Anotācija (ex-ante)

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2020. gada 23. decembra lēmumu “Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā” Nr.6-12/128017, nepieciešams precizēt MK 439 minēto kapitālsabiedrības veidu no valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” uz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija”.

Ar Projektu tiek precizēts Latvijas Jūras administrācijas (turpmāk - Jūras administrācija) nosaukums atbilstoši notikušajām izmaiņām.

Kuģu drošību regulējošos starptautiskajos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos vairākos gadījumos ir noteikts, ka prasības tiek piemērotas pēc administrācijas ieskatiem. Saskaņā ar IMO 2013. gada 4. decembra rezolūciju A. 1070 (28) “IMO Instrumentu īstenošanas kodekss (III kodekss)” karoga valstij ir jāpieņem vadlīnijas par to, kā šīs prasības pēc administrācijas ieskatiem tiek piemērotas. Līdz ar to ir nepieciešams MK 439 noteikt, ka Jūras administrācija izstrādā šādas vadlīnijas un publicē savā mājas lapā.

Projekts paredz, ka Jūras administrācija izstrādā vadlīnijas un publicē savā mājas lapā par to, kā pēc administrācijas ieskatiem tiek piemērotas starptautiskās un Eiropas Savienības tiesību normas gadījumos, kad starptautiskie vai Eiropas Savienības normatīvie akti to paredz.

Saskaņā ar ANO jūras tiesību konvencijas 94. panta ceturtās daļas a) punktu karoga valstij ir jāveic periodiskas kuģu pārbaudes, lai nodrošinātu drošu kuģa navigāciju.  Atbilstoši minētajam, Latvijas kuģiem, kas ir atzīto organizāciju uzraudzībā, atzītās organizācijas veic regulāras kuģa apskates reizi gadā, un arī veiks tās turpmāk. Papildus atzīto organizāciju veiktajām kuģu apskatēm Latvijas kuģiem, kas ir atzīto organizāciju uzraudzībā, arī Kuģošanas drošības inspekcija (KDI)  veic ikgadējas karoga valsts pārbaudes, kā to šobrīd paredz MK 439. Tas tika noteikts ar mērķi, lai uzlabotu kuģu tehnisko stāvokli. Ņemot vērā to, ka kuģu tehniskais stāvoklis ir uzlabojies, SOLAS kuģu skaits ir palielinājies, kā arī KDI pieejamos cilvēkresursus, ar esošo normatīvo regulējumu ir grūti nodrošināt to, ka KDI turpina veikt ikgadējās karoga valsts pārbaudes.  Ir jāvelta lielāka uzmanība kuģiem, kuru tehniskais stāvoklis rada lielāku risku. Tāpēc KDI veiktās ikgadējās karoga valsts pārbaudes ir jāaizstāj ar periodiskām karoga valsts pārbaudēm. Atbilstoši ir jāprecizē arī MK 439 pielikumā “Papildu prasības kuģim un kuģošanas sabiedrībai pastiprinātā apskašu režīmā” minētais kuģu atbilstības kontroles kritērijs par karoga valsts vai ostas valsts kontroles pārbaudēm ar nedaudzām piezīmēm (zema riska kuģiem nevar būt vairāk par 5 piezīmēm ostas valsts kontroles inspekcijā).

Latvijas kuģiem, kas ir atzīto organizāciju uzraudzībā, ikgadējās KDI veiktās karoga valsts pārbaudes tiek aizstātas ar KDI periodiskām karoga valsts pārbaudēm. Atbilstoši tiek precizēts arī MK 439 pielikumā “Papildu prasības kuģim un kuģošanas sabiedrībai pastiprinātā apskašu režīmā” minētais kuģu atbilstības kontroles kritērijs par karoga valsts vai ostas valsts kontroles pārbaudi ar nedaudzām piezīmēm (zema riska kuģiem nevar būt vairāk par 5 piezīmēm ostas valsts kontroles inspekcijā).

Lai ātri un efektīvi varētu veikt kuģa ārpuskārtas karoga valsts pārbaudes gadījumos, ja ir aizdomas par Latvijas kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām, MK 439 ir jāparedz tas, ka pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas kuģa īpašnieka pienākums ir kuģi uzrādīt pirmajā ostā, kur ir iespējama nokļūšana uz kuģa. Pretējā gadījumā kuģa karogvalsts pārbaudi īpašnieks var vairākkārt pārcelt, pamatojoties uz neērtu nokļūšanu uz kuģa.

