Anotācija

Ņemot vērā to, ka programmas ietvaros noteiktā atklātā projektu konkursa projekta iesniedzējam un vēlāk projekta īstenotājam ir sākotnēji jāveic projekta iesnieguma budžeta tāmes un vēlāk projekta starpposma pārskata un/vai noslēguma pārskata finanšu atskaites precizēšanu atbilstoši aģentūras norādījumiem, tas rada abpusēji vērstu administratīvo slogu, kas, piemēram, noved pie aģentūras atbildīgo darbinieku un projekta īstenotāju pārstāvju darba stundu palielināšanu, darba tiešo pienākumu kļūdu pieauguma, kas rezultātā kopumā kavē projekta īstenotāju tiešo darbu ar jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem visā Latvijā un aģentūras institucionālās un intelektuālās kapacitātes ieguldīšanu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni ilgtspējīgas sistēmas pilnveidošanā.

Aģentūra katra programmas atklātā projektu konkursa administrēšanas ietvaros izstrādā, saskaņo, apstiprina atklātā projektu konkursa dokumentāciju, nodrošina konsultācijas par projektu iesniegumu sagatavošanu, projektu īstenošanu, projektu noslēguma pārskatu sagatavošanu, veic projektu iesniegumu vērtēšanu, apstiprināšanu, līgumu noslēgšanu, uzraudzību un noslēguma pārskatu izvērtēšanu. Ņemot vērā programmas projektu administrēšanas posmus un MK noteikumos Nr. 1243 paredzētā finansējuma piešķiršanas kārtība, veicot projektiem avansa maksājumus un noslēguma maksājumus, apgrūtina programmas projektu administrēšanas pilnvērtīgu izpildi.

Papildus nevalstiskajām organizācijām īstenot programmas projektus ir apgrūtinoši, jo saskaņā ar maksājuma procedūru, pēc avansa maksājuma saņemšanas atlikušā nepieciešamā projekta finansējuma iemaksa projekta kontā Valsts kasē ir jānodrošina pašām jaunatnes organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, kas veic darbu ar jaunatni. Noslēguma maksājumu projekta īstenotājs saņem tikai pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas. Jaunatnes organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, kas veic darbu ar jaunatni, kurām nav atbilstoši finanšu uzkrājumi, šāda procedūra ir apgrūtinoša, un tas apdraud projekta īstenošanas kvalitāti, kā arī daļa organizāciju nepiesakās šādos atklātajos projektu konkursos finanšu trūkuma dēļ.

Lai samazinātu abpusēji vērsto administratīvo slogu programmas ietvaros noteiktā atklātā projektu konkursa administrēšanai, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 1243 tiesisko regulējumu ar normām, kas sniedz iespēju programmas atklāto projektu konkursu ietvaros vienam projektam paredzētā maksimālā finansējuma un projekta attiecināmo izmaksu noteikšanai piemērot vienkāršoto izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku, tādējādi projektā attiecināmās izmaksas aprēķinot saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi. Piemērojot vienkāršoto izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku vairs nebūs jānodrošina projektā piešķirtā finansējuma katras izmaksu vienības izsekojamība un kontrole finanšu attaisnojuma dokumentu kopijās.

Noteikumu projekts paredz kārtību, ka vienkāršoto izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku programmas ietvaros atklātā projektu konkursam izstrādā aģentūra un saskaņo ministrija atbilstoši līdzšinējai kārtībai programmas atklātā projektu konkursa nolikuma un tā pielikumu izstrādei un saskaņošanai. Plānots, ka sākotnēji vienkāršoto izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku varētu ieviest atsevišķi vienam programmas atklāto projektu konkursam. Tādējādi nodrošinot pārbaudi, kā jaunā kārtība strādā, lai varētu pakāpeniski to ieviest arī pārējos programmas atklātajos projektu konkursos.

Aģentūra, izstrādājot vienkāršoto izmaksu aprēķina un piemērošanas metodiku, tajā iekļaus atbilstošā izmaksu veida apmēru, aprēķinu, piemērošanas un attiecināšanas nosacījumus, un prasības sasniegto rādītāju pamatojošajai dokumentācijai. Vienkāršotā izmaksu aprēķina un piemērošanas metodika tika piemērota pašvaldībai, jaunatnes organizācijai, biedrībai vai nodibinājumam, ar kuru aģentūra būs noslēgusi līgumu par projekta īstenošanu vai saskaņā ar Jaunatnes likuma 12. panta 4.¹ daļā noteikto – vienošanos un līgumu.

Noteikumu projekts paredz, ka tādu programmas atklāto projektu konkursu ietvaros, kuros vienam projektam noteiktā maksimālā pieejamā summa nepārsniedz 40 000,00 EUR, būs iespēja veikt avansa maksājumu projekta īstenotājam 100 % apmērā no projektam piešķirtā finansējuma.

Finansējuma apmēra un maksāšanas kārtības precizējumi ir saistīti ar ministrijas esošo praksi par sporta federāciju, Latvijas Sporta federācijas padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas pasākumu finansēšanas kārtību konkursa kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 27 “Sporta organizāciju finansēšanas kārtība” 8. punktu.

Finansējuma sliekšņa apmērs – 40 000,00 EUR ir izvēlēts atbilstoši līdzšinējai ministrijas praksei attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu sporta programmu un pasākumu atbalstam, un ir optimāls un piemērojams arī attiecībā uz programmas projektiem. Šāds finansējuma slieksnis ir noteikts ministrijas nolikumā “Sporta programmu un pasākumu atbalstam konkursa organizēšanas un valsts finansējuma piešķiršanas kārtība un nosacījumi”, kas ir izstrādāts un apstiprināts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 27 “Sporta organizāciju finansēšanas kārtība” 8. punktu.

Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam programmas ietvaros tika apstiprināti 282 projekti. Šajā laika posmā par neattiecināmām tika atzītas izmaksas 5889,18 EUR apmērā, no kurām visas izmaksas tika atgūtas, projekta īstenotājām tās atmaksājot aģentūrai (Tabula Nr. 1).

Tabula Nr.1

Jaunatnes politikas valsts programmas projektu skaits un izmaksas 2022.-2024. gads
 

		2022.g.	2023.g.	2024.g.
Apstiprināto projektu skaits	Kopā:	109	82	91
	T.sk. līdz 40000,00 EUR	103	76	85
	T.sk. līdz 10000,00 EUR	94	68	85
Līgumu kopsumma (EUR)	Kopā:	881091.45	796386.49	849528.07
	T.sk. līdz 40000,00 EUR	539315.26	454386.49	508028.07
	T.sk. līdz 10000,00 EUR	407140.68	336220.11	508028.07
Faktiski attiecināmās izmaksas (EUR)	Kopā:	819319.91	763745.26	801084.54
	T.sk. līdz 40000,00 EUR	491066.64	426723.51	467181.11
	T.sk. līdz 10000,00 EUR	379990.37	317272.01	467181.11
Neattiecināmās izmaksas (EUR)	Kopā:	1961.88	3927.30	0.00
	Atgūtais finansējums no kopējā skaita:	1961.88	3927.30	0.00
	Projektu skaits kopā:	6	2	0
	T.sk. līdz 40000,00 EUR	1148.01	3927.30	0.00
	T. sk. projektu skaits:	5	2	0
	T.sk. līdz 10000,00 EUR	1009.91	3927.30	0.00
	T. sk. projektu skaits:	3	2	0

Svarīgi norādīt, ka neskatoties uz to, ka programmas atklātā projektu konkursa administrēšanā tiks ieviesta vienkāršoto izmaksu aprēķina un piemērošanas metodika, kā arī precizēta projekta finansēšanas piešķiršanas kārtība, projekta īstenotājam būs jāveic projekta izmaksu finanšu attaisnojuma dokumentu uzskaite, reģistrēšana un uzglabāšana saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par attiecīgo dokumentu uzglabāšanas laiku, kā arī būs jānodrošina Latvijas Republikas institūcijām pieeja minētajiem dokumentiem, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1243 48. punktu.

Noteikumu projekts paredz arī grozījumu MK noteikumu Nr. 1243 33. punktā. Programmas ietvaros, pārskaitot finansējumu projektu īstenotājiem (avansa vai gala maksājumu), tiek samazināti naudas līdzekļi aģentūras kontā Valsts kasē, un maksājums tiek atzīts kā debitora parāds. Pēc projekta noslēguma pārskata saņemšanas un izvērtēšanas tiek noteikti projekta attiecināmie izdevumi un no aģentūras grāmatvedības sistēmas tiek norakstīts samaksātais avanss. Savukārt, projekta izmaksas, kas tiek atzītas par neattiecināmām vai neizlietotām, tiek pieprasītas atmaksātas atpakaļ projekta līgumā norādītajā kontā Valsts kasē. Līdz brīdim, kamēr šie neattiecināmie vai neizlietotie izdevumi nav atmaksāti, debitora parāds netiek dzēsts. 

Pamatojoties uz augstāk norādīto, rēķina izrakstīšana nav nepieciešama, jo avansa maksājums grāmatvedības uzskaitē jau ir atzīts kā debitora parāds, kas precīzi atspoguļo aģentūras prasības pret projekta īstenotāju. Grāmatvedības sistēmu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka, ka par debitoru parādu papildus vēl ir jāizraksta rēķins. Rēķina izrakstīšana un iegrāmatošana šajā gadījumā radītu mākslīgu, dubultu debitora parāda uzskaiti, kas var radīt pārpratumus un neatbilstības grāmatvedības uzskaitē.

Grāmatvediski notiek savstarpējo norēķinu salīdzināšana un projektu īstenotājs ar aģentūras sagatavotu vēstuli pēc projekta noslēguma pārskata izvērtēšanas tiks informēts par neattiecināmo izmaksu un neizlietotā finansējuma atmaksu.

Trešā puse, kas veiks programmas finanšu auditu, pārbaudi uzsāk ar virsgrāmatas kontu apgrozījumu un atlikumu pārbaudi, pieprasot dokumentos, uz kura pamata veikts avansa maksājums (līgums, maksājuma rīkojums u.c.). Pēc projekta attiecināmo izmaksu norakstīšanas auditoriem tiks iesniegta programmas noslēguma pārskata izvērtēšana veidlapa, kurā norādītas visas projekta finansējuma summas.

Noteikumu projekts paredz arī grozījumus MK noteikumu Nr. 1243 34.2. un 34.3. apakšpunktā.

Programmas projektu administrēšana uzrāda pieaugošu tendenci, ka elektrotransportlīdzekļa uzlāde kļūst par praksi projektu īstenošanā. Līdz šim šādas izmaksas projektos ir tikušas iekļautas atsevišķos gadījumos, taču, ņemot vērā Latvijas un Eiropas Savienības mērķus ilgtspējīgas mobilitātes un klimatneitralitātes jomā, sagaidāms, ka tuvākajā laikā elektrotransportlīdzekļu izmantošana kļūs arvien aktuālāka. Līdz ar to nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr. 1243 34.2. apakšpunktu ar projekta attiecināmo izmaksu piemēra uzskaitījumu.

Programmas projektu administrēšana uzrāda, ka faktiski projekta ietvaros tiek iekļautas izmaksas, kas saistītas ar tādām mūsdienu sakaru pakalpojuma izmaksām kā mobilo lietotņu licencēm, tiešsaistes saziņas rīku licencēm, pašapkalpošanās paku sūtījumiem un kurjera pakalpojumiem. Projektu aktivitāšu īstenošanai arvien biežāk tiek izmantoti dažādi digitālie rīki (piemēram, Zoom, MS Teams, Canva u.c.). Savukārt pašapkalpošanās paku sūtījumi un kurjera pakalpojumi visbiežāk rodas projektos, kuros tiek iegādātas preces un materiāli, piemēram, konkursa “Atbalsts izglītības iestāžu pašpārvalžu attīstībai programmas “Kontakts” iniciatīvu projektu īstenošanai” ietvaros. Par šādu izmaksu attiecināmību projektu īstenotāji bieži konsultējās ar aģentūru, kas norāda uz nepieciešamību tās iekļaut MK noteikumos Nr. 1243. Šo izmaksu skaidra iekļaušana mazinās interpretācijas riskus un nodrošinās konsekventu piemērošanu, atvieglojot gan projektu īstenotāju, gan uzraugošo institūciju darbu.