Anotācija (ex-ante)

22-TA-869: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic novērošanu, izmantojot drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1panta septīto daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic apsargājamo objektu (izņemot valsts drošības iestāžu lietošanā esošos objektus), kā arī to telpu un teritorijas, aizsargjoslu ap apsargājamiem valsts aizsardzības objektiem, aizsargjoslu ap valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, aizsargjoslu ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, publisku vietu, militāro pasākumu norises vietu un šajās vietās esošo personu novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem un viestu skaidrību fiziskām personām par Nacionālo bruņoto spēku veiktās novērošanas un to rezultātā iegūto datu apstrādes pamatu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2022.
Pamatojums
Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta septītā daļa.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 pants paredz, ka atsevišķas Nacionālo bruņoto spēku vienības īsteno tādus uzdevumu īstenošanas pasākumus kā personu apsardze, valsts aizsardzības objektu apsardze, militāro pasākumu drošības nodrošināšana, kolonnu pavadīšana un militāro kravu apsargāšana, kā arī veic citus Nacionālo bruņoto spēku kompetencē nodotus uzdevumus, kas tiešā veidā saistīti ar iespējama apdraudējuma novēršanu. Minēto uzdevumu izpildē nozīmīgu ieguvumu Nacionālie bruņotie spēki gūst izmantojot novērošanas drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus.

Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs (karavīri un zemessargi), kas īsteno apsargājamo objektu apsardzi – lai novērstu likumpārkāpumus apsargājamā objektā vai tā aizsargjoslā un novērstu apsargājamā objekta apdraudējumu, kā arī Militārās policijas amatpersonas, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus, piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī veiktu citas procesuālās darbības, veic novērošanu un tās rezultātā iegūto personu datu apstrādi veic atbilstoši likumam “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”.

Aizsargjoslu likuma 23.1 panta pirmā daļa, cita starpā noteic, ka aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta instrukciju Nr. 2 “Instrukcija par bezpilota gaisa kuģu vai tādu lidaparātu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, un incidenta apstākļu noskaidrošanu” (ierobežotas pieejamības informācija), Nacionālie bruņotie spēki veic noteiktus uzdevumus savas kompetences ietvaros, nodrošinot valsts drošības un aizsardzības intereses. Minētajā instrukcijā ietverto uzdevumu izpildes nodrošināšanā būtiska nozīme ir novērošanas veikšanai, lai laicīgi un efektīvi reaģētu uz bezpilota gaisa kuģu un citu lidaparātu, kas nav gaisa kuģis, likumpārkāpumiem vai apdraudējumiem.


Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) 2. panta 2.punkta a. apakšpunktu un skaidrojumu (16) preambulā, Regulu nepiemēro jautājumiem par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai tādu personas datu brīvu apriti, kas saistīti ar darbībām, kuras neietilpst Eiropas Savienības tiesību darbības jomā, piemēram, darbībām attiecībā uz valsts drošību. Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, rīkojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku.
Ņemot vērā minēto, Regulas prasības neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic: valsts drošības iestādes (Aizsardzības ministrijas resora gadījumā – Militārās izlūkošanas un drošības dienests), kas nacionālās drošības jomā veic izlūkošanu, pretizlūkošanu un operatīvās darbības; citas valsts institūcijas, kuras saskaņā ar likumu pilnvarotas veikt izlūkošanu (Aizsardzības ministrijas resora gadījumā – NBS); valsts institūcijas, darbojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Veicot tādu novērošanu un tās rezultātā iegūto personas datu apstrādi, kas neietilpst Eiropas Savienības tiesību darbības jomā, arī ir jāievēro personas datu aizsardzības prasības, jo šāds pienākums izriet no personas konstitucionālajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Nacionālo bruņoto spēku veiktās novērošanas rezultātā iegūtie dati var saturēt personas datus (gadījumos, kad persona ir identificējama), tad Regulas izpratnē arī Nacionālie bruņotie spēki (iestāde, kas veic, piemēram, videonovērošanu, audio ierakstu ar ķermeņa kamerām) vāc datus, ir datu pārzinis (atbilstoši Regulā definētajam, ar pārzini plašāk saprot jebkuru Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, kas ir Nacionālo bruņoto spēku kā iestādes sastāvdaļa) tomēr iegūstamie dati atbilstoši Regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktam attiecas uz valsts drošību (neietilpst Eiropas Savienības tiesību darbības jomā).

Saskaņā ar Regulas 6.panta pirmās daļas e) apakšpunktu, personas datu apstrāde ir likumīga, kad apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētā panta 3.punkts noteic, ka b) apakšpunkts noteic, ka šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

Tādējādi Regulas izpratnē arī valsts iestāde, kura veic videonovērošanu un vāc datus, var būt datu pārzinis, uz kuru tieši tāpat kā uz visiem pārējiem attiecas šīs Regulas noteikumi. Videonovērošanas pamatojumam jābūt likumīgam un tikai veiktās videonovērošanas mērķa sasniegšanai nepieciešamajā apjomā.



[1] Satversmes tiesa saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, secinājusi, ka vārds “likums” ietver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispār saistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp ja tie izdoti, pamatojoties uz likumu, ja tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami un ja tie ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļu).

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālie bruņotie spēki atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumi drošības likumā noteiktajam organizē dažādus publiskus pasākumus, tostarp militārus pasākumus un piemiņas pasākumus, kuros, cita starpā, nodrošina drošību atbilstoši Nacionālo bruņotos spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 3.punkta d) apakšpunktam. Minētie pasākumi ir publiski pieejami, tomēr jebkuram sabiedrības loceklim ir jārēķinās, ka šādā Nacionālo bruņoto spēku rīkotajā pasākumā tiks veikta novērošana, gādājot par drošību tā laikā, līdz ar to, izpildot šo Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu, novērošanā iegūto datu apstrāde veicama pēc Regulas izņēmuma – nodrošinot vispārējus datu aizsardzības principus, bet nepiemērojot Regulā noteikto, ņemot vērā, ka datu apstrāde notiek drošības nodrošināšanai.

Administratīvās atbildības likuma 115.pants uzskaita iestādes, kuru amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

Īstenojot Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. pantā definētos Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības un drošības nodrošināšanas uzdevumus, tostarp, arī kritiskās infrastruktūras un valsts noslēpuma objektu aizsardzību, Nacionālie bruņoties spēki sadarbojas ar kompetentajām iestādēm noziedzīgu nodarījumu, tostarp, pret valsti (Krimināllikuma X. nodaļa) prevencijā un arī izmeklēšanā. Ņemot vērā šīs valsts pastāvēšanai nozīmīgās sabiedrības intereses, Nacionālie bruņoties spēki uzglabā novērošanas rezultātā iegūtos datus (tie var būt arī personas dati, kad persona ir identificējama) trīs mēnešus, lai nepieciešamības gadījumā, iegūtos datus izmantotu operatīvās darbības uzdevumu (attiecināmie Operatīvās darbības likuma 2. pantā norādītie uzdevumi) veikšanai, kā arī pietiekamu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai.

Lai Nacionālie bruņotie spēki nodrošinātu novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi, kuras mērķis ir iegūt informāciju par iespējamu valsts drošības apdraudējumu, piemēram, citas valsts aģentu (spiegu) sistemātiskas izlūkinformācijas ievākšanu par Nacionālo bruņoto spēku vienībās izvietotajiem valsts aizsardzības objektiem vai kritisko infrastruktūru un šīs informācijas nodošanu Latvijas Republikai naidīgu valstu amatpersonu rīcībā, vai citādu diversantu darbību ar mērķi graut Latvijas Republikas drošību un aizsardzības spējas, novērošanas rezultātā iegūtos datus glabā trīs mēnešus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra noteikumi Nr.1312 “Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem” Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, kas īsteno apsardzi, kontrolē apsargājamā objektā un ap šo objektu valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā notiekošo, tāpēc būtiski paredzēt tiesības izmantot drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus (piemēram, veikt audio un video fiksāciju), lai nepieciešamības gadījumā fiksētu likumpārkāpumus un vainīgās personas sauktu pie atbildības.

Minētais regulējums ieskicē tiesisko pamatu, valsts drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanas nolūkā veicamajai novērošanai, lai Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs vajadzības gadījumā, spētu nekavējoties reaģēt, lai novērstu likumpārkāpumu vai nesankcionētu darbību, piemēram, aizliegtas darbības aizsargjoslu teritorijā, apsargājamā objekta aprīkojuma vai funkcionalitātes bojāšana vai iznīcināšana, personas nepakļaušanās pārtraukt pretlikumīgu darbību gadījumā, veiktu darbības minētā pārkāpuma pārtraukšanai un fiksēšanai. Minētais tiešā veidā apliecina novērošanas drošības tehnisko sistēmu un līdzekļu izmantošanas nozīmību valsts funkciju un uzdevumu izpildes aizsardzības nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku apsardzē nodoto valsts aizsardzības objektu apdraudējuma novēršanai.


 
Risinājuma apraksts
Ar novērošanas drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem noteikumu projektā saprot cita starpā, videonovērošanas sistēmas (arī ķermeņa kameras nodrošinot personas vai valsts aizsardzības objekta aizsardzību), detektēšanas sistēmas (metāla, radiofrekvences), lai novērstu potenciālos draudus, mazinātu drošības riskus un atbalstītu seku pārvaldības pasākumu koordināciju.

Noteikumos ietverto samazināto informatīvo zīmi par videonovērošanas un audio ieraksta veikšanu plānots izmantot pie karavīra formas tērpa, lietojot ķermeņa kameras – militārā pasākuma vai valsts aizsargājama objekta apsardzes veikšanas laikā, bet proporcionāli samazinātu informatīvo zīmi vai pārvietojamu informatīvo zīmi  – militāro mācību vietās.


Īstenojot valsts drošības un aizsardzības vajadzības, noteikumi paredz, ka specifisku novērošanas organizāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos reglamentē iestādes iekšējā dokumentā.

Šo noteikumu izpratnē ar vietām, kurās personas sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību saprot tādas vietas kā tualete, ģērbtuves un tam līdzīgas vietas, kurās novērošana pārkāpj privātumu un tas nav samērojams ar valsts drošības un aizsardzības interesēm.

Novērošanas un drošības pasākumu rezultātā iegūtā informācija, pēc būtības ir informācija, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam, jo Nacionālie bruņotie spēki novērošanu veic vienīgi savu uzdevumu īstenošanas ietvaros, nodrošinot valsts drošību un aizsardzību, un tās izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, kā arī apdraudēt valsts funkciju un uzdevumu izpildes drošību. Ņemot vērā, Nacionālo bruņoto spēku darbības specifiku un novērošanas būtisko nepieciešamību valsts drošības un aizsardzības īstenošanā, kā arī novērošanā iegūto datu aizsargājamo raksturu, saprotams, ka novērošanas rezultātā iegūtie dati nav atzīstami par vispārpieejamu informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē, līdz ar to izpaužami vienīgi tiesībaizsardzības iestādēm un tiesai, valsts drošības iestādēm un kompetentajām amatpersonām, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu, sniedzot datus prasītajā apjomā, atbilstoši iestādes vai amatpersonas speciālajos likumos noteiktajām tiesībām (piemēram, Valsts drošības iestāžu likumā, Prokuratūras likumā, likumā “Par policiju”) pieprasīt, tai skaitā, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tās rīcībā esošo informāciju (novērošanas gadījumā tas varētu būt videonovērošanas rezultātā iegūtie dati) attiecīgas institūcijas vai tās amatpersonas kompetencē esošo jautājumu (izmeklēšanas darbības, operatīvās darbības, pierādījumu vākšana u.tml.) risināšanai.

Ar tiesībaizsardzības iestādēm šajos noteikumos saprot valsts institūcijas, kuru kompetencē ir noziedzības novēršana un apkarošana – Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Militārā policija, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Republikas prokuratūra, Finanšu izlūkošanas dienests, Iekšējās drošības birojs.

Novērošanas rezultātā iegūtajiem datiem atsevišķos gadījumos var būt klasificētas informācijas statuss, šajā gadījumā šādas informācijas aizsardzību nosaka likums “Par valsts noslēpumu”.

Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma procesa, kriminālprocesa, operatīvās darbības vai cita procesa, ko veic tiesībaizsardzības iestādes un tiesa, drošības iestādes vai kompetentās amatpersonas, ietvaros ir iespējams definēt tiesisko pamatu un mērķi, noteikumu projekts minētos subjektus ir definējis kā vienīgos, kam ir tiesības saņemt Nacionālo bruņoto spēku valsts drošības un aizsardzības nolūkā veiktās novērošanas rezultātā iegūto datus, nosakot, ka likumpārkāpumu izmeklēšanas vai drošības iestāžu veikto procesu nozīmīgums ir samērojams ar valsts drošības un aizsardzības interešu nodrošināšanu.

Noteikumu projektā ietverts informācijas kopums, kas tiek saglabāts par novērošanas rezultātā gūto datu izsniegšanu kompetentajai amatpersonai, saņemot pieprasījumu no tiesībaizsardzības vai valsts drošības iestādes, vai tiesas procesuālo darbību veikšanai. Attiecīgais informācijas kopums un saturs noteikts, lai Nacionālie bruņotie spēki identificētu tiesisko pamatu izsniegt kompetentajai iestādei vai amatpersonai, tās pieprasīto informāciju. Identificējošā informācija par amatpersonu, kas nodevusi un, kas saņēmusi novērošanā iegūtos datus, un to amatu (datus nododot klātienē) tiek saglabāta atbilstoši attiecīgo novērošanas rezultātā iegūto datu saglabāšanas termiņam un pēc tam dzēsta.

Noteikumu projektā norādītais maksimālais termiņš novērošanas rezultātā iegūto datu, kuros konstatēts valsts drošības apdraudējums, noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transportlīdzeklis, kā arī ēkas, telpu un teritorijas, apsargājamo personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabāšanas termiņš – līdz kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa, administratīvā procesa vai dienesta izmeklēšanas pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadus – noteikts analoģiski kā Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumu Nr. 153 “Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi” 11. punktā, ņemot vērā, ka Nacionālo bruņoto spēku veiktā novērošana valsts drošības un aizsardzības īstenošanai tiešā veidā var ietekmēt noteikumu projektā ietverto amatpersonu veiktās izmeklēšanas un pārbaudes darbības.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi.
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums tieši ietekmēs Nacionālo bruņoto spēku karavīrus un zemessargus, kas īsteno apsargājamo objektu apsardzi, kā arī tos sabiedrības locekļus, kas, atrodoties tiešu apsargājamo objektu vai apsargājamu personu tuvumā, vai valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā būs pakļauti Nacionālo bruņoto spēku novērošanai.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
2016. gada 27. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Minimālo termiņu novērošanas rezultātā iegūto datu glabāšanai uzsāk piemērot gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās, kas saistīts ar tehniskā nodrošinājuma sagatavošanu šīs prasības īstenošanai.
 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības norises laiks 21.03.22-04.04.22. Noteiktajā termiņā viedokļi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk