25-TA-1906: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 264 "Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ārlietu ministrijas (turpmāk - ministrija) iniciatīva pārskatīt valsts nodevas apmēru.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 264 "Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) tiek pārskatīts valsts nodevas apmērs par publiska dokumenta legalizāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Noteikumu projektā paredzētajām izmaiņām valsts nodevu apmērā jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu laiku informācijas sagatavošanai un izplatīšanai par plānotajām izmaiņām.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts nodeva par dokumentu legalizāciju noteikta Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 264 "Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 264).
Publisku dokumentu legalizāciju, lai nodrošinātu to izmantošanu ārvalstīs vai Latvijā, veic:
1) Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk - Konsulārais departaments), ja:
- dokuments izsniegts Latvijā un paredzēts izmantošanai ārvalstī;
- dokuments izsniegts ārvalstī, legalizēts attiecīgajā valstī un paredzēts izmantošanai Latvijā;
- dokuments izsniegts vai legalizēts Latvijā akreditētā ārvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un paredzēts izmantošanai Latvijā;
- dokuments legalizēts ārvalsts pārstāvniecībā, kas nav akreditēta Latvijā, un to nav iespējams legalizēt attiecīgās valsts Latvijā akreditētajā pārstāvniecībā.
2) Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs (turpmāk - pārstāvniecība), ja:
- dokuments izsniegts Latvijā un paredzēts izmantošanai akreditācijas valstī;
- dokuments izsniegts akreditācijas valstī, legalizēts attiecīgajā valstī un paredzēts izmantošanai Latvijā;
- dokuments izsniegts citā valstī, legalizēts tās pārstāvniecībā akreditācijas valstī un paredzēts izmantošanai Latvijā.
Lielāko daļu dokumentu legalizācijas pakalpojumu sniedz Konsulārais departaments Rīgā, kā arī Latvijas Republikas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos, Ēģiptes Arābu Republikā un Turcijas Republikā.
Norādāms, ka 2026. gada valsts budžeta galvenās prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība. Ārlietu ministrija, nodrošinot konsulārās funkcijas, ar savām darbībām stiprina valsts ārējo drošību. Valsts nodevas apmērs nodrošina publisku dokumentu legalizācijas funkciju, kas, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktā ietverto termina "valsts nodeva" definīciju, ir obligāts maksājums valsts budžetā par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Šobrīd, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 18. punktam, valsts nodevas apmērs, kas tiek iekasēts par publisku dokumentu legalizāciju, ir noteikts atkarībā no pakalpojuma izpildes termiņa:
- 25,00 euro, ja pakalpojums tiek sniegts piecu darbdienu laikā;
- 40,00 euro, ja pakalpojums tiek sniegts paātrināti - divu stundu laikā.
Veicot izpēti par citu Eiropas Savienības dalībvalstu valsts nodevu par publisko dokumentu legalizāciju apmēru, ir konstatēts, ka vidējā nodeva par dokumentu legalizācijas pakalpojumu parastā kārtībā nepārsniedz 30,00 euro (Igaunijā nodeva par viena publiska dokumenta legalizāciju parastā kārtībā ir 30,00 euro, Lietuvā – 20,00 euro, Somijā – 30,00 euro, Dānijā – 235 DKK (aptuveni 30,00 euro), Vācijā 28,00 euro, Nīderlandē - 26,25 euro).
Publisku dokumentu legalizāciju, lai nodrošinātu to izmantošanu ārvalstīs vai Latvijā, veic:
1) Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk - Konsulārais departaments), ja:
- dokuments izsniegts Latvijā un paredzēts izmantošanai ārvalstī;
- dokuments izsniegts ārvalstī, legalizēts attiecīgajā valstī un paredzēts izmantošanai Latvijā;
- dokuments izsniegts vai legalizēts Latvijā akreditētā ārvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un paredzēts izmantošanai Latvijā;
- dokuments legalizēts ārvalsts pārstāvniecībā, kas nav akreditēta Latvijā, un to nav iespējams legalizēt attiecīgās valsts Latvijā akreditētajā pārstāvniecībā.
2) Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs (turpmāk - pārstāvniecība), ja:
- dokuments izsniegts Latvijā un paredzēts izmantošanai akreditācijas valstī;
- dokuments izsniegts akreditācijas valstī, legalizēts attiecīgajā valstī un paredzēts izmantošanai Latvijā;
- dokuments izsniegts citā valstī, legalizēts tās pārstāvniecībā akreditācijas valstī un paredzēts izmantošanai Latvijā.
Lielāko daļu dokumentu legalizācijas pakalpojumu sniedz Konsulārais departaments Rīgā, kā arī Latvijas Republikas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos, Ēģiptes Arābu Republikā un Turcijas Republikā.
Norādāms, ka 2026. gada valsts budžeta galvenās prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība. Ārlietu ministrija, nodrošinot konsulārās funkcijas, ar savām darbībām stiprina valsts ārējo drošību. Valsts nodevas apmērs nodrošina publisku dokumentu legalizācijas funkciju, kas, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktā ietverto termina "valsts nodeva" definīciju, ir obligāts maksājums valsts budžetā par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Šobrīd, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 18. punktam, valsts nodevas apmērs, kas tiek iekasēts par publisku dokumentu legalizāciju, ir noteikts atkarībā no pakalpojuma izpildes termiņa:
- 25,00 euro, ja pakalpojums tiek sniegts piecu darbdienu laikā;
- 40,00 euro, ja pakalpojums tiek sniegts paātrināti - divu stundu laikā.
Veicot izpēti par citu Eiropas Savienības dalībvalstu valsts nodevu par publisko dokumentu legalizāciju apmēru, ir konstatēts, ka vidējā nodeva par dokumentu legalizācijas pakalpojumu parastā kārtībā nepārsniedz 30,00 euro (Igaunijā nodeva par viena publiska dokumenta legalizāciju parastā kārtībā ir 30,00 euro, Lietuvā – 20,00 euro, Somijā – 30,00 euro, Dānijā – 235 DKK (aptuveni 30,00 euro), Vācijā 28,00 euro, Nīderlandē - 26,25 euro).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Legalizēto dokumentu skaits pēdējos gados pakāpeniski samazinās, jo arvien vairāk valstis pievienojas 1961. gada Hāgas Konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk – Konvencija). Saskaņā ar Konvenciju dokumentus apliecina ar apostille izdevējvalsts kompetentā iestāde, un saņēmējvalsts papildu apliecinājums (legalizācija) nav nepieciešams. Neskatoties uz šo tendenci, Ārlietu ministrijai joprojām ir pienākums nodrošināt publisko dokumentu legalizācijas pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē nepieciešamību uzturēt atbilstošu institucionālo kapacitāti, nodrošināt kvalificētu personālu un veikt administratīvos pasākumus, lai pakalpojums būtu pieejams saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām.
Jāmin, ka pieaugošā ārvalstu studentu interese studēt Latvijā rada papildu riskus, piemēram, kad negodprātīgas personas cenšas legalizēt savu uzturēšanos Eiropas Savienībā, izmantojot viltotus dokumentus ar studiju ieganstu. Šādu risku novēršana prasa padziļinātu dokumentu pārbaudi un lielāku darba apjomu katra dokumenta legalizācijā. Parādās aizvien vairāk jaunu dokumentu veidu, kas prasa papildu darbu un saziņu ar ārvalstu kompetentajām iestādēm un pārstāvniecībām, tai skaitā paraksta paraugu izprasīšanu un informācijas noskaidrošanu par specifiskām procedūrām dokumentu izdošanā, noformēšanā un īstuma apliecināšanā. Šaubu gadījumā par dokumenta parakstu vai zīmogu legalizācija jāsaskaņo ar Konsulāro departamentu, iepriekš iegūstot nepieciešamo informāciju no ārvalstu iestādēm, kas prasa papildu laiku un resursus. 2021. gada sākumā Konsulārajā departamentā tika atklāts apjomīgs viltojums uz Kamerūnas Republikas izdotajiem dokumentiem, savukārt, 2024. gadā tika atklāti viltoti Latvijas augstāko izglītības iestāžu vārdā izsniegti dokumentu viltojumi. Viltojumi tika identificēti veicot padziļinātu izpēti un papildus pārbaudes.
Tāpat jāņem vērā arī globālās tendences – nelegālā migrācija, finanšu noziegumi, terorisms, legālā darbaspēka un studentu migrācija, investoru piesaiste –, kuras ietekmē Konsulārā departamenta un pārstāvniecību amatpersonu darba apjomu. Pieaug laiks, kas tiek patērēts dokumentu legalizācijai, ietverot dokumenta pieņemšanu, iesnieguma pārbaudi, novērtēšanu, apmaksu, reģistrēšanu, pieteikuma ievadīšanu sistēmā, apliecinājuma pārbaudi, saziņu ar izdevējvalsts iestādēm, apliecināšanu, pēcapstrādi un izsniegšanu.
Ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta otrajā punktā noteikto valsts nodevas mērķi - personu darbības regulēšanu (tostarp kontrolēšanu, veicināšanu un ierobežošanu) - ir nepieciešams pārskatīt valsts nodevas apmēru publisko dokumentu legalizācijas pakalpojumam. Šāds pārskatījums būtu vērsts uz nelegālu dokumentu aprites ierobežošanu, kas pieaug un tiek saņemti no privātpersonām ar lūgumu veikt dokumentu legalizāciju, kā arī uz legālu dokumentu aprites veicināšanu, tādējādi stiprinot dokumentu ticamību, drošību un atbilstību normatīvajiem aktiem.
Kapacitātes nodrošināšanai nepieciešamie resursi Ārlietu ministrijā un tās pārstāvniecībās ir pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Vienlaikus publisko dokumentu legalizācijas pakalpojuma cenrādis pēdējo reizi tika pārskatīts 2022. gadā. Valsts nodevas palielināšana par dokumenta legalizāciju piecu darbdienu laikā par 20 % un divu stundu laikā par 25 % ir pamatota, jo tā tiek pielīdzināta citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemērotajai nodevai. Tāpat jāņem vērā vidējais inflācijas līmenis Latvijā attiecīgajos gados: 2022. gadā – 17,3 %, 2023. gadā – 8,9 %, bet 2024. gadā – 1,3 %.
Jāmin, ka pieaugošā ārvalstu studentu interese studēt Latvijā rada papildu riskus, piemēram, kad negodprātīgas personas cenšas legalizēt savu uzturēšanos Eiropas Savienībā, izmantojot viltotus dokumentus ar studiju ieganstu. Šādu risku novēršana prasa padziļinātu dokumentu pārbaudi un lielāku darba apjomu katra dokumenta legalizācijā. Parādās aizvien vairāk jaunu dokumentu veidu, kas prasa papildu darbu un saziņu ar ārvalstu kompetentajām iestādēm un pārstāvniecībām, tai skaitā paraksta paraugu izprasīšanu un informācijas noskaidrošanu par specifiskām procedūrām dokumentu izdošanā, noformēšanā un īstuma apliecināšanā. Šaubu gadījumā par dokumenta parakstu vai zīmogu legalizācija jāsaskaņo ar Konsulāro departamentu, iepriekš iegūstot nepieciešamo informāciju no ārvalstu iestādēm, kas prasa papildu laiku un resursus. 2021. gada sākumā Konsulārajā departamentā tika atklāts apjomīgs viltojums uz Kamerūnas Republikas izdotajiem dokumentiem, savukārt, 2024. gadā tika atklāti viltoti Latvijas augstāko izglītības iestāžu vārdā izsniegti dokumentu viltojumi. Viltojumi tika identificēti veicot padziļinātu izpēti un papildus pārbaudes.
Tāpat jāņem vērā arī globālās tendences – nelegālā migrācija, finanšu noziegumi, terorisms, legālā darbaspēka un studentu migrācija, investoru piesaiste –, kuras ietekmē Konsulārā departamenta un pārstāvniecību amatpersonu darba apjomu. Pieaug laiks, kas tiek patērēts dokumentu legalizācijai, ietverot dokumenta pieņemšanu, iesnieguma pārbaudi, novērtēšanu, apmaksu, reģistrēšanu, pieteikuma ievadīšanu sistēmā, apliecinājuma pārbaudi, saziņu ar izdevējvalsts iestādēm, apliecināšanu, pēcapstrādi un izsniegšanu.
Ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta otrajā punktā noteikto valsts nodevas mērķi - personu darbības regulēšanu (tostarp kontrolēšanu, veicināšanu un ierobežošanu) - ir nepieciešams pārskatīt valsts nodevas apmēru publisko dokumentu legalizācijas pakalpojumam. Šāds pārskatījums būtu vērsts uz nelegālu dokumentu aprites ierobežošanu, kas pieaug un tiek saņemti no privātpersonām ar lūgumu veikt dokumentu legalizāciju, kā arī uz legālu dokumentu aprites veicināšanu, tādējādi stiprinot dokumentu ticamību, drošību un atbilstību normatīvajiem aktiem.
Kapacitātes nodrošināšanai nepieciešamie resursi Ārlietu ministrijā un tās pārstāvniecībās ir pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Vienlaikus publisko dokumentu legalizācijas pakalpojuma cenrādis pēdējo reizi tika pārskatīts 2022. gadā. Valsts nodevas palielināšana par dokumenta legalizāciju piecu darbdienu laikā par 20 % un divu stundu laikā par 25 % ir pamatota, jo tā tiek pielīdzināta citu Eiropas Savienības dalībvalstu piemērotajai nodevai. Tāpat jāņem vērā vidējais inflācijas līmenis Latvijā attiecīgajos gados: 2022. gadā – 17,3 %, 2023. gadā – 8,9 %, bet 2024. gadā – 1,3 %.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 264 18.1. apakšpunktā noteiktās valsts nodevas palielināšana no 25,00 euro uz 30,00 euro un 18.2. apakšpunktā noteiktās valsts nodevas par publisko dokumentu legalizāciju divu stundu laikā palielināšana no 40,00 euro uz 50,00 euro ir uzskatāma par samērīgu, ņemot vērā Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs administratīvās izmaksas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu dokumentu legalizācijas nodevu apmēru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Latvijas un ārvalstu fiziskās personas, kuras vēlēsies saņemt publiska dokumenta legalizācijas pakalpojumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Latvijas un ārvalstu juridiskās personas, kuras vēlēsies saņemt publiska dokumenta legalizācijas pakalpojumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
140 000
0
140 000
25 000
140 000
25 000
25 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
140 000
0
140 000
25 000
140 000
25 000
25 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
140 000
0
140 000
25 000
140 000
25 000
25 000
3.1. valsts pamatbudžets
140 000
0
140 000
25 000
140 000
25 000
25 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
25 000
25 000
25 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
25 000
25 000
25 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
2024. gadā pavisam tika legalizēti 4783 dokumenti un valsts nodevās iekasēti 140 890 euro, no kuriem 5 darbdienu laikā legalizēti 3231 dokuments, iekasējot 78 810 euro, savukārt 2 stundu laikā legalizēti 1552 dokumenti un valsts nodevās iekasēti 62 080 euro.
Ja pieņemam, ka arī turpmāk ik gadu parastā kārtībā tiktu legalizēti ap 3000 dokumenti, savukārt, steidzamā kārtībā ap 1500 dokumentu, tad pēc nodevas paaugstināšanas no 5 darbdienu laikā legalizētajiem dokumentiem sagaidāmi apmēram 90 000 euro ieņēmumi (3000 x 30,00 euro).
Savukārt no steidzami 2 stundu laikā legalizētajiem dokumentiem sagaidāmi apmēram 75 000 euro ieņēmumi (1500 x 50,00 euro). Kopā 165 000 euro, kas būtu aptuveni 25 000 euro pieaugums gadā.
Ja pieņemam, ka arī turpmāk ik gadu parastā kārtībā tiktu legalizēti ap 3000 dokumenti, savukārt, steidzamā kārtībā ap 1500 dokumentu, tad pēc nodevas paaugstināšanas no 5 darbdienu laikā legalizētajiem dokumentiem sagaidāmi apmēram 90 000 euro ieņēmumi (3000 x 30,00 euro).
Savukārt no steidzami 2 stundu laikā legalizētajiem dokumentiem sagaidāmi apmēram 75 000 euro ieņēmumi (1500 x 50,00 euro). Kopā 165 000 euro, kas būtu aptuveni 25 000 euro pieaugums gadā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības iesaiste nav nepieciešama, jo atbilstoši Vadlīnijām sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē (Vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē. Rīga: Valsts kanceleja (2022). Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download) noteikumu projekts nav saistīts ar plašākas sabiedrības interešu īstenošanu. Proti, tiek grozīts valsts nodevas, kas ir obligāts maksājums par valsts institūcijas funkciju izpildi, kas ieskaitāms valsts budžetā, apmērs. Ar šo projektu netiek ieviesti jauni maksas pakalpojumi, kā arī netiek atcelti esošie.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi