Anotācija (ex-ante)

Noteikumi Nr.747 nenosaka, kāda veida valsts pārbaudes darbi var tikt īstenoti vispārējās pamatizglītības pakāpē. 2022./2023. mācību gadā noslēdzas trīs mācību gadu pārejas periods, kurā tiek ieviests projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja. Līdztekus izmaiņām mācību saturā 2022./2023.mācību gadā tiek ieviesta arī jauna valsts pārbaudes darbu sistēma, kuras ietvaros pamatizglītības pakāpē tiks īstenoti dažādu veidu valsts pārbaudes darbi – eksāmeni, centralizētie eksāmeni un monitoringa darbi. Dažādie valsts pārbaudes darbu veidi ļaus paplašināt iespēju  iegūt daudzveidīgākus datus par izglītojamo sniegumu dažādās mācību jomās.  
 
Noteikumu Nr. 747 16.2. apakšpunktā noteikts, ka, beidzot 9.klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu svešvalodā, nekonkretizējot kādu no svešvalodām. Ņemot vērā to, ka valsts pārbaudes darbs svešvalodā, beidzot 9.klasi, no 2022./2023.mācību gada tiks īstenots centralizēta eksāmena formā, resursu efektīvas izmantošanas nolūkā ir nepieciešams noteikt konkrētas svešvalodas, no kurām 9.klases skolēns varēs izvēlēties vienu, kurā kārtot eksāmenu.  
 
Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunktā paredzēts, ka, beidzot 9.klasi, skolēni kārto starpdisciplināru valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs. Tomēr ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē attālināti organizētā mācību procesa dēļ 2020./2021. mācību gadā un 2021./2022. mācību gadā nebija iespējams pilnvērtīgi nodrošināt starppriekšmetu saikni, lai skolēni varētu sagatavoties šim valsts pārbaudes darbam, Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunktā paredzētā valsts pārbaudes darba ieviešana būtu atliekama līdz 2024. gada 1. septembrim. 

Projekts paredz noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vispārējās pamatizglītības posmā – eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus, kas ļaus paplašināt iespēju  iegūt daudzveidīgākus datus par izglītojamo sniegumu dažādās mācību jomās.  
 
Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti Noteikumos Nr. 747 noteiktie plānotie sasniedzamie rezultāti. Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosinās noteikt Valsts izglītības satura centrs, līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem. Līdzvērtīga norma ar Ministru kabineta 2022. gada 27. septembrī pieņemtajiem grozījumiem ietverta Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”. Lai nodrošinātu tiesību normu, kas nosaka valsts pārbaudījumus vispārējās vidējās izglītības pakāpē un vispārējās pamatizglītības pakāpē saskaņotību, šādu normu nepieciešams ietvert arī projektā. 
  
Eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, savukārt tā vērtēšana tiek veikta izglītības iestādē. Eksāmena kārtošana notiek pamatizglītības pakāpes apguves noslēgumā.   
 
Centralizēts eksāmens  ir pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts valsts pārbaudes darbs izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai noteiktā mācību priekšmetā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmā.

Tā saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs, tā vērtēšanas procesu vada Valsts izglītības satura centrs. Centralizētā eksāmena kārtošana notiek pamatizglītības pakāpes apguves noslēgumā. 
 
Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs vienā vai kombinēti vairākos mācību priekšmetos. Monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus izglītības kvalitātes pārvaldības nolūkiem. Vienlaikus monitoringa darba ietvaros iegūtais rezultāts mācību procesa ietvaros, atbilstoši izglītības iestādes iepriekš izstrādātai kārtībai, var tikt izmantots izglītojamā snieguma vērtēšanai mācību gada noslēgumā, izmantojot to kā papildu informatīvu instrumentu par izglītojamā sasniedzamo rezultātu augstāku sniegumu.  
 
Projektā paredzēts, ka no 2022./2023.mācību gada, beidzot 9. klasi, izglītojamie kārtos valsts pārbaudes darbu svešvalodā (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles). Šāda norma pamatojama ar to, ka izglītības iestāžu īstenotajās pamatizglītības programmās tiek nodrošināta vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas (angļu, vācu vai franču) kā pirmās svešvalodas apguve. Saskaņā ar izglītības pakāpju secīguma principu nepieciešams ņemt vērā, ka vispārējās vidējās izglītības standartā ietvertajos vispārējās vidējās izglītības programmu paraugos tiek akcentēta Eiropas Savienības oficiālo valodu (angļu, vācu vai franču) kursu īstenošana. 
 
Projektā paredzēts, ka Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunkts, kas nosaka, ka,  beidzot 9.klasi, skolēni kārto starpdisciplināru valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, stājas spēkā no 2024. gada 1. septembra.

2022./2023. un 2023./2024. mācību gadā tiks organizēts starpdisciplinārais darbs monitoringa darba formā ar mērķi pārbaudīt izglītojamo zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuru saturs tiks integrēts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu starpdisciplinārā valsts pārbaudes darba saturu un vērtēšanas kritērijus.