas instruments, kas sniedz Latvijas sabiedrībai nozīmīgu morālu signālu, aicinot atteikties no tālākas agresorvalstu rūpniecības preču izmantošanas. Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija atbalsta agresorvalstis caur ekonomisko sadarbību, importējot to izcelsmes rūpniecības preces, kas ir viens no valsts drošības aspektiem. Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu un privātpersonu ziņā, bet, ņemot vērā valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka valsts līmenī.
Līdz ar to secināms, ka ierobežojums ir samērīgs, jo nerada tautsaimniecībai un privātpersonām nepārvaramus ierobežojumus, bet nodrošina valsts un sabiedrības būtisko interešu – nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanu, aizsardzību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
26.05.2026. Ministru kabineta sēdē ar protokola Nr. 29 102. paragrāfa 1. punktu apstiprinātais Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par datos balstītiem tiesiskajiem risinājumiem Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā" (turpmāk - informatīvais ziņojums).
Apraksts
Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā analizē pašreizējo Latvijas ārējo tirdzniecību ar Krievijas Federāciju un tās izmaiņas kopš 2021. gada un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Sekojoši tiek analizēti spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ar Krievijas Federāciju kā nacionālā, tā ES līmenī. Dati par ārējo tirdzniecību ar Baltkrievijas Republiku šajā ziņojumā netiek iekļauti un analīze par to netiek veikta. Informatīvajā ziņojumā tiek izdarīti secinājumi par to, kāda būtu ceļa karte tālākai Krievijas Federācijas izcelsmes preču tirdzniecības izbeigšanai Latvijā, īpaši analizējot nacionālo mazumtirdzniecības aizliegumu. Tiek izdarīti secinājumi, par dažādu ES un nacionālā līmeņa pasākumu efektivitāti, īpaši uzsverot nepieciešamību turpināt darbu pie ES līmeņa tirdzniecības aizliegumiem. Balstoties uz informatīvo ziņojumu Ministru kabineta sēdes protokollēmumā Ārlietu ministrijai ir uzdots līdz 31.08.2026. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas vai Baltkrievija.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar grozījumiem Likuma 8.6 pantā un šā likuma pārejas noteikumu 49. punktā noteikto, Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. martam izvērtē un iesniedz Saeimai ziņojumu par rūpniecības preču ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību), kā arī vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai un atbilstību sabiedrības interesēm un, ja nepieciešams, iesniedz noteiktajā kārtībā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ārlietu ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Nepieciešams konstatēt, vai Likuma 8.6 pantā ietvertais regulējums, aizliedzot atsevišķu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešanu (importu) Latvijā, atbilst sabiedrības interesēm.
Rādītājs
Ņemot vērā to, ka regulējums darbosies ES vienotā tirgus apstākļos, kur šīs pašas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preces būs likumīgi iespējams ievest no citām ES dalībvalstīm un izmantot gan pašpatēriņam, gan laišanai pārdošanā, vienīgi uz ārējās tirdzniecības datiem balstītie izvērtējuma rezultāti var nebūt ticami. Vienlaikus šis aizliegums ir vērtējams kā signālpolitikas instruments, kas sniedz Latvijas sabiedrībai nozīmīgu morālu signālu. Tādēļ, veicot ex-post izvērtējumu, ir nepieciešams līdztekus datu par reģistrētā importa izmaiņām analīzei veikt kvalitatīvos datos balstītu analīzi, vērtējot nacionālās drošības aizskāruma tālāku pastāvēšanu un ietekmi uz valsts tautsaimniecību.
Kopumā izvērtējot kā makroekonomiskos datus, tā nacionālās drošības apdraudējumu un agresorvalstu rīcību, būs iespējams izdarīt secinājumus par to, vai konkrētais regulējums turpina atbilst sabiedrības interesēm un tā darbība ir pagarināma.
Kopumā izvērtējot kā makroekonomiskos datus, tā nacionālās drošības apdraudējumu un agresorvalstu rīcību, būs iespējams izdarīt secinājumus par to, vai konkrētais regulējums turpina atbilst sabiedrības interesēm un tā darbība ir pagarināma.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji, kuri pašlaik iegādājas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preces.
Ietekmes apraksts
Joprojām pastāvošais Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas rūpniecības preču imports, tai skaitā Noteikumu projektā iekļautas galvenokārt gala patēriņa preces, liecina par to, ka daļa iedzīvotāju finansiālu (jo šīs preces bieži ir zemākas cenas) vai personīgu (jo šīs preces ir ierastas patēriņam) apsvērumu dēļ joprojām izvēlas šīs preces iegādāties. Vienlaikus šīs preces nav vērtējamas kā unikālas un tām tirgū ir pieejams aizstājošs piedāvājums. Šai iedzīvotāju grupai nāksies pārskatīt savus patēriņa paradumus.
Juridiskās personas
- Noteikumi ietekmēs juridiskās persona, kuras veic rūpniecības preču, kuru ievešanu (importu) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ir plānots aizliegt, importu vai mazumtirdzniecību.
Ietekmes apraksts
Šiem uzņēmumiem būs nepieciešams mainīt piegādātājus un pārskatīt preču sortimentu
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieviešot atsevišķu rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu, samazināsies muitas nodokļa ieņēmumi un var būt ekonomiskās aktivitātes samazināšanās saistītajās nozarēs (tirdzniecībā), kas var izraisīt darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazināšanos.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2025.gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas preču laišanai brīvā apgrozībā bija šāds:
I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" preces – 0 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" preces - 21 963.06 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas "Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēt" preces – 22 537.52 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas "Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas" preces - 1 365.2 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas" preces – 12 435.17 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Galvassegas un to daļas" preces – nebija importa;
I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas "Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi, to daļas un piederumi" preces – 50 532.2 euro.
Kopējais aprēķinātais muitas nodoklis par šo grupu precēm - 108 833.15 euro.
2025. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 27 208.28 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem. Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc šo rūpniecības preču ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas gada griezumā vairs neienāks aptuveni 27 208.28 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Gadījumā, ja noteikumi stāsies spēkā ar 01.09.2026., Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas 2026.gada septembrī - decembrī vairs neienāks aptuveni 9 646.95 euro.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 zaudē spēku 2027. gada 1. jūlijā. 2027. gadā pirmajā pusgadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 55 546.07 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu (tā sezonālo raksturu) 2025. gadā pa mēnešiem. Līdz ar tos 2027. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 13 886.52 euro.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2025.gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas preču laišanai brīvā apgrozībā bija šāds:
I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" preces – 0 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" preces - 21 963.06 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas "Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēt" preces – 22 537.52 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas "Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas" preces - 1 365.2 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas" preces – 12 435.17 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Galvassegas un to daļas" preces – nebija importa;
I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas "Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi, to daļas un piederumi" preces – 50 532.2 euro.
Kopējais aprēķinātais muitas nodoklis par šo grupu precēm - 108 833.15 euro.
2025. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 27 208.28 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem. Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc šo rūpniecības preču ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas gada griezumā vairs neienāks aptuveni 27 208.28 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Gadījumā, ja noteikumi stāsies spēkā ar 01.09.2026., Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas 2026.gada septembrī - decembrī vairs neienāks aptuveni 9 646.95 euro.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 zaudē spēku 2027. gada 1. jūlijā. 2027. gadā pirmajā pusgadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 55 546.07 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu (tā sezonālo raksturu) 2025. gadā pa mēnešiem. Līdz ar tos 2027. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 13 886.52 euro.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Konkrētās nozarēs, piem., tirdzniecība, uzņēmējiem būs nepieciešams mainīt piegādātājus un pārskatīt sortimentu, transporta un uzglabāšanas nozarē samazināsies kravu plūsmas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumi ietekmēs juridiskās persona, kuras veic rūpniecības preču, kuru ievešanu (importu) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ir plānots aizliegt, importu vai mazumtirdzniecību. Šiem uzņēmumiem būs nepieciešams mainīt piegādātājus un pārskatīt preču sortimentu.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Konkrētajās rūpniecības preču grupās samazinātos konkurence, ko pašlaik rada Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas preces ar salīdzinoši zemu cenu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Nav uzskatāms, ka aizlieguma rezultātā varētu iestāties bezdarbs tādā apjomā, ka tas esošajos darba tirgus apstākļos radītu būtisku risku.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Noteikumi ietekmēs juridiskās persona, kuras veic rūpniecības preču, kuru ievešanu (importu) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ir plānots aizliegt, importu vai mazumtirdzniecību.
