Anotācija (ex-ante)

2023. gada 5. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 701 "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2024. gadā" nosaka URVN apmēru un tās darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmo daļu 2024. gadā. Atbilstoši likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam deleģējumam, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdes protokolā Nr. 38 94. § noteikto, jāizstrādā jauni noteikumi, lai noteiktu URVN apmēru, maksāšanas kārtību, kā arī pamatbudžeta apakšprogrammā 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantijas fonds" ieskaitāmās URVN daļu 2025. gadā.

1. Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2024. - 2026. gadam" (protokola Nr. 38 94. §) (turpmāk – informatīvais ziņojums). Atbilstoši informatīvajam ziņojumam un Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdē nolemtajam, noteikumu projektā paredzēts, ka URVN 2025. gadā ir 0,36 euro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumus, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā.
Minētais izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona, ko lauksaimniecības sezonas darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Ar personu, kas tiek nodarbināta sezonas rakstura darbos, ir jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku vai uzņēmuma līgums. Ņemot vērā to, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis piemērojams tikai 90 kalendāra dienas un, turpinot darba tiesiskās attiecības ar darba ņēmēju pēc 90 kalendāra dienām, nodokļi (tostarp URVN) tiek maksāti vispārējā kārtībā, kā arī to, ka personas līdz 18 gadu vecumam sezonas lauksaimniecības darbos parasti tiek nodarbinātas tikai skolēnu vasaras brīvdienās, tad, lai tostarp stimulētu lauksaimniekus sezonas lauksaimniecības darbos nodarbināt arī personas līdz 18 gadu vecumam (nepalielinot nodokļu slogu darba devējiem), darba devējam nav jāmaksā URVN par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.
2. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 48 44. § 4. punktā noteiktajam, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu iespēju arī URVN vienotajā nodokļu kontā samaksāt vienā maksājumā ar citiem nodokļu maksājumiem, noteikumu projektā paredzēts, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējs samaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam.
3. Kopējie ieņēmumi 2025. gadā no URVN tiek plānoti 3 122 362 euro apmērā. Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdes protokolā Nr. 38 94. § paredzēts, ka darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaita 63,51 % (1 983 014 euro) un valsts budžeta ieņēmumos ieskaita 36,49 % (1 139 348 euro) no URVN ieņēmumiem (Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdes protokola Nr. 38 94. § 4. punkts).
4. Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdes protokolā Nr. 38 94. § paredzēts, ka URVN ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānoto valsts nodevas iemaksājamās daļas apjomu, jāieskaita valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā.
Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemto un uz darbinieku prasījumu garantiju fondu attiecināto URVN ieņēmumu daļu ieskaitīs Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā. Attiecīgs regulējums ir iekļauts noteikumu projekta 5. punktā.
Vienotajā nodokļu kontā 2025. gada beigās saņemtos, bet vēl uz URVN ieņēmumiem neattiecinātos ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienests pēc to attiecināšanas ieskaitīs Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā pašu ieņēmumos nākamajā saimnieciskajā gadā.
5. Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 6. panta pirmās daļas 1. punktu darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido URVN daļa. Saskaņā ar minētā likuma 8. panta pirmo daļu darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Maksātnespējas kontroles, kas organizē finanšu līdzekļu uzskaiti un to izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai, kā arī atbild par darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu atlikumu izlietošanu darbinieku prasījumu apmierināšanai nākamajos saimnieciskajos gados. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" saņem faktisko informāciju par darba devēja aprēķināto un iemaksāto URVN.
Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu pietiekamību un regularitāti, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos termiņos segtu darbinieku prasījumus, Maksātnespējas kontroles dienests uzrauga no URVN ienākušo līdzekļu apjomu. Tāpat, lai izpildītu likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" Ministru kabinetam noteikto uzdevumu attiecībā uz URVN sadali, nepieciešama precīza faktisko URVN ieņēmumu izpilde. Ievērojot minēto, iestāde seko līdzi gan no URVN ienākušo līdzekļu apjomam, gan faktiskajai situācijai saistībā ar nodarbināto, par kuriem tiek maksāta URVN, skaitam un atbilstošajai URVN nomaksai. Statistikas dati ir svarīgi gan krīzes, gan ārpus krīzes scenārijos. Proti, regulāra statistikas datu apkopošana un analīze ļauj saprast faktisko situāciju saistībā ar URVN faktiskajiem ieņēmumiem un īstermiņā identificēt problēmas, ja novērojama būtiska novirze no plānotajiem ieņēmumiem. Pārzinot un izprotot esošo situāciju, iespējams savlaicīgi reaģēt un rast krīzes risinājumus. Turklāt regulārs datu monitorings ļauj pieņemt pamatotus un uz datiem balstītus lēmumus vidējā termiņa plānošanas dokumenta par URVN turpmāko attīstību un tās sadalījumu − informatīvā ziņojuma par URVN sadalījumu turpmākajiem trīs gadiem izstrādē, kam nepieciešama precīza faktisko URVN ieņēmumu izpilde, kas saistīta ar nodarbināto, par kuriem tiek veikti URVN maksājumi, skaita fiksēšanu.
Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 9. pantu Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts un pašvaldību institūcijas sniedz Maksātnespējas kontroles dienestam informāciju, kas tam nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai, bet minētais likums nenosaka, cik bieži šāda informācija jāsniedz. Ievērojot minēto un ņemot vērā optimālo datu iegūšanas termiņu un datu apjomu, noteikumu projektā noteikta statistikas datu sniegšanas kārtība un periodiskums, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša pēdējam datumam Maksātnespējas kontroles dienestam sniedz šādus nepersonalizētus statistikas datus pa mēnešiem:
– darba devēju skaits, kuri aprēķina un maksā URVN (kopējais skaits);
– darba ņēmēju skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN (kopējais skaits);
– aprēķinātie ieņēmumi no URVN par attiecīgo periodu (kopējā summa euro);
– attiecīgajā periodā faktiskie ieņēmumi no URVN maksājumiem (kopējā summa euro).
Attiecīgs regulējums ir iekļauts noteikumu projekta 7. punktā.