Anotācija

2026. gada 1. janvārī stājās spēkā Valsts ieņēmumu dienesta likums. Valsts ieņēmumu dienesta likuma 11. panta otrajā daļā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt visas valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir VID. Saskaņā ar minēto tiesību normu Ministru kabinetam katrai VID valsts informācijas sistēmai jānosaka tās funkcijas, uzdevumus un izmantošanas mērķus, kuru sasniegšanai nepieciešamo informācijas apriti nodrošina konkrētā valsts informācijas sistēma, katrā valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās apjomu, glabāšanas termiņus, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļā noteikti minimālie izmantošanas nosacījumi attiecībā uz visām valsts informācijas sistēmām. Tie noteic, ka valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz:
1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai;
3) valsts informācijas sistēmas pārzini;
4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu;
5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā;
6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Vienlaikus šā panta 1.² daļā noteikts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus šā panta 1.¹ daļas 3., 4., 5. un 6. punkta prasību izpildei.
Izvērtējot normatīvajos aktos noteikto valsts informācijas sistēmu tiesisko ietvaru, konstatējams, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļā noteiktais tiesiskais regulējums nav izstrādāts visām VID informācijas sistēmām, kā arī nav noteikts pārejas periods attiecībā uz šobrīd spēkā esošo VID EDS lietotāju autentifikācijas tiesisko regulējumu, tādēļ ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikt tādu VID valsts informācijas sistēmu tiesisko ietvaru, kas atbilst Valsts informācijas sistēmu likumam.
Ar noteikumu projektu  no 01.01.2026. spēku zaudējušā likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” 4.³ panta tiek pārņemts tajā ietvertais tiesiskais regulējums saistībā ar pantā uzskaitītajām valsts informācijas sistēmām, izņemot Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmu (turpmāk – ES DSS) un Integrēto riska informācijas sistēmu. ES DSS ir integrēta ESNDA.  VID reorganizācijas rezultātā no 2026. gada 1. janvāra VID struktūrā nav tiesību aizsardzības iestādes - Nodokļu un muitas policija, līdz ar to Integrētā riska informācijas sistēma ir nodota Nodokļu un muitas policijas pārziņā.
Pēc Integrētās riska informācijas sistēmas nodošanas Nodokļu un muitas policijas pārziņā tā vairs nav VID informācijas sistēma. Integrētās riska informācijas sistēmas darbību, tajā iekļaujamo informāciju un datu apmaiņu regulē Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra noteikumi Nr. 687 "Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi".
Vienlaikus datu apmaiņa starp VID informācijas sistēmām un Nodokļu un muitas policijas informācijas sistēmām tiek nodrošināta atbilstoši Nodokļu un muitas policijas likumā, Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumos un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam.
Vienlaikus precizēts EMCS izmantošanas nolūks, proti, lai nodrošinātu informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs un Latvijas Republikas teritorijā. Līdz 2023. gada 13. februārim EMCS sistēmā tika nodrošināta arī informācijas apmaiņa ar Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu), pamatojoties uz Komisijas 1992. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3649/92 par vienkāršotu pavaddokumentu preču, uz kurām attiecas akcīzes nodoklis un kas ir laistas patēriņā nosūtīšanas dalībvalstī, pārvietošanai Eiropas Kopienas iekšienē un Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 684/2009 ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizēto procedūru piemērošanu akcīzes preču pārvietošanai ar akcīzes nodokļa maksāšanas atlikšanu. Ar Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2022/1636, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ (turpmāk – regula Nr.2022/1636)   spēkā stāšanos minētās regulas tika atceltas un EMCS darbības tvērums šobrīd ir ierobežots tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pārejas periodā līdz 2023. gada 31. decembrim iepriekšējais regulējums bija piemērojams tikai tām akcīzes preču pārvietošanām, kas bija uzsāktas līdz 2023. gada 13. februārim. Līdz ar to atsauce uz EEK valstīm noteikumu projektā netiek pārņemta. 
Saskaņā ar VID informācijas sistēmu attīstības prognozēm sākotnēji bija paredzēts pabeigt NIS integrāciju citās VID informācijas sistēmās līdz 2023. gadam (sk. likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””(21-TA-1295)). Ņemot vērā, ka vēl nav noslēgusies NIS integrēšana citās VID valsts informācijas sistēmās un integrāciju plānots pabeigt ne ātrāk kā līdz 2030. gadam, ja tam būs pietiekams finansējums, tad attiecīgi noteikumu projektā ir jānosaka arī NIS darbības tiesiskais pamats.
Lai gan tiesību normās noteiktie mērķi gan MAIS, gan NIS būtībā ir vienādi — nodrošināt VID rīcībā esošo datu apstrādi, uzskaiti, uzraudzību un administrēšanu nodokļu administrēšanas jomā — šo sistēmu darbības procesi nepārklājās, jo integrācijas rezultātā NIS veicamie procesi tiek pārnesti uz MAIS un netiek dublēti.
Piemēram, VID ir jāiesniedz un jāapstrādā informatīvās deklarācijas par fiziskajām personām izmaksātajām summām un darba ņēmējiem. MAIS ir integrētas 8 informatīvās deklarācijas un joprojām NIS tiek apstrādātas 6 informatīvās deklarācijas, kuras vēl nav pārceltas uz MAIS. Savukārt, nodokļu deklarāciju apstrāde pilnībā notiek MAIS. Tāpat Valsts amatpersonu deklarācijas, kas iesniegtas līdz 2013. gadam tiek apstrādātas NIS, bet kopš 2014. gada iesniegtās deklarācijas tiek apstrādātas MAIS.
EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB tiek apstrādāti dokumenti, kas satur fizisko un juridisko personu un citu subjektu datus, tādējādi noteikumu projekts paredzēs šo datu apstrādes kārtību un apjomu. Noteikumu projektā attiecībā uz fizisko personu dzīvesvietas datiem tiek lietots vienots termins “adrese”. VID ziņas par personas adresi saņem Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 12. punkta un Ministru kabineta Nr. 372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu” 2.13. apakšpunkta apjomā. Normatīvais regulējums paredz vairākas adreses kategorijas (deklarētā, reģistrētā, personas norādītā, papildu adrese), tomēr VID informācijas sistēmās tehniskais risinājums neparedz šo kategoriju atsevišķu uzskaiti. No Fizisko personu reģistra saņemtās ziņas par personas dzīvesvietu tiek apstrādātas vienotā datu laukā ar apzīmējumu “adrese”, saglabājot normatīvajos aktos noteikto informācijas saturu. Līdz ar to projektā lietotais termins “adrese” neatkāpjas no Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 12. punktā noteiktā datu satura, nepaplašina un nesašaurina reģistrā iekļauto ziņu apjomu un nodrošina terminoloģisku vienveidību un tehniski korektu datu atspoguļojumu VID informācijas sistēmās.
VID noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB tiek apstrādātas datu kategorijas, kas veido tajā uzkrāto datu apjomu. Katra VID uzdevuma izpildei nepieciešams apstrādāt atšķirīgas fizisko un juridisko personu datu kategorijas, tādējādi arī EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB katra VID noteiktā uzdevuma izpildei tiek apstrādāti dati minimālajā apmērā.
EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB apstrādātie fizisko personu dati saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu ir aizsargājama informācija, kuras apstrādē ir jāievēro šīs regulas 5. pantā noteiktie personas datu apstrādes principi un 6. pantā noteiktais tiesiskais pamatojums. Noteikumu projektā tostarp tiek noteikti EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS,  ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB apstrādājamo fizisko personu datu veidi un apjoms, EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš un to izsniegšanas kārtība.
Nodokļu revīzijas (audita) vai nodokļu kontroles rezultātā papildus maksājumu aprēķināšanai un samaksas noteikšanai budžetā noilguma termiņš noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā un piektajā daļā, kas ir trīs gadi pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet transfertcenas atbilstības tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības pārbaudes gadījumā ir noteikti pieci gadi pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Minētais piecu gadu termiņš attiecināms arī uz nodokļu revīzijām (auditiem) un nodokļu kontrolēm, kurās vienlaikus tiek pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības un citi nodokļi, kurus ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi. Minētais neizslēdz informācijas vērtēšanu arī par ilgāku periodu, ja minētais nepieciešams pareizai maksājamo nodokļu apmēra noteikšanai par pārbaudāmo periodu.
Nodokļu saistību izpildes process var ilgt 10 gadus un pat ilgāk, piemēram,  ja administratīvajā procesā pieņemtais lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem tiek pārsūdzēts, un uz tiesvedības laiku ir apturēta lēmuma darbība. Šādā gadījumā izpildes process notiek, pēc tam, kad spriedums par administratīvā akta tiesiskumu ir stājies spēkā. Vai, piemēram, pēc nodokļu parādnieka likvidācijas tiek konstatēta uzņēmumu pāreja (Komerclikuma 20. pants), vai uzsākts process par sabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no sabiedrības valdes locekļa, kura darbības laikā ir izveidojušies kavētie nodokļu maksājumi (likuma “Par nodokļiem un nodevām” XI nodaļa Juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana), vai nodokļu parāda piedziņa jāveic saistībām, kas iegūtas mantošanas rezultātā. Tādējādi,  informācijai par procesā iesaistīto personu nodokļu saistībām un to izpildi jābūt pieejamai to aktualitātes laikā, bet ne mazāk kā 15 gadus (180 mēnešus).
Noilguma termiņi nodokļu kontrolei muitas jomā izriet no muitas jomas normatīvajiem aktiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013) 103. panta 1. punktā noteikts, ka muitas parādu parādniekam nepaziņo, ja ir pagājuši trīs gadi kopš muitas parāda rašanās dienas, un 2. punktā ir noteikts – ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru laikā, kad tā veikta, varēja ierosināt krimināllietu, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu saskaņā ar valsts tiesību aktiem pagarina līdz laikposmam, kas ir vismaz pieci gadi, bet ne vairāk kā 10 gadi. Tādējādi Muitas likuma 8.¹ pantā ir noteikts, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 103. panta 2. punktu, ja muitas parāds ir radies tādu darbību rezultātā, par kurām laikā, kad tās veiktas, varēja uzsākt kriminālprocesu, muitas parāda paziņošanas termiņš ir pieci gadi no muitas parāda rašanās dienas. Tātad pamatā nodokļu kontrole muitas jomā veicama triju gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas, bet Muitas likuma 8.¹ pantā minētajā gadījumā – piecu gadu laikā no muitas parāda rašanās dienas. VID apstrādātos datus EMCS glabā 120 mēnešu, DNS, MAIS un NIS glabā un atspoguļo 180 mēnešus, bet CMIS, ESNDA, EMDAS,  VID EDS, ITVS un TLKAIS 60 mēnešus no brīža, kad informācija tiek iekļauta sistēmā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Savukārt, VID PDB iekļauto informāciju glabā un publisko 36 mēnešus no tās iekļaušanas brīža, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits informācijas publiskošanas termiņš un šī publiskošana nav ierobežota ar likumu. DNS, MAIS un NIS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš 180 mēneši ir samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, tāpat arī, lai nodrošinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) likuma subjektu uzraudzību un citu funkciju un uzdevumu izpildi. Pēc informācijas glabāšanas termiņa beigām uzkrātā informācija tiek  pārvietota uz nodokļu maksātāja lietu arhivēšanai, ja to nepieciešams glabāt ilgāku laiku Arhīvu likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai citos ārējo normatīvos aktos notikto pienākumu izpildei, bet informācija, kurai nav nosakāms ilgāks glabāšanas termiņš un EMCS informācija, tiek dzēsta. Arhivēšanai nododamā informācija atbilst normatīvajos aktos noteiktā arhivējamā dokumenta saturam, tās saturs mainās dinamiski  līdz ar arhivējamo dokumentu apjoma un to satura izmaiņām, tāpēc nav iespējams precīzi aprakstīt fizisko personu datu kategorijas, kuras ir pakļautas arhivēšanai. Normatīvie akti var paredzēt arī īsāku vai garāku VID uzkrātās informācijas glabāšanas termiņu. VID PDB nodrošina citās VID informācijas sistēmās un reģistros uzkrāto datu attēlošanu (publisku piekļuvi) normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un apmērā. PDB netiek uzkrāti un uzglabāti nodokļu maksātāja dati, tie sistēmā tiek attēloti 36 mēnešus, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits publiskošanas termiņš. VID PDB attēlotā informācija tiek saņemta un atspoguļota no VID informācijas sistēmām. Pēc termiņa beigām datu attēlošana (publiskā piekļuve) tiek pārtraukta.
EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas pieraksti ir būtisks informācijas avots, lai VID uzturētu šo sistēmu darbību un nodrošinātu gan pareizu un pilnīgu nodokļu un muitas maksājumu iekasēšanu, gan sniegtu būtisku atbalstu dažādu pārkāpumu izmeklēšanā pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai, tiesai un Konkurences padomei. EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas pierakstu publiska izpaušana nav pieļaujama, jo tie satur lietotāja identificēšanai nepieciešamos personas datus. Kaut arī auditācijas pieraksti neatklāj ar personu saistītās informācijas saturu, tomēr tie norāda uz personas saziņu – piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datumu un laiku kopā ar interneta protokola dinamisko vai statisko adresi, ko piešķīris interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs. Auditācijas pieraksti ir ierobežotas pieejamības informācija. EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas pieraksti tiek glabāti 72 mēnešus, un tie tiek izmantoti sistēmas uzturēšanai un VID funkciju izpildei.
 Izvērtējot drošības aspektus, EDS auditācijas pieraksti jau šobrīd tiek glabāti 72 mēnešus, un šāds termiņš ir noteikts ar VID 2019. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 35. Auditācijas pieraksti tiek izmantoti EDS drošības auditu veikšanai, kā arī pēc rakstveida pieprasījuma tiek izsniegti kompetentajām iestādēm to uzdevumu izpildei nepieciešamajā minimālajā apjomā. EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas datus VID izmanto, lai nodrošinātu VID EDS atbilstību minimālajām drošības prasībām, identificētu lietotāju veiktās darbības un informācijas tehnoloģiju kļūdas, izmeklētu incidentus un izpildītu VID kompetencē esošās funkcijas nodokļu administrēšanas jomā.
VID ir novērtējis EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas datu glabāšanas ilgumu un secinājis, ka 72 mēneši ir pietiekams laika periods, lai VID nodrošinātu EMCS, DNS, MAIS un PDB drošības auditus un kompetentās iestādes spētu pieprasīt, saņemt un atbilstoši izmantot EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, VID EDS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS un VID PD EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB B auditācijas datus, kas nepieciešami noziedzīgo nodarījumu atklāšanai, tiesību aizsardzībai vai konkurences tiesību ievērošanai.
Tādējādi EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS,  ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB izveide un tajā apstrādājamās informācijas apmērs ir noteikts ārējos normatīvajos aktos un, izpildot Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļas un pārejas noteikumu 9. punkta prasības, nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus.
Saskaņā ar 2023. gada 8. jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”  2024.  gada 1 janvārī tika izbeigta Padziļinātā sadarbības programma un izveidots publiskojams VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums. Noteikumu projekts paredz, ka VID Nodokļu maksātāju reitinga sistēmā apstrādā tikai vēsturisko informāciju par Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem un aktuālo un vēsturisko informāciju par nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB apstrādātos datus VID funkciju un uzdevumu izpildei, kā arī citu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai par dažādām personām ir nepieciešams glabāt atšķirīgu laika nogriezni, kas var pārsniegt parasto datu apstrādes laiku, piemēram, atšķirīgs datu apstrādes laiks būs fiziskai personai, kas labprātīgi termiņā iesniegs nodokļa deklarāciju, aprēķinās un samaksās nodokļa maksājumu valsts budžetā pretstatā tai fiziskai personai, kura iesniegs nodokļu deklarāciju ar kļūdainu aprēķinu, apstrīdēs VID aprēķināto nodokļa apmēru un nodokļa maksājums  nebūs veikts likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā. Tādējādi EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB nepieciešams izstrādāt detalizētu risinājumu, lai nodrošinātu informācijas apstrādes periodu individuāli katram nodokļu maksātājam pielāgotā termiņā, kas nepieciešams tā nodokļu saistību uzskaitei un izpildes uzraudzībai.

Noteikumu projekts paredz EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB darbības tiesisko ietvaru atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām. 
Noteikumu projekts nepieciešams, lai noteiktu ārējos normatīvajos aktos EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB darbības tiesisko ietvaru Ministru kabinetam deleģētajā apmērā, lai nodrošinātu VID noteikto funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi. Noteikumu projektā ietvertās datu apstrādes tiesības ir noteiktas ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un netiek ietekmētas pēc būtības.
Datu apmaiņa starp valsts informācijas sistēmām tiek organizēta atbilstoši valsts digitālās pārvaldes politikai, kuras ietvaros ir ieviesti centralizēti datu aprites un pārvaldības risinājumi. Šī pieeja balstīta uz mērķi nodrošināt drošu, ātru un standartizētu starpsistēmu integrāciju. Datu aprites nodrošināšanai tiek attīstīta Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk – DAGR) kā centralizēts datu agregatora risinājums, kas nodrošina vienotu datu izplatīšanu, pieprasījumu apstrādi un piekļuves atļauju pārvaldību, ļaujot iestādēm iegūt datus reāllaikā no avotu sistēmām bez individuālu integrācijas risinājumu izstrādes. Savukārt Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma (turpmāk – VIRSIS) nodrošina informācijas uzkrāšanu par informācijas sistēmām un elektronisku institūciju vienošanos slēgšanu par datu aprites apjomu un nosacījumiem. VIRSIS noslēgtajās elektroniskajās vienošanās noteiktā informācija tiek nodota DAGR, nodrošinot datu aprites atļauju pārvaldību centralizētā un pārskatāmā veidā. 
Detalizēts datu kopu un datu lauku uzskaitījums, kas tiek nodots konkrētu datu apmaiņas procesu īstenošanai, netiek ietverts ārējos normatīvajos aktos, jo šādas informācijas pilnīga publiskošana nebūtu samērīga ar regulējuma mērķi un varētu radīt nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī drošības riskus informācijas sistēmu darbībai un nodokļu iekasēšanas riskus.
Detalizētais datu apmaiņas saturs un tehniskie parametri tiek pārvaldīti centralizēti DAGR un VIRSIS ietvaros, nodrošinot elastīgu un efektīvu datu apriti, vienlaikus saglabājot kontroli pār piekļuvi datiem un to izmantošanu.
Sabiedrības informētība par datu apstrādi tiek nodrošināta, normatīvajos aktos, nosakot datu apstrādes nolūkus, tiesisko pamatu un datu kategorijas, tādējādi ievērojot pārredzamības principu, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas tehniskas detalizācijas normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus skaidrojams, ka noteikumu projekta V nodaļā paredzētā ārējo lietotāju autentifikācijas kārtība attiecas uz gadījumiem, kad persona izmanto VID EDS kā lietotāja saskarni dokumentu iesniegšanai vai informācijas apstrādei.
Noteikumu projekta VII nodaļā ietvertais regulējums attiecas uz ārējo lietotāju piekļuvi VID informācijas sistēmām vispārīgā kārtībā un neierobežo piekļuves tiesības, kas atsevišķām institūcijām noteiktas ārējos normatīvajos aktos.
Attiecībā uz Nodokļu un muitas policiju piemērojams Nodokļu un muitas policijas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts, kas paredz Nodokļu un muitas policijas tiesības piekļūt tās funkciju izpildei nepieciešamajām VID informācijas sistēmām.
Vienlaikus, ievērojot Nodokļu un muitas policijas likuma pārejas noteikumu 4. punktu, līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, VID nodrošina Nodokļu un muitas policijai nepieciešamos informācijas tehnoloģiju pakalpojumus atbilstoši savstarpēji noslēgtajai vienošanai.
Savukārt, starpsistēmu datu apmaiņa starp informācijas sistēmām, tostarp informācijas nodošana EMDAS no citām valsts vai Eiropas Savienības informācijas sistēmām (piemēram, Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides – EMSWe), notiek automatizētā režīmā starp informācijas sistēmām un netiek veikta ar VID EDS lietotāja saskarnes starpniecību.
Attiecīgi šādos gadījumos netiek veikta VID EDS lietotāja autentifikācija noteikumu projekta izpratnē, un V nodaļā noteiktā autentifikācijas kārtība uz starpsistēmu integrācijas procesiem neattiecas.
Noteikumu projekts paredz nostiprināt arējā regulējumā  EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu un izsniegšanas kārtību.
Noteikumu projekts regulē datu glabāšanas termiņus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas un izsniegšanas kārtību minētajās VID informācijas sistēmās.
VID informācijas sistēmās apstrādātā informācija lielā apjomā tiek saņemta no tās lietotājiem, kā piemēram, darba devējiem un citiem subjektiem, kuriem normatīvajos aktos ir noteikts pienākums sniegt informāciju, kā arī no pašiem nodokļu maksātājiem nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju un dažādu pārskatu veidā. Minētie dati tiek iesniegti strukturētos dokumentos, kas satur savstarpēji saistītu informāciju, un to integritātes nodrošināšana ir būtiska nodokļu administrēšanas funkciju izpildei. Datu laukus nevar atrauti izraut no  nodokļu maksātāju nodokļu deklarācijām, informatīvajām deklarācijām un dažādu pārskatiem, nosakot datu glabāšanas termiņus, jo ārējos normatīvajos aktos jau ir noteikti konkrēti datu glabāšanas termiņi, kas ir saistīti ar nodokļu administrēšanas, kontroles, audita un tiesvedības procesiem, kuri var ilgt vairākus gadus, kā arī tiem ir balstīti citi valsts sniegtie pakalpojumi, piemēram sociālās apdrošināšanas jomā. Līdz ar to datu apstrāde un uzglabāšana šajā periodā ir objektīvi nepieciešama.
Esošajās informācijas sistēmās dati tiek uzglabāti un apstrādāti kā vienoti ieraksti, piemēram, deklarācijas un pārskati. Šo datu sadalīšana atsevišķos elementos, lai piemērotu atšķirīgus glabāšanas termiņus, nav iespējama bez būtiskas informācijas sistēmu pārbūves, kas prasa ievērojamus finanšu resursus, kuri šobrīd valsts budžetā nav paredzēti.
Šis noteikumu projekts noteiks tiesisko regulējumu attiecībā uz šādām VID rīcībā esošajām valsts informācijas sistēmām:
1)  EMCS;
2) CMIS;
3) DNS;
4) ESNDA - sistēma nebija noteikta likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” kā valsts informācijas sistēma, bet tā darbojas saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu un ir integrēta VID procesā;
5) EMDAS;
6) ITVS;
7)  MAIS;
8) NIS;
9) TLKAIS;
10) VID EDS;
11) VID PDB.
Minēto sistēmu izmantošanas mērķis bija nodrošināt VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi. Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta likuma spēkā stāšanos 01.01.2026. turpmāk valsts informācijas sistēmu pārziņa statuss, izmantošanas nolūks, datu apjoms un apstrādes kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos, nevis likumā.

I. Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS)
EMCS ir vienota sistēma Eiropas Savienībā, kas ieviesta ar mērķi uzskaitīt un kontrolēt akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienībā starp dalībvalstīm un Latvijas Republikā. EMCS ir izveidota informācijas apmaiņai ziņojumu veidā ar citām dalībvalstīm. Ziņojumi tiek saņemti un nosūtīti. Informāciju EMCS iesniedz personas, kurām ir attiecīgas atļaujas darbībām ar akcīzes precēm, tajā skaitā fiziskās personas, kuras var darboties kā īslaicīgi reģistrēti saņēmēji vai īslaicīgi sertificēti saņēmēji. VID izmanto informāciju kontroles vajadzībām un, ja nepieciešams, var veikt sadarbību ar citu Eiropas Savienību dalībvalstu nodokļu administrācijām par konkrētiem akcīzes preču pārvietošanas gadījumiem. 
EMCS Komersantu lietojuma modulī iesniedzamo informāciju nosaka regula Nr.2022/1636. EMCS nacionālā lietojuma modulī, kas ir pieejams tikai VID inspektoriem, papildus regulā noteiktajai informācijai ir dati par administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā par konkrētu pārvadājumu vai komersantu, dati par nodrošinājumu, rezervēto nodokļa summu, sarakste ar komersantu vai VID struktūrvienībām kā pielikumi, kas pievienoti pie noteikta pārvadājuma ieraksta. EMCS nacionālā lietojuma modulī administratīvās sadarbības starp dalībvalstīm informācijas apmaiņai nodokļu administrācijas ievada informāciju saskaņā ar Komisijas 2016. gada 24. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz akcīzes precēm saskaņā ar Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012. EMCS nodrošina informācijas apmaiņu starp Latvijas Republikas un ES uzturēto komersantu reģistru saskaņā ar Komisijas 2013. gada 25. jūnija īstenošanas regulu (ES) Nr. 612/2013 par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā.
EMCS darbību reglamentē šādi normatīvie akti: likuma “Par akcīzes nodokli” 25. un 26. pants;  Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīva 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija); Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētā regula (ES) 2022/1636,  ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ; Komisijas 2021. gada 17. decembra Īstenošanas regula (ES) 2021/2266, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 92/83/EEK piemērošanai attiecībā uz alkoholisko dzērienu patstāvīgu sīkražotāju sertificēšanu un pašsertificēšanu akcīzes nodokļa vajadzībām; Komisijas 2022. gada 5. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2022/1637, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 piemērošanai attiecībā uz dokumentu izmantošanu saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un akcīzes preču pārvietošanu pēc nodošanas patēriņam, kā arī nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidlapu. Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumi Nr.307 "Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība" nosaka, likuma “Par akcīzes nodokli” 25. panta devītajā daļā un 26. panta septītajā daļā minētās datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumus, elektroniskā administratīvā dokumenta un elektroniskā vienkāršotā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtību, tajā skaitā datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumos, informācijas par vīna pavaddokumenta ievadīšanu, kā arī citus nosacījumus likuma “Par akcīzes nodokli” 25. un 26. pantā minētajai akcīzes preču pārvietošanai.
EMCS iekļautā informācija ir pieejama tikai VID un tālāk tiek padota DNS un citām VID iekšējās lietošanas sistēmām. Informāciju EMCS iesniedz komersanti, saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir attiecīgās atļaujas darbībām ar akcīzes precēm. Lietotāju autentifikācija notiek VID EDS, pirms autentifikācijas personai vai tās pārstāvim jāiesniedz iesniegums Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas reģistrēšanai VID EDS, vai nosūtot to uz VID oficiālo elektronisko adresi. EMCS lietotāji pārsvarā ir komersanti, tomēr pastāv iespēja, ja fiziskai personai kā saimnieciskās darbības veicējai tiks piešķirta atļauja darbībām ar akcīzes precēm vai fiziskā persona sniegs pārvadājuma organizētāja, transportētāja vai garantētāja pakalpojumus, tad par konkrēto fizisko personu var būt norādīts vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētās komercdarbības vietas adrese. EMCS iekļauto informāciju glabā 120 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta sistēmā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pēc glabāšanas termiņa beigām EMCS iekļauto informāciju dzēš no sistēmas.

II. Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS)
CMIS tiek iekļauta informācija par muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, risku pārvaldību muitas jomā, muitas atļaujām ievest preces labdarībai vai filantropiskai palīdzībai, atbrīvojot no ievedmuitas nodokļa, starptautisko autopārvadājumu atļaujām, preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, CMIS lietotājiem. Tā ir integrēta Eiropas Savienības mēroga sistēmā, kalpojot par pamatrīku eksporta, importa un tranzīta kravu elektroniskai apstrādei. CMIS informācija tiek saņemta, no citām VID valsts informācijas sistēmām un nodota citām VID valsts informācijas sistēmām. CMIS apstrādā dažādas fizisko personu datu kategorijas, tostarp identifikācijas datus, datus par saņemtajiem pakalpojumiem, finanšu un darījumu informāciju, kā arī informāciju par muitas procedūrām, to uzskaiti, kontroli un muitas maksājumiem.
Anotācijā attiecībā uz CMIS ietvertais informācijas apjoms ir noteikts, ņemot vērā noteikumu projekta 5. un 16. punkta savstarpējo kopsakarību. Noteikumu projekta 16. punktā ir ietverta atsauce uz 5. punktā noteiktajiem datu apstrādes mērķiem un datu kategorijām, līdz ar to anotācijā sniegtais apraksts atspoguļo kopējo CMIS apstrādājamās informācijas apjomu. Detalizētāk aprakstītās datu kategorijas ir nepieciešamas 5. punktā noteikto funkciju izpildei, savukārt fizisko personu datu apstrāde tiek veikta 16. punktā noteiktajā apjomā. CMIS apstrādājamās informācijas veids un apjoms izriet no Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas anotācijā ir norādīti, tostarp no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 4. punkta, kas nosaka pienākumu muitas iestādēm veikt riska analīzi, izmantojot datus par fiziskajām un juridiskajām personām.
CMIS tiek iekļauta detalizēta informācija par muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, riska pārvaldību muitas jomā, atļaujām un sertifikātiem, kā arī sistēmas lietotājiem.
Muitas maksājumu uzskaites un kontroles ietvaros sistēmā tiek iekļauti dati par aprēķinātajiem un samaksātajiem muitas maksājumiem un to pamatojošajiem dokumentiem, nodokļu maksātāju muitas maksājumu parādiem, nokavējuma naudu un pārmaksātajiem muitas maksājumiem, valsts budžetā un Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā ienākošajiem un no tā izejošajiem maksājumiem, piešķirtajiem avansa maksātāja statusiem, izrakstītajiem atliktā maksājuma rēķiniem, parādam pieejamajām galvojuma summām, VIDdeponēto naudas līdzekļu uzskaites konta apgrozījumiem un atlikumiem, noteiktajiem (iegrāmatotajiem) tradicionālajiem pašu resursiem, kā arī Eiropas Savienības pašu resursu A konta un Eiropas Savienības pašu resursu atsevišķā konta pārskatiem.
Riska pārvaldības jomā sistēmā tiek iekļauti dati par riska veidlapām, pārbaužu lietām un riska profila pieteikumiem. Riska veidlapās tiek ietverts reģistrācijas datums, VID struktūrvienība, kas sagatavojusi riska veidlapu, riska apraksts un ar to saistītie apstākļi, ieteicamās darbības riska mazināšanai, iesaistīto juridisko personu (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese) un/vai fizisko personu (vārds, uzvārds, personas kods, adrese) identifikācijas dati, preču Kombinētās nomenklatūras kods, apraksts, iepakojuma veids, svars, izcelsmes valsts, muitas vērtība, pārvadājuma maršruts, transportēšanas veids, transportlīdzekļa un konteinera numurs, kontroles pamatojums, informācijas avots un dokumenta numurs, informācijas un riska līmeņa novērtējums, riska veidlapas reģistrētāja, vizētāja un izpildītāja dati, kā arī analīzes rezultāti un pieņemtais lēmums.
Pārbaužu lietās tiek ietverts dokumenta reģistrācijas datums, sagatavotāja vārds un uzvārds, pārbaudes mērķis un situācijas apraksts, saistītie dokumenti un informācijas avoti, iesaistīto juridisko un/vai fizisko personu identifikācijas dati, tostarp tālruņa numurs un amats, preču transportēšanas veids, maršruts, transportlīdzekļa un konteinera numurs, preču Kombinētās nomenklatūras kods, apraksts, iepakojuma veids un svars, kā arī analīzes rezultāti, secinājumi un priekšlikumi.
Riska profila pieteikumos tiek ietverts dokumenta reģistrācijas datums, izveidošanas pamatojums, muitas riska kods, muitas procedūras veids, plānotais darbības laiks, selektivitātes ceļš, prognozētais nostrādes biežums, riska indikatori, risku mazinošie pasākumi, kā arī par sagatavošanu un saskaņošanu atbildīgo amatpersonu dati.
Sistēmā tiek iekļauta arī informācija par muitas atļaujām ievest preces ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, tostarp atļaujas identifikācijas dati (gads un numurs), statuss, spēkā stāšanās un noslēgšanas datums, anulēšanas vai apturēšanas datums, kā arī atļaujas turētāja nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.
Attiecībā uz starptautisko autopārvadājumu atļaujām sistēmā tiek iekļauts noformēšanas datums, valsts kods un nosaukums, sērija un numurs, atļaujas veids, pārvadājuma mērķis, kā arī vilcēja un piekabes valsts reģistrācijas numuri.
Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 uzskaites ietvaros sistēmā tiek iekļauts sertifikāta numurs un izdošanas datums, statuss, eksportētāja reģistrācijas kods, nosaukums un adrese, saņēmēja nosaukums, adrese un valsts kods, preču Kombinētās nomenklatūras kods, nosaukums, daudzums un svars, kā arī saistītās muitas deklarācijas numurs, tips un nosūtītāja dati.
Tāpat sistēmā tiek iekļauti sistēmas lietotāju dati, tostarp vārds un uzvārds, e-pasta adrese, tālruņa numurs un struktūrvienības nosaukums.
CMIS darbību reglamentē šādi normatīvie akti: regulas Nr. 952/2013 3., 46.,  101., 102. un 104. pants, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. pants, likuma “Par akcīzes nodokli” 23. panta otrās daļa, 33. pants, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmā daļa, 1.¹ daļa, 18.¹ pants, 18.² pants, Padomes 2009. gada 16. novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – regula Nr.1186/20029) 61. pants, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 681 “Kārtība, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa” 3., 4., 5. un 6. punkts, Ministru kabineta 2011. gada 24.  maija noteikumu Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.411) 3.3.2.5.,  3.3.2.6. un 3.3.2.7. apakšpunkts, Vispārīgās datu aizsardzības regulas 30. pantu, kā arī starptautiskās tirdzniecības vienošanās (piemēram: Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses; Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses; Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses; Eiropas Ekonomikas Kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgums; Eiropas Ekonomikas zonas līgums; Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses).

III. Datu noliktavas sistēma (DNS)
DNS ir centralizēta sistēma, kas izveidota ar mērķi nodrošināt VID informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī citas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas, kas saņemta no citām valsts institūcijām un reģistriem, analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti. DNS integrē un aktualizē informāciju no vairākiem informācijas avotiem par nodokļu maksātājiem, NILLTPFN likuma subjektiem, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem un nodevām, vienotajā nodokļu kontā ieskaitītajiem maksājumiem, iesniegtajiem dokumentiem un muitas operācijām. DNS iekļautā informācija tiek izmantota, lai nodrošinātu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā un Valsts ieņēmumu dienesta likuma (līdz 31.12.2025. likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”) noteikto uzdevumu izpildi. Katra institūcija darbojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, izmantojot DNS informāciju tikai atbilstoši pilnvarojuma mērķim. Iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos. Iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un informācijas sniegšana nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. pants). DNS ir sadalīta vairākos blokos un tajā ir ietverta dažāda satura informācija. DNS pamatuzdevums ir apkopot VID pieejamos datus no dažādiem datu avotiem integrētā informācijas glabātavā, padarot tos pieejamus un piemērotus analīzei, tādējādi atbalstot efektīvu plānošanu, risku analīzi un vadību, nodokļu maksātāju izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu VID. DNS iekļautā informācija ir nepieciešama, lai VID atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta normatīvajos aktos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un krāpšanu.  
DNS galvenie mērķi ir:
- aktuālās un vēsturiskās informācijas periodiska apkopošana no dažādiem VID pieejamiem datu avotiem;
- liela apjoma datu glabāšana centralizētā, viegli pārvaldāmā DNS datubāzē;
- funkcionalitātes izmantošana VID darbiniekiem, kuriem ir DNS lietošanas tiesības, tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai DNS datu apstrādei, dodot iespēju DNS lietotājiem izmantot gatavus standarta pārskatus, kā arī veidot pašiem savus pārskatus, izmantojot saprotamus biznesa jēdzienus; 
- ārējiem lietotājiem paredzētās informācijas attēlošana standarta pārskatu veidā. 
DNS uzkrāj šādus fiziskas personas datus: personas kodu vai reģistrācijas numuru (kodu), vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, miršanas datumu, personas statusu, pilsonību, dzimumu (informācija par fiziskās personas dzimumu tiek apstrādāta personas identifikācijas nodrošināšanai, datu kvalitātes kontrolei, datu sasaistīšanai ar citu valsts informācijas sistēmu datiem un VID normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei), ģimenes stāvokli, fiziskas personas pases un citu personu apliecinošu dokumentu datus, adresi, rezidences pazīmi un rezidences valsti, informāciju par personas īpašumiem, informāciju par personas paziņoto bankas kontu, kuru iesniedzis pats nodokļu maksātājs vai informāciju par personas bankas kontu, kas ir iegūta citā veidā, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto, personas paziņoto tālruņa numuru (kā  visaktuālāko informācijas datu avotu saistībā ar personas tālruņa numuru izmanto gada ienākumu deklarācijā norādīto), informāciju par darbavietu, informāciju par ieņemamajiem amatiem, informāciju par saimnieciskajiem darījumiem un darījuma partneriem, informāciju par personas ienākumiem, informāciju par aprēķinātajām, nomaksātajām un atmaksātajām nodokļu summām, informāciju par amatiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, informāciju par radiniekiem, kurā iekļauj personas kodu, vārdu, uzvārdu un radniecības pakāpi. Noteikumu projekta 17.1.19. apakšpunktā ar terminu “radinieki” nodokļu administrēšanas un interešu konflikta novēršanas vajadzībām saprotamas personas, kas atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punktam ir radinieki līdz trešajai radniecības pakāpei, kā arī personas, kas minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta 6. punktā (tēvs, māte, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas, laulātais, partneris). Radniecības pakāpes nosakāmas saskaņā ar Civillikuma 192.–195. pantu. Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 19., 20., 22., 36. un 37. punktu, kā arī Ministru kabineta  Nr. 372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu”, Fizisko personu reģistrā tiek iekļautas ziņas par laulību, partnerību, nepilngadīgiem bērniem, kā arī par personas tēvu un māti. Reģistrā netiek uzturēts atsevišķs datu lauks par radniecības pakāpi vai pilnu radinieku loku, tomēr radniecība nosakāma, savienojot minētās pamata ziņas un piemērojot Civillikuma 192.–195. pantā noteikto radniecības regulējumu. Personas koda apstrādes tiesiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts (apstrāde nepieciešama juridiska pienākuma izpildei); 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (apstrāde nepieciešama sabiedrības interesēs īstenotas publiskas varas uzdevuma veikšanai); likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pants (nodokļu administrēšanas funkcijas); likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta 6. punkts. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka deklarācijā norādāmo informācijas minimumu, taču tas neregulē un neierobežo datu apstrādi VID informācijas sistēmās likumā noteikto funkciju izpildei. Personas kods tiek apstrādāts precīzai personu identificēšanai un datu savienošanai starp valsts informācijas sistēmām. Noteikumu projekts nepaplašina normatīvajos aktos noteikto radinieku loku un neuzliek papildu pienākumu deklarācijās norādīt personas kodu, bet nosaka datu apstrādes apjomu VID informācijas sistēmās likumā noteikto uzdevumu izpildei. Informāciju par nodokļu nomaksu un parādiem, nodokļu uzskaites statusu, pieņemtajiem lēmumiem, informāciju par maksātnespēju un veiktajiem kontroles pasākumiem, informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, saimnieciskās darbības veikšanas vietu, par tiesībām pārstāvēt personas vai citus tiesību subjektus, kā arī informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumiem Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, invaliditāti, atvieglojumiem, apgādājamiem un apgādniekiem.
Par juridiskajām personām DNS apstrādā un iekļauj šādu informāciju: nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, nosaukumu, adresi, reģistrācijas datumu, rezidences pazīmi un rezidences valsti, darbības formu, darbības veidu, pamatkapitālu, personas paziņoto tālruņa numuru, reģistrētajām struktūrvienībām, informāciju par juridiskās personas paziņoto bankas kontu vai iegūto informāciju no Kontu reģistra, par amatpersonām vai pārstāvēt tiesīgajām personām, dalībniekiem, pilnvarotajām personām, galveno uzņēmumu, atbildīgajiem darbiniekiem, īpašumiem, saistītajiem uzņēmumiem, koncernu līgumiem, segmentiem, Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka līmeņiem, kuri ar 2024. gada 1. janvāri zaudēja spēku, nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošajiem rādītājiem, kurš piemērojams ar 2024. gada 1. janvāri, darbības veidiem (Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE 2.1 redakcija)), informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, par akcīzes preču izmantošanas mērķiem, par veiktajiem darījumiem akcīzes preču aprites jomā, saimnieciskās darbības veikšanas vietu, informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas statusu, informāciju par aprēķinātajām, nomaksātajām un atmaksātajām nodokļu summām, informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli un parādiem, nodokļu uzskaites statusu, pieņemtajiem lēmumiem, informāciju par maksātnespēju un veiktajiem kontroles pasākumiem. Informācija tiek saņemta no VID iekšējās lietošanas informācijas sistēmām, reģistriem, kā arī no citām valsts informācijas sistēmām un citiem VID pieejamiem informācijas avotiem. DNS informācija ir paredzēta VID iekšējai lietošanai un apmaiņai ar VID iekšējās lietošanas sistēmām, kā arī dati ir pieejami ārējiem lietotājiem - citām institūcijām - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā, kuras ir noslēgušas starpresoru vienošanās un sadarbības līgumus, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. DNS nodrošina piekļuvi tajā uzkrātajiem datiem ārējiem lietotājiem sadarbības līgumā vai starpresoru vienošanās noteiktajā apjomā, kas izriet no ārējā normatīvā akta regulējuma, un formātā, tiešsaistē un automatizētā veidā. Noteikumu projekts neietekmēs līdzšinējos sadarbības līgumus.
Piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanai, datu apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk – VSAA) nosaka Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumi Nr. 951 "Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 951) un starpresoru vienošanās. Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu, ja darba devējs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, aģentūra veic aprēķinu par katra darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI). Tāpat VSAA atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu", 20.¹ panta trešajai daļai, kurā papildus minēti gadījumi, kad VID, darba devējs un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, noteiktos gadījumos pārskata jau piešķirta pakalpojuma apmēru. No likuma “Par valsts pensijām” 10. panta izriet, ka apdrošināšanas stāžu apliecina VSAA uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, tādēļ publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie dati no VID informācijas sistēmām ir jāglabā tik ilgi cik nepieciešams, lai nodrošinātu VID uzdevumu un funkciju izpildi. Informācijas apmaiņa starp VID, VSAA un Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) notiek no VID informācijas sistēmu aktīvajām direktorijām.
Auditācijas pierakstus par lietotāju veiktajām darbībām DNS glabā 72 mēnešus. DNS esošos datus glabā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. DNS katrai datu kopai glabāšanas termiņus nosaka atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. DNS iekļauto informāciju glabā VID uzdevumu un funkciju izpildei 180 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta DNS, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits informācijas glabāšanas termiņš, piemēram, Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, kā arī termiņā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Informāciju glabā tādā apjomā, lai nodrošinātu publisko pakalpojumu sniegšanu un VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi. Pēc glabāšanas termiņa beigām DNS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivē vai dzēš no DNS. DNS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš  180 mēneši ir samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, tāpat arī, lai nodrošinātu NILLTPFN likuma subjektu uzraudzību un citu funkciju un uzdevumu izpildi.
VID kā datu pārzinis savu procesu un uzdevumu nodrošināšanai ir izvērtējis informācijas glabāšanas termiņa ilgumu, ņemot vērā personas datu apstrādes nolūku un VID procesu kvalitatīvai nodrošināšanai nepieciešamo termiņu. VID kā nodokļu administrācijai, kura nodrošina nodokļu iekasēšanas funkciju, nodokļu maksātāja datus nepieciešams analizēt laikā, kamēr tie ir nepieciešami VID funkciju un uzdevumu izpildei (piemēram, nodokļu maksātājam ar lēmumu piešķirtā  nodokļu maksājuma samaksas termiņa pagarinājuma vai nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgas izpildes spēkā esamības laikā, kamēr tiek pildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu u.tml.) vai vairāk par trim gadiem, lai varētu pārliecināties par administrēšanas pasākumu periodā pārbaudāmo datu atbilstību nodokļu maksātāju deklarāciju izmantošanai.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā, otrajā, trešajā, 4.¹ un piektajā daļā noteikts regulējums nodokļu revīzijas (audita), nodokļu kontroles veikšanai, kurā nepieciešams veikt personas un citu datu analīzi, kuras kvalitatīvai nodrošināšanai, tāpat arī kriminālprocesa vajadzībām nepieciešamo ziņu sniegšanai, nepieciešams ilgāks periods informācijas glabāšanai sistēmā par  pieciem gadiem. Tā kā nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) pārbaudes periods var būt pieci gadi, tad attiecīgi, lai noteiktu šī uzdevuma izpildei nepieciešamo datu glabāšanas minimālo termiņu, tam klāt jāpieskaita arī paša nodokļu revīzijas (audita) norises periods, apstrīdēšanas periods iestādē un lietas izskatīšana pirmās instances tiesā, kurā nodokļu maksātājs izvirza argumentus, lai atspēkotu auditā izdarītos secinājumus. Minētajam var sekot samaksas termiņa pagarināšana vai labprātīgas izpildes piešķiršana vai nodošana piespiedu izpildei, kā arī dati par nodokļu saistībām ir nepieciešami laikā, kamēr saistības ir izpildītas. Tādējādi kvalitatīva nodokļu revīzijas (audita), nodokļu kontroles vai nodokļu aprēķina veikšanai nepieciešams glabāt datus VID informācijas sistēmās 180 mēnešus.
Tāpat VID uzdevumos ietilpst arī nodokļu politikas veidošana un atbalsta sniegšana Finanšu ministrijai tieši nodokļu politikas veidošanā un tā efektivitātes izvērtēšanā. Arī šis uzdevums tiek veikt ar datos balstītu informāciju, kuru nepieciešams analizēt par ilgstošu procesu atbilstoši likumdevēja un izpildvaras dotajiem uzdevumiem, kas parasti ir periodā no pēdējiem pieciem pilniem gadiem līdz piecpadsmit gadiem.
Nodokļu administrācijai nepieciešamo datu analīze savu funkciju un uzdevumu izpildei neaprobežojas ar piecu gadu periodu. Nodokļu izvērtēšanas un datu atbilstības riska profils ir jāveido par ilgāku periodu, kā pēdējie pieci gadi, jo par pēdējiem pieciem gadiem nav iespējams precīzi noteikt pareizus maksājamo nodokļu aprēķinus. Datu pārzinim nav iespējams noteikt precīzu termiņu, kas nepieciešams datu analīzei, tāpēc 180 mēnešu termiņš datu analīzei būtu saprātīgs termiņš, lai nodokļu administrācija varētu veikt nepieciešamo datu analīzi un pareizi aprēķināt nodokļu maksājumus nodokļu maksātājiem vai pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma veiktu aprēķinus par valsts budžetam nodarīto kaitējumu nodokļu ieņēmumu jomā.
VID praksē pastāv individuāli gadījumi, kad nodokļu administrēšanas darbības nebeidzas arī piecpadsmit gadu laikā pēc nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās. Piemēram, kad ilgstoši  tiesās tiek skatītas administratīvās lietas, kuras tiesvedības ilgums pārsniedz 180 mēnešus. VID, analizējot pieejamos datus, secinājis, ka 12 administratīvajās lietās (no tām 1 aktīva lieta) tiesvedība ir ilgusi virs 180 mēnešiem. Atbilstoši VID tiesvedības vajadzībām, ņemot vērā tiesvedības vidējo ilgumu un tiesvedību skaitu, kas ilgušas virs 180 mēnešiem, būtu lietderīgi paredzēt nodokļu administrēšanas vajadzībām iespēju datus DNS glabāt ilgāku laiku, ja turpinās tiesvedība un pēc tās pabeigšanas notiks tiesas nolēmuma izpilde, tāpēc šādos gadījumos arī DNS iekļauto informāciju nepieciešams glabāt arī saprātīgu termiņu pēc galīgās izpildes pabeigšanas, lai nodrošinātu nodokļu maksātāja procesuālās tiesības risināt strīdus par pareizu nodokļu samaksas pienākuma izpildi, kas VID ieskatā ir 12 mēneši pēc izpildes pabeigšanas.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta astotā daļā noteikts, ka lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas, izņemot šā panta 8.¹ daļā minēto gadījumu.
Ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. pantā noteiktos nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņus (3 – 5 gadi), paša nodokļu revīzijas (audita), pārbaudes veikšanas laiku (120 dienas jeb 4 mēneši, kas var būt ilgāks, ņemot vērā arī laiku, ko neieskaita nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņā), nodokļu revīzijas (audita) rezultātu apstrīdēšanas un apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņu (kopsummā 5 mēneši), nodokļu maksātāja tiesības pārsūdzēt VID lēmumu tiesā (1 mēnesis) un tiesas procesu (vidēji 30 līdz 31 mēnesis), tad DNS informācijas glabāšanas termiņš 60 mēneši (5 gadi) nav optimāls. Papildus jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 87.pants, kas noteic pie noteiktu nosacījumu izpildes administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, kura termiņš nav ieskaitīts zemāk minētajos provizoriskajos termiņu aprēķinos.
Proti, provizoriski:
60 mēneši (transfertcenu nodokļu kontrole) + nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņš 4 mēneši + nodokļu revīzijas (audita) lēmuma apstrīdēšanas termiņš 1 mēnesis un apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš līdz 4 mēnešiem (kopā 5 mēneši) + 1 mēnesis (jeb 30 dienas) administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņš + 3 gadi (36 mēneši) piedziņai = 106 mēneši pie nosacījuma, ja nav tiesvedība un nav apturēta administratīvā akta darbība;
60 mēneši (transfertcenu nodokļu kontrole) + nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņš 4 mēneši + nodokļu revīzijas (audita) lēmuma apstrīdēšanas termiņu 1 mēnesis un apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 4 mēnešiem (kopā 5 mēneši) +1 mēnesis VID ģenerāldirektora lēmuma pārsūdzēšanas termiņš tiesā + vidējais tiesvedības ilgums nodokļu strīdu lietās 31 mēnesis + 3 gadi (36 mēneši) piedziņai = 137 mēneši pie nosacījuma, ja uz tiesvedības laiku ir apturēta administratīvā akta darbība.
Ievērojot, ka pieskaitot vidējo tiesvedības laiku un piedziņas noilguma termiņu, ja administratīvā akta darbība ir apturētā uz tiesvedības laiku, DNS datu lietderīgais glabāšanas laiks pārsniedz 180 mēnešus, tādēļ ir jāparedz datu glabāšanas termiņš, kas ļauj nodokļu administrācijai datus DNS glabāt ilgāku laiku par 180 mēnešiem.
Tāpat jāņem vērā Krimināllikumā noteiktie kriminālatbildības noilgumi par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā (tautsaimniecībā).  Krimināllikuma 56. panta pirmajā daļā noteikts kriminālatbildības noilgums, saskaņā ar kuru personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu: pagājuši divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas; pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas; desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas; piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu. Kriminālatbildības noilgums par Nodokļu un muitas policijas kompetencē esošajiem  noziedzīgiem nodarījumiem ir no 2 gadiem līdz 15 gadiem. Ievērojot, ka kriminālatbildības noilgumu skaita no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienas, DNS glabātajai informācijai nepieciešams noteikt termiņu, kas saskanīgs ar kriminālatbildības noilgumu. Secīgi, DNS datu glabāšanas regulējumā nepieciešams paredzēt tādu informācijas glabāšanas termiņu, kas būtu saskanīga ar noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā izmeklēšanas termiņiem.
Datu glabāšanas termiņš DNS dažādām datu kopām var būt atšķirīgs. Piemēram, VID noslēgtajā starpresoru vienošanās ar VSAA par publisko pakalpojumu sniegšanu noteikts, ka dati par nodokļu maksātāju jāglabā visu mūžu kamēr persona ir dzīva, lai būtu iespējams izpildīt visus uzdevumus un funkcijas, pēc tam jādzēš no DNS. Konkrētu termiņu datu glabāšanai, sniedzot publisko pakalpojumu VSAA, nav iespējams noteikt, jo persona ir nodokļu maksātājs līdz savas dzīves beigām.
Tāpat fiziskas personas nerezidenta miršanas fakts ne vienmēr ir zināms. Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 690 “Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 690)  6.4.1. apakšpunkts paredz dokumentus (par darba attiecībām) glabāt 90 gadus kopš tajā minēto personu dzimšanas vai 75 gadus, ja personu dzimšanas datums nav zināms. Minēto noteikumu 6.5. apakšpunktā noteikts, ka dokumentus, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, bet kuri nepieciešami kā pierādījumi tiesvedībā, kā arī institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai, glabā 10 gadus pēc tam, kad tie kā pierādījumi vairs nav nepieciešami.
Fiziskās personas dati tiek apstrādāti tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Pēc glabāšanas termiņa beigām DNS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivē vai dzēš no DNS. Nepieciešamības gadījumā, arhivētie dati var tikt izprasīti no arhīva, manuāli izanalizēti, konkrētam nodokļu administrēšanas pasākuma vajadzībām un VID funkciju un uzdevumu nodrošināšanai. Piemēram, nodokļu maksātāja reģistra dati ir aktuāli visā periodā, kamēr pastāv nodokļu maksātājs, tādēļ šo datu arhivēšana vai dzēšana varētu ietekmēt tos datus, kas saistībā ar šo procesu veidojas uz vēlākajiem periodiem. Praktiski visi pirmdokumenti un informācija par veiktajām iemaksām ir nodokļu maksātāja lietas sastāvdaļa, kura jāglabā sistēmā pastāvīgi. Savukārt, dati, kuri vairs nav nepieciešami VID uzdevumu un funkciju izpildei, kad konkrētais ieraksts zaudējis aktualitāti, tiek arhivēts vai dzēsts no DNS.
VID, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta likuma 11. panta pirmo daļu un 12. pantu (līdz 2025. gada 31. decembrim likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.³ panta otro daļu), valsts informācijas sistēmās apstrādā informāciju par personām, faktiem un notikumiem normatīvajos aktos VID noteikto uzdevumu veikšanai.
Piemēram, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta pirmajā daļā ir uzskaitītas nodokļu maksātāja tiesības, kuras VID ir pienākums nodrošināt.
Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 478) 24. un 26. punktā noteikts, ka deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietas glabājas VID 30 gadus.
Izmantojot DNS darbību, VID veic šādās tiesību normās noteikto pienākumu un tiesību izpildi: Valsts ieņēmumu dienesta likuma 3. pantā un 12. pantā (līdz 31.12.2025. - likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4. panta otrās daļas 11.1. apakšpunkts un 13. panta trešā daļa) noteikto pienākumu un tiesību izpildi. Regulas Nr. 952/2013 5. panta 3. punkts, 15. pants un 46. panta 1. punkts, 48. un 51. pants. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 11. punkts, 18. panta pirmās daļas 10. punkts un 23. panta trešā, 3.¹ un ceturtā daļa, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. pants. Informācijas apstrādes tiesiskais pamats ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantā un Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, informācija par akcīzes nodokļu deklarācijām likuma “Par akcīzes nodokli” 24. pantā un Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 662)  182. punktā. 

IV. Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas informācijas sistēma (ESNDA)
Lai izpildītu VID pārziņā esošo pārrobežu datu apmaiņu, ko veic automātiski, pēc pieprasījuma, vai pēc VID iniciatīvas, ES DSS tika pārveidota kā modulis un iekļauta ESNDA. ESNDA sastāv no vairākiem datu apmaiņas sistēmām un moduļiem, kuri nodrošina dažādu starptautisko un uz tiem balstīto nacionālo normatīvo aktu izpildi, lai nodrošinātu datu apmaiņas ar Eiropas Savienības un citām valstīm kā arī, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu nenomaksas, un palielinātu nodokļu pārredzamību.
ESNDA ietvaros apstrādātie dati par fiziskajām un juridiskajām personām tiek noteikti atbilstoši Eiropas Savienības nodokļu informācijas apmaiņas regulējumam un uz tā balstītajiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Šajos regulējumos patiesā labuma guvējs netiek izdalīts kā atsevišķa ziņojamo datu kategorija vai atsevišķs datu lauks, tostarp DAC8 ietvaros.
Vienlaikus atsevišķos ESNDA moduļos (piemēram, finanšu kontu informācijas apmaiņā) apstrādātie dati pēc būtības var ietvert informāciju par konta kontrolējošajām personām, kas atbilst patiesā labuma guvēja jēdzienam nodokļu informācijas apmaiņas kontekstā. Šādu datu apstrāde tiek veikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 100. panta izpratnē, ievērojot finanšu iestāžu ziņošanas pienākumus un nodokļu administrēšanas funkciju izpildi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā ESNDA ietvaros nav paredzēta atsevišķas datu kategorijas “informācija par patieso labuma guvēju” izdalīšana, jo tas neatbilst Eiropas Savienības nodokļu informācijas apmaiņas regulējuma struktūrai un radītu normatīvā regulējuma paplašināšanas risku. Normatīvā skaidrība tiek nodrošināta, precizējot, ka konta kontrolējošās personas dati ESNDA ietvaros tiek apstrādāti nodokļu informācijas automātiskās apmaiņas regulējuma izpratnē, nepārklājoties ar NILLTPFN likuma regulējumu.
ESNDA sadalīta vairākos datu apmaiņas moduļos:
1. Ārvalstīs gūtie ienākumi
2. Finanšu kontu informācija
3. Starptautiskās uzņēmumu grupas pārskats
4. Ziņojamās pārrobežu shēmas
5. Pievienotās vērtības nodokļa atgūšana citās Eiropas Savienības  dalībvalstīs Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem
6. Pievienotās vērtības nodokļa īpašais režīms
7. Īpašā atbrīvojuma shēma maziem un vidējiem uzņēmumiem
8. ES DSS
9. Pārdevēji, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas
10. Ziņojums par pārrobežu maksājumiem;
11. Darījumi par kriptoaktīviem.
ESNDA sistēma nepārtraukti attīstās, papildinot to ar jauniem moduļiem un risinājumiem, atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
ESNDA sistēmā iekļautais ES DSS modulis ir izveidots, pamatojoties uz  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un  Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļu jomā. ES DSS nodrošina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījumu informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Minētās informācijas apmaiņa balstās uz pieprasījumu sagatavošanu un nosūtīšanu komunikāciju modulim, datu saņemšanu no komunikāciju moduļa, kā arī uz saņemtās un nosūtītās informācijas izvietošanu datubāzē un attēlošanu   sarakstos un formās.
ES DSS ar integrētu Eiropas Savienības pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas (turpmāk – VIES) funkcionalitāti nodrošina:
- informācijas apmaiņu par pievienotās vērtības nodokļu reģistrācijas numuriem un par Eiropas Savienības uzņēmumu veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu apjomiem, no Eiropas Savienības dalībvalstīm saņemto kļūdu ziņojumu apstrādi, ieskaitot sasaisti ar Latvijas nodokļu maksātāju  iesniegtajiem dokumentiem,
- no dalībvalstīm saņemto datu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem uz Latviju un tiem atbilstošo kļūdu ziņojumu par nepareizajiem vai nederīgajiem Latvijas pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numuriem vizuālo kontroli,
- datus par pievienotās vērtības nodokļa numuru derīgumu un apgrozījuma datiem par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem iegūšanu no VID  informācijas sistēmas un nodošanu citām Eiropas Savienības dalībvalstīm,
- VIES servera programmatūra, kas paredzēta galvenokārt citu dalībvalstu pieprasījumu apkalpošanai.
ES DSS izmanto VID darbinieki:
a) kas ar minētās programmatūras atbalstu veic ārvalstu ar pievienotās vērtības nodokļa apliekamo personu reģistrācijas datu pārbaudi, analizē saņemtās atbildes un noformē atbildes Latvijas nodokļu maksātājiem (ja pārbaude tika veikta Latvijas nodokļu maksātāja uzdevumā);
b) kuriem nepieciešama informācija par kādu Latvijas nodokļu maksātāju veiktajām preču un pakalpojumu iegādēm un piegādēm Eiropas Savienības iekšienē.
ES DSS iekļauj un uzkrāj šāda veida datus:
- Eiropas Savienības pievienotās vērtības nodokļa aktuālos un vēsturiskos reģistrācijas datus;
- Eiropas Savienības un Latvijas pārdevēju piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējās un/vai individuālās vērtības, to korekcijas, un piegādes uz noliktavu datus.
ES DSS uzkrāj lietotāja veiktās atlases un darbības. 
ES DSS saņem datus no Eiropas Savienības dalībvalstīm un VID informācijas sistēmām nodod datus citām VID informācijas sistēmām un Eiropas Savienības dalībvalstīm. 
ES DSS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš ir 60 mēneši no brīža, kad informācija tiek iekļauta sistēmā. Ārējā piekļuve lietotājiem ir pieejama VIES datiem oficiālajā Eiropas Komisijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/, nodokļu maksātājiem ir ierobežota piekļuve un pieprasītājs redz tikai informāciju, vai darījuma partneris ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa režīma, vai ir aktīvs pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. 
Papildus ESNDA ietvaros tiek nodrošināta automātiskās informācijas apmaiņa par:
- nerezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem (turpmāk – DAC1) starp  Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku;
- nerezidentu finanšu kontu informāciju (turpmāk – DAC2) starp partnervalstīm un Latvijas Republiku;
- starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatiem (turpmāk – DAC4) starp partnervalstīm un Latvijas Republiku;
- ziņojamām pārrobežu shēmām (turpmāk – DAC6) starp ES dalībvalstīm un Latvijas Republiku;
- pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas (turpmāk – DAC7) starp partnervalstīm un Latvijas Republiku.
Šo noteikumu izpratnē ar “Eiropas Savienības gada slieksni” saprot Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 3. pantā noteikto kopējo gada apgrozījuma robežvērtību, kas ir pārņemta Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ja nodokļa maksātājs kalendāra gada laikā pārsniedz minēto slieksni, tam ir pienākums iesniegt VID ziņojumu par Eiropas Savienības gada sliekšņa pārsniegšanu, un šā ziņojuma apstrāde tiek nodrošināta Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 7.5. punktam.
DAC1 automātisko informācijas apmaiņu nosaka Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (turpmāk – Direktīva 2011/16/ES), kā arī Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumi Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1245). DAC1 informācijas apmaiņa tiek veikta ievērojot Direktīvas 2011/16/ES II iedaļas 8. pantu un MK noteikumu Nr. 1245 III daļas 10. – 14. punktu. DAC1 mērķis ir veikt informācijas apmaiņu par nerezidentu ienākumiem, saņemt datus par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem  Eiropas Savienības dalībvalstīs un nosūtīt datus par Eiropas Savienības dalībvalstu rezidentu gūtajiem ienākumiem Latvijā.
Direktīva 2011/16/ES un Ministru kabineta noteikumi Nr. 1245 nosaka, ka DAC1 automātiskās informācijas apmaiņas procesā ar citām valstīm par ārvalstīs gūtiem ienākumiem tiek iekļauta un apstrādāta šāda informācija par nodokļu maksātāju. Par fiziskajām personām tiek apstrādāts vārds un uzvārds, personas kods, adrese, dzimšanas datums un rezidences valsts. Par juridiskajām personām tiek apstrādāts nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, dibināšanas datums un rezidences valsts. DAC1 ietvaros tiek apstrādāti ziņojamie dati par ienākumu kategorijām, tostarp ienākumi no algota darba, direktoru atalgojums, ar dzīvības apdrošināšanu saistīti ienākumi, pensijas, kā arī īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma. Vienlaikus tiek apstrādāti ar nodarbinātību un amatiem saistītie dati, ietverot saistības starp saņēmēju un maksātāju, darba vietas adresi, saistību uzsākšanas un beigu datumu, kā arī ienākumu summu un ieturēto nodokli. Papildus ienākumu un mantiskā stāvokļa ziņošanas ietvaros var tikt apstrādāti dzīvības apdrošināšanas polises numurs, prēmijas nodokļu aplikšanas veids, prēmijas izmaksas biežums, apdrošināšanas polises sākuma un beigu datums. Pensiju ziņošanas ietvaros var tikt apstrādāts pensijas shēmas veids, pensijas kapitālvērtība un ieturētais nodoklis. Īpašumtiesību un ienākumu no nekustamā īpašuma ziņošanas ietvaros var tikt apstrādāts īpašuma veids, īpašuma reģistrācijas numurs, nekustamā īpašuma adrese, īpašuma vērtība un īpašumtiesību statuss (vai ziņošanas laikā īpašums pieder noziņotajai personai).
DAC2 automātisko informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm starptautiskā līmenī nosaka Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES (turpmāk – Direktīva 2014/107/ES), savukārt ar trešajām valstīm DAC2 informācijas apmaiņa notiek pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk – ESAO konvencija) un parakstītajiem Daudzpusējās kompetentās iestādes nolīgumiem par finanšu kontu informācijas apmaiņu. Nacionālā līmenī DAC2 informācijas apmaiņu regulē Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 20). DAC2 informācijas apmaiņa tiek veikta ievērojot Direktīvas 2014/107/ES 8. panta 3.a punktu, saskaņā ar ESAO konvencijas 6. panta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, un MK noteikumu Nr. 20 8. nodaļu. DAC2 mērķis ir veikt informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem, saņemt datus par Latvijas rezidentu finanšu kontiem Eiropas Savienības dalībvalstīs un trešajās valstīs un nosūtīt datus par Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu rezidentu finanšu kontiem Latvijā.
Direktīva 2014/107/ES un kā arī MK noteikumi Nr. 20 nosaka, ka informācijas apmaiņā ar finanšu iestādēm saņemtajos un nosūtītajos ziņojumos par finanšu kontiem tiek iekļauta šāda informācija par nodokļu maksātāju.
Ziņojumā tiek iekļauti ziņojošās finanšu iestādes dati – nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, iestādes adrese un rezidences valsts.
Par konta turētāju – fizisko personu – tiek apstrādāti šādi dati: vārds un uzvārds, personas kods (vai cits nodokļu identifikators), adrese, dzimšanas dati (fiziskās personas dzimšanas datums un dzimšanas vieta), kā arī rezidences valsts.
Par konta turētāju – juridisko personu – tiek apstrādāti fiziskās personas identifikācijas dati un/vai juridiskās personas identifikācijas dati, tostarp nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese.
Ziņojumā tiek iekļauti arī konta kontrolējošās personas vārds un uzvārds vai nosaukums nodokļu informācijas automātiskās apmaiņas regulējuma izpratnē, kā arī rezidences valsts.
Papildus tiek apstrādāts konta numurs un dati par kontā veiktajiem darījumiem, tostarp darījumu summas, valūta un konta bilance pārskata perioda beigās vai citā normatīvajos aktos noteiktajā datumā.
DAC2 modulī “AEOI datu apmaiņa ar citām valstīm”, apakšsadaļā “AEOI2: Finanšu iestāžu kontu dati” tiek veikta DAC2 ziņojumu ģenerēšana, nosūtīšana un saņemšana. DAC2 modulī ir pieejama informācija par datiem, kas tiek saņemti no Latvijas finanšu iestādēm par ārvalstu rezidentu finanšu kontiem, tā arī par datiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm, kā arī datiem, kas nosūtīti Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm. Savukārt FATCA automātisko informācijas apmaiņu ar Amerikas Savienotajām Valstīm starptautiskā līmenī nosaka likums “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu”, un nacionālā līmenī Ministru kabineta 2015. gada 24. marta noteikumi Nr. 134 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu" noteikto prasību izpildes nodrošināšanai”. FATCA mērķis ir veikt informācijas apmaiņu par Amerikas Savienoto Valstu rezidentu finanšu kontiem, saņemt datus par Latvijas rezidentu finanšu kontiem Amerikas Savienotajās Valstīs un nosūtīt datus par Amerikas Savienoto Valstu rezidentu finanšu kontiem Latvijā.
DAC4 automātisko informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm nosaka Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva 2016/881/ES, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (turpmāk – Direktīva 2016/881/ES), savukārt ar trešajām valstīm DAC4 informācijas apmaiņu nosaka ESAO konvencija un  Daudzpusējai kompetentās iestādes nolīgums  par automātisko informācijas apmaiņu ar starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu. Nacionālā līmenī DAC4 informācijas apmaiņu regulē Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 397), kas izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta ceturto daļu, 15. panta devīto daļu un 18.¹ panta trešo daļu. DAC4 apmaiņa tiek veikta ievērojot Direktīvas 2016/881/ES 8.aa pantu, ESAO konvencijas 6. pantu un MK noteikumu Nr. 397 II. sadaļu. DAC4 mērķis ir veikt informācijas apmaiņu par starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatiem, saņemt datus par Latvijas rezidentiem, kas ir starptautiskā uzņēmuma grupas sastāvā esoša vienība, kā arī nosūtīt datus par Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu rezidentiem, kas ir starptautiskā uzņēmuma grupas sastāvā esoša vienība Latvijā.
DAC4 informācijas apmaiņas ietvaros tiek apstrādāti fiziskās personas identifikācijas dati un/vai juridiskās personas identifikācijas dati. Par fiziskajām personām tiek apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Par juridiskajām personām tiek apstrādāts nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese. Tiek apstrādāta arī rezidences valsts vai teritorija nodokļu vajadzībām.
Ziņojumā tiek iekļauts uzņēmumu grupas sastāvā esošās vienības nosaukums, tās adrese un rezidences valsts.
Attiecībā uz finanšu rādītājiem tiek apstrādāti dati par ieņēmumiem (atsevišķi norādot ieņēmumus no saistītām un nesaistītām pusēm), peļņu vai zaudējumiem pirms nodokļu samaksas, uzkrātajiem ienākumiem, materiālajiem aktīviem un pamatkapitālu.
Tiek ietverta informācija par nodarbinātību, amatiem un darbinieku skaitu.
Tiek apstrādāti dati par saimniecisko darbību, tostarp tās veidu, profesionālo darbību un uzņēmumu grupas sastāvā esošo vienību saimnieciskās darbības veidiem.
Papildus tiek apstrādāti dati par finansēm, darījumiem, pakalpojumiem un uzņēmumu ienākuma nodokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam starptautiskās uzņēmumu grupas pārskata saturam.
DAC4 modulī informācijas izziņu sistēmas sadaļā “DAC4” tiek veikta DAC4 ziņojumu ģenerēšana un nosūtīšana ES dalībvalstīm un trešajām valstīm un ir pieejama informācija par DAC4 datiem, kas saņemti no Latvijas nodokļu maksātājiem, Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm, kā arī tiem datiem, kas nosūtīti citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm. Tā arī šajā DAC4 modulī ir pieejama informācija par saņemtajiem paziņojumiem par starptautiskās uzņēmumu grupas pārskata iesniedzēju. 
DAC6 automātisko informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm nosaka Padomes 2018. gada 25. maija Direktīva 2018/822/ES, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (turpmāk – Direktīva 2018/822/ES), kā arī Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 210) un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta desmito daļu. DAC6 apmaiņa tiek veikta ievērojot Direktīvas 2018/822/ES 8.ab pantu un MK noteikumu Nr. 210 2.2. nodaļu. DAC6 mērķis ir saņemt informāciju no Latvijas nodokļu maksātājiem par ziņojamām pārrobežu shēmām, kā arī nodot šo informāciju un attiecīgi saņemt no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
DAC6 informācijas apmaiņas ietvaros tiek apstrādāti ziņotāja identifikācijas dati – ja ziņotājs ir fiziskā persona, tiek iekļauts vārds, uzvārds, personas kods un adrese; ja ziņotājs ir juridiskā persona, tiek iekļauts nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, tas ir, fiziskās personas identifikācijas dati un/vai juridiskās personas identifikācijas dati atbilstoši ziņotāja statusam.
Ziņojumā tiek iekļauta informācija par pārrobežu shēmas pazīmēm, kā arī kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu, tostarp tās vispārzināmais nosaukums (ja tāds ir) un īss, vispārīgs apraksts par attiecīgo saimniecisko darbību vai shēmām.
Tiek apstrādāts datums, kad uzsākts vai plānots uzsākt ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms, kā arī tiesiskais regulējums, kas veido ziņojamās pārrobežu shēmas pamatu.
Informācijas apmaiņas ietvaros tiek iekļauta ziņojamās pārrobežu shēmas vērtība, Eiropas Savienības dalībvalsts, uz kuru varētu attiekties ziņojamā pārrobežu shēma, kā arī jebkuras citas personas identifikācija Eiropas Savienības dalībvalstī, kuru varētu ietekmēt ziņojamā pārrobežu shēma.
DAC6 modulī informācijas izziņu sistēmas sadaļā “DAC6” ir pieejama informācija par ziņojamām pārrobežu shēmām, kas ir saņemtas no Latvijas nodokļu maksātājiem, nosūtītas uz Eiropas Savienības Centrālo direktoriju un attiecīgi saņemtas no šīs direktorijas.
DAC7 automātisko informācijas apmaiņu ar partnervalstīm nosaka Padomes 2021. gada 22. marta Direktīva (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – Direktīva ES 2021/514), kā arī Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 97) un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta vienpadsmitā daļa. DAC7 informācijas apmaiņa tiek veikta ievērojot Direktīvas ES 2021/514 8.ac pantu un MK noteikumu Nr. 97 4. nodaļu. DAC7 mērķis ir veikt informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas, saņemt šo informāciju par pārdevējiem, kas ir Latvijas rezidenti vai attiecīgi to izmantojamā nekustamā īpašuma atrašanās valsts ir Latvija, kā arī nodot partnervalstīm informāciju par tās valsts rezidentiem vai pārdevējiem, kuru izmantojamā nekustamā īpašuma atrašanās valsts ir konkrētā valsts. 
DAC7 informācijas apmaiņas ietvaros tiek apstrādāti ziņojošās platformas operatora dati – nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, adrese un rezidences valsts. Ja ziņojumā ir ietverts arī citas platformas operators, tiek apstrādāts šā operatora nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, adrese un rezidences valsts. Par pārdevēju tiek apstrādāti identifikācijas dati – fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, fiziskās personas dzimšanas datums, adrese un rezidences valsts. Informācijas apmaiņas ietvaros tiek apstrādāti dati par pārdevēja saņemto atlīdzību par saimniecisko darbību un atlīdzības valūtu, kā arī dati par saimniecisko darbību, tās veidu un profesionālo darbību. Ja pārdevējs veic nekustamā īpašuma iznomāšanu, papildus tiek apstrādāti dati par īpašuma veidu, īpašuma reģistrācijas numuru un nekustamā īpašuma adresi. Papildus tiek apstrādāti dati par finansēm, darījumiem un pakalpojumiem, tostarp finanšu konta identifikators, ieturētie nodokļi un platformas komisijas maksa.
DAC7 modulī tiek veikta DAC7 ziņojumu ģenerēšana un nosūtīšana, un ir pieejama Latvijas nodokļu maksātāju iesniegtā informācija, kā arī tā informācija, ko Latvija ir nosūtījusi citām partnervalstīm, un, ko Latvija attiecīgi ir saņēmusi no citām partnervalstīm.
One Stop Shop un Import One Stop Shop, jeb Vienas pieturas aģentūras un Importa vienas pieturas aģentūra (turpmāk – OSS/IOSS) ir brīvprātīgi izmantojams režīms, kura mērķis ir ļaut nodokļu maksātājam deklarēt pievienotās vērtības nodokli vienkāršotā veidā. OSS režīms attiecas uz pārrobežu darījumiem e-komercijas platformās, kas tiek veikti ar personām, kas nav pievienotās vērtības nodokļa  maksātāji. Sistēma ir izveidota pamatojoties uz Komisijas 2020. gada 12. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē kā arī Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regula (ES) 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē.
OSS/IOSS informācijas apmaiņas ietvaros ar citām dalībvalstīm par fiziskajām personām tiek apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods un adrese, savukārt par juridiskajām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese. Papildus tiek apstrādāti kontaktpersonas dati, tostarp tālruņa numurs, adrese un elektroniskā pasta adrese. Informācijas apmaiņas ietvaros tiek apstrādāti bankas konta dati, tostarp bankas konta numurs, konta īpašnieks un kredītiestādes vai finanšu iestādes identifikators. Tiek apstrādāta informācija par piemēroto pievienotās vērtības nodokļa īpašā režīma veidu, īpašā režīma izmantošanas sākuma datumu, kā arī datumu, no kura nodokļu maksātājs ir reģistrēts attiecīgajā īpašajā režīmā.
Tiek iekļauta informācija par tīmekļa vietni vai elektronisko saskarni, kuru izmantojot nodokļu maksātājs veic uzņēmējdarbību, kā arī dati par taksācijas periodā pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu kopējo apjomu un deklarēto pievienotās vērtības nodokli katrā attiecīgajā dalībvalstī. Informācijas apmaiņa ietver arī datus par aprēķināto, nomaksāto un atmaksāto nodokli, par deklarēto un samaksāto pievienotās vērtības nodokli īpašā režīma deklarācijās, kā arī par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts budžeta.
Ņemot vērā, ka OSS/IOSS režīmu ietvaros tiek iekasēts pievienotās vērtības nodoklis, gadījumos, kad deklarētais pievienotās vērtības nodoklis netiek saņemts tiek uzsākts piedziņas process saskaņā ar  Padomes 2011. gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 60.a pantā noteikto, un saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta pirmo, trešo, sesto un septīto daļu.
ESNDA apakšsistēma PVN ATM izveidota pamatojoties uz Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvu 2008/9/EK ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, procedūra attiecas uz īpašu gadījumu, kad tirgotājs, kas reģistrēts noteiktā dalībvalstī, vēlas saņemt citā dalībvalstī iekasētā pievienotās vērtības nodokli atmaksu. Tādējādi šāda procedūra ietver informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Kārtību kādā pieteikumi iesniedzami un atmaksājami nosaka 2013. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”.
Pievienotās vērtības nodokļa atgūšanas informācijas apmaiņas procesā ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti tiek apstrādāti dati par fiziskajām personām - vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Par juridiskajām personām tiek iekļauts nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese. Tiek apstrādāts personas paziņotais bankas konts, uz kuru veicama pievienotās vērtības nodokļa atmaksa. Ziņojumā tiek iekļauti dati par saimnieciskās darbības veidu saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE). Ja nodokļa maksātāju pārstāv pilnvarota persona, tiek apstrādāti pilnvarotās personas dati – reģistrācijas numurs, nosaukums, juridiskā adrese, elektroniskā pasta adrese, personas paziņotais tālruņa numurs un personas paziņotais bankas konts. Informācijas apmaiņas ietvaros tiek iekļauti dati par precēm, pakalpojumiem vai preču importu, tostarp dokumenta identifikācijas informācija (vienotā administratīvā dokumenta numurs, rēķina numurs un datums).
Papildus tiek apstrādāti dati par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām, tostarp preču pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai dokumenta izsniedzēja nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs, kā arī pieprasītā pievienotās vērtības nodokļa summa atmaksai.
“Īpašā atbrīvojuma shēma maziem un vidējiem uzņēmumiem” ir ESNDA apakšsistēma, kuras mērķis ir samazināt mazo un vidējo uzņēmumu administratīvo slogu un radīt atbilstošu ekonomisko vidi, kas veicina izaugsmi un pārrobežu tirdzniecību Mazie uzņēmumi var izmantot atbrīvojumu tikai tad, ja to gada apgrozījums ir mazāks par robežvērtību, ko piemēro dalībvalstī, kurā ir jāmaksā pievienotās vērtības nodokli. Apakšsistēma izveidota, pamatojoties uz Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīvu (ES) 2020/285 ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu, Komisijas 2021. gada 16. novembra Īstenošanas regulu (ES) 2021/2007 ar ko attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai. 
Īpašā atbrīvojuma shēmas informācijas apmaiņas ietvaros ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek apstrādāti fiziskās personas identifikācijas dati un/vai juridiskās personas identifikācijas dati. Par fiziskajām personām tiek apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Par juridiskajām personām tiek apstrādāts nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese.
Papildus tiek apstrādāts attiecīgās personas reģistrācijas numurs citas dalībvalsts nodokļu maksātāju reģistrā, juridiskā forma, kā arī pievienotās vērtības nodokļa īpašā režīma identifikācijas numurs.
Tiek apstrādāti arī kontaktpersonas dati – elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs, kā arī tīmekļa vietnes adrese (ja tāda ir).
Informācijas apmaiņas ietvaros tiek iekļauti dati par saimnieciskās darbības veidu saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE).
Lai nodrošinātu īpašā režīma piemērošanas uzraudzību un Eiropas Savienības gada sliekšņa kontroli, tiek apstrādāta informācija par katrā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējā kalendāra gadā vai divos iepriekšējos kalendāra gados atkarībā no konkrētās dalībvalsts normatīvā regulējuma, kā arī par iepriekšējā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību un kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību.
Šo noteikumu izpratnē ar “Eiropas Savienības gada slieksni” saprot Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 3. pantā noteikto kopējo gada apgrozījuma robežvērtību, kas ir pārņemta Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ja nodokļa maksātājs kalendāra gada laikā pārsniedz minēto slieksni, tam ir pienākums iesniegt VID ziņojumu par Eiropas Savienības gada sliekšņa pārsniegšanu, un šā ziņojuma apstrāde tiek nodrošināta Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 7.5. apakšpunktam.
Ziņojuma par pārrobežu maksājumiem informācijas apmaiņai informācija par nodokļu maksātāju  (turpmāk – CESOP) automātisko informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm nosaka Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīva (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284), kā arī Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas grozīta ar Padomes 2020. gada 18. februāra Regulu (ES) 2020/283 (turpmāk – Regula 2020/283). Nacionālajā līmenī CESOP prasības ir ieviestas ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. pantu (tostarp piektajā daļā ietverto pilnvarojumu) un Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumiem Nr. 39 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 39). CESOP apmaiņa tiek veikta, ievērojot Direktīvas 2020/284 prasības un Regulas 2020/283 ietvaru, nodrošinot, ka dalībvalstu nodokļu administrāciju saņemtā informācija tiek nosūtīta uz centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu – CESOP, kuru pārvalda un tehniski uztur Eiropas Komisija. CESOP mērķis ir saņemt no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem, lai VID šo informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodotu CESOP un attiecīgi nodrošinātu informācijas apmaiņu un izmantošanu PVN krāpšanas apkarošanai, īpaši pārrobežu e-komercijā. Ziņošanas pienākums attiecas uz gadījumiem, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārskata periodā (ceturksnī) vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam ir apstrādājis vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumus.
CESOP informācijas apmaiņas ietvaros tiek apstrādāti dati par maksājumu pakalpojumu sniedzēju (BIC vai cits identifikācijas kods). Ja maksājuma saņēmējs ir juridiska persona, tiek iekļauts nosaukums un, ja pieejams, reģistrācijas numurs un/vai PVN maksātāja numurs; ja maksājuma saņēmējs ir fiziska persona, tiek iekļauts vārds, uzvārds un, ja pieejams, nodokļa maksātāja reģistrācijas kods/personas kods vai cits identifikācijas kods. Papildus tiek apstrādāta informācija par maksājuma saņēmēja atrašanās vietu (IBAN vai cits identifikators, kas sniedz informāciju par atrašanās vietu, kā arī adrese, ja tā ir pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaitē). Ziņojumā tiek iekļauti dati par katru maksājumu vai maksājuma atmaksu: maksājuma (vai atmaksas) datums un laiks, summa un valūta, maksājuma identifikators, izcelsmes dalībvalsts kods (vai atmaksas galamērķa dalībvalsts kods), kā arī norāde, ka maksājums ir ierosināts klātienē. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir zināms, ka pārrobežu maksājums ir līdzekļu atmaksa, ziņojumā tiek norādīts, ka darījums ir atmaksa, un sniegta atsauce uz sākotnējo darījumu.
Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju VID iesniedz reizi ceturksnī, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ievērojot MK noteikumos Nr. 39 noteiktos termiņus. VID saņemto informāciju CESOP nosūta nemainot tās saturu, apstrādājot to ar automatizētiem līdzekļiem, un nosūta CESOP ne vēlāk kā pārskata periodam sekojošā otrā mēneša desmitajā dienā. CESOP modulī ir pieejama informācija par pārrobežu maksājumu datiem, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, nosūtīti uz CESOP un apstrādāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Informācijas apmaiņā par darījumiem ar kriptoaktīviem (turpmāk – DAC8) automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem nosaka Padomes 2023. gada 17. oktobra Direktīva (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – Direktīva ES 2023/2226), kā arī 2025. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 751 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem” un likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas, kas regulē automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. DAC8 informācijas apmaiņa tiek veikta, ievērojot Direktīvas ES 2023/2226 attiecīgos pantus un Ministru kabineta noteikumos Nr. 751 noteikto kārtību. DAC8 mērķis ir nodrošināt automātisku informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem, lai veicinātu nodokļu pārredzamību un mazinātu nodokļu apiešanas riskus.
DAC8 informācijas apmaiņas ietvaros tiek apstrādāti ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja identifikācijas dati. Ja pakalpojumu sniedzējs ir fiziskā persona, tiek apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Ja pakalpojumu sniedzējs ir juridiskā persona, tiek apstrādāts nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kā arī VID piešķirtais individuālais identifikācijas numurs un globālais juridiskās personas identifikators.
Par kriptoaktīvu lietotāju tiek apstrādāti identifikācijas dati. Ja lietotājs ir fiziskā persona, tiek apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods, adrese un dzimšanas datums. Ja lietotājs ir juridiskā persona, tiek apstrādāts nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un rezidences valsts. Papildus tiek apstrādāti kontrolējošās personas dati – fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un adrese vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese.
Informācijas apmaiņa ietver arī datus par kriptoaktīva veida pilno nosaukumu, kriptoaktīva kopējo tirgus vērtību vai samaksāto vai saņemto bruto summu, kriptoaktīvu vienību kopskaitu un attiecīgajā periodā veikto darījumu skaitu.
DAC8 modulī tiek veikta ziņojumu ģenerēšana un nosūtīšana Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tajā ir pieejama Latvijas nodokļu maksātāju iesniegtā informācija, kā arī informācija, ko Latvija ir nosūtījusi citām dalībvalstīm un ko Latvija ir saņēmusi no citām dalībvalstīm automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros.

V. Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS)
EMDAS nodrošina regulas Nr.952/2013 6. panta pirmajā daļā noteikto funkciju izpildi, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.
VID īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansēto projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/001 “Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas ieviešana, pilnveidošana un uzturēšana”, izstrādāja valsts informācijas sistēmas muitas jomā, attiecīgi automatizējot muitošanas procesu atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īstenojot informācijas apmaiņu starp komersantiem un muitas iestādēm, Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp Latvijas muitas iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču muitošanas un kontroles procesā, tādējādi uzsākot virzību uz elektronisku jeb bezpapīra muitas vidi.
EMDAS ir izveidota, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju muitas jomā izpildi, ikdienas darba organizēšanai. EMDAS tiek iekļauta informācija par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, muitas procedūru deklarācijām, transporta manifestiem, pagaidu uzglabāšanas deklarācijām, skaidras naudas deklarācijām, kvītīm par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm, akcīzes preču pārvietošanas paziņojumiem, muitas kontroles pasākumiem, personu reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā.
EMDAS informāciju saņem, lietotājiem tiešsaistē to ievadot vai iesūtot no savām informācijas sistēmām, no citām VID valsts informācijas sistēmām, no citām Latvijas valsts informācijas sistēmām, no citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kopējā tranzīta valstu muitas informācijas sistēmām, no Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām, un nodod to citām VID valsts informācijas sistēmām, citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kopējā tranzīta valstu muitas informācijas sistēmām, Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām un datubāzēm.
EMDAS šobrīd ir Eiropas Kopienas kopējais komunikāciju tīkls/ Kopējā sistēmas saskarne, Eiropas Centrālās Bankas mājaslapa, Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (European Anti-Fraud Office - OLAF) informācijas sistēma, Eiropas Savienības muitas Vienloga sistēma (European Union Customs Single Window Certificates Exchange System), Atzīto ekssportētāju sistēma The (Registered Exporter System), Eiropas Komisijas centrālā referenču (klasifikatoru) datu bāze, Pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēma (EU VAT Information Exchange System), Eiropas Komisijas Muitas lēmumu sistēma (Customs Decisions System), Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (Economic operators System), Starptautiskā  TIR  datubāze (International TIR Data Bank), Importa kontroles sistēmas centrālais repozitorijs (Import Control System 2 Common Repository). Muitas pārvalde izmanto šādas Eiropas Komisijas informācijas sistēmas, kurās ir nodrošināta iespēja iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju muitas atļauju jomā, kā arī nodrošināta lēmumu izstrāde un tā paziņošana: Muitas lēmumu sistēmu (MLS / Customs Decisions System (CDS)) un Atzītā uzņēmēja (AEO) sistēmu (Authorised Economic Operator (AEO) system).
Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tiek iekļauta detalizēta informācija par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, muitas procedūru deklarācijām, transporta manifestiem, pagaidu uzglabāšanas deklarācijām, skaidras naudas deklarācijām, kvītīm par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm, akcīzes preču pārvietošanas paziņojumiem, muitas kontroles pasākumiem, kā arī par reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā.
Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju apstrādei sistēmā tiek iekļauta deklarācijas iesniedzēja, preču nosūtītāja, saņēmēja un pārvadātāja informācija, tostarp EORI numurs un juridiskais statuss, juridiskās personas pilnais un saīsinātais nosaukums, faktiskā adrese, kā arī fiziskās personas identifikācijas dati (vārds un uzvārds), personas kods un adrese. Tāpat tiek iekļauti transportēšanas dati, tostarp transportēšanas veids, pārvadājuma atsauces numurs, transportlīdzekļa reģistrācijas numurs un valstspiederība, preču iekraušanas un izkraušanas valsts, kā arī preču transportēšanas maršruta valsts. Preču specifikācijas ietvaros sistēmā tiek iekļauts kombinētās nomenklatūras kods un apraksts, bruto svars, kā arī iepakojuma veids.
Muitas procedūru deklarāciju apstrādei sistēmā tiek iekļauta deklarācijas iesniedzēja, preču nosūtītāja, saņēmēja un pārvadātāja informācija, tostarp EORI numurs un juridiskais statuss, juridiskās personas pilnais un saīsinātais nosaukums, faktiskā adrese, fiziskās personas identifikācijas dati, personas kods un adrese. Transportēšanas un atrašanās vietas informācijas ietvaros sistēmā tiek iekļauts transportēšanas veids un piegādes nosacījumi, transportlīdzekļa reģistrācijas numurs un valstspiederība, preču atrašanās vietas adrese muitas procedūras sākumā, preču transportēšanas maršruta valstis, kā arī informācija par kravas nodrošinājumiem (plombām). Preču specifikācijas ietvaros sistēmā tiek iekļauts kombinētās nomenklatūras kods un apraksts, Eiropas Savienības integrētā tarifa kods, bruto un neto svars, preču vērtība un muitas vērtība, kā arī iepakojuma veids. Papildu datu ietvaros sistēmā tiek iekļauts veids un numurs vai TIR karnetes numurs, iespējamā muitas parāda summa un parāda summas aprēķins, deklarācijai pievienoto dokumentu veids, numurs un datums, kā arī muitas galvojumu dati.
Transporta manifestu apstrādei sistēmā tiek iekļauta deklarācijas informācija, tostarp dokumenta tips, numurs un lokālais atsauces numurs, iesniegšanas muitas iestādes kods, deklarācijas statuss un statusa maiņas datums, iesniegšanas datums un plānotais ierašanās laiks, uzrādīšanas paziņojuma iesniegšanas datums, pazīme par kontroli, pazīme par atzītā ekonomiskā operatora statusa esamību, iepriekšējo dokumentu veids un reģistrācijas numurs, kā arī secīgo dokumentu veids un reģistrācijas numurs. Turētāja un atrašanās vietas informācijas ietvaros sistēmā tiek iekļauts turētāja EORI numurs un adrese, atļaujas numurs, noliktavas identifikācijas numurs, preču uzglabāšanas vietas adrese, uzraudzības muitas iestādes kods, galvojuma veids un numurs, kā arī preču atrašanās vietas kods un adrese. Papilddeklarācijas ietvaros sistēmā tiek iekļauts papilddeklarācijas veids, iesniegšanas vieta un datums, iesniedzēja vārds un uzvārds, iesniedzēja EORI numurs, adrese, pārstāvja statusa kods, deklarētāja, pārstāvja un tranzīta procedūras izmantotāja EORI numurs un adrese, informējamās personas EORI numurs un adrese, saņēmēja nosaukums un adrese, kā arī izbraukšanas identifikācijas dati (transportlīdzekļa identifikācijas numurs, transportlīdzekļa valstspiederība, nosūtītāja muitas iestādes kods, galamērķa muitas iestādes kods, galamērķa valsts kods, citi starpgadījumi pārvadājuma laikā, iekraušanas vieta un valsts, iekraušanas vietas kods, izkraušanas vieta, kods un valsts, atsauces numurs). Tāpat sistēmā tiek iekļauts pavaddokumenta kods un veids, reģistrācijas numurs un datums, pārkraušanas vietas un valsts kods, identifikācijas numurs un adrese, jaunā transportlīdzekļa veids un valstspiederība, jaunā transportlīdzekļa identifikācijas numurs, papildu piegādes ķēdes dalībnieku identifikācijas numuri un funkcijas kods, konteinera identifikācijas numurs, apjoms un konteinera iepakojuma statuss, kā arī plombu identifikācijas numuri. Preču datu ietvaros sistēmā tiek iekļauts kombinētās nomenklatūras kods, preču apraksts, bruto un neto svars, iepakojumu skaits, atsauces numurs, deklarācijas veids, vērtība, valūta, parādi, kas var rasties, vērtība nacionālajā valūtā, iekraušanas vieta, valsts un vietas kods, izkraušanas vieta, kods un valsts, pazīme par uzglabāšanu, ķīmisko vielu klasifikatora kods, preču iepakojuma veids un skaits, kā arī kravas marķējums. Papildu informācijas ietvaros sistēmā tiek iekļauts papildu ziņas veida kods, koda atšifrējums un papildu ziņas (iekļaujot divus papildu ziņu laukus), ziņojuma numurs un apstrādes datums un laiks, riska ceļš deklarācijai un rezultātu saņemšanas datums un laiks, nacionālais riska novērtējums (risku profils, riska ceļš un riska vadības instrukcija), kā arī dokumenta vēsture (datums, darbība un lietotājs – vārds, uzvārds un personas kods).
Pagaidu uzglabāšanas deklarāciju apstrādei sistēmā tiek iekļauts tips, numurs, lokālais atsauces numurs, statuss un tā uzstādīšanas datums un laiks, uzraudzības muitas iestāde, atļaujas turētāja apliecinājuma datums un laiks, muitas apstiprinājuma laiks un datums, kā arī darba datuma maiņas pamatojums, pazīme par atkāpšanās režīmu un atkāpšanās režīma numurs, darba datums, saistītās anulētās vai anulējamās deklarācijas numurs, anulēšanas datums, pazīme par deklarācijas iesniegšanu pirms kravas ierašanās, pazīme par atzītā ekonomiskā operatora statusa esību un pazīme par atzītā saņēmēja statusa esību. Sistēmā tiek iekļauts arī atļaujas turētāja EORI numurs, adrese, atļaujas numurs, noliktavas identifikācijas numurs, preču uzglabāšanas vietas adrese, uzraudzības muitas iestādes kods, galvojuma veids un numurs, preču atrašanās vietas kods un adrese, pielikuma datne un nosaukums, iepriekšējo dokumentu veids un reģistrācijas numurs, secīgo dokumentu veids un reģistrācijas numurs, vieta un datums, iesniedzēja paraksts, vārds un uzvārds, iesniedzēja EORI numurs, adrese, pārstāvja statusa kods, fiziskās personas vai juridiskās personas identifikācijas dati par deklarētāju, deklarētāja pārstāvja EORI numurs un adrese, informējamās personas EORI numurs un adrese, ziņojuma numurs un apstrādes datums un laiks, kā arī vēsture (datums, darbības un lietotājs – vārds, uzvārds un personas kods). Transporta datu ietvaros sistēmā tiek iekļauts transporta veids, transportlīdzekļa identifikācijas numurs, reisa numurs, atsauces numurs, tvertnes identifikācijas numurs, iekraušanas vieta, valsts un vietas kods, izkraušanas vieta un vietas kods, papildu piegādes ķēdes dalībnieku identifikācijas numuri un funkcijas kods, transportlīdzekļu identitātes numurs un valstspiederība, konteinera identifikācijas numurs, apjoms un konteinera iepakojuma statuss, kā arī plombu identifikācijas numurs. Preču datu ietvaros sistēmā tiek iekļauts kombinētās nomenklatūras kods, preču apraksts, bruto un neto svars, vietu skaits, preces atrašanās vieta noliktavā, atsauces numurs, deklarācijas veids, vērtība, valūta, vērtība nacionālajā valūtā, parāds, kas var rasties, iekraušanas vieta, valsts un vietas kods, izkraušanas vieta, kods, kā arī ķīmisko vielu klasifikatora kods. Papildus sistēmā tiek iekļauts preču iepakojuma veids, skaits un kravas marķējums, pavaddokumenta kods un veids, reģistrācijas numurs un datums, saņēmēja nosaukums un adrese, nosūtītāja nosaukums un adrese, kā arī papildu ziņas veida kods, koda atšifrējums un papildu ziņas.
Skaidras naudas deklarāciju apstrādei sistēmā tiek iekļauta naudas pārvadātāja informācija (vārds, uzvārds, dzimums, kontaktinformācija, adrese, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, valstspiederība un personu apliecinoša dokumenta numurs), kā arī īpašnieka informācija: vārds, uzvārds, kontaktinformācija, adrese, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, valstspiederība un personu apliecinoša dokumenta numurs, ja īpašnieks ir fiziska persona, vai, ja īpašnieks ir juridiska persona, – pilns nosaukums, kontaktinformācija, adrese, reģistrācijas numurs, reģistra nosaukums un reģistrācijas valsts un, ja tas ir pieejams, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja identifikācijas numurs. Sistēmā tiek iekļauta arī saņēmēja informācija (ja informācija ir pieejama): vārds, uzvārds, dzimums, kontaktinformācija, adrese, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, valstspiederība un personu apliecinoša dokumenta numurs, ja paredzētais saņēmējs ir fiziska persona, vai, ja paredzētais saņēmējs ir juridiska persona, – pilns nosaukums, kontaktinformācija, adrese, reģistrācijas numurs, reģistra nosaukums un reģistrācijas valsts un, ja tas ir pieejams, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja identifikācijas numurs. Papildus sistēmā tiek iekļauts skaidras naudas ekonomiskais iegūšanas veids un paredzētais izlietojums, skaidras naudas pārvadāšanas maršruts un transportēšanas veids, kā arī skaidras naudas valūta, vērtība, daudzums un svars.
Kvīšu par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm apstrādei sistēmā tiek iekļauts preces saņēmēja vai īpašnieka vārds un uzvārds, preces nosaukums, daudzums, izcelsme, vērtība, vērtības valūta, preču transportēšanas maršruts un transportēšanas veids, kā arī nodokļu likme un maksājamā summa.
Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu apstrādei sistēmā tiek iekļauti fiziskās personas identifikācijas dati, personu apliecinošā dokumenta veids un numurs, kā arī pārvadātājs, ja robežu šķērso ar komerciālo transportu, transportlīdzekļa veids, valstspiederība un identifikācijas numurs, robežas šķērsošanas virziens (iebrauc no trešās valsts vai izbrauc uz trešo valsti), kā arī fiziskās personas pārvietoto akcīzes preču veids un daudzums.
Muitas kontroles pieteikumu apstrādei sistēmā tiek iekļauta kontrolējamā persona (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs), kontrolējamā prece (preču Kombinētās nomenklatūras kods, apraksts, daudzums, svars, pavaddokumentu identifikācijas numurs), kontrolējamais transportlīdzeklis (veids, valstspiederība, identifikācijas (reģistrācijas) numurs), muitas kontroles veids un muitas kontrolē veicamās darbības, kā arī par muitas kontroli atbildīgās muitas amatpersonas vārds, uzvārds un amats.
Muitas apskates aktu apstrādei sistēmā tiek iekļauta kontrolējamā persona (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs), kontrolējamā prece (preču Kombinētās nomenklatūras kods, apraksts, daudzums, svars, pavaddokumentu identifikācijas numurs), kontrolējamais transportlīdzeklis (veids, valstspiederība, identifikācijas (reģistrācijas) numurs), muitas kontroles veids un muitas kontrolē veiktās darbības, izmantotie muitas tehniskie līdzekļi, noņemtie un uzliktie muitas nodrošinājumi, muitas amatpersona, kura veica kontroli (vārds, uzvārds, amats), kā arī muitas kontroles laiks, vieta un kontroles rezultāts.
Personas aplūkošanas protokolu apstrādei sistēmā tiek iekļauti pārbaudītās fiziskās personas dati (vārds, uzvārds, personas kods, personu apliecinošā dokumenta veids un numurs), kā arī dati par fiziskās personas pārstāvi (personas vārds, uzvārds, personas kods), ja aplūkošana veikta nepilngadīgai personai, aplūkošanas norises vieta, laiks, veiktās darbības un kontroles rezultāts, kā arī muitas amatpersonas, kura veica personas aplūkošanu un sastādīja personas aplūkošanas protokolu, vārds, uzvārds un amats.
Reģistrācijas un identifikācijas muitas jomā nodrošināšanai sistēmā tiek iekļauts uzņēmuma reģistrācijas numurs un juridiskais statuss, uzņēmuma pilnais un saīsinātais nosaukums, fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrētās fiziskās personas personu apliecinošā dokumenta numurs, trešajā valstī reģistrētās juridiskās personas reģistrācijas numurs, uzņēmuma faktiskā adrese, fiziskās personas dzīvesvietas adrese un uzņēmuma juridiskā adrese.
EMDAS darbību reglamentē šādi normatīvie akti: regulas  Nr. 952/2013 3. pants, 6. panta pirmajā daļa, 9. panta 1. un 2. punkts, 46. pants, 101. pants, 102. pants, 104. pants, Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 2015/2446) 1. panta 18. punkts, 2. panta 2. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulas (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu, 3. panta 2. punkts, 4. panta 2. punkts, likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 1. pants, 5.1 panta trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa, Komisijas 2021. gada 11. maija Īstenošanas regulas (ES) 2021/776, ar ko nosaka paraugus konkrētām veidlapām, kā arī tehniskos noteikumus efektīvai informācijas apmaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli, 2. apsvērums, 1. pants, 2. pants, Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 2015/2447) 217. pants, Ministru kabineta 2022. gada 15.novembra noteikumu Nr. 727 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” 4., 5., 6. un 7. punkts, likuma “Par akcīzes nodokli” 21. panta ceturtā daļa, 4.¹,  4.2, 4.³,  4.⁴,  4.⁵ daļa, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta piecpadsmitās daļa, regulas Nr. 1186/2009 41. pants, 107. pants, Muitas likuma 16. panta pirmā daļa un 18. panta pirmā un trešā daļa, Ministru kabineta  2017. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 18 “Noteikumi par reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā” 7., 13., 16., 20. punkts.

VI. Integrētā tarifa vadības sistēma (ITVS)
ITVS ir izveidota, lai nodrošinātu VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju muitas jomā izpildi, ikdienas darba organizēšanu. ITVS tiek iekļauta informācija par Eiropas Komisijas un nacionālajiem tarifu un netarifu pasākumiem,  tarifu kvotu pieteikumiem, par preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzību saskaņā ar regulas Nr.2015/2447, 21-03. pielikumu, par ITVS lietotājiem.
ITVS informāciju saņem regulārā datu apmaiņas veidā no Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām, kā arī nodod to regulārā datu apmaiņas veidā Eiropas Komisijas centrālajām informācijas sistēmām. ITVS  šobrīd ir Eiropas Komisijas TARIC sistēmas – Eiropas Komisijas QUOTA sistēma, Eiropas Komisijas SURV-RECAPP (Surveillance Reception Application) sistēma,  Eiropas Centrālās Bankas mājaslapa (valūtas kursi).
Integrētajā tarifa vadības sistēmā tiek iekļauta detalizēta informācija par Eiropas Komisijas un nacionālajiem tarifu un netarifu pasākumiem un ar tiem saistīto informāciju, tarifu kvotu pieteikumiem, preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzību, kā arī sistēmas lietotājiem.
Eiropas Komisijas un nacionālo tarifu un netarifu pasākumu un citas saistītās informācijas apstrādei sistēmā tiek iekļauti tarifu un netarifu pasākumu kodi, nosaukumi, nosacījumi, zemteksta piezīmes, normatīvie akti, valstis un valstu grupas, nodokļu likmes, kā arī preču Kombinētās nomenklatūras un TARIC kodi un papildkodi, dokumentu kodi, muitas procedūras, papildprocedūras un to izmantošanas nosacījumi, tarifu kvotu informācija un valūtu kursi.
Tarifu kvotu pieteikumu apstrādei sistēmā tiek iekļauts muitas deklarācijas numurs, preces kārtas numurs, deklarācijas darba, pieņemšanas un izlaišanas datums, preces Kombinētās nomenklatūras un TARIC kods, preces izcelsmes valsts, preferences kods, kvotas numurs, preces bruto un neto svars, preces daudzums papildmērvienībā, preču statistiskā vērtība, deklarētāja nosaukums un EORI numurs, importētāja nosaukums un EORI numurs, atsauce uz iepriekšējo muitas deklarāciju, kvotas piešķirtais daudzums un piešķiršanas datums, piezīmes un kontroles rezultāti, kā arī cita tehniska informācija (statusi, pēcmuitošanas pazīmes, kontroles pazīmes, pazīmes par deklarācijas apstiprināto versiju, pieteikumu tehniskie identifikatori).
Preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzības nodrošināšanai sistēmā tiek iekļauta informācija par preču laišanas brīvā apgrozībā un eksporta uzraudzību saskaņā ar regulas Nr. 2015/2447 21-03. pielikumu.
Integrētā tarifa vadības sistēmas lietotāju uzskaitei un piekļuves pārvaldībai sistēmā tiek iekļauts lietotāja vārds, uzvārds un personas kods, e-pasta adrese un tālruņa numurs, struktūrvienības nosaukums, lietotājvārds un piešķirtās tiesības.
ITVS darbību reglamentē šādi normatīvie akti: regulas Nr. 952/2013 13. pants, 14. pants, 56. panta 4.  punkts un 5. punkts, regulas Nr. 2015/2447 49. pants, 50. pants, 51. pants,  52. pants, 53. pants, 54. pants, 55. pants, Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. panta 4. punkts (līdz 31.12.2025. - likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 9. punkts), Vispārīgās datu aizsardzības regulas  30. pants.

VII. Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS)
MAIS ir izveidota ar mērķi tehniski un funkcionāli nodrošināt VID rīcībā esošo datu apstrādi atbilstoši VID, Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām, attīstīt nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju, kā arī veikt informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām, izpildot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā un citos saistošajos normatīvajos aktos noteiktos VID pienākumus.
MAIS nodrošina šādas VID pamatfunkcijas:
– nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti;
– VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
– VID administrēto nodokļu un nodevu maksājumu, kā arī citu tā administrēto, uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu grāmatvedības uzskaiti;
– likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā nodokļu maksātāju uzskaiti un reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim kontroli;
– akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu izpildi;
– lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un šo organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai;
– nepieciešamās informācijas sniegšanu (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēšanu tās apmaiņai, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī sakaru uzturēšanu ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm);
– muitas galvojuma apliecībām/atļaujām, atlikto un avansa maksājumu maksātājiem, muitas deklarācijām, uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numuru datu nodrošināšanu un attēlošanu, darbībām ar muitas deklarācijām pēcmuitošanā un kontroles maksājuma lietas lēmumiem.  
MAIS apstrādā dažādus datus par juridiskām un fiziskām personām, t. sk. arī valsts amatpersonām. MAIS satur datus par fiziskās personas kodu vai identifikācijas numuru (kodu), vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, miršanas datumu, adresi, reģistrācijas datumu, dzimumu, valstisko piederību, ģimeniskām saitēm, tai skaitā radiniekiem, VID piešķirto identifikatoru, kas tiek piešķirts katram nodokļu maksātājam brīdī, kad nodokļu maksātājs reģistrējies VID saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 537), personas pases un citu personu apliecinošu dokumentu datus, personas paziņoto elektronisko pasta adresi, personas paziņoto kontakttālruņa numuru, rezidences pazīmi un rezidences valsti, saimnieciskās darbības reģistrācijas informāciju,   informāciju par kontiem, informāciju par atļaujām un atbrīvojumiem, informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, fiziskas personas ienākumiem, apgādībā esošajām personām, atvieglojumiem, personas amatiem un pilnvarojumiem, datus par parādsaistībām, nodokļu uzskaites statusu, mantisko stāvokli, nodokļu, nodevu un citu VID administrēto maksājumu aprēķiniem un to uzskaiti, maksājumiem budžetā un no budžeta atmaksājamām summām, par piešķirto riska personas statusu, datus par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām.
MAIS lietotājiem jāievēro VID informācijas sistēmu drošības noteikumi, Vispārīgo datu aizsardzības regulu, Fizisko personu datu apstrādes likums, Elektronisko sakaru likums, Informācijas atklātības likums. VID amatpersonu atbildība tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta likumu, konkrētās VID amatpersonas amata aprakstu, kā arī VID iekšējiem noteikumiem par informācijas sistēmu datu administrēšanu un citiem iekšējiem noteikumiem.
MAIS un tajā glabātajai informācijai nav paredzēta ārējā piekļuve, paredzētas tikai datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām. MAIS nodrošina piekļuvi tajā uzkrātajiem datiem ārējiem lietotājiem uz sadarbības līguma pamata vai starpresoru vienošanos, minētajos dokumentos noteiktajā apjomā. MAIS iekļauto informāciju glabā 180 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta MAIS, izņemot: ja normatīvajos aktos nav noteikts cits informācijas glabāšanas termiņš, piemēram, Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”. Vai arī ja VID uzdevumu un funkciju izpildei nepieciešams ilgāks termiņš iesāktu nodokļu administrēšanas vai tiesvedības procesu pabeigšanai, informāciju glabā 12 mēnešus pēc attiecīgā administratīvā akta vai tiesas nolēmuma izpildes; termiņā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu.  Pēc informācijas glabāšanas termiņa beigām MAIS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivē vai dzēš no MAIS.
VID praksē pastāv individuāli gadījumi, kad nodokļu administrēšanas darbības nebeidzas arī piecpadsmit gadu laikā pēc nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās. Piemēram, ilgstoši tiesās tiek skatītas administratīvās lietas, kuras tiesvedības ilgums pārsniedz 180 mēnešus. VID, analizējot  pieejamos datus secinājis, ka 12 administratīvajās lietās (no tām 1 aktīva lieta) tiesvedība ir ilgusi virs 180 mēnešiem. Atbilstošs VID tiesvedības vajadzībām, ņemot vērā tiesvedības vidējo ilgumu un tiesvedību skaitu, kas ilgušas virs 180 mēnešiem, būtu lietderīgi paredzēt nodokļu administrēšanas vajadzībām iespēju izņēmuma gadījumā, datus MAIS glabāt ilgāku laiku, ja turpinās tiesvedība.
Noteikumu projekta 64.2. apakšpunkts paredz VID uzdevumu un funkciju izpildei, iesāktu administratīvo procesu (tai skaitā tiesvedības procesu) pabeigšanai, informāciju glabāt 12 mēnešus pēc attiecīgā administratīvā procesa pabeigšanas vai tiesas nolēmuma izpildes, kas ir ilgāks laiks par vispārējā gadījumā paredzēto datu glabāšanas termiņu 72 mēnešiem. Ņemot vērā VID statistiku tiesvedības vidējo ilgumu un tiesvedību skaitu, kas ilgušas virs 180 mēnešiem, būtu lietderīgi paredzēt iespēju glabāt MAIS datus ilgāk, ja turpinās tiesvedība un pēc tās pabeigšanas notiks tiesas nolēmuma izpilde, tāpēc šādos gadījumos arī MAIS iekļauto informāciju nepieciešams glabāt saprātīgā termiņā pēc galīgās izpildes pabeigšanas, lai nodrošinātu nodokļu maksātāja procesuālās tiesības risināt strīdus par pareizu nodokļu samaksas pienākuma izpildi, kas VID ieskatā ir 12 mēneši pēc izpildes pabeigšanas.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta astotā daļa nosaka, ka lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas, izņemot šā panta 8.¹ daļā minēto gadījumu.
Ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. pantā noteiktos nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņus (3 – 5 gadi), paša nodokļu revīzijas (audita), pārbaudes veikšanas laiku (120 dienas jeb 4 mēneši, kas var būt ilgāks, ņemot vērā arī laiku, ko neieskaita nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņā), nodokļu revīzijas (audita) rezultātu apstrīdēšanas un apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņu (kopsummā 5 mēneši), nodokļu maksātāja tiesības pārsūdzēt VID lēmumu tiesā (1 mēnesis) un tiesas procesu (vidēji 30 līdz 31 mēnesis), tad MAIS informācijas glabāšanas termiņš 120 mēneši (10 gadi) nav optimāls. Papildus jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 87. pants, kas noteic pie noteiktu nosacījumu izpildes administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, kura termiņš nav ieskaitīts zemāk minētajos provizoriskajos termiņu aprēķinos.
Proti, provizoriski:
60 mēneši (transfertcenu nodokļu kontrole) + nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņš 4 mēneši + nodokļu revīzijas (audita) lēmuma apstrīdēšanas termiņš 1 mēnesis un apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš līdz 4 mēnešiem (kopā 5 mēneši) + 1 mēnesis (jeb 30 dienas) administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņš + 3 gadi (36 mēneši) piedziņai = 106 mēneši pie nosacījuma, ja nav tiesvedība un nav apturēta administratīvā akta darbība;
60 mēneši (transfertcenu nodokļu kontrole) + nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņš 4 mēneši + nodokļu revīzijas (audita) lēmuma apstrīdēšanas termiņš 1 mēnesis un apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš līdz 4 mēnešiem (kopā 5 mēneši) +1 mēnesis VID ģenerāldirektora lēmuma pārsūdzēšanas termiņš tiesā + vidējais tiesvedības ilgums nodokļu strīdu lietās 31 mēnesis + 3 gadi (36 mēneši) piedziņai = 137 mēneši pie nosacījuma, ja uz tiesvedības laiku ir apturēta administratīvā akta darbība.
Ievērojot, ka pieskaitot vidējo tiesvedības laiku un piedziņas noilguma termiņu, ja administratīvā akta darbība ir apturēta uz tiesvedības laiku, MAIS datu lietderīgais glabāšanas laiks pārsniedz 120 mēnešus, tādēļ ir jāparedz izņēmuma gadījumi, kas ļauj nodokļu administrācijai datus MAIS glabāt ilgāku laiku par 72 mēnešiem.
Tāpat Krimināllikumā noteiktajiem kriminālatbildības noilgumiem par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā (tautsaimniecībā), Krimināllikuma 56. panta pirmajā daļā noteikts kriminālatbildības noilgums, saskaņā ar kuru personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu: pagājuši divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas; pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas; desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas; piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu. Kriminālatbildības noilgums par Nodokļu un muitas policijas kompetencē esošajiem  noziedzīgiem nodarījumiem ir no 2 gadiem līdz 15 gadiem.  Ievērojot, ka kriminālatbildības noilgumu skaita no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienas, MAIS glabātajai informācijai nepieciešams noteikt termiņu, kas saskanīgs ar kriminālatbildības noilgumu. Secīgi, MAIS datu glabāšanas regulējumā nepieciešams paredzēt tādu informācijas glabāšanas termiņu, kas būtu saskanīgs ar noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā izmeklēšanas termiņiem.
Atsevišķos gadījumos VID funkciju un uzdevumu izpildei var būt arī nepieciešamība vērsties ar prasību tiesā, piemēram, ar civilprasību pēc sprieduma krimināllietā par kaitējuma kompensācijas pieteikumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta trešajai daļai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums. Civiltiesiskajiem prasījumiem ir paredzēti 10 gadi, visas saistības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai likumā nav noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā (Civillikuma 1895. pants). Tāpat pastāv gadījumi, kad VID tiek pieaicināts atbildētāja vai trešās personas statusā lietās, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām vai sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju darbībām. Minētajās lietās, lai sacīkstes principa ietvaros aizstāvētu VID pozīciju/viedokli, atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantam, nepieciešami dati par nodokļu maksātāju (piemēram, pierādījumi, kas atspēko/argumentē prasībā norādīto).
MAIS ir izvietoti un tiek uzturēti arī VID pārziņā esošie valsts nozīmes reģistri.
MAIS uzturētajos reģistros iekļauto informāciju glabā 60 mēnešus pēc subjekta izslēgšanas no attiecīgā reģistra, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē informācijas sistēmās esošo dokumentēto datu arhivēšanu. VID kā datu pārzinis savu procesu un uzdevumu nodrošināšanai ir izvērtējis MAIS uzturētajos reģistros iekļautās informācijas glabāšanas termiņa pamatojumu. VID funkciju un uzdevumu kvalitatīvai nodrošināšanai MAIS uzturētajos reģistros iekļautā informācija jāglabā 60 mēnešus pēc subjekta izslēgšanas no attiecīgā reģistra. Informācija par no reģistra izslēgtajiem subjektiem var būt nepieciešama pareizai nodokļu aprēķināšanai gan citiem nodokļu maksātājiem, gan VID citos procesos – dažāda veida pārbaužu veikšanai gan no VID, gan citu valsts pārvaldes funkciju izpildei, lietderības un samērīguma apsvērumu izdarīšanai administratīvajos procesos, kā arī tiesvedību gadījumos. Tādējādi, VID izvērtējot MAIS uzturētajos reģistros iekļautās informācijas glabāšanas termiņus jebkurus datus saistītus ar reģistrāciju VID glabā piecus gadus pēc subjekta izslēgšanas no attiecīgā reģistra. Reģistros esošie fizisko personu dati tiek apstrādāti tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Pēc glabāšanas termiņa beigām informācija tiek arhivēta arhīva jomas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Auditācijas pierakstus MAIS glabā ne ilgāk kā 72 mēnešus un izmanto sistēmas uzturēšanai un VID funkciju izpildei.
Informācija tiek saņemta no VID iekšējās lietošanas informācijas sistēmām, kā arī no citām valsts informācijas sistēmām. MAIS informācija ir paredzēta VID iekšējai lietošanai un apmaiņai ar VID iekšējās lietošanas sistēmām, kā arī dati ir pieejami ārējiem lietotājiem, kuri ir noslēguši starpresoru vienošanās līgumus, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanai, datu apmaiņu ar VSAA nosaka MK noteikumi Nr. 951  un starpresoru vienošanās. Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu, ja darba devējs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, aģentūra veic aprēķinu par katra darba ņēmēja VSAOI. Tāpat arī VSAA pārskata piešķirto pakalpojumu saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu", 20.¹ panta 3. punktu, kurā papildus minēti gadījumi, kad VID, darba devējs un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem. Jau piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru pēc darba ņēmēja darba ienākumu un obligāto iemaksu precizēšanas maina, pamatojoties uz personas iesniegumu. No likuma “Par valsts pensijām” 10. panta izriet, ka apdrošināšanas stāžu apliecina VSAA uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, tā iemesla dēļ publisko pakalpojumu sniegšanas nepieciešamie dati no VID informācijas sistēmām ir jāglabā tik ilgi cik nepieciešams, lai nodrošinātu VID uzdevumu un funkciju izpildi. Informācijas apmaiņa starp VID, VSAA un NVA notiek no VID informācijas sistēmu aktīvajām direktorijām.
MAIS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš 180 mēneši ir samērīgs un nepieciešams, lai nodrošinātu VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, tāpat arī, lai nodrošinātu NILLTPFN likuma subjektu uzraudzību un citu funkciju un uzdevumu izpildi.
MAIS, tāpat kā DNS ir datu avotu sistēma, kurā ir nosakāms ar DNS saskanīgs datu glabāšanas termiņš un pamats. Datu glabāšanas termiņš MAIS katrai datu kopai ir atšķirīgs, lai izpildītu un nodrošinātu VID noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, kā arī publisko pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanai, informācijas glabāšanas termiņš, kas ir noslēgts uz starpresoru vienošanās pamata ar VSAA nosaka, ka dati par nodokļu maksātāju jāglabā visu mūžu kamēr persona ir dzīva, lai būtu iespējams izpildīt visus uzdevumus un funkcijas, pēc tam jādzēš no MAIS. Konkrētu termiņu publisko pakalpojumu sniegšanai VSAA nav iespējams noteikt, jo fiziskām personām nepieciešams nodrošināt ar sociālo apdrošināšanu saistīto pakalpojumu sniegšanu līdz tās nāvei un šo pakalpojumu sniegšana ir balstīta pareizos un aktuālos VID uzkrātajos datos.
Tāpat par fiziskas personas nerezidentiem ne vienmēr ir zināms miršanas fakts. MK noteikumu Nr. 690  6.4.1. apakšpunkts paredz dokumentus (par darba attiecībām) glabāt 90 gadus kopš tajā minēto personu dzimšanas vai 75 gadus, ja personu dzimšanas datums nav zināms. Minēto noteikumu 6.5. apakšpunktā noteikts, ka dokumentus, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, bet kuri nepieciešami kā pierādījumi tiesvedībā, kā arī institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai, glabā 10 gadus pēc tam, kad tie kā pierādījumi vairs nav nepieciešami.
Personas dati tiks apstrādāti tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Pēc glabāšanas termiņa beigām MAIS iekļauto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arhivēs vai dzēsīs no MAIS. Nepieciešamības gadījumā, arhivētie dati tiks izprasīti no arhīva, manuāli izanalizēti, konkrētam nodokļu administrēšanas pasākuma vajadzībām un VID funkciju un uzdevumu nodrošināšanai.
Nodokļu maksātāja reģistra dati ir aktuāli visā periodā, kamēr pastāv nodokļu maksātājs, tādēļ šo datu arhivēšana vai dzēšana varētu ietekmēt tos datus, kas saistībā ar šo procesu veidojas uz vēlākajiem periodiem. Praktiski visi pirmdokumenti un informācija par veiktajām iemaksām ir nodokļu maksātāja lietas sastāvdaļa, kura jāglabā sistēmā pastāvīgi. Savukārt, dati, kuri vairs nav nepieciešami VID uzdevumu un funkciju izpildei, kad konkrētais ieraksts zaudējis aktualitāti, tiek arhivēts vai dzēsts no MAIS.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta pirmajā daļā ir uzskaitītas nodokļu maksātāja tiesības, kuras VID ir pienākums nodrošināt.
Izmantojot MAIS darbību, tiek īstenotas šādos normatīvajos aktos un tiesību normās noteiktās tiesības un pienākumi: likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sestā daļa, 6.¹ daļa, 16. pants, 18. pants un 24. pants, MK noteikumi Nr. 662 , Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 199), Ministru kabineta 2007. gada 31. jūlija noteikumi Nr. 525 “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa” (turpmāk – MK noteikumi Nr.525), MK noteikumi Nr. 211 , MK noteikumi Nr. 684  un Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.564), Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.439), Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 398 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.398), Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.380) un “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumi Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.976), NILLTPFN 10. panta pirmā daļa, 45. panta trešā un ceturtā daļa, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20. panta piektā daļa, 23. panta otrā daļa, 24. panta 2.¹ un ceturtā daļa, MK noteikumu Nr. 478  1.4., 3.3., 3.5., 3.7., 3.8., 3.14., 4.3., 4.4., 4.5., 4.11. apakšpunkti  un 19. punkts, noteikumi Dabas resursu nodokļa likuma 30. pants,  Muitas likuma 3., 5. pants, Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.86), regula Nr.952/2013,  regulas Nr. 2015/2446 1. panta 18. punkts, likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 10., 12., 13., 14. pants, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” IV, V, VI nodaļa, Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.282), Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.972), Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk – MK noteikumi Nr.87), Ministru kabineta 2025. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.400), MK  noteikumu Nr. 537  18. punkts un 22. punkts, Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.661), Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, Kredītiestāžu likuma 89.¹ un 89.² pants, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 87. pants, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 42. pants, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.² pants un Privāto pensiju fonda likuma 36. pants.
MK noteikumu Nr. 478  24. un 26. punkts nosaka, ka deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietas glabājas VID 30 gadus.
MAIS no 2020. gada 9. februāra ir integrēta Valsts amatpersonu datu informācijas sistēmas (turpmāk - VADIS) funkcionalitāte, kas nodrošina:
-  valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu apstrādi un uzskaiti; valsts amatpersonu deklarāciju datu apstrādi un uzskaiti. 
MAIS pakāpeniski tiek integrēta CMIS funkcionalitāte, lai ar 2027. gada 1. janvāri tiktu nodrošināta arī muitas maksājumu uzskaite vienotajā nodokļu kontā.

VIII. Nodokļu informācijas sistēma (NIS)
NIS ir VID pārvaldīta informācijas sistēma, kas nodrošina valsts nodokļu administrēšanu un ar to saistīto datu uzskaiti, apstrādi un analīzi. NIS ļauj efektīvi pārvaldīt nodokļu maksātāju datus, sekot līdzi nodokļu nomaksai, nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
NIS ietver arī informāciju par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotājiem un tiem lietošanā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām, apkalpojošajiem dienestiem un tiem apkalpošanā reģistrēto ierīču un iekārtu modeļiem (modifikācijām), ierīču un iekārtu atbilstības pārbaudes institūcijām.
Izmantojot NIS darbību, tiek īstenotas šādos normatīvajos aktos un tiesību normās noteiktās tiesības un pienākumi: likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sestā daļa un 6.¹ daļa, 16. pants, 18. pants un 24. pants, MK noteikumi Nr. 662 , MK noteikumi Nr. 199 , MK noteikumi Nr. 525 , MK noteikumi Nr. 211 , MK noteikumi Nr. 684  un MK noteikumi Nr. 564 , MK noteikumi Nr. 439 , MK noteikumi Nr. 398 , MK noteikumi Nr. 380  un “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, MK noteikumi Nr. 976 , NILLTPFN 10. panta pirmā daļa, 45. panta trešā un ceturtā daļa, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20. panta piektā daļa, 23. panta otrā daļa, 24. panta 2.¹ un ceturtā daļa, MK noteikumu Nr. 478  1.4., 3.3., 3.5., 3.7., 3.8., 3.14., 4.3., 4.4., 4.5., 4.11.apakšpunkti un 19. punkts, noteikumi Dabas resursu nodokļa likuma 30. pants,  Muitas likuma 3., 5. pants, MK noteikumi Nr. 86 , regula Nr.952/2013, regulas Nr.2015/2446 1. panta 18. punkts, likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 10., 12., 13., 14. pants, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” IV, V, VI nodaļa, MK noteikumi Nr. 282 , MK noteikumi Nr. 972 , MK noteikumi Nr. 87 , MK noteikumi Nr. 400 , MK  noteikumu Nr. 537  18. punkts un 22. punkts, MK noteikumi Nr. 661, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, Kredītiestāžu likuma 89.¹ un 89.² pants, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 87. pants, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 42. pants, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.² pants un Privāto pensiju fonda likuma 36. pants.
NIS lietotājiem jāievēro VID informācijas sistēmu drošības noteikumi, Vispārīgā datu aizsardzības regula, Fizisko personu datu apstrādes likums, Elektronisko sakaru likums, Informācijas atklātības likums. VID amatpersonu atbildība tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta likumu, konkrētās VID amatpersonas amata aprakstu, kā arī VID iekšējiem noteikumiem par informācijas sistēmu datu administrēšanu un citiem iekšējiem noteikumiem.
NIS un tajā glabātajai informācijai nav paredzēta ārējā piekļuve, paredzētas tikai datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām. NIS nodrošina piekļuvi tajā uzkrātajiem datiem ārējiem lietotājiem uz sadarbības līguma pamata vai starpresoru vienošanos, minētajos dokumentos noteiktajā apjomā. NIS iekļauto informāciju glabā 180 mēnešus no tās iekļaušanas brīža, izņemot gadījumus: kad normatīvajos aktos noteikts cits informācijas glabāšanas termiņš, piemēram, Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” un ja nodokļu administrēšanas vai tiesvedības procesu pabeigšanai nepieciešams ilgāks termiņš – informāciju glabā 12 mēnešus pēc attiecīgā procesa pabeigšanas vai tiesas nolēmuma izpildes un termiņā, kas nepieciešams sociālo pakalpojumu sniegšanai.​​​​​​

XI. Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS)
TLKAIS tiek iekļauta informācija par Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo un iekšējo robežu šķērsojošiem  transportlīdzekļiem un konteineriem, robežšķērsošanas vietās izvietotajiem ass un platformas svariem un to veiktajiem mērījumiem, TLKAIS lietotājiem.
TLKAIS informāciju ģenerē automātiski, saņem to tiešsaistē vai regulārā datu apmaiņas veidā no līdzvērtīgām citu Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas sistēmām.
TLKAIS šobrīd ir Igaunijas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma, Lietuvas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma un Polijas Republikas Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma.
Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā tiek iekļauta detalizēta informācija par Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo un iekšējo robežu šķērsojošiem transportlīdzekļiem un konteineriem, par robežšķērsošanas vietās izvietotajiem ass un platformas svariem un to veiktajiem mērījumiem, kā arī par sistēmas lietotājiem un piekļuvei sistēmai izmantotajām interneta protokola adresēm.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo un iekšējo robežu šķērsojošiem transportlīdzekļiem un konteineriem sistēmā tiek iekļauts ierašanās robežšķērsošanas vietā datums un laiks, robežšķērsošanas vietas nosaukums, robežšķērsošanas vietas valstiskā piederība, robežas šķērsošanas virziens (iebraukšana/izbraukšana), transportlīdzekļa tips, marka, krāsa un garums, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts, informācija par transportlīdzekļa piekabes esību, transportlīdzekļa pašmasa, muitas deklarācijā deklarētais preces svars, transportlīdzekļa faktiskais svars, transportlīdzekļa svēršanas apstākļi (piemēram, gadalaiks, pārvietošanās ātrums), konteinera identifikācijas numurs, Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādātajam standartam atbilstošais konteinera kods, konteinera pašmasa, kā arī datu ieguves avots (iegūts automātiski/izveidots manuāli).
Attiecībā uz robežšķērsošanas vietās izvietotajiem ass un platformas svariem un to veiktajiem mērījumiem sistēmā tiek iekļauts platformas svaru nosaukums, svaru sertifikāta numurs un tā derīguma termiņš, svēruma identifikācijas numurs, svēršanas laikā konstatētais svars, svēruma datums un laiks, piemērotā muitas procedūra, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, konteinera numurs, pārvadātāja nosaukums un reģistrācijas numurs, kravas dokumenta numurs, kravas nosūtītāja nosaukums un reģistrācijas numurs, kravas nosaukums, deklarētais kravas svars, kopējais kravas svars, kopējā pašmasa, deklarētā un faktiskā svara starpība, muitas amatpersonas, kura veica svēršanu, vārds un uzvārds, transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds un personas kods (ja ir), kā arī citu iestāžu sniegtā informācija.
Sistēmas lietotāju uzskaitei un piekļuves nodrošināšanai sistēmā tiek iekļauts lietotāja personas kods, vārds un uzvārds, elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs, kā arī piekļuvei sistēmai izmantotās interneta protokola adreses.
TLKAIS darbību reglamentē šādi normatīvie akti: regulas Nr. 952/2013 3. pants, 46. pants, likuma “Par akcīzes nodokli” 21. panta ceturtā daļa, 4.¹,  4.², 4.³,  4.⁴,  4.⁵ daļa, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta piecpadsmitā daļa, regulas Nr. 1186/2009  41. pants, 107. pants, MK noteikumu Nr. 411  3.3.2. apakšpunkts, Vispārīgās datu aizsardzības regulas 30. pants.

X. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma (VID EDS)
VID EDS ir izveidota VID funkciju nodrošināšanai, lai nodrošinātu personām  iespējas iesniegt VID elektroniska dokumenta veidā dokumentus un informāciju, iegūt VID uzkrāto aktuālo un vēsturisko informāciju par sistēmas lietotāju vai tā pārstāvamo personu, kā arī saņemt informāciju no VID, tajā skaitā saņemt VID izdotos administratīvos aktus un citus  lēmumus, dokumentus un informāciju. VID EDS paredzēts atspoguļot informāciju pa individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošajiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Šajos noteikumos tiek pārņemta kārtība, kas noteikta MK noteikumos Nr. 7.
Noteikumu projekta 40.1. apakšpunkts paredz, ka līdz 2026. gada 31. decembrim personas var autentificēties VID EDS, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēju izsniegtus vai akceptētus drošās autentificēšanas līdzekļus. Šāds risinājums ir ieviests kā pārejas mehānisms, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu piekļuvi VID EDS laikā, kad valstī notiek elektroniskās identitātes un autentifikācijas sistēmas modernizācija un pāreja uz vienoto valsts identitātes pārvaldības platformu, kas tiek īstenota eIDAS regulas grozījumu (eIDAS 2.0) ieviešanas ietvaros.
Līdz brīdim, kad VID EDS autentifikācija pilnībā tiks nodrošināta, izmantojot valsts vienoto autentifikācijas risinājumu, nepieciešams saglabāt iespēju izmantot arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātos PSD2 drošās autentifikācijas rīkus, lai neierobežotu personu piekļuvi VID EDS un nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu.
Pēc valsts jaunā identitātes pārvaldības risinājuma pilnīgas ieviešanas minētā autentifikācijas metode vairs nebūs nepieciešama, tādēļ noteikumu projekta 40.1. apakšpunkts noteikts kā terminēta norma, kas zaudēs spēku 2026. gada 31. decembrī.
VID EDS darbību reglamentē un VID minēto sistēmu izmanto šādās tiesību normās noteikto pienākumu un tiesību īstenošanai. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.² panta pirmajā un otrajā daļā, 7.³ pantā, 15. panta pirmās daļas 3. punktā, 18. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 10., 11., 12., 16., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 33. punktā, kā arī šā likuma 18. panta pirmās daļas 8.¹ punktā un 22.⁵ pantā (redakcijā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. maijā, un kas precizē informācijas paziņošanas kārtību VID EDS lietotājiem un nosaka VID tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus nodokļu administrēšanas vajadzībām) noteikto pienākumu un tiesību īstenošanai. Tāpat VID EDS tiek izmantots, lai piemērotu Valsts ieņēmumu dienesta likuma 4. pantu, 11. pantu un 12. pantu (iepriekš - līdz 31.12.2025. likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. pantu un 4.³ pantu), Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 10. panta pirmo daļu, 45. panta trešo un ceturto daļu, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20. panta piekto daļu, 23. panta otro daļu, 24. panta 2.¹ un ceturto daļu, MK noteikumu Nr. 478  1.4., 3.3., 3.5., 3.7., 3.8., 3.14., 4.3., 4.4., 4.5., 4.11. apakšpunktu un 19. punktu, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. panta 1.⁶ daļu, 19. panta 5.⁴ daļu, Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumus Nr. 304 “Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa”, Muitas likuma 13. panta pirmo un septīto daļu, 13.¹ panta pirmo, otro un ceturto daļu,  MK noteikumus Nr. 7, Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem” 37. punktu, Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 684 “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.684) 4., 12., 13. punktu, 14.2. apakšpunktu, Ministru kabineta 2009. gada 3. marta noteikumu Nr. 211 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.211) 44.1. punktu, kā arī citus ārējos normatīvos aktus nodokļu jomā un VID iekšējos tiesību aktus fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības jomā, tostarp VID personas datu apstrādes politiku, kas pieejama VID oficiālajā tīmekļvietnē, VID informācijas sistēmu drošības politiku un VID iekšējos noteikumus par personas datu apstrādes un aizsardzības kārtību VID.

XI. Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze (VID PDB)
VID PDB ir izveidota nodokļu administrēšanas vajadzībām, lai nodrošinātu nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu. Viens no VID uzdevumiem ir publicēt normatīvajos aktos noteikto sabiedrībai nozīmīgu informāciju, tādēļ VID ir izveidojis un uztur VID PDB, kuras darbība paredzēta vairākos normatīvajos aktos. VID PDB ir izveidota, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju.
VID PDB iekļauj un atspoguļo  informāciju no VID vestajiem un uzturētajiem reģistriem, kā arī informāciju apkopotā veidā no VID informācijas sistēmām  par nodokļu maksātāju reģistrācijas datiem, par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, par politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli, par citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu, par citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātāja (fiziskas personas) identifikācijas numura derīgumu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā, par fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas vai patentmaksas maksātājas, vai, kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu, VID reģistrējamiem subjektiem, kas nav reģistrējami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un reģistrētajām nodokļu maksātāju struktūrvienībām, par darījumus apliecinošo kvīšu reģistrāciju, par speciālajām atļaujām (licencēm) darbībai ar akcīzes precēm (skatīt Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.² punktā un MK noteikumu Nr. 199  41. punktā noteikto); par Eiropas Savienības akcīzes nodokļu maksātāju un tā Akcīzes preču noliktavu, noliktavu turētāju un apstiprināto tirgotāju informācijas sistēmā (SEED) iekļauto akcīzes identifikācijas numuru derīgumu, par valsts amatpersonu deklarācijām, par valsts amatpersonu pārkāpumiem, par akcīzes nodokļu markām, par sabiedriskā labuma organizācijām (skatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 19. punktu), informāciju par sabiedriskā labuma komisijas sēdēm, par saimnieciskās darbības apturēšanu un izbeigšanu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta astotā daļa), par nodokļu maksātājiem, kuriem ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8. punkts un piektā daļa); par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummām un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu, par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju, par nodokļu maksātāju neiesniegtajām nodokļu deklarācijām; par personu iekļaušanu un izslēgšanu no riska personu saraksta; par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 28. punkts), par licencēto ārpakalpojumu grāmatvežu reģistrāciju, par VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētajām nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām un to lietotājiem, apkalpojošajiem dienestiem un atbilstības pārbaudes institūcijām; par nodokļa maksātāju reitingu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 36.punkts). 
Par fiziskajām personām iekļauj šādus datus: personas kodu vai identifikācijas kodu, vārdu, uzvārdu, informāciju par saimniecisko darbību, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 537 ; informāciju par politiski nozīmīgām personām, atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumiem Nr. 406 “Noteikumi par informācijas apjomu, ko sniedz Valsts ieņēmumu dienests par politiski nozīmīgām personām, un tās pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību”; informāciju par radiniekiem, to personas kodu, vārdu, uzvārdu, radniecības pakāpi, ieņemamos amatus; informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm) darbībai ar akcīzes precēm; piešķirto riska personu statusu; informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem; informāciju par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēm. Pārējie dati ir atkarīgi no normatīvajā aktā noteiktā publiskojamās informācijas apjoma un normas. Par juridiskajām personām iekļauj šādus datus: nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, nosaukumu, adresi, pamatdarbības veidu (NACE 2.1 redakcija) un nosaukumu, reģistrācijas un izslēgšanas datumu, struktūrvienības reģistrāciju (reģistrācijas datumu, izslēgšanas datumu, reģistrācijas kodu, nosaukumu, adresi). Pārējie dati ir atkarīgi no normatīvajā aktā noteiktā publiskojamās informācijas apjoma un normas.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹ punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1. aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmā daļa noteic vispārēju aizliegumu nodokļu administrācijas ierēdnim (tostarp arī VID kā nodokļu administrācijai) izpaust informāciju par nodokļu maksātāju, izņemot minētajā tiesību normā noteiktos izņēmuma gadījumus, kad to drīkst darīt.
Kā izņēmuma gadījumi ir likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktie gadījumi, kas ietver arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā pirmajā daļā noteiktās nodokļu administrācijas publicējamās datu kopas. 
Savukārt, saskaņā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 8.1, 12., 14., 22., 28., 29., 34. un 35. punktā noteikto nodokļu administrācijas pienākumi ir:
"8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus;
81) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1. aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu;
12) nodrošināt publiski pieejamu VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru;
14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru);
19) nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru);
22) nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.¹ panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā VID Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām;
28) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. VID minēto informāciju aktualizē nākamā mēneša divdesmit piektajā datumā, norādot attiecīgās juridiskās personas un individuālā komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai (darba devējam) — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu."
Tāpat arī šī likuma 34.¹ panta astotā daļas otrais teikums noteic, ka VID triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā tīmekļvietnē publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.
Informācijas atklātības likuma 5. panta sestā daļa noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.
Tādējādi, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹, 12., 19. un 22. punktā noteikto nodokļu administrācijas pienākumu publicēt noteiktu informāciju, 22. panta pirmās daļas 3. punktā un Informācijas atklātības likuma 5. panta sestajā daļā noteikto, likuma 18. panta pirmās daļas 8.¹, 12., 19. un 22. punktā noteiktajai PDB publicējamai informācijai nav noteikts publiskošanas mērķis un izmantošanas ierobežojumi. Atsevišķos gadījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmajā daļā noteiktajai publicējamajai informācija ir noteikts ierobežojums tās izmantošanai, proti, tā izmantojama tikai attiecīgajās tiesību normās noteiktiem mērķiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 28. un  37. punkts). Vienlaikus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12., 28. punktā un šī likuma 34.¹ panta astotajā daļā   noteiktā publicējamā informācija satur fizisko personu datus, kuras izmantošanas mērķi un iegūšanas kārtību regulē tiesību normas par fizisko personu datu aizsardzību.
PDB netiek uzkrāti un uzglabāti nodokļu maksātāja dati, tie tiek iegūti no VID datu bāzēm un sistēmā tiek attēloti pilnā vai izmaiņu režīmā tabulu veidā. PDB attēlotā informācija tiek saņemta un atspoguļota no VID informācijas sistēmām un VID atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmajā daļā noteiktajam, informāciju par datu kopām publicē  VID tīmekļvietnē. VID PDB publisko VID uzturētajos reģistros iekļauto aktuālo un vēsturisko informāciju kā arī VID informācijas sistēmās uzkrātos aktuālos un vēsturiskos datus. Ja normatīvajos aktos nav noteikts cits VID informācijas sistēmās uzkrāto datu publiskošanas termiņš, VID PDB to publisko 36 mēnešus no tās iekļaušanas brīža, pareizai nodokļu sistēmas piemērošanai.
Informācija ir pieejam bez autentifikācijas. VID PDB nodrošina piekļuvi aktuāliem un arī vēsturiskiem datiem visā reģistra uzturēšanas periodā. Datu glabāšanas ilgums tiek noteikts atsevišķos normatīvajos aktos, savukārt citi dati ir jāglabā pastāvīgi.
VID kā datu pārzinis, nodokļu administrēšanas vajadzībām un nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskuma ir izvērtējis informācijas publiskošanas termiņa ilgumu, ņemot vērā personas datu apstrādes nolūku un VID procesu kvalitatīvai nodrošināšanai nepieciešamo termiņu.
VID PDB mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju, tādēļ VID normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apjomā publiskot datus, kas nodrošina sabiedrībai elektroniskajā vidē pieejamu, caurskatāmu un vienotu informāciju par nodokļu nomaksu un to saistītajiem procesiem. Lai nodrošinātu sabiedrībai caurskatāmu un vienotu pieeju nodokļu maksātāju datiem un pareizu nodokļu sistēmas piemērošanu, datus VID PDB nepieciešams attēlot 36 mēnešus no tās iekļaušanas brīža, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts cits VID informācijas sistēmās uzkrāto datu publiskošanas termiņš.
Piemēram, Valsts amatpersonu deklarāciju glabāšanas termiņš ir 30 gadi, kurš noteikts arējā normatīvajā aktā - MK noteikumu Nr. 478 26. punktā, kas paredz, ka visu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 30 gadi. Savukārt, Valsts amatpersonu deklarācijas publiskošanas termiņš šobrīd nav noteikts arējā normatīvajā aktā, bet notiek diskusijas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Datu valsts inspekciju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju par valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas termiņa ilgumu un tā noteikšanu ārējā normatīvajā aktā.
Valsts amatpersonu deklarācijas tiek publiskotas VID PDB. Publiskošanas pienākumu noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sestā daļa, kas noteic, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus VID publicē elektroniskā veidā.
Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, valsts amatpersonu deklarācijās ir publiski pieejamā (publiskojamā) un publiski nepieejamā (nepubliskojamā) daļa. Minētā likuma 26. panta trešā daļa noteic, ka publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas. Ievērojot minēto, valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamā daļa ir vispārpieejama informācija, kuru VID publicē elektroniskā veidā savā tīmekļa vietnē.
MK noteikumu Nr. 478 26. punktā ir noteikts valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaudes materiālu (lietu) glabāšanas termiņš - 30 gadi, bet nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, izņemot to, ka saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu VID valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus publicē elektroniskā veidā, savukārt saskaņā ar minētā likuma 26. panta septīto daļu VID nodrošina šā likuma 25. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā precizēto deklarāciju (deklarācijas publiski pieejamās daļas) publiskošanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to iesniegšanas.
Šo noteikumu 66.1. apakšpunktā paredzēts informācijas publiskošanas termiņš VID PDB ir 36 mēneši, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš. Tā kā nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, tad publiskā pieejamība informācijai par valsts amatpersonu deklarācijām, to publiskojamās daļas apmērā, tiek nodrošināta nepārsniedzot MK noteikumu Nr. 478 26. punktā noteikto valsts amatpersonas deklarāciju glabāšanas termiņu – 30 gadus.
Ievērojot, ka noteikumu projekta 66. punktā noteiktais VID PDB informācijas publiskošanas termiņš 36 mēneši ievērojami ietekmētu sabiedrības tiesības piekļūt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamajā daļā iekļautajai informācijai, minēto noteikumu 79. punktā noteikts, ka šo noteikumu 66. punkts par informācijas publicēšanas termiņu neattiecas uz valsts amatpersonu deklarācijām.
Vienlaikus, lai samērotu sabiedrības tiesības piekļūt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamajā daļā iekļautajai informācijai un fizisko personu tiesības uz datu apstrādes pārtraukšanu pēc apstrādes mērķa sasniegšanas, nodrošinot VID likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktā valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas publiskošanas pienākuma korektu izpildi, ievērojot Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteikto, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā apvienotajās lietās C-37/20, C-601/20, (pieejams: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=lv&td=ALL&num=C-37/20) paustās atziņas, ir nepieciešams noteikt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas publicēšanas termiņu.
Ņemot vērā, ka valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas kārtību un glabāšanas termiņu noteic likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un MK noteikumi Nr.478, tad tikai minētajos normatīvajos aktos var tikt (tiks)  noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas termiņš. Tādējādi, arī pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās VID PDB būs pieejama valsts amatpersonas deklarācijas publiski pieejamā daļa (publicējamā daļa) likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26. pantā noteiktā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un MK noteikumos Nr. 478 netiks noteikts un spēkā nestāsies citāds normatīvais regulējums valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanai, glabāšanai un pieejamībai, valsts amatpersonas deklarāciju publiski pieejamā daļa (publicējamā daļa) būs pieejama VID PDB jebkurai personai tāpat kā līdz šim - bez autentificēšanās un deklarācijas visu glabāšanas termiņu – 30 gadus.
Tāpat arī VID PDB tiek publiskota informācija par valsts amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, un informācija VID tīmekļvietnē ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad attiecīgais lēmums (nolēmums) izpildīts. Pienākumu publiskot informāciju par valsts amatpersonu pārkāpumiem un publiskošanas termiņu noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. panta pirmā un piektā daļa. Izmantojot VID PDB darbību, tiek īstenotas šādos normatīvajos aktos un tiesību normās noteiktās tiesības un pienākumi: likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.⁴ pants, 15.¹ panta 5.¹ daļa, 18. panta pirmās daļas 8. punkts, 81. punkts, 12. punkts, 14. punkts, 19. punkts, 20. punkts, 22. punkts, 23. punkts, 28. punkts, 29. punkts, 30. punkts, 34. punkts, 35. punkts un 18. panta devītā daļa. VID PDB publiskojamā informācija ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 12., 19., 22., 23., 28., 29., 30. un 34. punktā, 22. panta pirmās daļas 5. punktā un 34.¹ panta astotajā daļā, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta otrā daļā un 31. panta pirmā un piektā daļa, Grāmatvedības likuma 39. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 537  3. punktā, Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 129.¹⁸ apakšpunktā, MK noteikumu Nr. 662  17.² un 57.¹ apakšpunktā, MK noteikumu Nr. 199  41. punktā.