Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 22.augustā.
24-TA-1156: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija rīkojumā Nr. 229 "Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitālā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 26.marta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.16, 21.§) 2.punktā nolemtajam uzdevums ministrijām nodrošināt, ka kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldītie valsts nekustamie īpašumi tiek dzēsti no pamatkapitāla un atsavināti bez atlīdzības atpakaļ valstij, ja tie vairs nav nepieciešami attiecīgās kapitālsabiedrības funkciju īstenošanai, ir atzīts par aktualitāti zaudējušu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija rīkojumā Nr. 229 “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā” (turpmāk - Rīkojums), nosakot, ka Rīkojuma 2.punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz nekustamo īpašumu Viestura iela 17, Gulbene, kadastra Nr. 5001 009 0252, kā arī rīkojuma projekts paredz noteikt tālākās darbības īpašuma tiesību aprobežojuma dzēšanai zemesgrāmatā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Rīkojumu Satiksmes ministrijai atļauts ieguldīt valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā nekustamos īpašumus, tostarp nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 5001 009 0252) Viestura iela 17, Gulbene. Savukārt Rīkojuma 2. punkts noteic, ka Satiksmes ministrijai kā valsts kapitāla daļu turētājai, jānodrošina, ka Rīkojuma 1. punktā minētie valsts nekustamie īpašumi bez atlīdzības tiek nodoti atpakaļ valstij, ja tie atbilstoši Komerclikumā noteiktajam vairs nav nepieciešami valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" funkciju īstenošanai. Minētā uzdevuma nepieciešamību noteica Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 29.§) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" pamatkapitālā"" 3.punkts, kas paredzēja, ka gadījumā, ja ministrijas gatavo rīkojuma projektu par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā, rīkojuma projektā jāparedz uzdevums atbildīgajai ministrijai kā kapitāldaļu turētājai nodrošināt, ka pamatkapitālā ieguldītie valsts nekustamie īpašumi tiek dzēsti no pamatkapitāla un atsavināti bez atlīdzības atpakaļ valstij, ja tie vairs nav nepieciešami attiecīgās kapitālsabiedrības funkciju īstenošanai, atbilstoši Komerclikuma noteiktajām normām.
Ministru kabineta 2019. gada 26. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 21.§) 2. punkta nolemts atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 29.§) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" pamatkapitālā"" 3.punktu. Ievērojot iepriekšminēto, ir secināms, ka regulējums par valsts kapitālsabiedrības mantas atdošanu bez atlīdzības atpakaļ valstij ir zaudējis savu aktualitāti.
Atbilstoši Rīkojumam valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā ieguldītais nekustamais īpašums Viestura iela 17, Gulbene, kadastra Nr. 5001 009 0252 (turpmāk – Zemes gabals), ir ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Gulbenes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000477663 uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vārda, par ko liecina minētā  nodalījuma II. daļas 1.iedaļas ieraksts Nr.2.2. Savukārt atbilstoši minētā nodalījuma III. daļas 1. iedaļas 2.1. atzīmei noteikts tiesību aprobežojums: ja nekustamais īpašums atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij.
Zemes gabalam pastāv šādi lietu tiesību apgrūtinājumi (III. daļa 1. iedaļa):
- Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeļu līniju;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju;
- aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa;
- uz zemes gabala atrodas VAS "Latvijas dzelzceļš" piederoša būve Sakaru nams ar kadastra apzīmējumu 5001 009 0252 001;
- uz zemesgabala atrodas dzelzceļa infrastruktūra - VAS "Latvijas dzelzceļš" piederošas inženierkomunikācijas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VAS "Latvijas dzelzceļš" piederošais Sakaru nams ar kadastra apzīmējumu 5001 009 0252 001 (nekustamā īpašuma kadastra Nr.  5001 509 6509), kas atrodas uz Zemes gabala, vairs nav  nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai. Ja valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” atsavina Sakaru namu trešajai personai, tad zemes  gabals Viestura iela 17, Gulbene, Gulbenes novads, uz kuras izvietots Sakaru nams, arī vairs nebūs nepieciešams “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valde  2023.gada 19.decembra sēdē (lēmums Nr. VL -1.6/397-2023) nolēma minēto nekustamo īpašumu (Sakaru namu un Zemes gabalu) virzīt pārdošanai izsolē pēc atbilstoša Ministru kabineta rīkojuma “Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija rīkojumā Nr.229 “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā”, pieņemšanas, kas noteiks, ka Rīkojuma 2. punktā minētais uzdevums nav attiecināms uz VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā ieguldīto valsts nekustamo īpašumu (kadastra Nr.5001 009 0252) Viestura iela 17, Gulbene, Gulbenes novads, kas atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām nav nepieciešams VAS “Latvijas dzelzceļš” turpmākai funkciju īstenošanai un valsts pārvaldes vajadzību nodrošināšanai.
Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” plāno atsavināt Sakaru nama ēku un ar to saistītās inženierbūves – ūdensvadu-7.2m, kanalizācijas vadu L=29.2m, Zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes valsts akciju sabiedrības  “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai.
Ievērojot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” statūtu 18.2. apakšpunktā noteikto, ka valdei ir nepieciešama iepriekšēja akcionāru sapulces piekrišana nekustamā īpašuma atsavināšanai, Akcionāru sapulce (20.03.2024. protokola lēmums Nr. Nr.A1.1/2-3) sniedza iepriekšēju piekrišanu VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes 2023. gada 19. decembra lēmumam Nr.VL-1.6/397-2023, daļā par nekustamā īpašuma atsavināšanu, atsavināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nekustamo īpašumu, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 2. punktā noteikto.
Zemes gabala atsavināšanas procesā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais, ka manta ir atsavināma par iespējami augstāko cenu, veicot Zemes gabala aktuālo nekustamā īpašuma novērtējumu atsavināšanas vajadzībām.
Lai noskaidrotu Zemes gabala vērtību iespējamai atsavināšanai un veiktu Zemes gabala stratēģiskās nozīmes analīzi, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” pasūtīja nekustamā īpašuma (Zemes gabala) novērtējumu (turpmāk - Novērtējums). Saskaņā ar saņemto Novērtējumu Zemes gabala īpašā vērtība ir noteikta 2106,66 EUR. Uz novērtējamā Zemes gabala atrodas apbūve – Sakaru nams kadastra apzīmējums 5001 009 025 2001, kas neietilpst novērtējamā Zemes gabala sastāvā. Saskaņā ar Gulbenes novada pašvaldības Gulbenes novads: Teritorijas plānojumu Zemes gabals atrodas publiskās apbūves teritorijā, Funkcionālais zonējums - Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, Maksimālais apbūves blīvums (%) 30, Esošais apbūves blīvums (%) 10.
Ievērojot to, ka Zemes gabals vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu Satiksmes ministrijai būtu jānodrošina, ka minētais Zemes gabals bez atlīdzības tiek nodots atpakaļ valstij.
Vienlaikus, izvērtējot minētā regulējuma piemērošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, konstatēts, ka Rīkojumā noteiktais uzdevums nav tiesiski izpildāms.   Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu kapitālsabiedrības pienākums ir rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, t.i., rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Zemes gabals tika ieguldīts valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā, kā rezultātā valsts pretī saņēma attiecīgu skaitu jaunu akciju. Turklāt kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīto nekustamo īpašumu nodošana bez atlīdzības atpakaļ valstij ir vērtējama kopsakarā ar komerctiesību regulējumu un valsts kapitālsabiedrību institūta būtību. Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir pakārtota privātajām tiesībām un pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu. Zemes gabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālu, radītu zaudējumus.  Saskaņā ar Komerclikuma 262. panta pirmo daļu pamatkapitālu samazina, sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri; samazinot akciju nominālvērtību. Bez atlīdzības atsavinātā nekustamā īpašuma bilances vērtība ir norakstāma kapitālsabiedrības zaudējumos, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus. Tādējādi, ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla samazināšanas kārtību, tiktu aizskartas arī kapitālsabiedrības kreditoru tiesiskās intereses un šāds risinājums negatīvi ietekmētu kapitālsabiedrības darbību un finansiālo situāciju.
Ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtību, normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā pamatkapitālā ieguldītā lieta varētu tikt dzēsta no pamatkapitāla vai atsavināta bez atlīdzības atpakaļ dalībniekam (valstij). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz tikai valsts kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā (uz laiku) un arī tikai noteiktos gadījumos, kā arī dāvinājums (nodošana bez atlīdzības īpašumā) ir paredzēts tikai konkrētiem mērķiem, kas neatbilst Rīkojuma gadījumam. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un Publiskas personas mantas atsavināšanas likums arī neparedz šādu gadījumu.
Savukārt Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts ēkas un zemes vienotības princips - uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu  Līdz ar to, ievērojot minēto principu un to, ka  valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” plāno atsavināt uz Zemes gabala esošo ēku, tiek paredzēta Zemes gabala, kas funkcionāli izmantojams ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai, atsavināšana. Turklāt, ievērojot iepriekš minētos apstākļus, Zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai un turpmāka Zemes gabala uzturēšana un apsaimniekošana nav lietderīga.
Ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldītais valsts nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams komercdarbības īstenošanai un tā uzturēšana un apsaimniekošana ir nelietderīga, atsavināšana ir pieļaujama nekustamā īpašuma vērtības aizstāšanai ar finanšu resursiem tālākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Tādējādi, ievērojot iepriekš minētos apsvērumus un to, ka Rīkojuma 2. punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības atdošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz Zemes gabalu, ar rīkojuma projektu ir noteikts, ka Rīkojuma 2. punkts nav attiecināms uz Zemes gabalu.
Vienlaikus ir dzēšama zemesgrāmatas nodalījumā veiktā atzīme - tiesību aprobežojums, saskaņā ar kuru, ja nekustamais īpašums atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij. Lai to nodrošinātu, rīkojuma projektā ietverts pilnvarojums Satiksmes ministrijai parakstīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai par atzīmes dzēšanu Zemes gabalam, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības attiecīgās atzīmes – tiesību aprobežojuma - dzēšanai zemesgrāmatā.
Turklāt tiek paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai kā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka no Zemes gabala atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmāko darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi  nodrošina atbilstoši Dzelzceļa likumā noteiktajam un Daudzgadu līgumam par valsts akciju sabiedrības  “Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūto līdzekļu novirzīšana nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Dzelzceļa likuma 6. pantā un 9.panta trešajā daļā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildes nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Ar rīkojuma projektu paredzēts veikt grozījumus Rīkojumā, nosakot, ka Rīkojuma 2.punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz nekustamo īpašumu Viestura iela 17, Gulbene, kadastra Nr. 5001 009 0252
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Zemes gabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālu, radītu zaudējumus. Saskaņā ar Komerclikuma 262. panta pirmo daļu pamatkapitālu samazina,  sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri; samazinot akciju nominālvērtību. Bez atlīdzības atsavinātā nekustamā īpašuma bilances vērtība ir norakstāma kapitālsabiedrības zaudējumos, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus. Tādējādi, ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla samazināšanas kārtību, tiktu aizskartas arī kapitālsabiedrības kreditoru tiesiskās intereses un šāds risinājums negatīvi ietekmētu kapitālsabiedrības darbību un finansiālo situāciju.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un VAS "Latvijas dzelzceļš".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • VAS "Latvijas dzelzceļš"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi