21-TA-1513: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstība, lai jebkādos apstākļos, tajā skaitā valsts apdraudējuma gadījumā, tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzības;
2. Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra sēdes protokola 39.§ Informatīvā ziņojuma “Par mācību KRISTAPS 2019 secinājumiem” 2.4. punkts (DIENESTA VAJADZĪBĀM).
2. Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra sēdes protokola 39.§ Informatīvā ziņojuma “Par mācību KRISTAPS 2019 secinājumiem” 2.4. punkts (DIENESTA VAJADZĪBĀM).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Nacionālo bruņotos spēku (turpmāk - NBS) tiesības slēgt sadarbības līgumus ar kritiskās infrastruktūras (turpmāk – KI) un Eiropas KI īpašniekiem par infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumiem valsts apdraudējuma gadījumā, ko īsteno attiecīgās KI un Eiropas KI Zemessardzes apakšvienības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Viens no visaptverošas valsts aizsardzības galvenajiem uzdevumiem ir sabiedrības un tautsaimniecības spēja nodrošināt nepārtrauktus kritiskos pakalpojumus krīzes un kara apstākļos. Kritiskos pakalpojumus nodrošina KI – Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas sabiedrībai svarīgu funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un, kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 37.punktu, enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka NBS vai Valsts policija pārņem atsevišķas B, C un D kategorijas KI vai Eiropas KI pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.
Lai pilnvērtīgi ar drošības un aizsardzības pasākumiem tiktu nodrošināti visi KI objekti, Aizsardzības ministrija atbalsta Zemessardzes apakšvienību izveidi KI objektos. Vienlaikus atbalsts šāda risinājuma ieviešanai balstās arī valsts drošības iestāžu (turpmāk – VDI) sniegtajās rekomendācijās par to, kā stiprināt kritiskās infrastruktūras drošību un darbības nepārtrauktību. Valsts apdraudējuma (izņēmuma stāvokļa) gadījumā tieši KI objektā strādājošie zemessargi ir ciešā kontaktā ar KI īpašnieku, tiesisko valdītāju vai infrastruktūras vadību un būtu kompetentākie pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā konkrētajā KI objektā un visātrāk pieejamie spēki, lai operatīvi reaģētu uz drošības incidentiem. Veicot analīzi par piemērotāko juridisko risinājumu minētā jautājuma risināšanā, tika identificēts, ka visatbilstošākais risinājums būtu šādu normu, ar iespēju veidot Zemessardzes apakšvienības KI un Eiropas KI objektos, noteikt Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumos Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”.
Latvijā Militārā dienesta likums reglamentē militārā dienesta gaitu NBS, kamēr Latvijas Republikas Zemessardzes likums nosaka Zemessardzes uzdevumus, uzbūvi un zemessargu dienesta gaitu. Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka zemessargs pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar Zemessardzes dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm, līgumu par dienestu Zemessardzē un citiem šajā likumā noteiktajiem līgumiem, kas noslēgti ar Zemessardzi. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17. panta trešā daļa nosaka, ka zemessargu var pārcelt uz citu vienību pie nosacījuma, ja pats zemessargs šādai pārcelšanai piekrīt.
Atbilstoši šim likumiskajam ietvaram, NBS un Zemessardzes vienības (t.sk. apakšvienības) tiek veidotas ar komandiera pavēli, lai nodrošinātu normatīvajos aktos un plānos paredzēto uzdevumu izpildi. Līdz ar to pašreiz spēkā esošās likuma normas neierobežo un pieļauj šādu vienību (apakšvienību) izveidi atbilstoši NBS un Zemessardzes identificētajai operacionālajai nepieciešamībai. Vienlaikus pašreizējais regulējums sniedz pietiekoši plašas tiesības katram zemessargam izvēlēties savu dienesta vietu un specifiku.
Visaptverošā valsts aizsardzība ir balstīta uz sadarbību un katras iesaistītās puses ieinteresētību un vēlmi līdzdarboties valsts aizsardzības stiprināšanā. Šāda brīvprātīga savstarpējā sadarbība ir attiecināma arī uz sadarbību starp NBS un KI objekta īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Proti, noteikumu projektā minēto Zemessardzes apakšvienību izveide KI objektos ir uzskatāma par brīvprātīgu un var tikt veikta tikai saskaņā ar KI objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja patstāvīgi pieņemtu lēmumu. Tādējādi noteikumu projektā piedāvātais regulējums nekādi neierobežojot vai nenosaka papildus pienākumus KI un Eiropas KI objekta īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
Turklāt šāds risinājums, paredzot noteikt attiecīgo normu Ministru kabineta noteikumu līmenī, mazina administratīvo slogu likumdevējam, nerada nepieciešamību veikt grozījumus Militārā dienesta vai Zemessardzes likumā (ņemot vērā, ka jau šobrīd likumu ietvaros minētās darbības ir atļautas), tajā pašā laikā sniedzot nepieciešamo deleģējumu iesaistītajām pusēm fokusēties uz praktisko sadarbību.
KI objekta īpašnieka un vadības sadarbības akcepta gadījumā, noslēdzot NBS un KI īpašnieka sadarbības līgumu, tiktu radīts tiesiskais pamats Zemessardzes apakšvienības izveidei drošības un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai KI objektā valsts apdraudējuma gadījumā (izņēmuma stāvokļa laikā). Zemessardzes apakšvienību veidotu KI objektā strādājošie jau esošie zemessargi, kas vēlas pievienoties vienībai un strādājošie, kas iestājas Zemessardzē ar mērķi darboties sava KI objekta Zemessardzes apakšvienībā. Tie apakšvienības zemessargi, kas nav kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā varētu tikt pastāvīgi iesaistīti KI objekta pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā, savukārt zemessargi, kas vienlaikus ir kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā veidotu rezervi – ātrās reaģēšanas spēkus (QRF – Quick Reaction Force), kas var tikt īslaicīgi aktivizēta reaģēšanai drošības incidenta gadījumā.
Šādas Zemessardzes apakšvienības darbība neaizstātu regulāro KI objekta apsardzi, bet tiktu integrēta esošajos KI objekta pastiprinātas fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas plānos un apakšvienības vecākais sadarbotos ar KI objekta par drošību atbildīgo amatpersonu un attiecīgo VDI. Tādējādi Zemessardzes apakšvienību darbības pasākumi un noteiktie aizsardzības plāni būtu integrējami kā daļa no KI darbības nepārtrauktības plāna valsts apdraudējuma gadījumam, kuru izstrāde ir noteikta Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība". Tiek plānots, ka šādas apakšvienības izveidei būtu nepieciešams noteikts skaits KI nodarbināto zemessargu un tās rīcībā būtu KI objektā izveidota infrastruktūra. KI objekta īpašnieks var lemt nodot (pamatojoties uz rakstisku vienošanos) ieroču izvietošanai prasībām atbilstošu telpu/-as Aizsardzības ministrijai (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) bezatlīdzības lietošanā. Attiecīgās Zemessardzes apakšvienības ieroči minētajā telpā tiktu izvietoti uz atsevišķas attiecīga Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēles pamata, un KI objektā esošā Zemessardzes apakšvienības atbildībā būtu ieroču telpas apsargāšana ieroču ievietošanas, uzglabāšanas un izņemšanas laikā.
Atkarībā no katra atsevišķi izvērtētā gadījuma, ieroču telpā ar specifiskām drošības prasībām ieroči glabātos patstāvīgi vai tā tiktu piepildīta valstī izsludināta izņēmuma stāvokļa gadījumā (minētā kārtība tiks saskaņota ar attiecīgo KI valdītāju un atbildīgo VDI pārstāvi).
Tiek paredzēts, ka KI Zemessardzes apakšvienību var tikt veidota no zemessargiem, kam ir darba tiesiskās attiecības ar KI vai Eiropas KI īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tikmēr, lai izvairītos no KI objektos nodarbināto zemessargu mobilizāciju regulārajās vienībās vai to pārvietošanu citu izdevumu izpildē, ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu paredzētajā sadarbības līgumā starp NBS un KI īpašnieku vai tiesisko valdītāju tiks noteikts, ka valsts apdraudējuma gadījumā (izņēmuma stāvokļa laikā) KI Zemessardzes apakšvienības primārais uzdevums ir nodrošināt KI un Eiropas KI drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanu. Valsts apdraudējuma (izņēmuma stāvokļa izsludināšanas) gadījumā kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības uzdevums ir nodrošināt KI un Eiropas KI drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanu, kā arī veikt citus Valsts aizsardzības operatīvā plānā noteiktos uzdevumus. Vienlaikus, ja attiecīgais KI un Eiropas KI objekts beidz pildīt savas minimālā apjoma funkcijas (bojājumu, evakuācijas vai citu apstākļu dēļ), KI Zemessardzes apakšvienību iesaista citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā notiektos uzdevumus izpildē.
Pārtraucot darba tiesiskās attiecības ar KI objektu, persona varēs turpināt darbību Zemessardzes regulārajās vienībās vai pārtraukt aktīvu darbību, paliekot rezervē.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 37.punktu, enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka NBS vai Valsts policija pārņem atsevišķas B, C un D kategorijas KI vai Eiropas KI pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.
Lai pilnvērtīgi ar drošības un aizsardzības pasākumiem tiktu nodrošināti visi KI objekti, Aizsardzības ministrija atbalsta Zemessardzes apakšvienību izveidi KI objektos. Vienlaikus atbalsts šāda risinājuma ieviešanai balstās arī valsts drošības iestāžu (turpmāk – VDI) sniegtajās rekomendācijās par to, kā stiprināt kritiskās infrastruktūras drošību un darbības nepārtrauktību. Valsts apdraudējuma (izņēmuma stāvokļa) gadījumā tieši KI objektā strādājošie zemessargi ir ciešā kontaktā ar KI īpašnieku, tiesisko valdītāju vai infrastruktūras vadību un būtu kompetentākie pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā konkrētajā KI objektā un visātrāk pieejamie spēki, lai operatīvi reaģētu uz drošības incidentiem. Veicot analīzi par piemērotāko juridisko risinājumu minētā jautājuma risināšanā, tika identificēts, ka visatbilstošākais risinājums būtu šādu normu, ar iespēju veidot Zemessardzes apakšvienības KI un Eiropas KI objektos, noteikt Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumos Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”.
Latvijā Militārā dienesta likums reglamentē militārā dienesta gaitu NBS, kamēr Latvijas Republikas Zemessardzes likums nosaka Zemessardzes uzdevumus, uzbūvi un zemessargu dienesta gaitu. Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka zemessargs pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar Zemessardzes dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm, līgumu par dienestu Zemessardzē un citiem šajā likumā noteiktajiem līgumiem, kas noslēgti ar Zemessardzi. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17. panta trešā daļa nosaka, ka zemessargu var pārcelt uz citu vienību pie nosacījuma, ja pats zemessargs šādai pārcelšanai piekrīt.
Atbilstoši šim likumiskajam ietvaram, NBS un Zemessardzes vienības (t.sk. apakšvienības) tiek veidotas ar komandiera pavēli, lai nodrošinātu normatīvajos aktos un plānos paredzēto uzdevumu izpildi. Līdz ar to pašreiz spēkā esošās likuma normas neierobežo un pieļauj šādu vienību (apakšvienību) izveidi atbilstoši NBS un Zemessardzes identificētajai operacionālajai nepieciešamībai. Vienlaikus pašreizējais regulējums sniedz pietiekoši plašas tiesības katram zemessargam izvēlēties savu dienesta vietu un specifiku.
Visaptverošā valsts aizsardzība ir balstīta uz sadarbību un katras iesaistītās puses ieinteresētību un vēlmi līdzdarboties valsts aizsardzības stiprināšanā. Šāda brīvprātīga savstarpējā sadarbība ir attiecināma arī uz sadarbību starp NBS un KI objekta īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Proti, noteikumu projektā minēto Zemessardzes apakšvienību izveide KI objektos ir uzskatāma par brīvprātīgu un var tikt veikta tikai saskaņā ar KI objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja patstāvīgi pieņemtu lēmumu. Tādējādi noteikumu projektā piedāvātais regulējums nekādi neierobežojot vai nenosaka papildus pienākumus KI un Eiropas KI objekta īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
Turklāt šāds risinājums, paredzot noteikt attiecīgo normu Ministru kabineta noteikumu līmenī, mazina administratīvo slogu likumdevējam, nerada nepieciešamību veikt grozījumus Militārā dienesta vai Zemessardzes likumā (ņemot vērā, ka jau šobrīd likumu ietvaros minētās darbības ir atļautas), tajā pašā laikā sniedzot nepieciešamo deleģējumu iesaistītajām pusēm fokusēties uz praktisko sadarbību.
KI objekta īpašnieka un vadības sadarbības akcepta gadījumā, noslēdzot NBS un KI īpašnieka sadarbības līgumu, tiktu radīts tiesiskais pamats Zemessardzes apakšvienības izveidei drošības un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai KI objektā valsts apdraudējuma gadījumā (izņēmuma stāvokļa laikā). Zemessardzes apakšvienību veidotu KI objektā strādājošie jau esošie zemessargi, kas vēlas pievienoties vienībai un strādājošie, kas iestājas Zemessardzē ar mērķi darboties sava KI objekta Zemessardzes apakšvienībā. Tie apakšvienības zemessargi, kas nav kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā varētu tikt pastāvīgi iesaistīti KI objekta pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā, savukārt zemessargi, kas vienlaikus ir kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā veidotu rezervi – ātrās reaģēšanas spēkus (QRF – Quick Reaction Force), kas var tikt īslaicīgi aktivizēta reaģēšanai drošības incidenta gadījumā.
Šādas Zemessardzes apakšvienības darbība neaizstātu regulāro KI objekta apsardzi, bet tiktu integrēta esošajos KI objekta pastiprinātas fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas plānos un apakšvienības vecākais sadarbotos ar KI objekta par drošību atbildīgo amatpersonu un attiecīgo VDI. Tādējādi Zemessardzes apakšvienību darbības pasākumi un noteiktie aizsardzības plāni būtu integrējami kā daļa no KI darbības nepārtrauktības plāna valsts apdraudējuma gadījumam, kuru izstrāde ir noteikta Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība". Tiek plānots, ka šādas apakšvienības izveidei būtu nepieciešams noteikts skaits KI nodarbināto zemessargu un tās rīcībā būtu KI objektā izveidota infrastruktūra. KI objekta īpašnieks var lemt nodot (pamatojoties uz rakstisku vienošanos) ieroču izvietošanai prasībām atbilstošu telpu/-as Aizsardzības ministrijai (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) bezatlīdzības lietošanā. Attiecīgās Zemessardzes apakšvienības ieroči minētajā telpā tiktu izvietoti uz atsevišķas attiecīga Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēles pamata, un KI objektā esošā Zemessardzes apakšvienības atbildībā būtu ieroču telpas apsargāšana ieroču ievietošanas, uzglabāšanas un izņemšanas laikā.
Atkarībā no katra atsevišķi izvērtētā gadījuma, ieroču telpā ar specifiskām drošības prasībām ieroči glabātos patstāvīgi vai tā tiktu piepildīta valstī izsludināta izņēmuma stāvokļa gadījumā (minētā kārtība tiks saskaņota ar attiecīgo KI valdītāju un atbildīgo VDI pārstāvi).
Tiek paredzēts, ka KI Zemessardzes apakšvienību var tikt veidota no zemessargiem, kam ir darba tiesiskās attiecības ar KI vai Eiropas KI īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tikmēr, lai izvairītos no KI objektos nodarbināto zemessargu mobilizāciju regulārajās vienībās vai to pārvietošanu citu izdevumu izpildē, ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu paredzētajā sadarbības līgumā starp NBS un KI īpašnieku vai tiesisko valdītāju tiks noteikts, ka valsts apdraudējuma gadījumā (izņēmuma stāvokļa laikā) KI Zemessardzes apakšvienības primārais uzdevums ir nodrošināt KI un Eiropas KI drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanu. Valsts apdraudējuma (izņēmuma stāvokļa izsludināšanas) gadījumā kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības uzdevums ir nodrošināt KI un Eiropas KI drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanu, kā arī veikt citus Valsts aizsardzības operatīvā plānā noteiktos uzdevumus. Vienlaikus, ja attiecīgais KI un Eiropas KI objekts beidz pildīt savas minimālā apjoma funkcijas (bojājumu, evakuācijas vai citu apstākļu dēļ), KI Zemessardzes apakšvienību iesaista citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā notiektos uzdevumus izpildē.
Pārtraucot darba tiesiskās attiecības ar KI objektu, persona varēs turpināt darbību Zemessardzes regulārajās vienībās vai pārtraukt aktīvu darbību, paliekot rezervē.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
KI objektos nodarbinātie
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
KI objekti
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
NēCits
KI objekti6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Netika saņemti komentāri vai iebildumi izsludinātās publiskās apspriešanas ietvaros.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi