Anotācija (ex-ante)

[3.2] Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrajā daļā minētie komersanti pakalpojuma maksu maksā reizi mēnesī līdz mēneša 25. datumam par iepriekšējo kalendāra mēnesi, ņemot vērā Noteikumu projekta 4. punktā minēto pakalpojuma maksas likmi 91,26 euro. 
 
Pakalpojuma maksas likme par naftas produktu vienu tonnu nākamajam periodam ir aprēķināta, izmantojot šādu formulu:
PM(euro/ tonnā) = Iz(EUR) / Ap(tonnas) 
kur: 
PM(euro/ tonnā) - Pakalpojuma maksas likme euro par naftas produktu vienu tonnu
Iz(euro) - Plānotās kopējās drošības rezervju izmaksas nākamajam periodam euro
Ap(tonnas) - Prognozētais kopējais brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu apjoms tonnās nākamajā periodā.

Pakalpojuma maksas likme 91,26 euro apmērā ir aprēķināta saskaņā ar iepriekš minēto aprēķina formulu, kā arī ņemot vērā turpmāk minētās pozīcijas un to apmēru:
1. Plānotās kopējās drošības rezervju izmaksas 2024. gadam 119 015 227 euro apmērā, kas veidojas no:
1.1. izmaksām par drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu izveidi  47 042 949 euro (t.sk. PVN) apmērā.
Minētais apmērs ir noteikts, pamatojoties uz BVKB īstenotā iepirkuma “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izvedei” (BVKB 2023/04), kurā paredzamā līguma cena ir noteikta 38 878 470 euro (bez PVN) apmērā.
1.2. izmaksām par naftas produktu iegādi valsts īpašumā 60 338 755 euro apmērā.
Atbilstoši Rīkojuma Nr. 458 1.1.1. apakšpunktam 2024. gadā tiek plānots iegādāties valsts īpašumā 20 % no kopējām naftas produktu drošības rezervēm, kas veido 60 338 755 euro.
Minētais provizoriskais izmaksu apmērs noteikts, pamatojoties uz veiktajiem tirgus izpētes rezultātiem.
1.3. izmaksām par infrastruktūru un loģistiku, kas nepieciešama drošības rezervju uzglabāšanai un pārvaldībai 11 633 523 euro apmērā.
Minētais provizoriskais izmaksu apmērs noteikts, pamatojoties uz veiktajiem tirgus izpētes rezultātiem un CKUS sniegto informāciju par administratīvām izmaksām, veicot tai noteiktos uzdevumus.

2. Prognozētais kopējais brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto naftas produktu apjoms tonnās 2024. gadā, kas veido 1 304 203 tonnas.

Minētā prognoze 2024. gadam noteikta, par pamatu ņemot vēsturiskos datus par brīvā apgrozījumā, realizētiem un izlietotiem naftas produktiem 2021., 2022. un 2023. gadā.
       
Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.1panta ceturtajai un piektajai daļai drošības rezervju pakalpojumu maksa tiks ieskaitīta drošības rezervju uzkrāšanas fondā, kurā uzkrātie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu drošības rezervju iegādes, uzturēšanas un rotācijas izmaksas, kā arī drošības rezervju pakalpojumu maksas administrēšanas izmaksas.
Pozīcijas, uz kā pamata ir noteikta pakalpojuma maksas likme, ir noteiktas pamatojoties uz prognozētajiem izdevumiem, bet izdevumi tiks segti pēc faktiskajām izmaksām. Tādējādi pakalpojuma maksa tiks pastāvīgi tiks pārskatīta, kā rezultātā ir paredzams, ka  pakalpojuma maksas likme būs mainīgs lielums. Fiskālie vērtējumi, kas detalizētāk ir atspoguļoti ar Rīkojumu Nr. 458 apstiprinātajā  konceptuālajā ziņojumā “Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību”, paredz, ka ilgtermiņā Pakalpojuma maksas likme (attiecīgi – Pakalpojuma maksa) samazināsies.
 
Ievērojot minēto, pakalpojuma maksas samazinājums veidotos galvenokārt pamatojoties uz šādiem apsvērumiem :
1. periodiski pārskatot un samērojot pamatdarbības rezultātus, naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas un citas izmaksas (piemēram, situācijā, kad drošības rezerves pilnībā būs iegādātas valsts īpašumā, potenciālie ietaupījumi no drošības rezervju pārvaldības un rotācijas var tikt novirzīti, lai samazinātu Pakalpojuma maksu, u.c.).
2. ja kalendārā gada laikā samaksātā pakalpojuma maksas kopsumma pārsniedz faktiskās drošības rezervju izmaksas attiecīgajā kalendārajā gadā, tad summa, kas saņemta, pārsniedzot izmaksas, tiek uzkrāta drošības rezervju uzkrāšanas fondā un tiek izlietota nākamo periodu izmaksu segšanai, vai par uzkrātajiem līdzekļiem iegādājoties lielāku naftas produktu apmēru, kas attiecīgi samazinātu kopējos izdevumus nākamajos periodos.

Noteikumu projekta 13. punktā ir definētas ar drošības rezervju iegādi, uzturēšanu, rotēšanu un administrēšanu saistītās izmaksas.  Noteikumu projekta 13. punktā definētās izmaksu pozīcijas ir noteiktas kā tiesiskās noteiktības nolūkā noteikts izmaksu ietvars. Minētais nozīmē, ka ne visas izmaksas katrā kalendārā gadā faktiski radīsies. Tādējādi arīdzan pakalpojuma maksas likmes aprēķināšanai ir ietvertas tikai tās plānotās drošības rezervju izmaksas, kas ir identificētas 2024. gadam.

[3.3] Atbilstoši Enerģētikas likuma 72. panta pirmajai daļai CKUS uzdevumus turpmāk pildīs Possessor. Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 76 - 78. punktā noteikti pārejas periods, kas, cita starpā, nosaka, ka nesamaksātā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas noteikta par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim, tiek aprēķināta un samaksāta atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kāds bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. Valsts nodevu par drošības rezervju uzturēšanu administrē BVKB. BVKB izpilda drošības rezervju pakalpojuma saistības, kas uzsāktas līdz 2023. gada 31. decembrim. Savukārt CKUS līdz 2024. gada 10. janvārim pārņem no BVKB līgumus ar komersantiem, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei 2024. gadā, un nodrošina to izpildi. 
 
Lai nodrošinātu, ka komersantiem ir pieejami rekvizīti pakalpojuma maksas apmaksai, Possessor nodrošina, ka tās oficiālajā tīmekļa vietnē www.possessor.gov.lv tiek izvietoti norēķinu rekvizīti pakalpojumu maksas veikšanai.

[3.4] Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta trešo daļu likumdevējs ir paredzējis par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersantiem maksāt nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas.

Nokavējuma naudas aprēķināšanas pamatojums ir saistīts ar šādiem apsvērumiem:
1) Atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā izveidotajai drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņai, komersantu veikto pakalpojuma maksu ir paredzēts izmantot, lai finansētu faktisko pakalpojumu – valstij piederošo drošības rezervju iegādi, uzturēšanu, rotāciju un citus ar pārvaldību saistītus izdevumus.

Saskaņā ar Noteikumu projektu Latvijai kā naftas produktu importētājvalstij ir pienākums nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā, vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.
Ievērojot minēto, savlaicīga un pilnīga komersantu pakalpojuma maksas apmaksa ir vitāli būtiska veiksmīgai Latvijai uzlikto pienākumu izpildei un funkcionējošas valsts naftas produktu drošības rezervju izveides un uzturēšanas nodrošināšanai.

2) Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, viens no būtiskākajiem elementiem ir valstij izveidot veiksmīgu un funkcionējošu sadarbību ar komersantiem, kā arī izveidot tiesisku mehānismu gadījumā, ja komersanti kādu iemeslu dēļ neveic pilnīgu un savlaicīgu pakalpojuma maksas apmaksu. Proti, valstij ir nepieciešams preventīvi samazināt pakalpojumu samaksas neveikšanas risku, lai novērstu visus eventuālos šķēršļus un apgrūtinājumus, kas iespējami varētu kavēt valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanu krīzes gadījumā, civilās un militārās aizsardzības ilgtspēju, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.

Jau ilgstoši Augstākās tiesas judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka likumdevējs administratīvajās tiesībās par sodoša rakstura maksājumiem ir atzinis soda naudu, savukārt nokavējuma nauda ir saistīta ar pienākumu savlaicīgi veikt noteiktos maksājumus. Apgalvojuma pamatotību, ka nokavējuma naudai nav sodošs raksturs, apstiprina Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas pirmajā punktā noteiktais attiecībā uz sodoša rakstura maksājumiem, kas sevī ietver naudas sodus un soda naudas.

Ņemot vērā to, ka izveidotā naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeļa viens no primārajiem mērķiem ir nodrošināt, lai komersanti savlaicīgi un pilnā apmērā veiktu pakalpojuma maksas apmaksu, nevis sodīt komersantus par noteikto prasību neizpildi, par piemērotu papildus motivējošu savlaicīgas un pilnīgas pakalpojuma samaksas pienākuma izpildi būtu nosakāms komersanta pienākums veikt nokavējuma naudas samaksu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas. 

Par pamatparāda rašanās dienu tiek uzskatītā attiecīgā mēneša 26. datums.

[3.5] Lai konstatētu, vai komersanti pilnā apmērā ir veikuši pakalpojuma maksas samaksu, Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka CKUS līdz nākošā mēneša desmitajam datumam pārbauda komersantu veiktos maksājumus un gadījumā, ja komersants līdz noteiktajam termiņam nav veicis maksājumu pilnā apmērā, CKUS nosūta komersantam Paziņojumu par pakalpojuma maksas apmaksu.

[4] Noteikumu projektā ir noteikts, ka drošības rezerves, cita starpā, sastāv no izmaksām, kas radušās saistībā ar pārbaužu veikšanu drošības rezervju uzglabāšanas vietās pie drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem.

Kārtība, kādā CKUS veiks pārbaudes drošības rezervju uzglabāšanas vietās pie drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem tiks noteikti citos Ministru kabineta noteikumos, kas noteikts kārtību, kādā CKUS iegādājas, uztur un veic drošības rezervju rotāciju.

Vienlaikus tiek paredzēts, ka drošības rezervju izmaksas, cita starpā, var sastāvēt no citām izmaksām, kas var rasties saistībā ar pienākumu uzturēt drošības rezerves (piemēram, ar piespiedu izpildi saistītas izmaksas, naftas produktu piegādes izmaksas, u.tml). 

[5] Tāpat izpildot Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā dotos uzdevumus, CKUS atradīsies Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā. Ekonomikas ministrija un CKUS atsevišķi noslēdz līgumu par CKUS deleģēto uzdevumu izpildes pārraudzību.  


[6] Ar Noteikumu projekta V nodaļu tiek paredzēta informācijas apkopošana par naftas produktu apriti, kas tiks īstenota Energoresursu informācijas sistēmā (ERIS) un kuru veiks Possessor. Vienlaikus ERIS aizvien paliek BVKB pārziņā esoša sistēma.  

Attiecīgi tiek paredzēts, ka CKUS lieto ERIS un koordinē informācijas apmaiņu ar ERIS integrētajām valsts institūcijām, un komersantiem, lai nodrošinātu šajos noteikumos CKUS noteikto funkciju izpildi attiecībā uz pakalpojuma maksas administrēšanu. Lai nodrošinātu minētās funkcijas veikšanu informācijas pieejamības nolūkā tiek paredzēta informācijas apmaiņa starp SPRK.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) pēc CKUS pieprasījuma nosūta elektroniski CKUS informāciju par komersantu iepriekšējā mēnesī patēriņam nodoto, saražoto, Latvijā realizēto, savam patēriņam izlietoto, kā arī uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm izvesto un uz trešajām valstīm eksportēto naftas produktu apjomu.  Attiecībā uz minētās informācijas sniegšanu, VID CKUS sniedzamās informācijas tvērumā neietilpst informācija par jēlnaftu. CKUS arīdzan ir tiesības minēto informāciju pieprasīt iesniegt arī Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrajā daļā minētajiem komersantiem, ja kādu iemeslu dēļ attiecīgo informāciju nav iespējams savlaicīgi iegūt no VID.