Projekts paredz to, ka gadījumos, ja ir aizdomas par Latvijas kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām, pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas kuģa īpašnieka pienākums ir kuģi uzrādīt pirmajā ostā, kur ir iespējama nokļūšana uz kuģa.

Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts, ka Jūras administrācija nodrošina ziņošanu attiecīgajām starptautiskajām organizācijām (piemēram, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai vai Starptautiskajai Darba organizācijai) par Latvijas kuģiem izsniegtajiem atbrīvojumiem no atsevišķu prasību izpildes gadījumos, kad starptautiskie normatīvie akti to paredz.

Projekts paredz, ka Jūras administrācija nodrošina ziņošanu attiecīgajām starptautiskajām organizācijām par Latvijas kuģiem izsniegtajiem atbrīvojumiem no atsevišķu prasību izpildes gadījumos, kad starptautiskie normatīvie akti to paredz.

Noteikumos ir jāprecizē tiesību normas par kuģu noturības prasībām. Šobrīd KDI glabā kuģu noturības informācijas kopijas, kā to paredz starptautiskie normatīvie akti, lai gan nacionālajos normatīvajos aktos tas nav paredzēts. Ir nepieciešams noteikt projektā, ka KDI to dara. Kā arī ir nepieciešams noteikumos noteiktās noturības prasības papildināt ar atsauci uz normatīviem aktiem, kas nosaka noturības kritērijus specifiskiem kuģu tipiem.

Projekts precizē tiesību normas par kuģu noturības prasībām. Projekts paredz, ka KDI glabā kuģu noturības informācijas kopijas. Kā arī, noteikumos noteiktās noturības prasības tiek papildinātas ar atsauci uz normatīviem aktiem, kas nosaka noturības kritērijus specifiskiem kuģu tipiem.

Pašreiz noteikumi nenosaka kārtību, ko darīt, ja tiek konstatēta patvaļīga kuģa pārbūve. Patvaļīgi pārbūvēti kuģi rada lielu apdraudējumu cilvēku dzīvībai, kā arī rada apdraudējumu kuģošanas drošībai un apkārtējai videi. Tāpēc MK 439 ir jāparedz darbības, kas ir veicamas gadījumā, kad kuģis ir ticis patvaļīgi pārbūvēts, tas ir, ja KDI konstatē patvaļīgu kuģa modernizāciju vai pārbūvi, kuģa īpašnieka pienākums ir atgriezt kuģi tādā sākotnējā stāvoklī, kāda tas bija pirms šīs kuģa modernizācijas vai pārbūves darbu uzsākšanas, darbus veicot tiešā KDI vai atzītās organizācijas uzraudzībā.
Ir nepieciešams precizēt kārtību gadījumos, kad kuģi modernizācijas un pārbūves uzraudzību veic KDI. Ja kuģa modernizācijas vai pārbūves uzraudzību veic KDI, tad kuģa modernizāciju vai pārbūvi var uzsākt tikai pēc kuģa pārbūves atļaujas saņemšanas.

Projekts paredz darbības, kas ir veicamas gadījumā, kad kuģis ir ticis patvaļīgi pārbūvēts, tas ir, ja KDI konstatē patvaļīgu kuģa modernizāciju vai pārbūvi. Tādā gadījumā kuģa īpašnieka pienākums ir atgriezt kuģi tādā sākotnējā stāvoklī, kāda tas bija pirms šīs kuģa modernizācijas vai pārbūves darbu uzsākšanas, darbus veicot tiešā KDI vai atzītās organizācijas uzraudzībā. Kamēr kuģis nav atgriezts tā sākotnējā stāvoklī, kuģa ekspluatācija ir aizliegta.
Projekts precizē kārtību gadījumos, kad kuģi modernizācijas un pārbūves uzraudzību veic KDI. Ja kuģa modernizācijas vai pārbūves uzraudzību veic KDI, tad kuģa modernizāciju vai pārbūvi var uzsākt tikai pēc kuģa pārbūves atļaujas saņemšanas. Kuģa pārbūves atļauju izsniedz KDI, balstoties uz inspekcijas saskaņotu kuģa modernizācijas vai pārbūves projektu.