Anotācija (ex-ante)

Par grozījumu Kriminālprocesa likumā, papildinot to ar jaunu 365.¹ pantu

Grozījums ir nepieciešams saistībā ar konstatētajām nepilnībām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz gadījumiem, kad tiek uzlikts arests kapitāldaļām (akcijām) vai pajām. Šobrīd saskaņā ar KPL 361.¹ panta ceturto daļu procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var uzlikt pienākumu kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, visus naudas līdzekļus, kas personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitīt procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests). Savukārt atbilstoši šā panta pirmās daļas 3. punktam aresta izpildi var uzdot veikt kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, — lai tā visus naudas līdzekļus, kas attiecīgajai personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitītu procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests), kā arī ievērotu aizliegumu šīs kapitāla daļas (akcijas) vai pajas atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. No minētā izriet, ka pašreizējais regulējums nodrošina mantas atsavināšanas neiespējamību. Tāpat atbilstoši KPL 362. panta 3.¹ daļai, uzliekot arestu mantai, par arestētiem ir uzskatāmi arī visi civilie augļi, kas personai rodas vai pienākas no arestētās mantas.

Vienlaikus konstatēts, ka iztrūkst veida, kā pārvaldīt arestētās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kas var novest pie to vērtības samazināšanās vai tās pilnīga zuduma, kā rezultātā nākotnē nebūs iespējams veikt:
- procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu,
- iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas (arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju) atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam,
- iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas (arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju) konfiskāciju,
- iespējamo mantas (arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju) konfiskāciju kā papildsodu.

Grozījums KPL, papildinot to ar jaunu 365.¹ pantu, paredz noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā ar mērķi nodrošināt uzraudzību pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām.

Kapitālsabiedrība un kooperatīvā sabiedrība vismaz reizi gadā sasauc ikgadējo jeb kārtējo dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulci (Komerclikuma 213. panta pirmā daļa un 269. pants, Kooperatīvo sabiedrību likuma 32. pants), kurā tiek pieņemti lēmumi saistībā ar konkrēto komercsabiedrības darbību. Kapitālsabiedrība un kooperatīvā sabiedrība var sasaukt arī ārkārtas dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulci (Komerclikuma 213. panta trešā daļa un 270. pants, Kooperatīvo sabiedrību likuma 32. pants).

Galvenie lēmumi, kas ietilpst dalībnieku (akcionāru) un biedru sapulces kompetencē (Komerclikuma 210. pants un 268. pants, Kooperatīvo sabiedrību likuma 31. pants) ir:
1) Statūtu grozījumi;
2) Pamatkapitāla izmaiņas (palielināšana/samazināšana)
3)  Valdes/padomes locekļu ievēlēšana/atsaukšana no amata;
4) Gada pārskata apstiprināšana;
5) Peļņas sadale un dividenžu izmaksa;
6) Prasības celšana pret sabiedrības amatpersonām;
7) Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju;
8) Koncerna līguma noslēgšana/grozīšana/izbeigšana.

Jāuzsver, ka dalībnieku (akcionāru) un biedru sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības ikdienas vadība. Šī funkcija ir sabiedrības vadības – valdes – kompetencē. Līdz ar to dalībnieki (akcionāri) un biedri tiešā veidā nav iesaistīti sabiedrības saimnieciskās darbības veikšanā. Ar pārvaldību atbilstoši likumprojektā paredzētā KPL 365.¹ panta ceturtajai daļai tiek saprasts, ka arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) vai kooperatīvās sabiedrības biedra vietā ar visām viņa tiesībām un pienākumiem, kas izriet no likuma, izņemot tiesības saņemt dividendes. Proti, pārvaldība ietver tādas darbības, kas ir saistītas ar dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulces lēmumu pieņemšanu ar mērķi nodrošināt uzraudzību pār arestētajām kapitāldaļām (akcijām) vai pajām. Saskaņā ar Komerclikuma 186. panta trešo daļu “daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības”. Jāņem vērā, ka dalībnieka statuss ir nošķirams no īpašuma tiesībām. Likumprojekts neparedz, ka īpašuma tiesības uz kapitāla daļām pāriet pārvaldniekam - kapitāla daļu īpašuma tiesības (tajā skaitā tiesības uz dividendēm) tiek saglabātas personai, kura kapitāla daļām (akcijām) vai pajām tiek uzlikts arests. 

Jaunā KPL 365.¹ panta otrā daļa paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var pieņemt lēmumu, ar kuru kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas tiek nodotas pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā lēmumu par kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā apstiprina izmeklēšanas tiesnesis.
Atbilstoši jaunā KPL 365.¹ panta otrajai daļai procesa virzītājs lēmumu par arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieka norīkošanu nosūta izpildei kapitālsabiedrībai vai kooperatīvai sabiedrībai, pārvaldniekam un informācijai - publiskajam reģistram. Nosūtīšana izpildei nozīmē, ka kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai ir jāveic attiecīgas izmaiņās dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrā, un jāiesniedz aktualizētais dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrs Uzņēmumu reģistram. Procesa virzītājam lēmums jānosūta informācijai publiskajam reģistram tikai tad, kad arestētās kapitāla daļas vai akcijas ir reģistrētas publiskajā reģistrā - proti, lēmums nav jāsūta publiskajam reģistram gadījumos, kad tiek arestētas kooperatīvo sabiedrību pajas vai tādas akcijas, kas nav ierakstītas akcionāru reģistrā, bet ir iegrāmatotas kontos (tā saucamās uzrādītāja akcijas jeb no 2023. gada 1. jūlija - dematerializētās akcijas). 

Ar jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 1.-4. punktu ir paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas netiek nodotas pārvaldīšanā. Šie izņēmuma gadījumi, kad kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas netiek nodotas pārvaldīšanā, ir paredzēti ar mērķi novērst gadījumus, kad kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšana būtu nelietderīga, proti, pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtību, ko ir paredzēts saglabāt ar pārvaldīšanas institūta ieviešanu.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kura, iespējams, ir bijusi izveidota vai izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai un kura neveic faktisko saimniecisko darbību. Proti, šajā punktā ir atrunāti gadījumi, kad kapitālsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, iespējams, ir bijusi izveidota bez mērķa veikt reālu saimniecisko darbību, bet gan, piemēram, izmantot to noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Norādāms, ka šis punkts paredz 2 kumulatīvus kritērijus - kapitālsabiedrība ir bijusi izveidota vai izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, un neveic faktisko saimniecisko darbību. Kritēriji ir kumulatīvi, jo var būt gadījumi, kad sabiedrībā ir noticis, piemēram, izolēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījums vai kāds cits noziedzīgs nodarījums, bet vienlaicīgi uzņēmums pārējā daļā veic reālu saimniecisko darbību.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, kuru pamatkapitāla apmērs ir mazāks par likumā noteikto minimālo pamatkapitāla apmēru. Komerclikuma 185. pants nosaka, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 euro. Savukārt Komerclikuma 185.¹ pants paredz īpašos noteikumus attiecībā uz pamatkapitāla lielumu: Sabiedrības pamatkapitāls var būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto minimālo pamatkapitāla lielumu, ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm: 1) sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; 2) sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; 3) sabiedrības valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki; 4) katrs sabiedrības dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto. Šādu kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošana pārvaldīšanā nebūtu lietderīga, jo pārvaldīšanas izmaksas varētu pārsniegt pārvaldāmās mantas (arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju) vērtību.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kurai ar tiesas nolēmumu ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai kuras piespiedu likvidācija ir uzsākta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Gan maksātnespējas process, gan piespiedu likvidācija norāda uz sabiedrībā pastāvošajām finansiālajām grūtībām, kuru ietekmē šādu kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošana pārvaldīšanā nebūtu lietderīga. Turklāt maksātnespējīgās juridiskās personas mantas pārvaldīšanu maksātnespējas procesa ietvaros īsteno tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators.

Jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka pārvaldīšanā nenodod tādu kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kuru nodošana pārvaldīšanā var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus. Šis punkts paredz procesa virzītājam iespēju izvērtēt arī citus kritērijus, kuru dēļ arestēto kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošana pārvaldīšanā nebūtu lietderīga un radītu būtiskus neattaisnotus izdevumus.

Lai arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieks varētu efektīvi pildīt pārvaldnieka pienākumus, grozījums nosaka, ka arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām un to institūcijām, kā arī publiskām institūcijām pārvaldnieka pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju.

Ja pārvaldnieks konstatē risku, ka kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas varētu zaudēt savu vērtību, pārvaldniekam ir pienākums informēt procesa virzītāju par šo risku. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu var pieņemt lēmumu par kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu realizācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. No šī nosacījuma izriet tajā skaitā tas, ka pārvaldnieks nevar garantēt arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtības nesamazināšanos sakarā ar uzņēmējdarbības risku, bet pārvaldniekam ir jādara viss iespējamais vērtības saglabāšanai, arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtības samazināšanās riska konstatēšanas gadījumā nekavējoties informējot par to procesa virzītāju.

Tāpat likumprojekts paredz procesa virzītāja tiesības atcelt lēmumu par arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam, ja pārvaldnieks kriminālprocesa ietvaros nepilda vai negodprātīgi pilda likumā noteiktos pienākumus. Procesa virzītājs lēmumu par arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanas pārvaldīšanā atcelšanu nosūta izpildei kapitālsabiedrībai vai kooperatīvai sabiedrībai, pārvaldniekam un informācijai - publiskajam reģistram. Nosūtīšana izpildei nozīmē, ka kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai ir jāveic attiecīgas izmaiņās dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrā, un jāiesniedz aktualizētais dalībnieku, biedru vai akcionāru reģistrs Uzņēmumu reģistram. Procesa virzītājam lēmums jānosūta informācijai publiskajam reģistram tikai tad, kad arestētās kapitāla daļas vai akcijas ir reģistrētas publiskajā reģistrā - proti, lēmums nav jāsūta publiskajam reģistram gadījumos, kad tiek arestētas kooperatīvo sabiedrību pajas vai tādas akcijas, kas nav ierakstītas akcionāru reģistrā, bet ir iegrāmatotas kontos (tā saucamās uzrādītāja akcijas jeb no 2023. gada 1. jūlija - dematerializētās akcijas). 

Šobrīd arestētās mantas glabāšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu". Lai nodrošinātu pilnvērtīgu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības darbību un pastāvēšanu un attiecīgi arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtības saglabāšanu, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību, paredzot pārvaldnieka tiesības un pienākumus, tostarp kārtību, kādā pārvaldnieks tiek iesaistīts dalībnieku (akcionāru) vai biedru sapulces lēmumu pieņemšanā, sekas, kādas tiek paredzētas, ka pārvaldniekam tiek traucēta vai liegta pārvaldība, komunikāciju (informācijas apriti un tās termiņus) ar procesa virzītāju un citus jautājumus. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arī pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtību, un arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieka atbildību. Paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumi par arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību (t.sk. arī pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtību) stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu.

Nosakot pārvaldīšanas izdevumus aprēķināšanas un segšanas kārtību, jāņem vērā turpmākie principi: 
1) lietderības princips, saskaņā ar kuru koncerna struktūras uzņēmumi pārvaldāmi vienoti - viena pārvaldnieka lietvedības ietvaros;
2) Kriminālprocesa likumā paredzētos kapitāla daļu pārvaldīšanas izdevumus var veidot tikai izdevumi par dalībnieka funkcijas izpildi, bet ne par kapitālsabiedrības operatīvo vadību (valdes pienākumu izpildi);
3) ja paredzēts iesaistīties valdes pienākumu izpildē, tad kapitālsabiedrību valdes atlīdzībai paredzētie izdevumi nedrīkst pārsniegt attiecīgās kapitālsabiedrības praksē noteiktos un tiem jābūt samērīgiem ar kapitālsabiedrības finanšu stāvokli;
4)  īstenojot arestēto kapitāla daļu pārvaldību, nodrošināms pārvaldīšanas izdevumu samērīgums ar sabiedrības iegūto labumu un privātpersonai uzliktā pienākuma (segt pārvaldīšanas izdevumus) smagumu.

Lai nodrošinātu pārskatāmu, paredzamu un lietderīgu pārvaldīšanas izdevumu izlietojumu un līdzsvarotu to ar privātpersonas tiesību uz īpašumu ierobežojumu, nosakot detalizētu pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtību, Ministru kabinetam jāparedz:
1) kā nosakāma atlīdzība par kapitāla daļu (akciju)  pārvaldīšanu viena koncerna struktūras uzņēmumos,
2) kā nosaka atlīdzību par kapitāla daļu (akciju)  pārvaldīšanu komerciāli neaktīvos uzņēmumos vai atkarībā no saimnieciskās darbības specifikas;
3) ja tiek plānoti izdevumi kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojumam, tad kā tiek aprēķināts šādu izmaksu samērīgums ar kapitālsabiedrības finansiālajām iespējām, no kādiem līdzekļiem šādu atlīdzību tiek paredzēts maksāt un kāda ir privātpersonas, kurai piederošās kapitāla daļas (akcijas) ir arestētas, atbildība par šādu izmaksu segšanu, ņemot vērā, ka atbilstoši vispārējam principam valdes un padomes locekļu atalgojumu maksā no kapitālsabiedrības līdzekļiem, nevis no akcionāra līdzekļiem;
4) kad (cik regulāri) un kādā veidā privātpersona tiek informēta par tās pienākumu segt ar kapitāla daļu pārvaldību saistītās izmaksas un kā īstenojamas privātpersonas tiesības, ja privātpersona iebilst kapitāla daļu (akciju) pārvaldīšanas izmaksu aprēķinam. 

Savukārt arestēto kapitāla daļu pārvaldības kārtība veidojama, ievērojot šādus principus:
1) kapitāla daļu pārvaldība veicama vienoti koncerna uzņēmumu grupā, proti, nosakāms viens kapitāla daļu pārvaldnieks, slodze aprēķināma attiecībā uz visu uzņēmumu grupu kopā, koncernā ietilpstošo valdes un padomes locekļu skaits samazināms līdz minimālajam nepieciešamajam, izvērtējot iespēju uzticēt valdes locekļa pienākumu izpildi vienai personai visā koncerna grupā (ņemot vērā, ka uzņēmumi var veidot koncerna struktūras un veidot “čaulas uzņēmumu” ķēdes vai grupas, kas izmantoti noziedzīgu nodarījumu ietvaros finanšu līdzekļu aizpludināšanai un reālu komercdarbību neveic).
2) pārvaldnieka atlīdzību aprēķina, ievērojot kapitālsabiedrību komercdarbības aktivitāti – (piemēram, komerciāli neaktīvās kapitālsabiedrībās atlīdzība par kapitāla daļu pārvaldīšanu nepārsniedz 10% no pamata atlīdzības);
3) pārvaldīšanas izdevumos nav iekļaujamas izmaksas par valdes un padomes atalgojumu vai noteikt valdes un padomes locekļu atalgojuma apmēru samērīgu ar šajās kapitālsabiedrībās iepriekšējā pārskata gadā izmaksātajām valdes un padomes locekļu atlīdzību.

Izstrādājot likumprojektu, ir notikušas sarunas ar - SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk - Possessor), kura konceptuāli ir piekritusi uzņemties arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas uzdevumu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmo daļu, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Possessor varētu pārvaldīt arestētās kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2023. gada 13. septembra rīkojumu Nr. 579 (prot. Nr. 44 4. §) "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" un vispārējo stratēģisko mērķi" ir noteikts Possessor vispārējais stratēģiskais mērķis – atbilstoši dotajiem deleģējumiem efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.

Atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai Possessor un tās meitas uzņēmumi pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar to valdījumā esošiem aktīviem. Atbilstoši deleģējuma apjomam Possessor veic tās turējumā esošo valsts aktīvu, to skaitā kapitāla daļu pārvaldīšanu, atsavināšanu un privatizāciju, kā arī meitas sabiedrību pārvaldību. Līdz ar to Possessor ir praktiska pieredze problemātisku aktīvu pārvaldīšanā.

Possessor valsts kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija. Possessor valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš pilda Possessor dalībnieku sapulces funkcijas. No minētā izriet, ka kontrole pār Possessor ir valstij Ekonomikas ministrijas personā. Possessor atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai ir klasificēta vispārējās valdības sektorā un ar savu saimniecisko un finanšu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otro daļu privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41. panta otrās un trešās daļas noteikumus. Šobrīd neviens ārējais normatīvais akts neparedz šādu iespēju deleģēt pārvaldes uzdevumu.

Savukārt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.

Tā kā šobrīd neviena valsts pārvaldes iestāde neveic arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu, īstenojot šo risinājuma variantu, Ministru kabinetam būtu jāuzdod Ekonomikas ministrijai izstrādāt un virzīt grozījumus Ekonomikas ministrijas nolikumā, nosakot, ka likumprojektā paredzēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanu nodrošina Ekonomikas ministrija ar tiesībām deleģēt uzdevuma izpildi privātpersonai - Possessor. Ekonomikas ministrija deleģētu uzdevumu Possessor saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmo daļu, noslēdzot atbilstošu deleģēšanas līgumu. Savukārt Possessor kā pilnvarotā persona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta otrajai daļai attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi atrastos Ekonomikas ministrijas padotībā (deleģējot pārvaldes uzdevumu ar līgumu, attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi pilnvarotā persona atrodas tās iestādes padotībā, kura slēdz līgumu).

Par grozījumu KPL 364. pantā

Grozījums KPL 364. pantā ir nepieciešams, jo kapitāla daļu (akciju) un paju nominālā vērtība mēdz ievērojami atšķirties no to tirgus vērtības. Nominālā vērtība ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistra vestajās datubāzēs, taču kapitāla daļu (akciju) vai paju tirgus vērtības noteikšanai var būt nepieciešams pieaicināt speciālistu, un šā brīža regulējums tādu iespēju neparedz.

Grozījums KPL 364. pantā paredz noteikt, ka kapitāla daļas (akcijas) vai pajas novērtē pēc tirgus vērtības, nepieciešamības gadījumā vērtības noteikšanai pieaicinot speciālistu. Šā brīža KPL 364. panta redakcija šādu kārtību paredz tikai attiecībā uz nekustamo īpašumu.

Vienlaikus KPL 364. panta trešā daļa netiks grozīta un arī turpmāk noteiks, ka naudu, finanšu instrumentus, akcijas un pamatkapitāla daļas uzskaita pēc to nominālās vērtības.

Šāds grozījums KPL 364. pantā ir saistīts ar paredzēto grozījumu KPL, papildinot to ar jaunu 365.¹ pantu un nosakot arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā.

KPL 364. panta otrā daļa paredz, ka mantas vērtību nosaka aresta uzlikšanas brīdī. Ja tas nav iespējams, mantas vērtību pirmstiesas procesā nosaka ne vēlāk kā līdz pirmstiesas procesa pabeigšanai, bet iztiesāšanā — līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu.

Pirms arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanas pārvaldīšanā procesa virzītājam būs jānosaka to vērtība KPL 364. panta kārtībā. Aresta uzlikšanas brīdī procesa virzītājs var uzskaitīt arestētās kapitāla daļas (akcijas) vai pajas pēc to nominālās vērtības, kas ir publiski pieejama un ātri iegūstama informācija, savukārt arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju tirgus vērtības noteikšanai procesa virzītājam ar grozījumu ir paredzētas tiesības (bet ne pienākums) pieaicināt speciālistu. Procesa virzītājam ir jāvērtē, vai speciālista pieaicināšana kapitāla daļu (akciju) vai paju tirgus vērtības noteikšanai ir nepieciešama un lietderīga katrā konkrētajā gadījumā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 3. punktu izvedumi par arestētās mantas novērtēšanu ir procesuālie izdevumi, kas atbilstoši minētā panta otrajai daļai tiek segti  no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā (sk. Ministru kabineta 2005. gada 4. oktobra noteikumiem Nr. 754 “Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru”). Procesuālo izdevumu piedziņa notiek Kriminālprocesa likuma 368. panta kārtībā.

Par grozījumiem KPL 366. pantā

Šobrīd KPL 366. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta.

Grozījumi KPL 366. pantā ir nepieciešami sakarā ar arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas institūta ieviešanu atbilstoši jaunajam KPL 365.¹ pantam, paredzot procesa virzītāja pienākumu paziņot par pieņemto lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par aresta noņemšanu arī arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam.

Grozījums KPL 366. panta pirmās daļas pirmajā teikumā paredz noteikt, ka procesa virzītājs par pieņemto lēmumu par mantas aresta atcelšanu paziņo ne vien personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta, bet arī personām, kuru pārvaldīšanā bija nodota arestētā manta. Tādā veidā tiks noteikts procesa virzītāja pienākums paziņot par mantas aresta atcelšanu arī pārvaldniekam, kurš atbilstoši jaunajam KPL 365.¹ pantam pārvalda arestētās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas.

Šobrīd KPL 366. panta trešā daļa paredz, ka par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo personai, hipotekārajam kreditoram, komercķīlas ņēmējam, publiskajam reģistram, kapitālsabiedrībai, kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nodrošināja mantas aresta izpildi. Grozījums KPL 366. panta trešajā daļā paredz noteikt, ka par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo arī arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sadarbības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam.

Par grozījumiem pārejas noteikumos

Šobrīd tiesiskajā regulējumā nepastāv arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldības institūts, līdz ar to Ministru kabinetam ir nepieciešams noteikt arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību, arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieka atbildību un pārvaldīšanas izdevumu segšanas kārtību.

Ievērojot minēto, pārejas noteikumus paredzēts papildināt ar punktu, ka šā likuma 365.¹ pants stājās spēkā vienlaikus ar tā septītajā daļā paredzētajiem Ministru kabineta noteikumiem par arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību.

Tāpat likumprojekts paredz papildināt KPL ar pārejas noteikumu, nosakot, ka procesa virzītājs lēmumu par kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā saskaņā ar šā likuma 365.¹ pantu var pieņemt kriminālprocesā, kas uzsākts pēc šā likuma 365.¹ panta spēkā stāšanās.