Anotācija (ex-ante)

Mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Patērētāju vārdā kolektīvo prasību var celt patērētāju biedrība, kam ir piešķirts kvalificētās institūcijas statuss. Lai kvalificētās institūcijas varētu celt kolektīvās prasības, ir paredzēts tās finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Projekts saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par izdevumu, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”(23-TA-1981).

01.10.2023.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK pārņemšana bija jāveic līdz 2022. gada 25. decembrim un tās piemērošana sākās no 2023. gada 30. jūnijā. Patērētāju kolektīvo prasību procesuālais mehānisms  ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Nr.218/Lp14, 22-TA-2270) un Civilprocesa likumā (Nr.219/Lp14, 22-TA-2256) Saeimā galīgajā lasījumā ir pieņemts 2023. gada __.septembrī, tādēļ maksimāli ātri jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka finansējuma piešķiršanas kārtību kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai, lai šis mehānisms varētu sākt darboties.

2023.gada ­­__.septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.218/Lp14, 22-TA-2270) un likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.219/Lp14, 22-TA-2256), ar ko tiek ieviests process, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Šis process paredz, ka patērētāji apvienojas patērētāju kolektīvajās prasības un to vārdā prasību ceļ kvalificētā institūcija (turpmāk – institūcija), tā vietā, lai patērētāji celtu individuālas prasības tiesā saistībā ar kaitējuma atlīdzinājumu. Patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas institūcijas, kurām ir zināšanas un resursi, lai aizstāvētu patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Par pārkāpuma novēršanu institūcija varēs vērsties uzraudzības un kontroles iestādē un par pārkāpuma novēršanu kopā ar kaitējuma atlīdzinājumu vai tikai par kaitējuma atlīdzinājumu – tiesā.
Šobrīd nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šo mehānismu un cik bieži institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību. Standarta (nesarežģīta) lieta ir tāda, kurā dalība būtu apstiprināta 50 patērētājiem. Prognozējams, ka institūcijas gadā varētu celt pat divas patērētāju kolektīvās prasības.
Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos un izdevumi par darbību patērētāju kolektīvās prasības ietvaros institūcijai var tikt segti no valsts budžeta līdzekļiem.
Šo noteikumu projekts nosaka nosacījumus finansējuma piešķiršanai institūcijai saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību sagatavošanu, to virzību pirmstiesas procesā, iesniegšanu tiesā un tiesvedību, piespriesto summu sadale, kā arī šā finansējuma izlietošanas uzraudzības kārtību.
Finansējumu institūcija var saņemt uz līguma pamata, kas noslēgts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Lai saņemtu finansējumu konkrētās patērētāju kolektīvās prasības celšanai, institūcijai Patērētāju tiesību aizsardzības centram rakstiski ir jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda plānotais sasniedzamais mērķis – piemēram, pārkāpuma novēršana un patērētājiem pārkāpuma rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma saņemšana. Pieteikumā jānorāda potenciālo pasākumu saraksts, kas tiks izmantots, lai šo mērķi sasniegtu. Finansējuma izmaksas kārtība tiek noteikta līgumā un to var piešķirt pa posmiem – par pirmstiesas posmu un par tiesvedības posmu atsevišķi katrā no instancēm. Līgums tiek slēgts par izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tomēr patērētāju kolektīvās prasības procesā var būt vairāki scenāriji – ir iespējams noslēgt izlīgumu ar komersantu vēl pirms vēršanās tiesā, izlīgums var tikt noslēgts arī tiesvedības procesā vai, gadījumā, ja komersants nepiekrīt pārkāpuma faktam vai prasījumu apmēram, ir iespējama tiesvedība pat vairākās tiesu instancēs. Pieteikumā kvalificētajai institūcijai ir jānorāda visi plānotie pasākumi, kas ir nepieciešami izvirzītā mērķa sasniegšanai, bet gadījumā, ja mērķis tiek sasniegts, neīstenojot visus pieteikumā norādītos pasākumus un finansējums avansa maksājuma veidā par šiem pasākumiem ir izmaksāts, institūcijai jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram atskaite par īstenotajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem, un jāatmaksā Patērētāju tiesību aizsardzības centram avansā izmaksātais finansējums par neizpildītajiem pasākumiem.
Papildus pieteikumā katrai plānotajai pasākumu pozīcijai jāpievieno informācija par plānotajām izmaksām, norādot arī kopējo līguma cenu, kā arī izvirzītā mērķa potenciālo īstenošanas termiņu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvērtē saņemtos pieteikumus līguma slēgšanai un pieņem lēmumu, ņemot vērā četrus kritērijus:
institūcijai Patērētāju tiesības centrs ir piešķīris kvalificētās institūcijas statusu;
līguma summa;
pieteiktās kolektīvās prasības pamatotība, lietderīgums, sabiedrības ieguvums;
institūcijas resursi un kapacitāte.
Gadījumā, ja tiek saņemti vairāki pieteikumi vai budžetā atlikušie līdzekļi nav pietiekami plānotajiem pasākumiem, pieņemot lēmumu par līgumu slēgšanu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, papildus šiem kritērijiem, ņem vērā arī ikgadējā budžetā šim mērķim atvēlēto budžeta līdzekļu apmēru.
Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot pieteikumu, nepiekrīt kādai no izdevumu pozīcijām norādītajām izmaksām, ar institūciju var tikt veiktas pārrunas, lūdzot iesniegt konkrētās izmaksu pozīcijas pamatojumu un nepieciešamības gadījumā, ja pamatojums nav pietiekams, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var lūgt institūciju šo izmaksu pozīciju samazināt.
Tāpat, ja pieteikumā piedāvātā līguma summa pārsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centra budžetā pieejamos līdzekļus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs slēgt līgumu ar institūciju, kopīgi pārskatot plānoto pasākumu izdevumu pozīcijas, ņemot vērā ikgadējā budžetā šim mērķim atvēlēto budžeta līdzekļu apmēru.
Pēc tam kad ir izvērtēts saņemtais pieteikums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par pieņemto lēmumu rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Patērētāju tiesību aizsardzība centra pieņemto lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Līguma noslēgšanas, kā arī finansējuma izlietošanas uzraudzības kārtībai par pamatu ir ņemta līdzšinējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra prakse, slēdzot līgumus ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām. Tā kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir atbildīgs par līguma izpildi un finansējuma izlietošanu, institūcija ne retāk kā reizi pusgadā un pēc konkrētā posma noslēgšanās, kam piešķirts finansējums, iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram pārskatus par līguma izpildi. Papildus tam institūcija arī pēc līgumā norādītā mērķa sasniegšanas 30 dienu laikā iesniedz kopsavilkumu par līguma izpildi.
Papildus ir paredzēta iespēja, ka institūcijai ir tiesības iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumu par papildu finansējuma piešķiršanu, ja kolektīvās prasības celšanai plānotie pasākumi vai to izmaksas ir mainījušās. Ja izmaiņas ir objektīvi pamatotas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var pieņemt lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu. Piemēram, sākotnēji norādītā līguma summa ir palielinājusies objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, kasācijas instances tiesa atceļ spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Šādā gadījumā ir skaidrs, ka līguma summa, neatkarīgi no institūcijas, ir palielinājusies objektīvu iemeslu dēļ, ko pirms tam nebija iespējams paredzēt.

-

Nē

Nē

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-