Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" (turpmāk – 8.2.3. SAM) otrās atlases kārtas specifisko iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības un īstenošanas nosacījumus saistībā ar Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju un precizēt 8.2.3. SAM pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu, tai skaitā pirmajai un otrajai atlases kārtai, lai nodrošinātu papildus nepieciešamo finansējumu augstskolu padomju locekļu atalgojuma izmaksu segšanai.

Vispārējā kārtība

Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.3. SAM ir iekļauti šādi uzraudzības rādītāji, kas attiecas uz 8.2.3.SAM pirmo kārtu:
1) iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai, – 20, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – 10 (snieguma ietvara rādītājs);
2) rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību, – 20.
Iznākuma rādītāja sasniegtā vērtība uz doto brīdi ir 18 augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – KPVIS)  dati uz 03.11.2023.), kas veido 90 procentus no plānotās iznākuma rādītāja vērtības. Iznākuma rādītāju uzskata par sasniegtu, kad  ir noslēgtās vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu. Plānots, ka līdz visu 8.2.3.SAM pirmās kārtas projektu noslēgumam rādītāja vērtība vairs nemainīsies.
Savukārt rezultāta rādītāja sasniegtā vērtība uz doto brīdi ir 12 augstākās izglītības institūcijas, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību (KPVIS  dati uz 03.11.2023.), kas uz doto brīdi veido 60 procentus no plānotās rādītāja vērtības. Plānots, ka līdz visu 8.2.3.SAM pirmās kārtas projektu noslēgumam rezultāta rādītāja vērtība palielināsies līdz 18 augstākās izglītības institūcijām jeb 90 procentiem, tāpat kā iznākuma rādītājam. Rezultāta rādītāju uzskata par sasniegtu, kad  Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – IZM) ir iesniegts augstākās izglītības institūcijas lēmējinstitūcijas apstiprināts pašnovērtējuma ziņojums par augstākās izglītības institūcijas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldības ieviešanu (ziņojums tiek iesniegts projekta noslēgumā).

Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 26 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – 8.2.3.SAM īstenošanas noteikumi) paredz, ka otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedz šādus specifiskos iznākuma rādītājus:
1) Ministru kabinetā apstiprināto valsts dibinātu augstskolu stratēģisko specializāciju skaits – 15;
2) augstskolu padomēs apstiprināto un ar IZM saskaņoto valsts dibinātu augstskolu attīstības stratēģiju skaits – 15;
3) valsts dibinātās augstskolās izveidoto padomju skaits, kurām sniegts atbalsts darbības nodrošināšanai, – 15.

8.2.3.SAM īstenošanas noteikumi otrajā atlases kārtā kā mērķa grupu nosaka valsts dibinātas augstskolas, tostarp  arī Latvijas Jūras akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

8.2.3.SAM īstenošanas noteikumi nosaka, ka 8.2.3.SAM pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 18 852 242 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 16 024 405 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 827 837 euro, tai skaitā:
1) pirmajai atlases kārtai – 14 138 942 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 018 100 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 120 842 euro;
2) otrajai atlases kārtai – 4 713 300 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 4 006 305 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 706 995 euro.

8.2.3.SAM pirmās atlases kārtas ietvaros ir izveidojies finansējuma atlikums, ņemot vērā, ka vairāku projektu īstenošana ir noslēgusies ar mazāku finansējumu pret sākotnēji plānoto, kā arī no neatbilstoši veiktajiem izdevumiem. Uz 2023.gada 13.oktobri 8.2.3.SAM pirmās atlases kārtas ietvaros ir neizmantotais  pieejamais kopējais attiecināmais finansējums 446 891,28 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 379 856,88 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 67 034,40 euro.

8.2.3.SAM otrās atlases kārtas ietvaros IZM īsteno projektu Nr. 8.2.3.0/22/I/001 “Atbalsts valsts augstskolu padomju darbības uzsākšanai” (turpmāk – 8.2.3.SAM otrās kārtas projekts) ar kopējo attiecināmo finansējumu 4 713 300,00 euro un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi (turpmāk – CFLA) noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim. 8.2.3.SAM īstenošanas noteikumi nosaka, ka augstskolu padomju locekļu atlīdzības un administratīvo resursu izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši vadošās iestādes saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai. Vienas vienības izmaksu metodika[1] paredz, ka IZM kā atbildīgā iestāde reizi gadā (līdz katra gada 30.jūnijam), pamatojoties uz aktuālajiem augstskolu iesniegtajiem datiem, veic atbilstošas izmaiņas padomes locekļa likmes un padomes priekšsēdētāja likmes aprēķinā, ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 14.¹ panta 16.daļa nosaka, ka augstskolas padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem. Līdz katra gada 30.jūnijam izmanto iepriekšējā gada padomes locekļa un padomes priekšsēdētāja likmes aprēķinu un no 1.jūlija izmanto jaunos likmju aprēķinus. Jaunās likmes piemērojamas, veicot attiecīgus grozījumus metodikā.
8.2.3.SAM otrās kārtas projektā IZM ir veikti maksājumi 2 830 616,11 euro par periodu no 01.03.2021. līdz 02.12.2022. un no 03.12.2022. līdz 17.05.2023.

13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pieņēma lēmumu par tieši šādu valsts dibinātu augstskolu (turpmāk – augstskolas) padomju finansēšanas modeli, Augstskolu likumā nosakot atlīdzības apjomu (Augstskolu likums, 14.¹ panta 16. daļa, https://likumi.lv/ta/id/37967#p14_1), kā arī Augstskolu likuma pārejas noteikumu 82. punktā nosakot, ka IZM līdz 2021. gada 31. augustam sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par finansējumu augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa ieviešanai un attīstības stratēģiju izstrādei Eiropas Savienības 2014.—2020. gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros. Respektīvi, izpildot šo uzdevumu Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka augstskolu padomes to darbības sākumā tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem (8.2.3.SAM īstenošanas noteikumi). Līdz ar to, balstoties uz tiesiskās paļāvības principu, augstskolas savos budžetos līdzekļus padomju finansēšanai nav paredzējušas, kā arī IZM rīcībā nav citi līdzekļi, lai pēdējos 2023. gada mēnešus finansētu augstskolu padomes no tiem. Ar augstskolām par padomju finansēšanu ir noslēgti līgumi līdz 2023.gada beigām un augstskolas rēķinās ar šo finansējumu.
Par mērķu sasniegšanu pēc būtības: gan likumdevējam, gan IZM augstskolu padomju izveidošana un to darbības uzsākšana ir bijusi augstākā prioritāte augstākās izglītības reformu jomā, attiecīgie Augstskolu likuma grozījumi ir bijuši vieni no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem pēdējo 15 gadu laikā. Līdz ar to, pēc regulējuma pieņemšanas, bija nepieciešams iespējami ātri ieviest šo reformu dzīvē. Attiecīgi, lai padomes uzsāktu savu darbību, bija jānodrošina atlīdzības finansējums un tikai pateicoties 8.2.3.SAM otrās kārtas investīcijām bija iespējams nekavējoties uzsākt augstskolu padomju darbu. Augstskolu padomes ir institūcija, kura atbild ne tikai par augstskolu stratēģisko attīstību (padomju pārraudzībā ir izstrādātas visu 14 valsts augstskolu jaunās attīstības stratēģijas), bet arī nodrošina, ka augstskolās iekšēji tiek īstenoti ministrijas plānotie un virzītie reformu pasākumi, kā rezultātā ir jāpalielinās augstskolu darbības efektivitātei (padomes apstiprina augstskolas budžetu), kā arī studiju un pētniecības kvalitātei (padomes nosaka attīstības virzienus un sasniedzamos rezultātus). Ar augstskolu padomju aktīvu līdzdalību un atbalstu ir pieņemti lēmumi par nozīmīgāko valsts augstskolu konsolidāciju Latvijas vēsturē – Ministru kabinets ir izdevis rīkojumus, ka laika posmā no 2022. – 2026.gadam notiek piecu augstskolu reorganizācijas tās pievienojot zinātnes universitātēm. Respektīvi, pateicoties augstskolu padomju darbībai, augstākās izglītības jomā notiek reformas, kādas agrāk nebija iespējamas. Ja tiek pārtraukts augstskolu padomju finansējums, tas faktiski dod signālu nozarei (augstskolām), ka IZM reformu nepārtrauktība nav svarīga, ka padomju stratēģiskā loma augstskolu pārvaldībā IZM nav būtiska, tiks grauts esošu augstskolu padomju prestižs un tas radīs grūtības piesaistīt augsta līmeņa industrijas pārstāvjus darbam augstskolu padomēs nākamajā atlases kārtā, līdz ar to ir liels risks, ka augstskolu padomes vairs nebūs pārmaiņu aģenti un augstskolu iekšējo reformu virzītājas un augstākās izglītības reformas nedos iecerētos rezultātus, gan valsts budžeta, gan struktūrfondu investīcijām būs mazāka atdeve, nekā plānots.
Attiecībā uz tālāku augstskolu padomju darbības finansēšanu pēc 2023.gada beigām, IZM ir sagatavojusi Augstskolu likuma grozījumu projektu (Nr: 410/Lp14), paredzot, ka Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums turpmāk tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem. Budžeta veidošanas procesā tika atbalstīts IZM prioritārais pasākums “Valsts augstskolu padomju darbības nodrošināšana” ar šādu finansējumu: 2024. gadā 1 607 334 euro, 2025. gadā 1 555 759 euro, 2026. gadā 1 118 628 euro un turpmāk katru gadu – 1 174 559 euro. Ministru kabinets noteiks valsts augstskolas padomes locekļu atalgojuma aprēķināšanas un finansēšanas kārtību. Senāta virzīto padomes locekļu atalgojumu nodrošinās augstskola.

[1] Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika augstskolu padomju locekļu atlīdzības un administratīvo resursu izmaksu segšanai darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai, pieejama: https://www.esfondi.lv/upload/Vadlinijas/0_823_padomes_metodika.pdf
 

Nē

Nē

8.2.3.SAM 2.kārtas projekta ietvaros līdz 2023.gada beigām tiks nodrošināts atbalsts augstskolu padomju darbam.

Jā

Nē

Nē

-