Anotācija (ex-ante)

Projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Nacionālo bruņotos spēku (turpmāk - NBS) tiesības slēgt sadarbības līgumus ar kritiskās infrastruktūras (turpmāk – KI) un Eiropas KI īpašniekiem par infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumiem valsts apdraudējuma gadījumā, ko īsteno attiecīgās KI un Eiropas KI Zemessardzes apakšvienības.

Vispārējā kārtība

Viens no visaptverošas valsts aizsardzības galvenajiem uzdevumiem ir sabiedrības un tautsaimniecības spēja nodrošināt nepārtrauktus kritiskos pakalpojumus krīzes un kara apstākļos. Kritiskos pakalpojumus nodrošina KI – Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas sabiedrībai svarīgu funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un, kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 37.punktu, enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka NBS vai Valsts policija pārņem atsevišķas B, C un D kategorijas KI vai Eiropas KI pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.
Lai pilnvērtīgi ar drošības un aizsardzības pasākumiem tiktu nodrošināti visi KI objekti, Aizsardzības ministrija atbalsta Zemessardzes apakšvienību izveidi KI objektos. Vienlaikus atbalsts šāda risinājuma ieviešanai balstās arī valsts drošības iestāžu (turpmāk – VDI) sniegtajās rekomendācijās par to, kā stiprināt kritiskās infrastruktūras drošību un darbības nepārtrauktību. Valsts apdraudējuma (izņēmuma stāvokļa) gadījumā tieši KI objektā strādājošie zemessargi ir ciešā kontaktā ar KI īpašnieku, tiesisko valdītāju vai infrastruktūras vadību un būtu kompetentākie pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā konkrētajā KI objektā un visātrāk pieejamie spēki, lai operatīvi reaģētu uz drošības incidentiem. Veicot analīzi par piemērotāko juridisko risinājumu minētā jautājuma risināšanā, tika identificēts, ka visatbilstošākais risinājums būtu šādu normu, ar iespēju veidot Zemessardzes apakšvienības KI un Eiropas KI objektos, noteikt Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumos Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”.
Latvijā Militārā dienesta likums reglamentē militārā dienesta gaitu NBS, kamēr Latvijas Republikas Zemessardzes likums nosaka Zemessardzes uzdevumus, uzbūvi un zemessargu dienesta gaitu. Latvijas Republikas Zemessardzes likuma   6. panta pirmā daļa nosaka, ka zemessargs pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar Zemessardzes dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm, līgumu par dienestu Zemessardzē un citiem šajā likumā noteiktajiem līgumiem, kas noslēgti ar Zemessardzi. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma  17. panta trešā daļa nosaka, ka zemessargu var pārcelt uz citu vienību pie nosacījuma, ja pats zemessargs šādai pārcelšanai piekrīt.
Atbilstoši šim likumiskajam ietvaram, NBS un Zemessardzes vienības (t.sk. apakšvienības) tiek veidotas ar komandiera pavēli, lai nodrošinātu normatīvajos aktos un plānos paredzēto uzdevumu izpildi. Līdz ar to pašreiz spēkā esošās likuma normas neierobežo un pieļauj šādu vienību (apakšvienību) izveidi atbilstoši NBS un Zemessardzes identificētajai operacionālajai nepieciešamībai. Vienlaikus pašreizējais regulējums sniedz pietiekoši plašas tiesības katram zemessargam izvēlēties savu dienesta vietu un specifiku. 
Visaptverošā valsts aizsardzība ir balstīta uz sadarbību un katras iesaistītās puses ieinteresētību un vēlmi līdzdarboties valsts aizsardzības stiprināšanā. Šāda brīvprātīga savstarpējā sadarbība ir attiecināma arī uz sadarbību starp NBS un KI objekta īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Proti, noteikumu projektā minēto Zemessardzes apakšvienību izveide KI objektos ir uzskatāma par brīvprātīgu un var tikt veikta tikai saskaņā ar KI objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja patstāvīgi pieņemtu lēmumu. Tādējādi noteikumu projektā piedāvātais regulējums nekādi neierobežojot vai nenosaka papildus pienākumus KI un Eiropas KI objekta īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
Turklāt šāds risinājums, paredzot noteikt attiecīgo normu Ministru kabineta noteikumu līmenī, mazina administratīvo slogu likumdevējam, nerada nepieciešamību veikt grozījumus Militārā dienesta vai Zemessardzes likumā (ņemot vērā, ka jau šobrīd likumu ietvaros minētās darbības ir atļautas), tajā pašā laikā sniedzot nepieciešamo deleģējumu iesaistītajām pusēm fokusēties uz praktisko sadarbību.
KI objekta īpašnieka un vadības sadarbības akcepta gadījumā, noslēdzot NBS un KI īpašnieka sadarbības līgumu, tiktu radīts tiesiskais pamats Zemessardzes apakšvienības izveidei drošības un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai KI objektā valsts apdraudējuma gadījumā (izņēmuma stāvokļa laikā). Zemessardzes apakšvienību veidotu KI objektā strādājošie jau esošie zemessargi, kas vēlas pievienoties vienībai un strādājošie, kas iestājas Zemessardzē ar mērķi darboties sava KI objekta Zemessardzes apakšvienībā. Tie apakšvienības zemessargi, kas nav kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā varētu tikt pastāvīgi iesaistīti KI objekta pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā, savukārt zemessargi, kas vienlaikus ir kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā veidotu  rezervi – ātrās reaģēšanas spēkus (QRF – Quick Reaction Force), kas var tikt īslaicīgi aktivizēta reaģēšanai drošības incidenta gadījumā.
Šādas Zemessardzes apakšvienības darbība neaizstātu regulāro KI objekta apsardzi, bet tiktu integrēta esošajos KI objekta pastiprinātas fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas plānos un apakšvienības vecākais sadarbotos ar KI objekta par drošību atbildīgo amatpersonu un attiecīgo VDI. Tādējādi Zemessardzes apakšvienību darbības pasākumi un noteiktie aizsardzības plāni būtu integrējami kā daļa no KI darbības nepārtrauktības plāna valsts apdraudējuma gadījumam, kuru izstrāde ir noteikta Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība". Tiek plānots, ka šādas apakšvienības izveidei būtu nepieciešams noteikts skaits KI nodarbināto zemessargu un tās rīcībā būtu KI objektā izveidota infrastruktūra. KI objekta īpašnieks var lemt nodot (pamatojoties uz rakstisku vienošanos) ieroču izvietošanai prasībām atbilstošu telpu/-as Aizsardzības ministrijai (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) bezatlīdzības lietošanā. Attiecīgās Zemessardzes apakšvienības ieroči minētajā telpā tiktu izvietoti uz atsevišķas attiecīga Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēles pamata, un KI objektā esošā Zemessardzes apakšvienības atbildībā būtu ieroču telpas apsargāšana ieroču ievietošanas, uzglabāšanas un izņemšanas laikā.
Atkarībā no katra atsevišķi izvērtētā gadījuma, ieroču telpā ar specifiskām drošības prasībām ieroči glabātos patstāvīgi vai tā tiktu piepildīta valstī izsludināta izņēmuma stāvokļa gadījumā (minētā kārtība tiks saskaņota ar attiecīgo KI valdītāju un atbildīgo VDI pārstāvi).
Tiek paredzēts, ka KI Zemessardzes apakšvienību var tikt veidota no zemessargiem, kam ir darba tiesiskās attiecības ar KI vai Eiropas KI īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tikmēr, lai izvairītos no KI objektos nodarbināto zemessargu mobilizāciju regulārajās vienībās vai to pārvietošanu citu izdevumu izpildē, ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu paredzētajā sadarbības līgumā starp NBS un KI īpašnieku vai tiesisko valdītāju tiks noteikts, ka valsts apdraudējuma gadījumā (izņēmuma stāvokļa laikā) KI Zemessardzes apakšvienības primārais uzdevums ir nodrošināt KI un Eiropas KI drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanu. Valsts apdraudējuma (izņēmuma stāvokļa izsludināšanas) gadījumā kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības uzdevums ir nodrošināt KI un Eiropas KI drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanu, kā arī veikt citus Valsts aizsardzības operatīvā plānā noteiktos uzdevumus. Vienlaikus, ja attiecīgais KI un Eiropas KI objekts beidz pildīt savas minimālā apjoma funkcijas (bojājumu, evakuācijas vai citu apstākļu dēļ), KI Zemessardzes apakšvienību iesaista citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā notiektos uzdevumus izpildē.
Pārtraucot darba tiesiskās attiecības ar KI objektu, persona varēs turpināt darbību Zemessardzes regulārajās vienībās vai pārtraukt aktīvu darbību, paliekot rezervē.

-

KI objektos nodarbinātie

KI objekti

Nē

Nē

Nē

-