Anotācija

Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumi Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 761) noteic sistēmā iekļaujamo ziņu un dokumentu glabāšanas termiņus.
Praksē konstatēts, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 761 noteiktais dokumentu un ziņu glabāšanas regulējums nav visaptverošs un nav paredzēti konkrēti glabāšanas termiņi visām sistēmā uzkrātajām ziņām un dokumentiem. Tāpat šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 paredz, ka sistēmā ziņas un dokumentus par administratoru un uzraugošo personu un ziņas un dokumentus par kreditoru un tā pārstāvi, kā arī par parādnieka pārstāvi juridiskās personas maksātnespējas procesā glabā 15 gadus, kas ir identificēts kā nesamērīgs ilgs.

1. Noteikumu projektā noteikts, ka ziņas par fiziskās personas maksātnespējas procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa norisi un iesaistītajām personām, proti, procesa kartiņas glabā 10 gadus. Pēc tam kad pieņemts tiesas nolēmums par attiecīgā maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un ziņas par administratoru un uzraugošo personu, proti, administratoru un uzraugošo personu kartiņas, glabā 10 gadus no dienas, kad izbeigta administratora amata darbība vai 10 gadus pēc uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās.
Glabāšanas termiņš - 10 gadi, noteikts, ņemot vērā turpmākos apsvērumus.
1.1. Maksātnespējas likuma 132. panta ceturtajā daļā noteikts, ka maksātnespējas reģistrā ziņas par fiziskās personas maksātnespējas procesu glabā: 1) 10 gadus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas; 2) līdz brīdim, kad tiek konstatēts, ka fiziskā persona ir mirusi, bet ne mazāk kā 10 gadus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas – ja fiziskās personas maksātnespējas process ir pārtraukts, pamatojoties uz šā likuma 130. panta 2. punktu. Ņemot vērā to, ka sistēma un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) uzturētais maksātnespējas reģistrs ir funkcionāli saistīt ir nepieciešams salāgot ziņu par maksātnespējas procesu glabāšanas termiņus.
1.2. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 30. panta pirmo daļu prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas. Savukārt attiecīgā panta otrajā daļā ir noteikts, ka, ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš. Attiecīgi saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto 10 gadu laikā. Ievērojot minēto, 10 gadu glabāšanas termiņa noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu ieinteresēto personu aizsardzību Maksātnespējas likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā.
1.3. Saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta 4. punktu kriminālatbildības noilguma termiņš ir 10 gadi. Praksē tiesību aizsardzības iestādes, izskatot krimināllietu, kurā ir iesaistīts, piemēram, administrators, lūdz Maksātnespējas kontroles dienestam sniegt tā rīcībā esošo informāciju par administratoru arī senākiem notikumiem, un šai informācija var būt būtiska nozīme krimināllietas izskatīšanā. Līdz ar to 10 gadu glabāšanas termiņa noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem.
Tāpat sistēmā esošās ziņas satur informāciju, kas nepieciešama, lai sekmīgi plānotu un nodrošinātu Maksātnespējas kontroles funkciju izpildi, nodrošinot uz riskiem balstītu uzraudzību un nodrošinot darbinieku interešu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Kvalitatīva datu pieejamība maksātnespējas jomas politikas plānošanai ir būtisks instruments darbības analīzes veikšanai, lai veicinātu maksātnespējas procedūru tiesiskumu un efektivitāti, un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa pārvaldībā.

2. Noteikumu projektā noteikts, ka administratora un uzraugošās personas lietvedībā esošos dokumentus, kas saistīti ar konkrētu maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu, tajā skaitā ziņas par iesniedzējiem un saņēmējiem, glabā piecus gadus no dienas, kad pieņemts tiesas nolēmums par attiecīgā maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, un administratora un uzraugošās personas profesionālās darbības dokumentus glabā piecus gadus no dienas, kad izbeigta administratora amata darbība vai piecus gadus pēc uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās.
Šāds termiņš noteikts, ņemot vērā, ka sistēma nepārtraukti attīstās un tiek nodrošinātas jaunas funkcionalitātes, pieaug sistēmā apstrādājamās un uzkrātās informācijas un dokumentu apjoms. Liela apjoma dokumentu glabāšana atstāj ietekmi uz sistēmas ātru un stabilu darbību. Proti, jo lielāks informācijas apjoms sistēmā, jo tas var radīt sistēmas veiktspējas problēmas.
Tāpat jāatzīmē, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma IV1 nodaļu uzraugošo personu un administratoru var saukt pie disciplinārās atbildības. Disciplināratbildības noilguma termiņš saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir noteikts divi gadi.[1] Vienlaikus saskaņā ar Maksātnespējas likuma 31.8 panta ceturto daļu gadījumā, ja uzraugošā persona atcelta no procesa vai administrators atbrīvots no amata, minētajā noilguma termiņā neieskaita laiku no dienas, kad uzraugošā persona atcelta no procesa vai administrators atbrīvots no amata, līdz dienai, kad attiecīgo personu ieceļ par uzraugošo personu vai administratora amatā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums.
Vienlaikus norādāms, ka no 2020. gada 1. janvāra administratori ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjekti un administratoram ir pienākums veikt katra tā lietvedībā esošā maksātnespējas subjekta izpēti un darījumu uzraudzību.[2] Savukārt no 2024. gada 1. aprīļa administratori ir Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) subjekti, [3] kuru pienākums ir izstrādāt savu starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.[4] Saskaņā ar Novēršanas likuma 37. panta otro daļu likuma subjekts piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas glabā visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, kā arī informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem un saraksti ar klientu, t. sk. elektronisko saraksti. Tādējādi klienta izpētes lietā iegūtā informācija jāglabā īsāku laiku nekā dokumenti, kas saistīti ar administratora lietvedībā esošo vai bijušo attiecīgo maksātnespējas procesu. Pēc noteiktā termiņa beigām informācija (dokumenti) jāiznīcina, ja vien administrators nav saņēmis norādījumu pagarināt glabāšanas termiņu.[5] Ziņas un dokumentus, kas saistīti ar klienta izpēti un tā darījumu uzraudzību, sistēmā būtu jāpievieno pie konkrētā maksātnespējas procesa lietvedības dokumentiem. Savukārt ziņas un dokumentus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanas risku novērtējumiem un iekšējās kontroles sistēmām būtu jāpievieno pie dokumentiem, kas saistīti ar administratora un uzraugošās personas profesionālo darbību. Sistēma nevar nodrošināt lietvedībā reģistrējamiem dokumentiem, kas saistīti ar administratora profesionālo darbību vai kas saistīti ar attiecīgo maksātnespējas procesu atšķirīgu dzēšanas termiņu. Ņemot vērā minēto, sistēmā nevar reģistrēt dokumentus, kas  saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanas risku novērtējumiem un iekšējās kontroles sistēmām un dokumentus, kas saistīti ar klienta (maksātnespējīgā subjekta) izpēti un tā darījumu uzraudzību, kam ir atšķirīgs (īsāks) glabāšanas termiņš. Proti, administratoram nav iespējas reģistrēt sistēmā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanas risku novērtējumiem un iekšējās kontroles sistēmām un ar klienta izpēti un tā darījumu uzraudzību saistītos dokumentus, jo sistēma tehniski nodrošina ilgāku glabāšanas termiņu, nekā atļauts attiecīgo dokumentu kategorijai. Lai nodrošinātu administratoram iespēju reģistrēt sistēmā šos dokumentus, ir nepieciešams salāgot dokumentu glabāšanas termiņus. Ziņas un dokumentus, kas saistīti ar klienta izpēti, sistēmā glabā piecus gadus pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas. Dokumentus, kas saistīti ar darījumu uzraudzību, glabā piecus gadus pēc attiecīgā darījuma veikšanas.
Vienlaikus, gadījumā, ja ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta, uzraudzības un kontroles institūcijas, operatīvās darbības subjekta, tai skaitā valsts drošības iestādes, kā arī izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījums pagarināt glabāšanas termiņu, saskaņā ar Novēršanas likuma 37. panta trešo daļu administrators var pieņemt lēmumu par klienta izpētes lietā iegūtās informācijas glabāšanas termiņa pagarināšanu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.

3. Noteikumu projektā noteikts, ka ziņas administratīvā pārkāpuma lietās, sistēmā glabā piecus gadus. Šāds termiņš noteikts ar mērķi nodrošināt pierādījumus lietās par zaudējumu atlīdzināšanu, ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 17. panta pirmajai daļai privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas. Tāpat Maksātnespējas kontroles dienestam kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskata atbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu, kas pamatā ir 5 gadi no aizskāruma rašanās dienas.

4. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 1. panta 6. punktu, 5. panta pirmās daļas 1. punktu un pārejas noteikumu 2. punktu administratoriem oficiālās elektroniskās adreses (turpmāk – e-adrese) izmantošana ir obligāta no 2021. gada 1. aprīļa. Ņemot vērā minēto un to, ka administratoru darba vide ir sistēma, e-adreses funkcionalitāte administratoriem ir integrēta sistēmā un administratoriem ir nodrošināta iespēja nosūtīt no savas e-adreses un saņemt ziņojumus savā e-adresē, izmantojot sistēmu. 
Saskaņā ar 2017. gada 12. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 546 "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumu" 30.1. apakšpunktu uz e-adresi nosūtītā elektroniskā saziņa un elektroniskie dokumenti (saņemtie un nosūtītie ziņojumi) glabājas piecus gadus no sūtījumu saņemšanas dienas E-adrešu informācijas sistēmā. Ievērojot minēto, noteikumu projektā ir noteikts, ka uz e-adresi saņemtos un no tās nosūtītos ziņojumus glabā piecus gadus no sūtījumu saņemšanas un nosūtīšanas dienas.

5. Noteikumu projektā noteikts, ka ziņas par Maksātnespējas kontroles dienesta un Tiesu administrācijas nodarbinātajiem sistēmā glabā divus gadus no dienas, kad sistēmas pārzinis anulē attiecīgā sistēmas lietotāja piekļuves tiesības sistēmai. Sistēmā esošo datu apstrādi veic civildienesta ierēdņi, izpildot Maksātnespējas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Par ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu pārkāpumu (darbību vai bezdarbību), kas minēts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ierēdni sauc pie disciplināratbildības. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19. panta ceturto daļu, ja disciplinārlieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja attiecīgo personu ieceļ ierēdņa amatā un kopš dienas, kad izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni, nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ņemot vērā minēto, ar mērķi nodrošināt pierādījumus disciplinārlietās, noteikumu projektā ir noteikts, ka šīs ziņas glabājamas divus gadus.

6. Noteikumu projektā noteikts, ka ziņas personu sarakstā par fizisko personu un juridisko personu, tiesu un iestādi glabā tik ilgi, kamēr tā ir piesaistīta kādā no sistēmas sadaļām. Personu saraksts tiek veidots sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanai, tas tiek glabāts sistēmā un sarakstā norādītie personu dati trešajām personām nav pieejami. Proti, sistēmā ir izveidots personu saraksts, kurā tiek ievadīta informācija par konkrēto personu un no kura tā tiek piesaistīta konkrētam sistēmas ierakstam.  Līdz ar to personu sarakstā tiek glabāta informācija par visām personām, kuras vismaz vienu reizi ir vai ir bijušas piesaistītas kādā no sistēmas sadaļām, piemēram, norādīta kādā maksātnespējas procesa kartiņā kā kreditors, norādīta nosūtāmā dokumenta kartiņā kā saņēmējs, norādīta sūdzību sarakstā kā sūdzības iesniedzējs u.tml. Ja persona ir piesaistīta vienai sistēmas sadaļai, viņa no personu saraksta tiek dzēsta, kad tiek dzēstas ziņas attiecīgajā sistēmas sadaļā. Ja persona ir piesaistīta vairākām sistēmas sadaļām, viņa no personu saraksta tiek dzēsta, kad vairs nav piesaistīta nevienai sistēmas sadaļai.


[1] Maksātnespējas likuma 31.⁸ panta pirmā daļa.

[2] Grozījumi Novēršanas likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307811-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-noversanas-likuma.

[3] Grozījumi Sankciju likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/348564-grozijumi-starptautisko-un-latvijas-republikas-nacionalo-sankciju-likuma.

[4] Sankciju likuma 13.¹ pants.

[5] Novēršanas likuma 37. panta trešā daļa.

Atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrajai daļai, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi.  Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 nenoteic citu sistēmas auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu, līdz ar to auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš ir viens gads. Ņemot vērā to, ka auditācijas pierakstu glabāšanas mērķis ir nodrošināt sistēmā veikto darbību izsekojamību, kā arī nepieciešamības gadījumā personas saukšanu pie disciplināratbildības (amatpersonu var saukt pie disciplināratbildības, ja nav pagājuši divi gadi kopš pārkāpuma), ir  nepieciešams noteikt tādu auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu, kas atbilst glabāšanas mērķim.

Noteikumu projekts paredz, ka sistēma auditē datu apstrādi. Auditācijas pierakstus sistēmā glabā divus gadus. Auditācijas pierakstus norādīto termiņu ir nepieciešams glabāt, lai tos izmantotu sistēmas uzturēšanai un Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildei. Sistēmā esošo datu apstrādi veic civildienesta ierēdņi, izpildot Maksātnespējas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Par ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu pārkāpumu (darbību vai bezdarbību), kas minēts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ierēdni sauc pie disciplināratbildības. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka disciplinārlietu ierosina, ja kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Ņemot vērā minēto, ar mērķi nodrošināt pierādījumus disciplinārlietās, noteikumu projektā ir noteikts, ka auditācijas pieraksti glabājami divus gadus.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 noteic, ka pēc šo noteikumu 40. punktā minētā termiņa beigām ziņas par attiecīgo sistēmas lietotāju, kreditoru vai tā pārstāvi, parādnieka pārstāvi juridiskās personas maksātnespējas procesā un par fiziskās personas maksātnespējas procesu no sistēmas dzēš. Vienlaikus, ņemot vērā, ka precizēti sistēmā iekļaujamo ziņu un dokumentu glabāšanas termiņi un tiek izstrādāts sistēmā iekļaujamo ziņu un dokumentu automatizēts dzēšanas rīks, nepieciešams precizēt ziņu un dokumentu dzēšanas kārtību.

Noteikumu projektā noteikts, ka ziņas un dokumentus no sistēmas dzēš reizi ceturksnī, ievērojot šo noteikumu 40. punkta nosacījumus. Šāds risinājums ir paredzēts, ņemot vērā sistēmā esošo ziņu un dokumentu apjomu, kā arī noteikumu projektā 40. punktā definēto kritēriju skaitu, kuru automatizēta ikdienas pārbaude prasītu ievērojamu sistēmas resursu un varētu radīt būtiskas sistēmas veiktspējas problēmas. Vienlaikus, ņemot vērā, ka atsevišķu ziņu un dokumentu automatizētā dzēšanas rīka funkcionalitātes ieviešanai varētu būt nepieciešami papildu resursi, noteikumu projekts paredz, ka ziņu un dokumentu dzēšanu atbilstoši noteikumiem uzsāk pēc atbilstoša tehniskā risinājuma ieviešanas, bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. martā.

No 2020. gada 1. janvāra administratori ir Novēršanas likuma subjekti un administratoram ir pienākums veikt katra tā lietvedībā esošā maksātnespējas subjekta izpēti un darījumu uzraudzību.[1] Tāpat saskaņā ar Novēršanas likumu administratoram ir pienākums veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.[2]
Savukārt no 2024. gada 1. aprīļa administratori ir Sankciju likuma subjekti, [3] kuru pienākums ir izstrādāt savu starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.[4]
Šobrīd ziņas un dokumentus, kas saistīti ar Novēršanas likumā un Sankciju likumā  noteikto pienākumu izpildi, sistēmā neiekļauj, ņemot vērā atšķirīgos dokumentu glabāšanas termiņus.

[1] Grozījumi Novēršanas likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307811-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-noversanas-likuma.

[2] Novēršanas likuma 6. panta pirmā daļa.

[3] Grozījumi Sankciju likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/348564-grozijumi-starptautisko-un-latvijas-republikas-nacionalo-sankciju-likuma.

[4] Sankciju likuma 13.¹ pants.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr. 246 "Kārtība, kādā maksātnespējas procesa administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kārto lietvedību" administratoram ir tiesības reģistrēt sistēmā dokumentus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu, līdz ar to noteikumu projektā ir paredzēts dokumentu apjoms, kas tiek iekļauts sistēmā.

Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 1. panta 6. punktu, 5. panta pirmās daļas 1. punktu un pārejas noteikumu 2. punktu administratoriem e-adreses izmantošana ir obligāta no 2021. gada 1. aprīļa. Ņemot vērā minēto un to, ka administratoru darba vide ir sistēma, e-adreses funkcionalitāte administratoriem ir integrēta sistēmā. Līdz ar to administratoriem ir nodrošināta iespēja nosūtīt no savas e-adreses un saņemt ziņojumus savā e-adresē, izmantojot sistēmu. 
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktu e-adreses informācijas sistēmas pārzinis e-adresi anulē pēc administratora atbrīvošanas vai atcelšanas no amata. Vienlaikus atbilstoši šobrīd noteiktajai kārtībai, administratoram anulē piekļuves tiesības sistēmai arī gadījumā, ja administrators ir atstādināts no amata darbību veikšanas vai viņa amata darbība ir apturēta.
Līdz ar to šobrīd pastāv situācija, ka gadījumā, ja administrators ir atstādināts no administratora amata darbības veikšanas vai administratoram ir apturēta amata darbība, viņš nevar piekļūt saviem e-adreses ziņojumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem, savukārt dažādos normatīvajos aktos ir noteikts cits regulējums attiecībā uz piekļuvi sistēmai un e-adresei.

Atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam nav pamata liegt administratoram pieeju viņa e-adresei, ja pieņemts lēmums par administratora atstādināšanu no amata darbības veikšanas[1] vai apturēta administratora amata darbība,[2] jo piekļuvi e- adresei anulē pēc administratora atbrīvošanas vai atcelšanas no amata.[3]  Līdz ar to, lai salāgotu normatīvo regulējumu un nodrošinātu iespēju administratoriem piekļūt e-adreses ziņojumiem arī gadījumos, ja, pamatojoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu administrators ir atstādināts no administratora amata darbības veikšanas vai administratora amata darbība ir apturēta, noteikumu projektā precizēts, ka gadījumā, ja administratoram šādos gadījumos ir ierobežota amata darbība, piekļuves tiesības sistēmai viņam atstāj tāda apjomā, lai administrators varētu piekļūt e-adreses kontam, tostarp nosūtāmajiem ziņojumiem. Administratoru darba vide ir sistēma, sistēmā ir integrēta e-adreses funkcionalitāte, kas nodrošina ziņojumu un dokumentu saņemšanu un nosūtīšanu, izmantojot sistēmu, līdz ar to sistēma ir tikai kanāls, kas nodrošina administratoriem informācijas apriti. Ņemot vērā, ka pēc atstādināšanas no amata darbības veikšanas vai amata darbības apturēšanas,  administrators turpina apstrādāt personu datus, kas ir saņemti vai nosūtīti e-adresē, tad administrators kā personas datu pārzinis ir atbildīgs, ka datu subjektu personas datu apstrāde tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulai (ES) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

[1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 17.³ pantam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590#p17_3.

[2] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 17.⁴ pantam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/214590#p17_4.

[3] Oficiālās elektroniskās adreses likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunkts.

2021. gada 28. jūnijā stājās spēkā Fizisko personu reģistra likums saskaņā ar kuru tika izveidots Fizisko personu reģistrs. Fizisko personu reģistrs izveidots uz Iedzīvotāju reģistra bāzes. Ministru kabineta noteikumos Nr. 761 joprojām ir atsauce uz Iedzīvotāju reģistru, radot nekonsekvenci juridiskajā regulējumā un iespējamu neskaidrību praksē.

Lai nodrošinātu normatīvo aktu atbilstību spēkā esošajam regulējumam, noteikumu projektā Iedzīvotāju reģistrs aizstāts ar Fizisko personu reģistru.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 564 ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 837 "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu"" sistēmā ieviests atsevišķs kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru amata pretendentu saraksts.

Noteikumu projekts noteic, ka sistēma uztur atsevišķu pretendentu sarakstu kredītiestādes maksātnespējas procesam, kuru nodod Tiesu informatīvajai sistēmai, lai nodrošinātu pretendentu automatizētu atlasi un izvēlētos administratora amata kandidātu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. martā noteikumiem Nr. 147 "Noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu" administratoriem un uzraugošajām personām ir noteikts obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā savas darbības vai bezdarbības rezultātā var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām maksātnespējas procesā vai  tiesiskās aizsardzības procesā.

Noteikumu projektā precizēts sistēmā iekļaujamo ziņu apjoms. Proti, noteikumu projekts paredz, ka sistēmā iekļauj ziņas par administratora un uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Ziņas par spēkā esošo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi sistēmā ievada administrators un uzraugošā persona patstāvīgi atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr. 246 "Kārtība, kādā maksātnespējas procesa administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kārto lietvedību".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 noteic sistēmā par kreditoru juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā iekļaujamās ziņas. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 73. panta ceturtās daļas 7. punktu kreditori savā iesniegumā norāda bankas konta numuru.  Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos Nr. 761 nav noteikts pilnīgs sistēmā par kreditoru juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā iekļaujamo ziņu apjoms.

Lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu informācijas uzskaiti sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka sistēmā par kreditoru juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā iekļauj ziņas par norēķinu konta numuru.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 noteic sistēmā par maksātnespējas procesa norisi iekļaujamās ziņas. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 12.¹ panta trešās daļas 2. punktam sistēmā iekļauj ziņas par maksātnespējas procesa norisi. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 111. panta pirmajai daļai administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 neparedz mantas pārdošanas plāna un ziņojuma par mantas neesamību iekļaušanu sistēmā. Savukārt saskaņā grozījumiem Maksātnespējas likumā[1] no 2023. gada 15. septembra uzsāktajos fiziskās personas maksātnespējas procesos ir pieļaujama parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšana.[2] Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos Nr. 761 nav noteikts pilnīgs sistēmā par maksātnespējas procesu iekļaujamo ziņu apjoms.

[1] Grozījumi Maksātnespējas likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340549-grozijumi-maksatnespejas-likuma.

[2] Maksātnespējas likuma 165.¹ pants.

Noteikumu projektā precizēts sistēmā par maksātnespējas procesa norisi iekļaujamo ziņu apjoms. Noteikumu projekts paredz, ka sistēmā iekļauj arī ziņas par mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību, mantas atsavināšanu uzņēmuma pārdošanu, administratora izdoto pilnvarojumu un pilnvarnieku, vai fiziskā persona ir saimnieciskās darbības veicējs un ziņas par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu. Saskaņā ar noteikumu projektā noteikto ziņas par mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību, ziņas par uzņēmuma pārdošanu, ziņas par administratora izdoto pilnvarojumu un pilnvarnieku un ziņas, vai fiziskā persona ir saimnieciskās darbības veicējs ievada  administrators. Savukārt ziņas par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu iegūst no Tiesu administrācijas.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 246 paredz, ka administrators vai uzraugošā persona trīs darbdienu laikā pēc pamatojoša dokumenta vai attiecīgās informācijas saņemšanas, lēmuma pieņemšanas, procesuālā kārtībā veiktas darbības vai citas amata darbības un profesionālās darbības veikšanas ievada sistēmā un aktualizē ziņas, kas administratoram vai uzraugošajai personai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāiesniedz Maksātnespējas kontroles dienestam, kā arī ievada sistēmā ziņas un sagatavo sistēmā dokumentus, pildot normatīvajos aktos noteiktos administratora vai uzraugošās personas pienākumus un īstenojot tiesības. Vienlaikus praksē konstatēts, ka tas ir nesamērīgi īss termiņš.

Vadoties no līdzšinējās prakses sistēmas lietošanā attiecībā par normatīvajos aktos noteikto ziņu ievadi, aktualizēšanu un atjaunošanu sistēmā, secināts, ka minēto darbību veikšana trīs darbdienu laikā ir nesamērīgi īss termiņš. Līdz ar to noteikumu projektā paredzēts, ka minētās darbības veic piecu darbdienu laikā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 5.1. apakšpunktu sistēmā iekļauj administratora vārdu un uzvārdu un saskaņā ar 5.2. apakšpunktu iekļauj administratora personas kodu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 19. punktam šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētās ziņas sistēmā ievada Maksātnespējas kontroles dienests. Pēc šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minēto ziņu ievadīšanas un apstiprināšanas sistēma tās nodod maksātnespējas reģistram. Vienlaikus šobrīd Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 neparedz administratora pienākumu par šo ziņu izmaiņām informēt Maksātnespējas kontroles dienestu, lai veiktu sistēmā ievadīto datu korekciju. Līdz ar to praksē konstatēti gadījumi, kad minēto ziņu maiņas gadījumā, Maksātnespējas kontroles dienestam par minētajām izmaiņām nav informācijas un sistēmā aktuālā informācija netiek ievadīta un maksātnespējas reģistram netiek nodota savlaicīgi.

Noteikumu projektā precizēts administratora pienākums sniegt Maksātnespējas kontroles dienestam informāciju, ja mainījies administratora vārds, uzvārds vai personas kods, pievienojot pamatojošos dokumentus.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 noteic, ka sistēmas lietotāji sistēmā autorizējas, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Savukārt, ja sistēmas lietotājam nav pieejami valsts pārvaldes pakalpojumu portālam nepieciešamie autentifikācijas rīki, Maksātnespējas kontroles dienesta nodarbinātais pēc minētā sistēmas lietotāja pieprasījuma piešķir lietotājam sistēmas ģenerētus piekļuves rekvizītus. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos Nr. 761 nav lietota terminoloģija, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs ) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (eIDAS regula) prasībām.

Noteikumu projektā precizēta terminoloģija.