palielinās
Vērtības nozīme:
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 201. panta 3. punktam ārpussavienības preces, izlaižot brīvā apgrozībā, tās iegūst Savienības preču muitas statusu un tās vairs neatrodas muitas uzraudzībā. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu likumprojektā ietverto prasību izpildi importētājam papildu būs nepieciešams iesniegt dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā, kas liecinātu par to, ka preces tiek izlaistas brīvā apgrozījumā ES, izņemot Latvijas Republikā. Patreiz spēkā esošais regulējums neparedz šādu dokumentu iesniegšanu VID. Līdz ar to importētajam būs papildus pienākumi pierādīt, ka preces netiek laistais brīvā apgrozījumā LR, bet gan uz citām ES dalībvalstīm, kur šādi ierobežojumu nav. Šo izmaksu aprēķinu nav iespējas pašlaik veikt.
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 647
-9 647
13 887
-13 887
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
9 647
-9 647
13 887
-13 887
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
9 647
-9 647
13 887
-13 887
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
9 647
-9 647
13 887
-13 887
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-9 647
-13 887
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2025.gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas preču laišanai brīvā apgrozībā bija šāds:
I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" preces – 0 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" preces - 21 963.06 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas "Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēt" preces – 22 537.52 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas "Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas" preces - 1 365.2 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas" preces – 12 435.17 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Galvassegas un to daļas" preces – nebija importa;
I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas "Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi, to daļas un piederumi" preces – 50 532.2 euro.
Kopējais aprēķinātais muitas nodoklis par šo grupu precēm - 108 833.15 euro.
2025. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 27 208.28 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem. Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc šo rūpniecības preču ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas gada griezumā vairs neienāks aptuveni 27 208.28 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Gadījumā, ja noteikumi stāsies spēkā ar 2026. gada 1. septembrī, Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas 2026. gada septembrī - decembrī vairs neienāks aptuveni 9 646.95 euro.
Likuma 8.6 zaudē spēku 2027. gada 1. jūlijā. 2027. gadā pirmajā pusgadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 55 546.07 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu (tā sezonālo raksturu) 2025. gadā pa mēnešiem. Līdz ar to 2027. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 13 886.52 euro.
Noteikumu projekts saskaņā ar Likuma 8.6 panta spēkā esošo redakciju nav attiecināms uz laika posmu pēc 2027. gada 1. jūlija.
I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" preces – 0 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" preces - 21 963.06 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas "Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēt" preces – 22 537.52 euro;
I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas "Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas" preces - 1 365.2 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas" preces – 12 435.17 euro;
I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas "Galvassegas un to daļas" preces – nebija importa;
I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas "Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi, to daļas un piederumi" preces – 50 532.2 euro.
Kopējais aprēķinātais muitas nodoklis par šo grupu precēm - 108 833.15 euro.
2025. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 27 208.28 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem. Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc šo rūpniecības preču ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas gada griezumā vairs neienāks aptuveni 27 208.28 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Gadījumā, ja noteikumi stāsies spēkā ar 2026. gada 1. septembrī, Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas 2026. gada septembrī - decembrī vairs neienāks aptuveni 9 646.95 euro.
Likuma 8.6 zaudē spēku 2027. gada 1. jūlijā. 2027. gadā pirmajā pusgadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 55 546.07 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu (tā sezonālo raksturu) 2025. gadā pa mēnešiem. Līdz ar to 2027. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 13 886.52 euro.
Noteikumu projekts saskaņā ar Likuma 8.6 panta spēkā esošo redakciju nav attiecināms uz laika posmu pēc 2027. gada 1. jūlija.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ieviešot Likumā 8. 6 pantā paredzēto tiesisko regulējumu ir paredzams valsts budžeta ieņēmumu samazinājums – aizliedzot importu, samazināsies Latvijas valsts budžetā iekasētā muitas nodokļa summa, jo no aprēķinātās muitas nodokļa summas par importētajām precēm dalībvalstis patur 25% no iekasētajiem tradicionālajiem pašu resursiem. Līdz ar importa aizlieguma stāšanos spēkā, samazināsies Latvijas valsts budžetā iekasētā muitas nodokļa summa. Vienlaikus var samazināties ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, atbilstoši ietekmējot arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus.
Šobrīd nav iespējams aprēķināt Valsts ieņēmumu dienestam papildu nepieciešamā finansējuma apmēru. Nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" ietvaros, Valsts ieņēmumu dienestam likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gada" sagatavošanas procesā iesniedzot fiskāli neitrālu priekšlikumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
12016E/TXT
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Apraksts
Skat. nākamajā sadaļā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R0478
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 ( 2015. gada 11. marts ) par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)
Apraksts
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – Regula 2015/478) 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Noteikumu projektā iekļautajā tiesiskajā regulējumā, kas paredz atsevišķu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu, ietvertie aizliegumi ir pamatoti ar valsts drošības apsvērumiem, kas ietverti Regulas 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmo mērķu uzskaitījumā.
Regulas 2015/478 24. pants ārējā tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) un LESD 36. pants ir tieši saistīti, jo abos ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt importa ierobežojumus īpašu sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Regulas 2015/478 24. pants būtībā atspoguļo un operacionalizē LESD 36. pantu Savienības kopējos noteikumos par importu no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka 24. pants ārējās tirdzniecības jomā (imports no trešām valstīm) dublē LESD 36. panta izņēmumus, nosakot fundamentālus ierobežojumus preču brīvai apritei ES.
Attiecībā uz valsts drošības apsvērumu piemērošanu, nosakot importa ierobežojumus kā ES iekšējā tirgū, tā arī no trešajām valstīm, ES dalībvalstīm ir samērā plaša rīcības brīvība, ja vien tās var skaidri definēt valsts drošības intereses un to, kādā veidā konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī, ka valsts veiktie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 21., 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.).
Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu rada iespēja agresorvalstīm gūt ieņēmumus valsts budžetā un uzņēmumiem no savas produkcijas eksporta uz Latviju. Šie ieņēmumi var tikt sekojoši novirzīti agresorvalstu militārajam budžetam un sniegt atbalstu tās agresīvās politikas pret kaimiņvalstīm un karadarbības Ukrainā īstenošanai.
Lai gan pastāv arī Eiropas Savienības kopējie Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preču importu ierobežojošie pasākumi, tie tomēr joprojām nenosedz visas preču grupas un atstāj iespēju agresorvalstīm gūt valsts budžeta un uzņēmumu ienākumus. Latvijas specifikai (agresorvalstu robežvalsts, iedzīvotāju sastāva daudzveidīgums un preču patēriņa specifika, kā arī mērķēta Krievijas Federācijas propaganda) piemēroti pasākumi ir aktuāli visām ES dalībvalstīm. Tāpēc šobrīd iztrūkst kopīga ES pieeja, kas, iespējams arī netiks panākta. Kopš 2022. gada Latvija ir sistemātiski veidojusi savu politiku, papildinot ES līmenī ieviestos ierobežojumus pret agresorvalstīm, nolūkā aizsargāt valsts drošības intereses.
Tādēļ, ieviešot šo regulējumu, Latvija rīkojas jomā, kur Eiropas Savienības līmenī nav konkrēta regulējuma un kur tā turpina savu nacionālās drošības interešu aizsardzību, un tāpēc veic samērīgus, ES tiesībām atbilstošus soļus. Tajā pat laikā nevar izslēgt ES pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka ar šo regulējumu Latvija ir pārkāpusi ES ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā.
Noteikumu projektā iekļautajā tiesiskajā regulējumā, kas paredz atsevišķu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešanas (importa) aizliegumu, ietvertie aizliegumi ir pamatoti ar valsts drošības apsvērumiem, kas ietverti Regulas 24. panta 2.punkta a) apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmo mērķu uzskaitījumā.
Regulas 2015/478 24. pants ārējā tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) un LESD 36. pants ir tieši saistīti, jo abos ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt importa ierobežojumus īpašu sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Regulas 2015/478 24. pants būtībā atspoguļo un operacionalizē LESD 36. pantu Savienības kopējos noteikumos par importu no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka 24. pants ārējās tirdzniecības jomā (imports no trešām valstīm) dublē LESD 36. panta izņēmumus, nosakot fundamentālus ierobežojumus preču brīvai apritei ES.
Attiecībā uz valsts drošības apsvērumu piemērošanu, nosakot importa ierobežojumus kā ES iekšējā tirgū, tā arī no trešajām valstīm, ES dalībvalstīm ir samērā plaša rīcības brīvība, ja vien tās var skaidri definēt valsts drošības intereses un to, kādā veidā konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī, ka valsts veiktie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 21., 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.).
Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu rada iespēja agresorvalstīm gūt ieņēmumus valsts budžetā un uzņēmumiem no savas produkcijas eksporta uz Latviju. Šie ieņēmumi var tikt sekojoši novirzīti agresorvalstu militārajam budžetam un sniegt atbalstu tās agresīvās politikas pret kaimiņvalstīm un karadarbības Ukrainā īstenošanai.
Lai gan pastāv arī Eiropas Savienības kopējie Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preču importu ierobežojošie pasākumi, tie tomēr joprojām nenosedz visas preču grupas un atstāj iespēju agresorvalstīm gūt valsts budžeta un uzņēmumu ienākumus. Latvijas specifikai (agresorvalstu robežvalsts, iedzīvotāju sastāva daudzveidīgums un preču patēriņa specifika, kā arī mērķēta Krievijas Federācijas propaganda) piemēroti pasākumi ir aktuāli visām ES dalībvalstīm. Tāpēc šobrīd iztrūkst kopīga ES pieeja, kas, iespējams arī netiks panākta. Kopš 2022. gada Latvija ir sistemātiski veidojusi savu politiku, papildinot ES līmenī ieviestos ierobežojumus pret agresorvalstīm, nolūkā aizsargāt valsts drošības intereses.
Tādēļ, ieviešot šo regulējumu, Latvija rīkojas jomā, kur Eiropas Savienības līmenī nav konkrēta regulējuma un kur tā turpina savu nacionālās drošības interešu aizsardzību, un tāpēc veic samērīgus, ES tiesībām atbilstošus soļus. Tajā pat laikā nevar izslēgt ES pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka ar šo regulējumu Latvija ir pārkāpusi ES ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Apraksts
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, 1999. gadā pievienojoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), cita starpā, arī attiecībā uz preču tirdzniecību ar Krieviju (PTO dalībvalsts kopš 2012. gada). Taču PTO Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI. pants "Izņēmumi drošībai" ļauj PTO dalībvalstīm īstenot pasākumus, kuri ir nepieciešami tās svarīgām drošības interesēm. Baltkrievijas Federācija nav PTO dalībvalsts, līdz ar to importa no Baltkrievijas Republikas ierobežošana neskar Latvijas saistības PTO.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līgums par Eiropas Savienības darbību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ES tiesību akti netiek pārņemti vai ieviesti.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Saistību attiecībā uz šādiem projektiem nav.
Cita informācija
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Ārlietu ministrija informēs Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar šo tiesību aktu, proti, nosūtīs Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 ( 2015. gada 11. marts ) par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts ieņēmumu dienests
Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam importa aizlieguma uzraudzības nodrošināšanai palielināsies darba apjoms, palielināsies arī personāla izmaksas. Konkrētu aprēķinu pašlaik nav iespējams veikt, jo nav tieši prognozējamas darba apjoma izmaiņas.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ar Noteikumu projektu Valsts ieņēmumu dienesta darba apjoms tiek paplašināts ar pienākumu veikt papildus kontroles saistībā ar preču izcelsmes noteikšanu, kā arī veikt pārbaudes ar mērķi konstatēt, vai netiek importētas preces, kuru imports ir aizliegts.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi