Anotācija (ex-ante)

GRECO secināja, ka "pat tad, ja šādiem ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem kā tādas nav nekādas izpildvaras lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tie var ietekmēt valsts politiku kādu noteiktu interešu vārdā, ņemot vērā to pietuvinātību valdības locekļiem un pateicoties to normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, proti: sniegt konsultācijas par valsts politiku, pārstāvēt ministrus iestādēs, padomēs un darba grupās, ar ministra atļauju iesaistīties aktivitātēs un pārstāvēt ministru plašsaziņas līdzekļos". Tādējādi GRECO izteiktā rekomendācija iv. paredz, ka interešu konflikta pārvaldības sistēma ir jāattiecina arī uz neatalgotiem ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem un neatalgotiem padomniekiem centrālajā valdībā, kā tas pienākas viņu funkcijām. Tā kā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 25. panta piektajā daļā noteiktajam ārštata konsultatīvie darbinieki nav valsts amatpersonas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, tad šajā likumā noteiktais regulējums uz viņiem neattiecas, ja vien ārštata konsultatīvais darbinieks nav noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Ministru kabineta locekli par noteikta uzdevuma izpildi un par to nesaņem atlīdzību. 
Ikdienā lielākajā daļā gadījumu ārštata konsultatīvie darbinieki atlīdzību nesaņem. Tiem ir cits pamatdarbs un ārštata padomnieka pienākumu pildīšana vairāk tiek raksturota kā goda funkcija un iespēja konsultēt Ministru kabineta locekli par konkrētajā nozarē vai sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Ārštata padomnieki ir savas jomas augsta līmeņa eksperti un pieredzējuši speciālisti, kuri nodrošina Ministru prezidenta vai ministra izpratni par kādu jomu.
Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas 2021. gada maijā Ministru prezidentam un ministriem kopā bija 23 ārštata padomnieki (šis ir indikatīvs rādītājs, jo skaits ir mainīgs). Lai nodrošinātu caurskatāmību, ārštata padomnieku vārds, uzvārds un informācija par to, kāds ir viņa pamatdarbs, saskaņā ar GRECO piektās novērtēšanas kārtas ziņojumā par Latviju izteikto rekomendāciju i., jāpublicē Ministru kabineta vai attiecīgās ministrijas tīmekļvietnē. 
Minētā rekomendācija paredz, ka "i. lai nodrošinātu pārredzamību, publicēt konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, kā arī ārštata konsultatīvo darbinieku un jebkāda cita veida valdības neatalgoto padomnieku vārdus tiešsaistē un attiecībā uz abām pēdējām kategorijām nodrošināt, ka ērti tiešsaistē ir pieejama informācija par viņu pamatdarbu un papildu darbiem, tostarp uzņēmuma līgumiem, kas tiek pildīti centrālajām valsts iestādēm". 
Lai izpildītu šo rekomendāciju 2019. gada 19. jūlijā visām ministrijām tika nosūtīta vēstule par informācijas par ministru padomniekiem un darbiniekiem publiskošanu, lai nodrošinātu minētās rekomendācijas izpildi. Vienlaikus kopš šīs vēstules nosūtīšanas ir pagājuši jau vairāk nekā 3 gadi un šajā laika posmā lielākā daļa ministriju Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projekta ietvaros ir pārgājusi uz jaunā tipa mājaslapām. Iepazīstoties ar ministriju tīmekļvietnēs publicēto informāciju secināms, ka netiek nodrošināta vienota prakse jautājumā par informācijas publicēšanu attiecībā par Ministru kabineta locekļu ārštata konsultatīvo darbinieku, proti, pieejams atšķirīgs informācijas apjoms par ārštata konsultatīvo darbinieku. Tādējādi netiek nodrošināta vienota pieeja, lai sabiedrībai būtu viegli un ērti pieejama līdzvērtīga apjoma informācija. Tāpat bez tiesiskā regulējuma nav iespējams nodrošināt, ka informācija ir aktuāla un pilnīga. Līdz ar to nepieciešams paredzēt noteikumus minētās informācijas publicēšanai. 

Noteikumos Nr. 495 jau šobrīd ir ietvertas atsevišķas normas, kas paredz pienākumus ārštata konsultatīvajam darbiniekam, kas ir līdzīgi tiem, kas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikti attiecībā uz valsts amatpersonām. Piemēram, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 19. pants paredz informācijas neizpaušanas un izmantošanas aizliegumu. Līdzīga norma ietverta arī Noteikumos Nr. 495, to 6.1. apakšpunkts paredz, ka ārštata konsultatīvais darbinieks ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kas tam kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus. 
Savukārt Noteikumu Nr. 495 10. punktā ir noteikts, ka ārštata konsultatīvais darbinieks ir atbildīgs par viņam nodotās mantas saglabāšanu. Tas attiecināms uz tiem gadījumiem, ja nepieciešams ārštata konsultatīvo darbinieku nodrošināt ar darba vietu un nodot tā lietošanā materiālās vērtības. 

Lai izpildītu GRECO rekomendācijas, paredzēts papildināt Noteikumu Nr. 495 6. punktu ar jaunu 6.4. apakšpunktu, paredzot, ka ārštata konsultatīvais darbinieks nekavējoties rakstveidā informē Ministru kabineta locekli, ja viņa paša vai viņa radinieku vai darījuma partneru personisko vai mantisko interešu vai ētisku apsvērumu dēļ viņa darbību objektivitāte un neitralitāte var tikt apšaubīta, un neuzņemas attiecīgā pienākuma vai konkrētā uzdevuma veikšanu, vai nekavējoties pārtrauc attiecīgā pienākuma vai uzdevuma izpildi, ja minētie apstākļi tiek konstatēti attiecīgā pienākuma vai uzdevuma izpildes laikā.
Papildinot Noteikumus Nr. 495 ar 6.4. apakšpunktu, uz ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem tiktu attiecināts līdzīgs regulējums, kāds paredzēts likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 21. pantā, proti, ka ārštata konsultatīvajam darbiniekam ir nekavējoties rakstveidā jāinformē Ministru kabineta loceklis par to, ja kādu apsvērumu dēļ var rasties šaubas par viņa paša, viņa radinieku vai darījuma partneru integritāti un objektivitāti. Tāpat, tiktu veicināts, ka interešu konfliktu pārvaldības sistēma attiektos arī uz ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem, proti, tiem piemēro līdzīgas prasības kā valsts amatpersonām.
Paredzēts, ka informāciju būtu nepieciešams sniegt nekavējoties un rakstveidā, lai nodrošinātu, ka informācija par šādiem gadījumiem ir pienācīgi dokumentēta un nepieciešamības gadījumā to varētu izmantot (piemēram, uzskaitīt un analizēt šādus gadījumus). Savukārt nekavējoties nozīmē, ka ārštata konsultatīvais darbinieks informāciju sniedz bez kavēšanās un bez vilcināšanās, tiklīdz, kā tiek konstatēti 6.4. apakšpunktā minētie apstākļi. 
Attiecībā uz noteikumu projekta 6.4. apakšpunktā minēto jēdzienu lietojumu norādāms, ka jēdzieni "radinieks" un "darījuma partneris" lietoti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

GRECO viii. rekomendācijas i) punkts paredz arī to, ka par neinformēšanu par interešu konfliktu tiek piemērotas atbilstošas sankcijas. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 495 1. punktu šie noteikumi nosaka ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci. No minētā deleģējuma formulējuma secināms, ka tas neaptver tiesības tajos paredzēt sankcijas par kāda pienākuma neizpildīšanu. Vienlaikus pat, ja minētais deleģējums aptvertu arī sankciju noteikšanu, šajos noteikumos nebūtu iespējams paredzēt administratīvo atbildību par šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minētā pienākuma neizpildīšanu, jo saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2. panta trešo daļu administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot šajā likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. No minētās normas secināms, ka Ministru kabineta noteikumos nav iespējams paredzēt administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus.
Salīdzinājumam, piemēram, Noteikumu Nr. 495 6.1. apakšpunkts paredz, ka ārštata konsultatīvais darbinieks ir lojāls pret attiecīgo Ministru kabineta locekli un ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kas tam kļuvusi zināma, pildot pienākumus. Šajā normā noteikts pienākums neizpaust informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot pienākumus, taču arī par šīs normas pārkāpumu sankcijas nav paredzētas. Ievērojot minēto, jautājums par sankciju piemērošanu par šajos noteikumos paredzēto pienākumu neizpildīšanu nav risināms šī tiesību akta ietvaros.  

Lai nodrošinātu vienotu kārtību informācijas par ārštata konsultatīvo darbinieku publicēšanu ministriju tīmekļvietnēs, Noteikumi Nr. 495 papildināmi ar 3.¹ punktu, kurā noteikts, ka attiecīgās ministrijas vai Ministru kabineta tīmekļvietnē publicē un regulāri aktualizē vismaz šādu informāciju par ārštata konsultatīvo darbinieku: vārdu, uzvārdu, pamatdarbu un darbības jomu.
Minētā norma ietverama Noteikumos Nr. 495, lai jautājumi, kas saistīti ar ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem un to darbību, tiktu regulēti vienuviet. Turklāt attiecīgais ārštata konsultatīvais darbinieks, iepazīstoties ar savu darbību regulējošo normatīvo aktu, būtu informēts par to, kāda informācija par viņu tiks publicēta attiecīgās iestādes tīmekļvietnē.
Atkarībā no iestādes informāciju publicē Ministru prezidenta vai ministra birojam speciāli izveidotā sadaļā tīmekļvietnē saraksta veidā vai iekļauj kopīgajā darbinieku sarakstā tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti” (Darbinieku kontakti - MP/ministra birojs). Informācijai par ārštata konsultatīvo darbinieku būtu jābūt viegli un ērti pieejamai. Tāpat nepieciešams nodrošināt, lai attiecīgās iestādes tīmekļvietnē būtu pieejama aktuālā informācija par ārštata konsultatīvo darbinieku.
Noteikumi Nr. 495 regulē Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci. Tā kā ārštata konsultatīvais darbinieks ir persona, kas konsultē Ministru kabineta loceklis par valsts politikas izstrādi un īstenošanu attiecīgajā nozarē, kā arī nodrošina saikni ar sabiedrību, tad sabiedrības interesēs ir zināt, kādas intereses minētā persona pārstāv. Proti, ir nepieciešama informācija gan par ārštata konsultatīvā darbinieka pamatdarbu, gan to kādā jomā viņš konsultē attiecīgo Ministru kabineta locekli. Minētās informācijas norādīšana arī radītu priekšstatu par ārštata konsultatīvā darbinieka kompetenci konsultēt Ministru kabineta locekli attiecīgajos jautājumos. 
Ar ārštata konsultatīvā darbinieka darbības jomu saprot to, kādā jomā tas sniedz priekšlikumus par politikas izstrādi un īstenošanu, piemēram, ārštata konsultatīvais darbinieks komunikācijas vai ekonomikas, vai digitalizācijas jautājumos.

Noteikumi Nr. 495 ir pieņemti 2004. gadā un kopš tā laika nav pārskatīti, līdz ar to ir nepieciešams precizēt atsevišķus Noteikumu Nr. 495 punktus. 

Noteikumu Nr. 495 7. punkts paredz, ka ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem darba samaksu. Termins "darba samaksa" tiek aizstāts ar "atlīdzība". Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību minētā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa minētā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Savukārt sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un minētā likumā noteikto izdevumu segšana. Noteikumu Nr. 495 9. punktā lietots termins "atlīdzība", līdz ar to tiek vienādots terminu lietojums.
Vienlaikus 7. punkts tiek papildināts arī ar atsauci uz 9. punktu, proti, nosakot, ka ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem atlīdzību, izņemot šo noteikumu 9. punktā minēto gadījumu. 
Pēc vispārīgā principa ārštata konsultatīvajam darbiniekam atlīdzību nemaksā. Izņēmuma gadījumos, kas paredzēts šo noteikumu 9. punktā, ārštata konsultatīvajam darbiniekam izmaksā atlīdzību un komandējuma izdevumus, ja Ministru kabineta loceklis ir noslēdzis uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma izpildi un par to noteicis atlīdzību. 
Ja Ministru kabineta loceklis ir iecerējis slēgt uzņēmuma līgumu ar ārštata konsultatīvo darbinieku par noteikta uzdevuma izpildi, tad Ministru kabineta loceklim ir jāizvērtē minētā līguma slēgšanas pieļaujamību saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.