Anotācija (ex-ante)

22-TA-568: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība"" (turpmāk - Projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, konstatējot, ka praksē, gadījumos, kad tiek iesniegts pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, trūkst skaidrības un vienotas izpratnes par to, vai un kādā apmērā pieteicējam ir jāiemaksā ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistītie izdevumi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nostiprināt skaidru un vienkāršotu ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas un aprēķināšanas kārtību gadījumos, kad tiek iesniegts pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība" (turpmāk – MK not. Nr.20) 14. punktā noteikts, ka tiesas dokumentu izsniegšanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 40. panta pirmo daļu ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistītos izdevumus sākotnēji iemaksā valsts. Izņēmums ir saistības piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā (SPIBK). No CPL 406.3 panta trešās daļas izriet, ka ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi ir jāiemaksā pieteicējam. No minētās normas skaidri neizriet, ka pieteicējam ir jāiemaksā arī ar lēmuma nosūtīšanu parādniekam saistītie izdevumi. Šādas sašaurinātas normas interpretācijas rezultātā praksē veidojas situācijas, ka pieteicējs iemaksā 2 euro par brīdinājuma izsniegšanu, savukārt 2 euro par tiesas lēmuma nosūtīšanu parādniekam nākas avansēt valstij. Atbilstoši vispārējam regulējumam šie pēdējie minētie izdevumi ir piedzenami valsts labā lietas izskatīšanas beigās. Ievērojot SPIBK skaitu (2021. gadā tiesās izskatīti nepilni 75 000 pieteikumi par SPIBK), normu sašaurināta interpretācija un attiecīga prakse rada risku būtiski palielināt niecīga apmēra summas piedziņu skaitu valsts labā, kas savukārt rada tiesas sistēmas pārslodzes risku. Konstatējot minēto risku, no 2022. gada 10. februāra E-lietas portālā ir ievietota skaidrojoša informācija, ka pieteicējam, kas iesniedz pieteikumu par SPIBK, ir jāiemaksā izdevumi 4 euro apmērā. Summa noteikta, vadoties no tā, ka tiesas SPIBK ietvaros pamatā sūta divus pasta sūtījumus, proti, brīdinājuma un atbildes veidlapas izsniegšanai parādniekam un lēmuma nosūtīšanai parādniekam. Tomēr minētais ir tikai pagaidu risinājums, un juridiskās skaidrības un noteiktības labad ir nepieciešams normatīvi nostiprināt vienu konkrētu ar tiesas dokumentu izsniegšanas saistīto izdevumu summu, kas SPIBK ietvaros ir jāiemaksā pieteicējam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
E-lietas portālā ievietotā skaidrojošā informācija ir tikai pagaidu risinājums, un juridiskās skaidrības un noteiktības labad ir nepieciešams normatīvi nostiprināt vienu konkrētu ar tiesas dokumentu izsniegšanas saistīto izdevumu summu, kas SPIBK ietvaros ir jāiemaksā pieteicējam.
Risinājuma apraksts
Skaidrības un noteiktības labad Projekts paredz grozījumus MK not. Nr.20, papildinot tos ar jaunu 14.1 punktu, kas nosaka, ka tiesas dokumentu izsniegšanas izdevumi SPIBK ietvaros ir viena konkrēta un vidējos izdevumos balstīta summa, proti, 4 euro. Summu veido pasta izdevumi un atbildes veidlapas sagatavošanas izdevumi. Kā tas izriet no CPL 406.3 panta trešās daļas, ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi ir jāiemaksā pieteicējam. Attiecīgi SPIBK gadījumā nav piemērojama CPL 40. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistītos izdevumus sākotnēji iemaksā valsts. Līdz ar to SPIBK gadījumā izdevumi sākotnēji netiek segti no Tiesu administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Attiecīgie tiesas izdevumi ir jāiemaksā pieteicējam. 
Minēto grozījumu rezultātā tiks nostiprināta skaidra un vienkāršota ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas un aprēķināšanas kārtība gadījumos, kad tiek iesniegts pieteikums par SPIBK. Paredzams, ka Projekts veicinās vienveidīgas tiesu prakses attīstību, atslogos tiesas, novērsīs nelielu summu piedziņu valsts labā skaita palielināšanos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Kā iespējamais alternatīvais risinājums tika apspriesta iespēja noteikt, ka ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistītos izdevumus SPIBK ietvaros uzņemas valsts. Ievērojot, ka 2021. gadā tiesās izskatīti nepilni 75 000 pieteikumi par SPIBK, saglabājoties nemainīgam pieteikumu īpatsvaram, valstij nāktos uzņemties izmaksas 150 000 euro apmērā. Ja ar tiesas dokumentu izsniegšanu saistītos izdevumus SPIBK ietvaros uzņemtos valsts, tam būtu neliela pozitīva ietekme uz tiesu noslodzi, tomēr uzņemties valstij izmaksas minētajā apmērā nebūtu samērīgi iepretim iespējamiem ieguvumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Projekts tieši ietekmēs pieteikuma par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzējus.
Ietekmes apraksts
Projekta ietekme uz sabiedrības mērķgrupām vērtējama kā pozitīva. Nosakot, ka tiesas dokumentu izsniegšanas izdevumi SPIBK ietvaros ir viena konkrēta un vidējos izdevumos balstīta summa, tiek vienkāršots izdevumu aprēķins un izdevumi top skaidri un paredzami. Tas aiztaupīs gan lietas dalībnieku, gan tiesu resursu, kā arī pozitīvi ietekmēs tiesu sistēmas noslodzi. 
Juridiskās personas
  • Projekts tieši ietekmēs pieteikuma par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzējus.
Ietekmes apraksts
Skat. iepriekšējo ietekmes aprakstu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) 2022. gada 22. februārī tika nodots publiskajai apspriešanai. Publiskās apspriedes norises laikā līdz 2022. gada 8. martam viedokļi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi