Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu lēmumu par atteikumu mainīt vārdu un uzvārdu pieņem, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tādējādi vārda un uzvārda maiņa iespējama tikai pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka jau šobrīd personām, kuras sodu ir izcietušas brīvības atņemšanas iestādē, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir iespējams mainīt uzvārdu, noslēdzot laulību. Pēc laulības noslēgšanas, ziņas par noslēgto laulību un personas veikto uzvārda maiņu tiek ievadītas Fizisko personu reģistrā, kas nozīmē, ka šī informācija nepieciešamības gadījumā ir pieejama arī kompetentajām valsts un pašvaldību iestādēm, tajā skaitā ļauj iegūt ziņas par personas sodāmību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Arī gadījumā, kad vārds un uzvārds tiek mainīts Likumā noteiktajā kārtībā, ziņas par personai veikto vārda un uzvārda maiņu tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā un nodrošina personas identitātes pēctecību.
Ņemot vērā minēto, šobrīd nav pamata liegt iespēju  mainīt vārdu un uzvārdu arī tām personām, kuras sodu jau ir izcietušas brīvības atņemšanas iestādē, bet sodāmība nav noņemta vai dzēsta, Likumā noteiktajā kārtībā.
 

Saskaņā ar likumprojektu Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka lēmumu par atteikumu mainīt vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) pieņem, ja persona izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē. Līdz ar to personas, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, bet sodāmība vēl nav dzēsta vai noņemta, būs tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu.

 

Saskaņā ar Likuma 6. panta otrās daļas 1. punktu iesniegumam par tautības ieraksta maiņu persona pievieno tēva vai mātes dzimšanas apliecību vai izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, un dokumentus, kuri apstiprina šo personu tautību.
Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem un citām institūcijām. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir citas institūcijas rīcībā, iestāde šo informāciju iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.
Informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par tautības ieraksta maiņu, gan pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa, gan Departaments var iegūt no Fizisko personu reģistra un civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem. Līdz ar to nav nepieciešamības no personas pieprasīt informāciju, kas jau ir minēto institūciju rīcībā. Departaments un pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas tautības ieraksta maiņas lietas ietvaros pārbaudīs ziņas Fizisko personu reģistrā  par personu radniecību un tautības ierakstu. Savukārt, ja lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa vai Departaments nevarēs iegūt, bet tā būs personas rīcībā, saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto, informācija vai dokumenti tiks pieprasīti no personas.
 

Ar likumprojektu tiek izslēgts Likuma 6. panta otrās daļas 1. punkts, tādējādi samazinot dokumentu apjomu, kāds personām papildus jāiesniedz, iesniedzot iesniegumu par tautības ieraksta maiņu. Vienlaikus tiek precizēts 6. panta otrās daļas 4. punkts, kurā ir atsauce uz izslēdzamo normu.
 

Likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura vēlas mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu, iesniedz pašvaldības dzimtsarakstu nodaļai vai Departamentam attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas iemeslu. Minētā panta piektā daļa noteic, ka persona, kura atrodas ārvalstī, iesniegumu iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk – Pārstāvniecība) pārsūtīšanai Departamentam.
Kopš 2021. gada ir iespējams iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu iesniegt ne tikai pašvaldības dzimtsarakstu nodaļai, Pārstāvniecībai, bet arī Departamentam, nosūtot to pa pastu vai elektroniski. Tā kā lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu vai par atteikumu mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu pieņem Departamenta direktors, iesnieguma iesniegšana Departamentā būtiski saīsina iesnieguma un citu vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietā nepieciešamo dokumentu izskatīšanas procesu.
Praksē novērojams, ka personas arvien biežāk izvēlas iespēju iesniegt iesniegumu Departamentam. Vienlaikus būtiski samazinājies to iesniegumu skaits, kuri tiek iesniegti Pārstāvniecībā. No minētā secināms, ka personas izvēlas tām ērtāko un ātrāko veidu iesnieguma iesniegšanai. Līdz ar to šobrīd, attīstoties pakalpojuma saņemšanas iespējām, var atteikties no Pārstāvniecībām līdz šim noteiktā papildu uzdevuma.
 

Ar likumprojektu no Likuma tiek izslēgtas tiesību normas, kuras noteic, ka iesniegums iesniedzams Pārstāvniecībā. Līdz ar to turpmāk iesniegums būs iesniedzams pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai Departamentā, tajā skaitā izmantojot pasta vai elektroniskā pasta sūtījumu.